https://www.la.lv/rikojam-gliemju-talkasPar laimi, manā dārzā tik pa kādam vietējam, brūnajam. Mellužos dzird pa sarkanajiem spāņiem, tie nu tiešām jābendē, cik var, jo dienas laikā varot atstāt pliku dobi.
Ar mājiņgliemežiem esmu tikusi galā. Parādījās pēkšņi, kaut kad 80. gados. Slokas vjetnamiešu viesstrādnieces (tādas vienu brīdi papīrfabrikā bija) esot salasījušas, izvārījušas un nabadzītes pamatīgi saindējušās.
Tiešām bija tā, ka pusspaini varēja salasīt un pa taciņu no rīta ejot, krakšķēja zem kājām.
Tad, kad parādījās izberamie graudiņi, pāris gadus cītīgi kaisīju, pavasarī kārtīgi uzrušināju vietas, kur zem krūmiem dēja olas. Tagad tikai galīgi aizmirstās vietās, zem hostām, piem. tup.
