Autors Tēma: sapnī kas tik nenotiek...  (Lasīts 111569 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Pifs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1200 : 2023. gada 18. februāris, 12:21:37 »
Esmu kaut kādā "pieņemšanā" - greznā pilī. Cilvēku daudz. Visiem vietas nepietiek. Galdiņu vietā ķeblīši apsegti ar galdautu. Bet...izrādās, ka pasākumu riko putins.  Visi tiekam iepazīstināti ar kaut kādu dāmu.Viņa plāns atjaunot monarhiju Francijā, lai pēc tam ar Francijas monrahijas atbalstu, savukārt atjaunotu monarhiju Krievijā.

Atslēdzies SNor

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1201 : 2023. gada 22. februāris, 17:07:53 »
Es divas dienas atpakaļ sapni redzēju, ka RUAF atkal aplenkuši Harkovu - sapnī skaļi lamājas, nu kāda s... pēc k nogalina k - tā ir slepkavība pēc definīcijas.
Protams šodien paskatījos, kartē - nekas nav izmanījies, laikam slikts laiks, tipa, augsts spiediens bija. ;)   
"Tātad es esmu tapis jūsu ienaidnieks, sacīdams jums patiesību. " Galatiešiem 4:16
«Zema oglekļa mazietilpīgas infrastruktūras investīcijas.»
https://kubele.lv

Atslēdzies olgucis

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1202 : 2023. gada 23. februāris, 22:26:14 »
Šonakt man atkal uzmācās PU. Laikam jābeidz tās Youtube Ukrainas ziņas skatīties. Kas tur konkrēti bija vairs neatceros, bet ja atkal redzēšu, šams man norausies...

Atslēdzies Aste Risks

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1203 : 2023. gada 24. februāris, 08:52:55 »
Vismaz sapnī šim nākamreiz izskrāpē acis! :mrgr:

Atslēdzies daddy

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1204 : 2023. gada 24. februāris, 09:33:19 »
Vismaz sapnī šim nākamreiz izskrāpē acis! :mrgr:


aziāts no tā tikai ļaunāks paliks... ievilini teltī un ar matadatu nodur, kā Čingizhanu... jeb nolaid no kalna ar visiem lielgabaliem, kā Suvorovu...

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1205 : 2023. gada 25. februāris, 11:09:19 »
Biju pie klasesbiedra palīdzēt viņam uzmērīt vienu telpu - viņa mājā ieejas halli. Mērām sienas, mērlente 2 metru gara. Pie sevis škrobojos, ka ar to īso mērlentu būs jāmēra ilgi. Mēru sienas, viņš pieraksta. Klasesbiedrs uz brīdi ieiet tālāk mājā, es stāvu un gaidu, bet viņš kaut kur kavējas. Eju skatīties, - māja liela, galā izeja uz milzīgu siltumnīcu. Atgriežos atpakaļ hallē un turpinu flīzēt grīdu. Jāflīzē pa virsu vecajām flīzēm. Jaunās nelielas – 15 x 30 cm, ar nelieliem, košiem, krāsainiem laukumiem. Esmu kādu kvadrātmetru noflīzējusi, kad saprotu, ka tām flīzēm ir raksts - ja saliek četras gareniski vienu virs otras, tad veidojas tāda kā impresionistu ainava. Domāju, ko tālāk, jo nost plēst negribas, neviens neteica, ka tās ainavas ir jāsaliek. Un domāju, kā salikt ainavas, lai neizskatās briesmīgi. Atnāk klasesbiedrs un viņa mamma un sāk izvākt no halles plauktus. Tur telpas vidū stāv tādi kā veikala kurpju plaukti ar apaviem un cenām. Gar sienu sekcija. Nesam tās kurpes un liekam plauktā pie sienas, man aizrāda, ka es neesmu pareizi salikusi. Pie ieejas uz grīdas ir citas flīzes, domāju, ka daudz korektākas un dārgākas nekā tās krāsainās impresionistu ainavas, kas būs ļoti raibas un acīs lecošas. Pie pašām durvīm ir pazemināta grīda, tātad tas viens pakāpiens gar padziļinājumu arī jāflīzē, bet flīžu griezēju man neviens neiedeva. Skatos un domāju, vai tur ar vienu veselu flīzi pietiks vai tomēr būs jāgriež mala.

Flīzēt nepabeidzu, jo pamodos, – aizrijos ar siekalu.

Ejam ar puikām pa Rīgu, gribu parādīt māju, kur es agrāk dzīvoju. Iekšā netiekam, noejam garām. Ir ap vienpadsmitiem, zinu, ka viņi kavē skolu, un kaut kad mums tomēs līdz skolai ir jāaiziet. Laikam mazliet jāpasteidzas. Domāju, ka iziesim cauri vienai mājai, es tur esmu vairākkārt gājusi. Otrā pusē gan parasti [citos sapņos] apmaldos un aizeju uz otru pusi, bet šoreiz es uzlikšu Wazi. Ieejam, tur jāiziet cauri telpām, un pa otrām kāpnēm uz otru pusi var nokļūt uz blakus ielas. Ieejam, bet kaut kā aizeju par tālu un nokļūstam lielā zālē. Paskatos atpakaļ, ka tur bija tās kāpnes, pa kurām jāiet lejā, bet paliekam zālē. Tur kaut kāds bankets, pustumsa, krāsainas gaismas, mūzika, padaudz cilvēku. Zālē ir liels metāla galds ar maliņām, kur bārmenis bērniem dala eklērus - virs galda plakāts ar bildēm un uzrakstiem, jo ir dažāda mīkla ar dažādiem pildījumiem, katrs var izvēlēties. Manējiem arī piedāvā, viens no variantiem ir šokolādes eklērs ar saldējuma pildījumu. Bārmenis visiem lēnām pilda un dod tos eklērus – tur kādi 10 bērni –, es stāvu un gaidu, kamēr visi dabūs, lai varam iet tālāk, jo uz skolu tomēr jāaiziet. :D Uz galda palicis ļoti maz, bārmenis saka, ka iedošot man arī eklēru. Mēģinu atkratīties, ka nevajag, bet viņš ļoti uzbāzīgi piedāvā un sāk kombinēt nu jau kā saldējumu vafelē. Bet dara to tik nenormāli lēnu, ka domāju, ka iešu projām. Saldējumu tomēr man iedod, eju projām. Pēc pārsimts metriem pa ielu saprotu, ka man ir pazudusi soma. Eju tā kā atpakaļ, tā kā uz priekšu, un ielas malā zem krēsla ar metāla kājiņām ieraugu savu somu. Paņemu - tur ir abi telefoni, bet viens ir iztīrīts tukšs, nekā nav - ne aplikāciju, na kontaktu saraksta, otrā kaut kas vēl ir. Somas kabatā ir fotogrāfiju paciņa, nopriecājos, ka tās nav paņemtas. Vispār soma tā kā tukšāka, bet tā kā nekas netrūkst. Maku gan neredzu, bet tas neliekas kaut kas īpašs. Zvanu puikām, lai nāk ārā no tā banketa, ka uz skolu jāiet. Puikas iznāk, sēžamies mašīnā, braucam uz skolu. Pa ielām, kas sašaurinās, paplatinās, visur sniegs, brīžiem mēģinu apgriezties un braukt atpakaļ, jo braucu pa vienvirziena ielu pretējā virzienā.


Eh, sen jau sapņoju par sapņu ierakstītāju, varētu pēc tam tās filmas skatīties....
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1206 : 2023. gada 19. marts, 09:31:17 »
Pilnīga mistika. Vīrs lasa  krievu autora grāmata "Petrovs ar gripu", darbība notiek ap 2000. gadiem Čeļabinskā ar ekskursiem pagātnē. Vīrs komentē stāstu par dzīvokļiem. Sākam atcerēties visādus, kur esam bijuši padomju laikos, un arī viena konkrēta cilvēka, kas jau gadus 10 miris. Atceramies, kur viņš dzīvojis, kāds tas dzīvoklis izskatījās. Un pēkšņi atceros -es tak to cilvēku šonakt sapnī redzēju! Pamodusies vēl nodomāju, cik jocīgi, es par viņu neesmu pat iedomājusies gadu gadiem.

Varbūt kaut kāda zemapziņa sāka darboties, jo vakar izvilkām un notīrījām vecu Reiss dēli. Vīrs teica -beržot to dēli, sakustinājām viņu neredzamajā pasaulē

Sapnī (citā) arī Midsomeras vecenītes ielīda, vispār baigais juceklis

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1207 : 2023. gada 19. marts, 11:57:21 »
Man pie skolas jāsagaida skolēnu bariņš un kopā ar viņiem jāiet ekskursijā uz Alsviķiem. Tā kā rudens, sniega nav. Lēnām visi pulcējas, es mēģinu uzsēsties zirgā, zem dibena seglu vietā palikusi tādu šauru porolona klucīti penāļa lielumā. Uzkāpju, nokāpju, uzkāpju vēlreiz. Lēnām jāju ar zirgu, un redzu, kā tas bariņš meiteņu jau sāk iet. Piesienu zirgu pie velosipēdu turētāja un eju pakaļ. Lielā sabiedriskā ēkā man vajag uz tualeti. Atrodu, tur vairākas kabīnes, bet ar caurumu grīdā kā agrāk centrālajā stacijā. Notupjos zemāk, lai nerēgojos pāri sienai, jo blakus arī kāds ir. Nolieku savu čupu, bet man garš mētelis, visu laiku baidos, ka neiemērcu. Paņemu paciņu baltu salvešu no plauktiņa, bet kamēr grozu rokā, jo izskatās vietām netīras, tās kļūst aizvien netīrākas. Skatos, ka tās visas ir mitras un apķēzītas. Kaut kā mēģinu atrast tīrāko stūrīti un mēģinu slaucīties, bet tā īsti nesaprotu, vai tīrāks kļūst vai ne. Izeju gaitenī, tie pusaudži kaut ko runā, gids rāda pa logu. Ejam pa to gaiteni. Viņas kāpj pa kāpnēm augšā, es no kāpņu laukumiņa ieeju krustmātes dzīvoklī. Tur tā kā pamests, kā nepabeigts remonts, bet viss vecs, grīda no dēļiem. Ieeju virtuvē, tur stūrī pods un izlietne. Mazgāju rokas, bet no izlietnes tek uz grīdas. Aiztaisu krānu, bet vēl turpina tecēt. Kamēr skatos, ko palikt apakšā, esmu podam nolaidusi ūdeni, un tas arī tagad tek uz grīdas. Poda kaste noslēdzas, nekas vairs netek, bet uz grīdas ir pamatīga peļķe, turklāt grīda slīpa, tas stūris ir zemāks, uz grīdas tā kā remontam domāta plēve. Ar kaut kādu lupatu slauku, bet nezinu, kur likt. Tas ūdens kaut kā sasūcas grīdā, paliek plēve uz grīdas, virsū mazliet ūdens, slauku, apakšā iztrupējuši grīdas dēļi, zem plēves žļurkst. Pa durvīm dzirdu, ka kāpnēs runā, ka pirmajā stāvā tek no griestiem. Skatos uz grīdu, tur nu jau gandrīz nemaz nav ūdens, gan jau izlikšos, ka nav mans.

[Nez, tie sūdi ir uz naudu vai uz mēsliem? :D]
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1208 : 2023. gada 22. marts, 11:51:45 »
Mistika. Juceklīgajā sapnī pēdējā epizode, ka saku -mēs vēl uz Dundagu aizbrauksim un sāku meklēt karti, lai uz īstā ceļa trāpītu, un tā arī neatrodu.

Šodien apvācu mašīnas pakaļējo sēdekli -sniega slotas un taml.,no sēdekļa kabatas velku ārā salocītu karti un pašā centrā DUNDAGA


(Īstais ceļš ir caur Vīdali, kur Lorumupe, avots un smilšakmens klintis)

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1209 : 2023. gada 23. marts, 09:05:32 »
Rakstīju kontroldarbu lielā klasē. Bija kādi 10 jautājumi. Visus apmēram biju uzrakstījusi (pat nezinu par ko), bet viens par ērgļa uzbūvi vēl jāraksta. Nezināju neko, visu laiku cerēju atvērt grāmatu un norakstīt, bet kaut kā nesanāca, jo visu laiku skolotājs staigāja pa klasi. Ko uzrakstīju, neatceros, bet pēc kontroldarba pamanīju, ka skolotājs ir ar Dauna sindromu, vārdā Raimonds. Tāds smaidīgs neliela auguma. Stāstīja, ka viņš visiem liekot 3, ko pēc tam katedrā labojot uz 4 un 5.
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies kvadra

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1210 : 2023. gada 26. marts, 23:07:38 »
Nu šoreiz kaut kas vēl nebijis - man grasījās izpildīt nāvessodu! Nav ne jausmas, kas un par ko. Paziņoja tik, ka izpildīs, un veids būšot - ar tādu īkšķa resnuma stibu precīzi pa galvasvirsu...  Uzlūkoju to stibu, kura man šķita par tievu, vieglu un tādam mērķim nepiemērotu, un uzjautāju - a nošaut nevar? Jo gribētos tak bez mokām, ātri un viegli, nevis tikt nez cik ilgi šitā slānītai... Nē, nošaut nevarot, bet lai es nepārdzīvojot - pietikšot ar vienu stibas uzsitienu, un viss. Pavisam humāni. Neko darīt, samierinos, stāvu gaidu savu likteni... Saņemu liktenīgo sitienu, bet, kā jau biju paredzējusi, man no tā ne silts, ne auksts. Esmu tikpat dzīva un vesela, un nesaprašanā, kā ar tādu stibu domāts nosist?  :?:


Bet to tā arī nenoskaidroju, jo zvanīja modinātājs, kuru... biju apzinīgi pagriezusi par stundu nevis uz priekšu, bet atpakaļ  :mrgr:  Attiecīgi nogulēju, darbu nokavēju un, kad beidzot ierados, mani jau sagaidīja ar  :fryingpan:   Tā ka, sapnis bija pravietisks  :mrgr: :mrgr: :mrgr:

Pieslēdzies nakata kngs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1211 : šodien pl 10:52:04 »
... Saņemu liktenīgo sitienu.  Attiecīgi nogulēju, darbu nokavēju un, kad beidzot ierados, mani jau sagaidīja ar  :fryingpan:   Tā ka, sapnis bija pravietisks  :mrgr: :mrgr: :mrgr:
 
Es ne vienmēr ticu pravietiskumam, bet tas sitiens varēja būt ķermeņa brīdinājums par kaut nepatīkamu veselībai...ja pa galvu, tad varbūt pirmais signāls par tuvojošos insultu? ...iesaku pārbaudīt savu veselību