Nu rekur bija raksts Valdis Liepiņš "Vēlēšanu sistēmas. Priekšrocības un trūkumi" (2009)
https://lvportals.lv/norises/186897-velesanu-sistemas-prieksrocibas-un-trukumi-2009Valdis ir apkopojis un apskatījis 3 veidus:
- Pluraro jeb mažotāro
- Proporcionālā vēlēšanu sistēma
- Jauktās vēlēšanu sistēma
Un vēlēšanu sistēmām ir ļoti lielas atšķirības, t.s., līdz 5 Saeimai (1993) katra tika ievēlēta pēc atšķirīgiem noteikumiem. Tur tika mēģināts eksperimentēt daudz un dažādi sīko partiju skaita dēļ. Un nevar jau teikt, ka mūsdienās tas ir pārvārēts - dzīvs piemērs kplv. Nevar uzskatīt ka šīs raksts būtu kāda pētnieciska darba apkopojums, jo ir piemēram konventa sistēma, kas ir Šveicē.
No otras puses ir jāatzīst, to kas tur rakstīts "Pašreizējā smagā politiskā situācijā Latvijai nevajadzētu eksperimentēt ar vēlētājiem nepazīstamām sistēmām vai radikālām maiņām, bet pilnveidot esošo." Un Latvijas pamata problēma jau nav tā vai cita sistēma, bet sabiedrība - jo Latvijas sabiedrībā pārāk maz ir "demokrātu", un pārāk daudz "totalitārisma piekritēji" ar slieksmi uz izredzētību (vienīgās patiesības paušanu).
Un uz šo brīdi, es saredzu vienīgo izeju - izglītību un praksi (jo biežāk, jo labāk - visādu līmeņu - visstautas, pašvaldību, pilsētu, darba (un māksliniecisko) kolektīvu balsošanas), ko ļoti varētu uzlabot procesa datorizācija. Tādā veidā mēs varētu Rīgā pārsaukt Rīgas satiksmi pilsētas referendumā uz nākamajiem 4 gadiem (kas būtu tā kā Rietumos, nevis smieklīgi un pamuļķa fantāzijas)