bet Trix, pret encefalītu arī nepotējies mežā dzīvodama??
Nē. Ne pret ko. Pēc meža/pļavas pārskatu kājas (1 x esmu atradusi rāpojošu). Aplasu no kaķa atnestās ērces un dzīvoju tālāk. Sīcim divas izvilku, otrs dabūja vienu nometnē. Nē, neraustos no slimībām. Paskatījos līdzi, vai Laimas pleķis neveidojas. Man polises nav un nevar būt, jo pašam pirkt neatmaksājas.
Jo ilgāk dzīvoju un jo vairāk iziet visas bērnībā obligāti sapotētās problēmas, jo mazāk un vieglāk slimoju. Šobrīd gan nāk klāt citi (psiholoģiskie) faktori, bet starp 35 un 45 to ļoti labi varēja redzēt - ja 20+ gados es regulāri un smagi norāvu visādas saaukstēšanās, angīnas un kas vairs atceras, ko vēl, tad pirms 50 pat iesnas ir pa vieglo, kaut gan teorētiski būtu jābūt ķermeņa nolietojumam un visiem vīrusiem jāķer smagāk.
Otrkārt, mani novērojumi, kā ar standarta slimībām slimoja potētie draugu sīči un mani un dažu draugu nepotētie, nepārliecina, ka potēšana veicina mazāku un vieglāku slimošanu (ir otrādi - vairākums potēto ar parastu puņķi slimo smagāk).
Treškārt - divi vienādi nepotēti sīči vienādos apstākļos pie vienādas ēdienkartes slimo atšķirīgi - viens pasmagi, otrs nemanāmi. No kā izriet secinājums, ka "vieglāka pārslimošana" nav pošu, bet imūnsistēmas un ķermeņa īpatnību nopelns.
Ceturtkārt, neviens no medicīnas darbiniekiem nav spējis atbildēt uz maniem jautājumiem par vakcināciju, izskaidrojot pretrunas, bet tikai atkārto iemācītās frāzes, kļūstot aizvien niknāki un pat sākot lamāties. Uzbrukums ir labākā aizsardzība, porotams...
Piektkārt, man ir bijušas sarunas pie kafijas tases ar palielu daudzumu augsta ranga ārstu. Jo vairāk cilvēks ir iedziļinājies, jo mazāk viņš atbalsta vakcināciju (piebilstot, ka par to nevajag skaļi runāt utt.).
Sestkārt, piesauktie argumenti ir vienvirziena. Ģimenes ārste, kad rakstīju atteikumu potēt bērnus, sāka daiļrunīgi attēlot briesmas un pārmetoši man stāstīt, ka ja ar bērniem kaut kas notiks, tad man nāksies atbildēt par to. Es pajautāju, kurš atbildēs, ja maniem bērniem būs smagas blaknes no vakcinācijas? Neatbildēja.
Septītkārt, piesaukt viduslaikus un stāstīt, kā nu tagad visi apmirs kā tolaik, ir klaja demagoģija. Tie viduslaiku piesaucēji kaut kā aizmirst, ka mūsdienās elementārā higiēna tomēr ir ikdiena, neviens ar netīrām rokām pēc kūts negrābstās gar jaundzimušo un tamlīdzīgi.
Un vēl visādi dzīves gaitā novēroti fakti mani ir pārliecinājuši neatgriezeniski, ka mūsdienās vakcinācija ir tikai un vienīgi bizness.
Ā, un vēl astotkārt. Dzīvē novērotā gripas pote, ko "brīvprātīgi obligāti" uzņēmums uzspieda darbiniekiem. Viņi nedēļu pēc tam mira nost ar visām gripas pazīmēm, tikai bija spiesti nākt uz darbu, neskatoties uz puņķainajiem deguniem, sarkanajām acīm, sāpošo galvu un temperatūru. Daļai tā nebija vienīgā slimošanas epizode - ar ko sanāca runa vēlāk, tad tajā ziemā visādas iesnas bija ķērušās klāt kā uzmedotas.
Un paziņu bērns pēc poliomielīta potes palika guļošs dārzenis. Nuja, droši vien ne jau no tā... Tikai tāda nejauša sakritība...
Starp citu, senči nebija glupi, radot sakāmvārdu "nav dūmu bez uguns". Ja vakcinācija būtu tādas puķītes ar putukrējumu, tad nebūtu tāds daudzums stāstu par smagām vakcinācijas blaknēm. Un par aizliegumu blaknes saistīt ar vakcināciju - jo tā nevar būt tāpēc, ka nevar būt un punkts.
---
Konkrētā epizode ar vējbakām bija pirms gadiem 5, kad tās jau sen bija kalendārā, un vairākums potē visu, kas "pienākas".
Man slinkums šobrīd domāt, bet lai atceramies potēto kadetu difterijas epizodi - tā ir tikai viena no tām, ko zem tepiķa paslaucīt neizdevās.
P.S. Nevienu pārliecināt netaisos - katram pēc viņa ticības. Bet nelieniet virsū man ar neloģiskiem "argumentiem".