tikko redzēju sapni. Dzirdu dzīvoklī kaut kādas dīvainas skaņas. Eju skatīties kas tur notiek. Virtuvē mudž ar kaut kādiem knišļiem un tos knābā nez no kurienes ielidojis zvirbulis. To dzenā mans kaķis. Labi, domāju, lai parotaļājas. Bet kā tas ir ticis iekšā? Pieeju pie loga, aiz tā tāds kā novakars. Pēkšņi tāds, kā gaismas zibsnis un pretējas mājas logos sāk tā kā sprakstēt, parādās dūmi, nu ir ziepes, tūlīt sāks degt! Bet manā dzīvoklī arī kas nelāgs - raustās elektrība, izslēdzās TV... Skaidrs, kā diena, beidzot kāds mums uzmetis to atombumbu jo tad taču iziet no ierindas visi sakari un datori. Steigšus skrienu, visas ierīces atslēgt. Pie loga stāv liels procesors un tas sāk kūpēt, mēģinu atrast kontaktu lai izrauti. Nez kāpēc, tai sakarā atkal ieskrienu virtuvē. Tur stāv kaut kāda jauna nepazīstama sieviete un kautrīgi smaidot, saka ka viņai te ir kaut kādas neskaidrības ar dokumentiem. It kā mana paraksta trūkst. Es šai jautāju, kā jūs tikāt iekšā? Rāda man uz durvīm, atveru tās vaļa, aiz durvīm divas pensijas gados kundzes,- jautā man, kas man par neskaidrībām ar 37 dzīvokli. Es pat nezinu, kur tāds atrodas, saucu tās iekšā lai tiktu skaidrībā, jaukums ar dokumentiem joprojām steberē man no pakaļas. Pa to laiku no griestiem sāk tecēt ūdens, mēģinu glābt kaut kādas elektro iekārtas. Augšā pie lustras jau pludo un parādās brūni plankumi. Tā man te vēl remonts būs jātaisa! Istabā ienāk vēl kaut kādi divi meistari... Čerts! Kas te - ne dzīvoklis bet iebraucamā māja!! Paņemu no jaukuma tos sasodītos dokumentus, labi parakstīšu, tāpat dators izslēgts, pie informācijas netieku. Te istabā iesteberē drausmīgi garš (galva griestos) pavisam pliks vecis un pa taisno dodas uz loga pusi, kur atvērtā vēdlodziņā iesprūdis paliels suns... Viss, man pietiek! Saprotu, ka tā dzīvē nenotiek, pamostos. Kaķis guļ, TV strādā...
