Sapnī es pamodos un paskatījos kas notiek aiz loga. Mājai pretī bija ar kaut kādu raķeti izsists robs triju stāvu augstumā. No debesīm krita neto sniegs, neto pelni. Cilvēku bija daudz un visi lēni gāja vienā virzienā. Viņiem bija aizvērtas acis, kā sapratu, tā viņi aizsargāja sevi no starojuma. Kāpu mašīnā un braucu prom. Kaut kādā mazpilsētā man ceļu šķērsoja džeks uz moča, sapratu, ka tas ceļu negriezīs un apstājos. Tad man doleca, ka laikam policists. Lika man izkāpt. Pagājām kādu gabaliņu uz priekšu. Sapratu, ka viņš grib manas tiesības. Sāku meklēt somā. Parastā vietā to nebija, bet skaidri zināju, ka jābūt . Somu pārmeklēju reizes trīs. Atradās tehniskā pase, tiesību nav. Atcerojos, ka iepriekšējā reizē biju kaut ko pārkāpusi, policis tās paņēma un es neatradu laika aiziet tām pakaļ. (faktiski nekā tāda nebija).Te policists bija pazudis, arī autiņa nekur neredzēju. Sāku meklēt, šķērsoju dažas ieliņas, nekur nav. Atjēdzos kaut kādā citā valstī, tā kā Čehija, vai Spānijā. Skatījos uz daudz stāvu celtni ar fantastisku gleznojumu Art Deko stilā, ļoti gribējās nobildēt, bet atcerējos, ka man nav fotoaparāta. Sāku meklēt kādu autobusu pieturu, lai tiktu līdz mājai. Ceļā iegriezos nelielā krodziņā, kur man ielēja kaut ko glāzē, bet nezināju, vai man pietiks naudas ko maksāt. Pienāca dīvains vecis, paņēma mani aiz rokas un kaut kur veda. Domāju, ka varbūt varēšu ko noskaidrot par autobusu pieturu, vai arī sarunāt kādu darbiņu lai nopelnīt naudu ceļam. Mani ieveda kaut kādā ūķī, kur bija vēl kāds meitēns. Vecis apsēdās, un parādīja uz savas kājas kaut kādus briesmīgus vēnu mezglus, tad paķēra aiz gala vienu no tām vēnām, izvilka metrus divus pagalam netīru vēnu un sāka to skalot vašbļodā. Es sapratu, ka man nafig nevajag tādas atrakcijas un jātinas no šejienes prom. Paldies Dievam ieradās kaut kāda pārbaudes komisija un es izspruku pa durvīm ārā. Skrēju caur ielu labirintu līdz apstājos nelielā laukumā. Pacēlu no zemes kādu blociņu, kas sākumā likās nekas īpašs, dažas lapas saplēsu, lai vieglāk būtu izmest. Tad ieskatījos, izrādījās, ka tā ir kāda ar roku rakstīta memuāru grāmata ar ļoti skaistām akvareļu ilustrācijām. Pārbijos, ka būšu sabojājusi kaut kādu vēsturisku artefaktu un ka diez vai varēs restaurēt to, ko jau saplēsu... Pamodos.
