"Klau, pirmīt aizmirsu tev pateikt - vectēvs pieteicās ņemt Jānīti līdzi uz makšķerēšanu, tad, lai vakarā mazāk kavējamies, sameklē, lūdzu, viņam līdzņemšanai viņa gumijas zābaciņus, lietusjaku, to zilo ar kapuci, un cepurīti, to adīto, ar atlokāmo maliņu, kas ausis nosedz... Saprati, ja, kuru domāju?"
Piemēram tā. Un kas tur tik briesmīgs?
Nē, es neapgalvoju. Iespējams arī, ka šī sieviete tā tik vien komunicē, ka vīru komandēdama, viņa atbildes un iebildes neklausoties un vērā neņemot. Es tikai par to, ka no tik skopiem sākotnējiem datiem nevar izdarīt tādus kategoriskus secinājumus. Jo varianti var būt visādi.
