ceļojumu literatūra

[reno]

Jūrmalā ap gadu miju bija viņa gleznu izstāde, daļa , kā jau amatierim, sirsnīgi diletantiskas, bet dažas tiešām izcilas, izdevies noķert gaismas un telpiskumu.

[Luīze]

Žigimants Krēsliņš "Fēru salas un Islande pāris mēnešos"
Šoreiz Žigis dodas ceļojumā ar sievu un busiņu - vispirms līdz Dānijai, tad ar prāmi uz Fēru salām un Islandi. Sanākot vismaz 4x lētāk nekā  lidot ar lidmašīnu, īrēt auto uz vietas un maksāt par naktsmītnēm. Ja vēl izdodas "ietaupīt" uz ieejas maksu, kāpjot pāri žogam vai apmuļķojot vietējos, ceļojums ir izdevies
Ko "izlobīju" no grāmatas:
1) Fēru salās ir lēta dīzeļdegviela (to subsidē valdība), regulāri sastopama bieza migla, šauri un grūti izbraucami ceļi;
2) Islandē ļoti daudz ūdenskritumu un citu skatāmu objektu, populārākajām vietām ir daudz lētākas un nebūt ne sliktākas alternatīvas (vajag tikai rakt vai arī sekot Žiga norādēm).

Žigi (ja gadījumā šo lasi), sūti pupās korektori Līvu Krastiņu! Lai gan šajā grāmatā drukas kļūdu ir mazāk nekā iepriekšējās, bet tāpat daudz un acīs krītošas.

[Luīze]

Zane Eniņa "Uz Aļasku un atpakaļ" *****
Zane turpina "Nekaunīgajā pingvīnā" uzsākto ceļojumu. Šoreiz no Monreālas pāri visai Kanādai līdz Aļaskai, tad liels līkums pāri ASV  un finišs Monreālā, 120 dienās nobraucot 30000 km. Ceļojums divatā ar Antarktīdas braucienā satikto Kanādas francūzi Rafaēlu. Ceļojums noticis 2015.gadā, un katras dienas piedzīvojumi tika aprakstīti Zanes blogā. Grāmata saglabā līdzīgu struktūru, par katru dienu ir savs stāsts. Nakšņošana pārsvarā notikusi kempingos - ar ierobežotām higiēnas iespējām un tuvējā apkārtnē dzīvojošiem lāčiem. Ir jāievēro vairākas lietas, lai nepievilinātu lāci, esot bijis arī pretlāču aerosols, nezinu gan, cik efektīvs Un kur nu vēl latvietes prieks, Kanādas mežos atrodot apšubekas un brūklenes.

[Luīze]

Viktorija Paegle "Svētceļojums, mazulīt!" ***
Jauna, blonda, slaida un garkājaina čiksa dodas pusgadu ilgā piedzīvojumā uz Latīņameriku un ASV. Grāmatā nav aprakstīts neviens interesants tūrisma objekts, bet tas, kādus cilvēkus čiksa satika, kā ietusēja, sapīpējās, piedzērās, kurš un kā viņai uzmācās, kuram ļāvās un kuru atšuva. Par problēmām ar naudu, ar vietējo transportu, ar naktsmītnēm, ar ēšanu. Rakstības stiliņš - vēl trakāks žargons nekā Žigim, turklāt padaudz netulkota teksta angļu un spāņu valodā, bet kontekstu var saprast. Ir arī fotogrāfijas, lielākoties pašbildes.
Man bija interesanti, darbība un notikumi risinājās raiti, brīžiem bija jāsmejas.

[Luīze]

Lato Lapsa "Muzungu vismelnākajā Āfrikā" ****
Tas ir stāsts par Kongo (bijušo Zairu). Un stāstīt Lapsa prot. Par Kongo vēsturi, par kariem un bērnu bandām, par vadoņiem - Lumumbu, Mobutu un Kabilu, par izrakteņu ieguvi, par nabadzību un izdzīvošanu, par māņticību, par nežēlību un kanibālismu... Muzungu nozīmē "baltais cilvēks" vienā no daudzo Kongo cilšu valodām. Lapsa neiztaisās politkorekts, melnādainos sauc par nēģeriem. Salīdzinājumam tiek piesauktas Latvijā zināmas personības - tekstā piefiksēju Trojanska, Eināra Repšes un Kargina pieminēšanu. Droši vien bija vēl kāds Lapsas "mīlulis".
Iepriekš esmu lasījusi Lapsas grāmatu par Ziemeļkoreju. Vot patīk cilvēkam meklēt piedzīvojumus tādos caurumos, kur, ja ar tevi kas notiks, neviens gailis pakaļ nedziedās. 

[kvadra]

Man patīk Lapsas ceļojumu grāmatas. Par Āfriku bija vēl arī "Deviņas Āfrikas".
Bet, jā, respect par drosmi, ne katrs uzdrošināsies meklēt piedzīvojumus tādos nostūros.

[Luīze]

Zane Eniņa "Santjago ceļš. Plāksteris pēdām un sirdij" ****
Man patīk, kā Zane apraksta katru dienu, kas pavadīta ceļā. Un noiets ir tiešām daudz - 3 dažādi ceļi uz Santjago de Kompostelu: populārākais maršruts no Senžanpjedeporas, Portugāles maršruts no Portu un gar Atlantijas okeāna krastu no Irunas, kā arī ceļa posms Francijā Via Podiensis. Un protams, Svētā Jēkaba ceļš Latvijā no Valkas līdz Žagarei. Rīgas - Skaistkalnes virziens pagaidām netika veikts.
Amālija varētu novērtēt aprakstus, kā arī ceļojuma attiecīgajā posmā (Krimuldas baznīca - Vangaži), ja ir vēlēšanās, palikt nakšņot pie Zanes.

[Amālija]

O, jāpaņem. Tiešām interesanti palasīt. Dažus posmus esmu gājusi.

[Luīze]

Dace Zvirbule "Mans Jēkaba ceļš. Nezināms mērķis." ***
Šo grāmatu uztveru vairāk kā rakstīšanas terapiju autorei pašai, jo paralēli iešanai uz Santjago de Kompostelu ir ievīti daudzi atmiņu stāsti par vecākiem un vecvecākiem - par kara laiku, badu, izsūtīšanu, izdzīvošanu...
Lai tiktu pie sertifikāta par noietu ceļu, ir jānoiet (kājām, uz zirga vai ar velo) vismaz pēdējie 100 km un pa ceļam dažādās pieturvietās jāsavāc zīmogi svētceļotāja pasē. Autore sāk ceļu 118 km pirms galamērķa un pirmos 18 km nobrauc ar autobusu, jo tie vedot caur rūpniecisku rajonu un neesot ainaviski Pēc tam jau iet pati, pa 5 - 10 km dienā. Kā nopratu, iet ar kalnu reljefam nepiemērotiem apaviem, jo sūdzas par saspiestiem kāju īkšķiem. Pēdējos 30 km līdz Santjago tiek aizvesta ātrās palīdzības busiņā, jo sākās sirdsklauves un mirdzaritmija. Hospitālī sirdsdarbības palēnināšanai tiek iedots Bisoprolals, aritmijai - Flecainida.
Kas man likās traucējoši - grāmatā katrai administratīvi teritoriālajai vienībai, ko šķērsoja autore, aprakstīti ģeogrāfiski fakti, norādīts iedzīvotāju skaits un nosaukums gan spāņu, gan galisiešu valodā, tāpat arī redzētajiem objektiem. Turklāt tie nosaukumi būtiski neatšķīrās

[Amālija]

Aizmirsi piebilst, ka sirds sāka streikot pēc tīkama vakariņa ar vīna izpriecām  
Grāmata deva man cerību, ka varbūt tomēr es došos. Jo biju jau norakstījusi šo domu.

[reno]

Mani kaitināja līdzīgs stāsts -doties tādā ceļā ar sliktu mugursomu, nepiemērotiem apaviem un nepietiekošu naudu. Vai tās kādas īpašas pašmocības  par grēkiem, vai izrādīšanās?
Grāmatas nosaukumu neatceros

[Luīze]

Aizmirsi piebilst, ka sirds sāka streikot pēc tīkama vakariņa ar vīna izpriecām  

Mani kaitināja līdzīgs stāsts -doties tādā ceļā ar sliktu mugursomu, nepiemērotiem apaviem un nepietiekošu naudu. Vai tās kādas īpašas pašmocības  par grēkiem, vai izrādīšanās?
Grāmatas nosaukumu neatceros

Iepriekšējā lapā ir pieminēts - Kristīne Ulberga "Kariete uz Santjago"

[reno]

Amā ar savu staigāšanas pieredzi var droši doties. Kārtīgi ekipējoties.  Mani visos stāstos atbaida stāsti par smirdīgām naktsmītnēm.

[Amālija]

Man nav pieredzes daudzdienu pārgājienos. Ar velo jā. Kājām nē

[reno]

Tam ceļam vajag kādu īpašu dvēseles stāvokli. Iet pēdējos 100 gan mazliet smieklīgi