Kaut ko ziņās vervelēja par naudas ekonomiju ministrijās, jāsamazinot izmaksas, tipa uz kancelejas precēm ekonomēšot, ha!
Nonācu šodien Lauksaimniecības Datu centrā. Vairākas kundzītes staigā viena otrai pakaļ... Uz manu vajadzību gurdā balsī - a jūs neesat reģistrējusies mūsu elektroniskajā sistēmā? Nē, neesmu! (A nafik man tas vajadzīgs?) Pēc atkārtotas stenēšanas - a jūs varat autorizēties ar internetbanku? No tā tur datora...Es jums palīdzēšu (ar cerību balsī)... Nē, nevaru! (Ne tāpēc es uz šejieni braucu, ne tāpēc manam auto tagad tikšķ pulkstenis maksas stāvvietā, lai pati tagad bakstītos pa tiem reģistrācijas dokumentiem!) Smagi nopūtusies, kundze sāk bakstīties pati, pa brīžam kaut kur staigājot pēc konsultācijas... Izdrukājusi pārvietošanas deklarāciju, pabāž man - aizpildiet! (Uz papīra to, kas jau datorā ir? Nu labi...) Kamēr meklēju vajadzīgos numurus (kas viņai jau datorā ir!), izskan jautājums - a jums ir iespēja samaksāt 1.17 eur? JĀ, ja tādējādi jūs mani atpestīsiet no papīru pildīšanas! (Savā naivumā gan biju iedomājusies, ka par to viņai algu maksā...) Uzgaidiet, sameklēšu.... Atgriežas ar kasieri, kas iekasē no manis 1.17, pretim izsniedzot rēķinu uz 2 A4 lapām (aļo, kancelejas preču ekonomija!)
Pa to laiku manis apgrūtinātā kundze beidzot ir aizpildījusi to nelaimīgo pārvietošanas deklarāciju un pabāž man parakstīt. Uf, gatavs! Datorā arī viss tagad esot!