Autors Tēma: Dzīve kā kino  (Lasīts 230 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Pieslēdzies Amālija

Atb: Dzīve kā kino
« Atbilde #15 : 2022. gada 07. jūnijs, 16:06:46 »
Pati izdomāju jautājumu, tagad laiku pa laikam to šķetinu savā prātā, izdomājot dažādas variācijas  :mrgr:
Ar šausmām iedomājos, ka man būtu jānoskatās visās tajās muļķībās, arī nekrietnībās, ko pastrādāju. Tajā laikā tās nešķita nekrietības. Būtu jāskatās kā priecājos par savām stulbībām un rauju matus par rīcību, kas gala rezultātā noveda ??? pie laba rezultāta.
Un ja vēl blakus kladīte ar pareizajām atbildēm,  :rat:

Atslēdzies nakata kngs

Atb: Dzīve kā kino
« Atbilde #16 : 2022. gada 13. jūnijs, 09:24:56 »
Visādi brīnumi notiek.
Pieņemsim, jums tiek dota iespēja sākt dzīvi no sākuma. Ar piedzimšanu. Nosacījums: viss notiks tieši tāpat kā bija noticis pirmajā dzīvē. Pilnīgi viss. Lai būtu interesantāk (smagāk/vieglāk), jūs neko ietekmēt nevarēsiet, bet zināsiet, ar ko tā vai cita rīcība beigsies. Tā sacīt medus vai darva zaftes vietā.
Nu tā, it kā kino būtu vienīgais skatītājs, kurš otro reizi skatās filmu par sevi.
Jūs piekristu eksperimentam?
lai redzētu visu dzīvi, tas aizņemtu laiku - vēl vienu dzīvi....bet ja varētu kādu fragmentu, tad jā....piemēram, kad kalnos iekļuvu "rolling stones", biju komā, atjēdzos pēc dažam dienām slimnīcā...ja varētu to no malas pēc gandrīz 40 gadiem noskatīties - gan kā akmeņi lidoja, gan es krītu no kalna...kā ierodas glābēji...kā nogādā slimnīcā, ko ārsti saka, kā operē utt....es tak neko neatceros....tagad, pēc ilga laika, to noskatīties no malas varētu...varbūt uzzinātu, kas notika ar manu fotoaparātu "Zenit"? :mrgr:

Atslēdzies Pifs

Atb: Dzīve kā kino
« Atbilde #17 : 2022. gada 13. jūnijs, 09:37:35 »
Principā, uzdevums -atnākt uz šito sjūdu bedri un nodzīvot cik var pēc sAvas sirdzaspziņas un cik nu var, kko iemācīties.
Tas arī viss.
Es pat negribu domāt kas slēpjas zem definīcijas-skaisti un pareizi.  :n+:


Manuprāt, ir ļoti grūti dzīvot, ja dzīvi uztver kā "sjūdu" (saprotu kā "sūdu")...bedri.
Man patīk mana dzīve. Esmu kritusi gan bedrēs, gan sūdos, gan sūdu bedrēs, bet vienmēr ir bijusi iespēja izrausties, piecelties, sakopties. Nelietības nekad neesmu darījusi. Pat netieši, jo nelietības ir nelietības. Muļķības gan. Iespējams, kādu esmu sāpinājusi, kādam "ceļu pārgājusi", bet nekad apzināti gremdējusi.
Ja būtu iespēja dzīvot no sākuma, tad gudrāk gan dzīvotu.

Pieslēdzies Amālija

Atb: Dzīve kā kino
« Atbilde #18 : 2022. gada 24. jūnijs, 12:38:55 »
Kāpēc gan šis jautājums man ienāca prātā? Tagad to vien daru kā atceros savus izgājienus. Un manu dvēseles stāvokli tas nebūt neuzlabo. Skumji.

Pieslēdzies Krimsons

Atb: Dzīve kā kino
« Atbilde #19 : 2022. gada 24. jūnijs, 12:46:33 »
Ir lietas, ko es savos sapņos būtu gribējis izdarīt citādāk.
Piemēram, mana pirmā sieviete varēja būt mana klasesbiedrene, kurai es patiku, kura patika man.
Bija situācijas, kad viņa reāli gribēja, pat īsti neapzinoties, ko viņa grib - hormoni tādi bija, tagad par to nav šaubu.
Visu dzīvi ik pa brīdim atminos tās situācijas, kad varēju viņu iegūt, tomēr beigu beigās pateicos Dievam, ka toreiz nobremzēju, jo, ja viņa šodien būtu mana sieva, es laikam būtu nelaimīgs.


Viņa arī šodien ir super sieviete (nopietna, godīga, mīļa un skaista), bet neesmu pārliecināts, ka kopā ar viņu man šodien būtu pietiekoši alternatīva pasaules izpratne.
« Pēdējās izmaiņas: 2022. gada 24. jūnijs, 12:51:41 no Krimsons »