Kā reiz teica viens draugs - strīdēties par politiku un reliģiju ir sliktais tonis, un visas vēdas, astroloģiju, zīlēšanu uzskatu par ko līdzīgu reliģijai. Bet tāda pārliecības maiņa mani arī mulsina - esmu jau kkur noteikti rakstījusi par indiskā ievirzē slīgstotšu draudzenes ģimeni - ajūrvēdiski ēdieni virtuvē, vāstu šāstra mājā u.t.jpr., un vēl dīvaināk šķiet, ka šī visa ierosinātājs ir nevis viņa, bet viņas kungs... Bet tas viss pupu mizas līdz brīdim, kad, komunicējot ar viņu, radās sajūta, ka viņa vērtē mani no augšas, tā aizbildnieciski. Jāatzīst - viņa parasti izcēlusies ar tieksmi bīdīt lietas, uzņemties vadību, tomēr kaut kā tas viss kopumā tuč, tuč vedināja domāt - tas tāpēc, ka neesmu apgaismota, man garīgi jāaug...
Skaidrs, ka viņai stāstīt savu viedokli nemēģinu - nu un kāds gan tas var būt, ja salīdzina ar tūkstošiem gadu vecām indiešu gudrībām...