Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Amālija 2024. gada 30. jūlijs, 20:38:33
-
Esmu uzbūvējusi sev puslīdz saprotamu un pieņemamu pēcdzīves teoriju. Par dvēselēm, kuras ierodas šajā pasaulē, lai mācītos, pilnveidotos. Par viņu uzdevumiem. Par atslēgas punktiem.
Aizdomājos par vienu lietu - dvēseles ierodas, satiekas, lai kopīgi veiktu kādu uzdevumu, kurš saņemts un aprunāts TUR augšā. Bet dzīve ir dzīve, cilvēciskais faktors, kaut kas noiet galīgi greizi. Kas notiek pēc nāves, kad šīs abas (vai vairākas) dvēseles satiekas TUR? Viņas ir netikušas galā ar uzdevumu? Ja šeit uz zemes nebija draudzīgas, vai TUR nedraudzīgums zūd? Vai arī TUR ir vairākas partijas/koalīcijas?
Zinu, ka sviestaini.
-
Es nezinu, vai vajag būvēt savas teorijas. Pilnīgi pietiekami ir izvēlēties no esošajām.
-
katolicismā īzī-pīzī:
- tās, kuras tika galā ar uzdevumiem - paradīzē
- tās, kuras pilnīgi netika (tb atteicās pildīt) - ellē
- tās, kuras centās, bet nesanāca - šķīstītavā. Bik pasmacēs, attīrīs un tad uz paradīzi
:)
-
veiktu kādu uzdevumu, kurš saņemts un aprunāts TUR augšā.
Lūk, šis mani izved konkrēti. Kaut kādas aklās vistiņas. Tev ir kaut kāds uzdevums, ko tu nezini, bet ja tu neizdarīsi, tad norausies pa tāsi uz ilgiem laikiem. Nu un tu kaut kā mēģini te eksistēt, labāk vai sliktāk mēģinot kaut kā klikšķināt atbildes uz testa jautājumiem:
1) Nopelnīt naudu uz Mirdzas rēķina un palīdzēt Vizmai, vai palīdzēt Mirdzai no tīras sirds un par velti, bet piekāst Vizmu, jo viņa gaida tavu finansiālo palīdzību;
a) pirmajā gadījumā Mirdza izpilda savu uzdevumu, jo viņai jāiemācās zaudēt naudu, bet otrajā savu uzdevumu izpilda Vizma, jo viņai jāiemācās zaudēt.
b) pirmajā gadījumā Mirdza neizpilda savu uzdevumu, jo viņai jāiemācās neļaut sevi apjāt, bet otrajā savu uzdevumu neizpilda Vizma, jo viņai jāiemācās izdabūt palīdzību no līdzcilvēkiem.
(Te es laikam saputrojos, bet ideju sapratāt)
2) Pamest alkašu veci un viņš pakārsies, vai ciest un mūža galā šis atmetīs dzeršanu, atgriežoties no grēkiem;
3) Iet pa labi (izglābt kaķi), vai iet pa kreisi (izglābt suni)
4) Ū tē tē, ū tē jēpēer. Katra tāda vai otrāda rīcība rada tādas vai citādas sekas, kas, savukārt, ietekmē visu un visus tev apkārt.
Nu un kā uzminēt, kas tev bija jādara pēc "plāna", ja uzdevums nav zināms?
Varbūt tu ar skaidru sirdi cīnies ar vējdzirnavām, jo uzskati, ka jāmācās pacietība un neatlaidība, bet īstenībā no tevis gaida, lai tu padodies un iemācies zaudēt.
Bet kad tu atsakies no bezjēdzīgas cīņas, tev pēc nāves sadod pa muti, jo tu nebiji pietiekami paļāvīgs un saviem spēkiem un necīnījies līdz pēdējam.
Un atsūta vēlreiz uz to pašu eksāmenu.
Ar nezināmiem jautājumiem un nepasakot, ko no tevis gaida...
Aizdomājos par vienu lietu - dvēseles ierodas, satiekas, lai kopīgi veiktu kādu uzdevumu, kurš saņemts un aprunāts TUR augšā. Bet dzīve ir dzīve, cilvēciskais faktors, kaut kas noiet galīgi greizi. Kas notiek pēc nāves, kad šīs abas (vai vairākas) dvēseles satiekas TUR? Viņas ir netikušas galā ar uzdevumu? Ja šeit uz zemes nebija draudzīgas, vai TUR nedraudzīgums zūd? Vai arī TUR ir vairākas partijas/koalīcijas?
Un kā viņas zina, kāds bija uzdevums? Būt draudzīgām vai pretēji?
Ja Geņa sešas dzīves žmiedz Maņu, tad kāds ir Maņas uzdevums septītajā? Iemācīties padoties vai iemācīties klapēt pretī?
Bet varbūt Geņa īstenībā Maņu mīl, tikai nemāk to izrādīt? Un Maņas uzdevums ir Geņu iemācīt mīlēt?
Bet varbūt, ja Maņa mēģinās Geņu samīļot un izturēsies pret viņu jauki, tad Geņa Maņu pie pirmās izdevības vienkārši nositīs priekšlaicīgi, kas nebūtu noticis, ja Maņa nebūtu ļāvusi sev pienākt klāt, bet devusi pretī?
Ja dvēseles šeit nebija draudzīgas, tad tu nekad neuzzināsi, vai viņām bija dots uzdevums turēties vienai no otras pa gabalu un iemācīties noturēt to distanci, vai gluži otrādi – bija jāiemācās vienai otru mīlēt, kaut arī visi apstākļi kliedz, ka tas ir nonsenss. Pirmajā gadījumā viņas savu izdarīja un tālāk draudzīgi pārcelsies nākamajā klasē ar piecinieku (vai desmitnieku, kā kuram labāk patīk), kaut arī no malas šeit palikušajiem izskatās, ka viņas ir sakasījušās ne pa ķeksi. Varbūt tieši tad, ja viņas šeit būtu pārvarējušas visādas savas izjūtas un bijušas draudzīgas, tas izrādītos izgāšanās eksāmenā.
Šādā rakursā "cilvēka brīvā griba" vispār ir oksimorons. Ja cilvēks seko scenārijam, tad viņš ir labais, ja mēģina domāt un izdarīt "kā labāk" un no scenārija novirzās, tad dabū bietē. T.i., cilvēkam ir ļauts tikai izpildīt scenārijā paredzētos deju soļus, lai saņemtu cukurgraudu – paradīzi vai reinkarnāciju labākā būrītī. (Tikai viens sīkums – deju soļi nav zināmi...)
-
Nu ja, Trix, putra. Tāpēc jautāju. Ir varianti.
-
Ja šeit uz zemes nebija draudzīgas, vai TUR nedraudzīgums zūd? Vai arī TUR ir vairākas partijas/koalīcijas?
Par šo – no dzīves.
Divi cilvēki dzīvoja draudzīgi gadu desmitiem. Līdz viens sāka kļūt aizvien riebīgāks pret otru, beigās sakašķējoties pa melno. Viens nomira, līdz pēdējam un vēl pēc nāves nīstot, otrs – mēģinot saprast un pieņemt, ka cilvēki ir dažādi.
Dvēseles, cik saprotams, ir nemirstīgas, vai vismaz cilvēka dzīves 70-80 gadi salīdzinājumā ar dvēseles bezgalīgo dzīvi ir kaķa šķāviens.
Nu un tad kurš šīs dzīves nogrieznis ir rādītājs? Tie pirmie gadi, kad dzīvoja draudzīgi? Vai tie pēdējie gadi, kad naids līdz kapa malai?
Ja, projicējot uz dvēseles ilgšanas nogriežņa, šos divus periodus pat lāgā nevar atšķirt, jo abi vienā dzīvē?
Atbilde uz citēto – naids pēc nāves nezūd. Iespējams, kaut kad ar laiku, bet ne tā, ka nomira un miers.
Baidos, ka Tu neizdomāsi kas un kā ir "tur ārā". Tev atliek tikai klikšķināt ķeksīšus savā eksāmenā anketā pēc labākās sirdsapziņas (un to Tu arī dari).
-
:talking:
dzīve ir pilna nezināmības un izvēļu, kas veido cilvēka karmu un nākotnes pārdzimšanu. Galvenais ir censties dzīvot ar skaidru sirdi, mācīties no pieredzes un attīstīties garīgi, lai sasniegtu galīgo atbrīvošanu.
-
Piekrītu, Spārka. Tik laikam man nesanāk. Eju kā pa mīnu lauku bez ceļrāža. Nekad nav pārliecības, ka daru/izdarīju pareizo izvēli.
Visticamāk, nu nepavisam nepārredzu laukumu.
Par Trix piemēriem. Vīrs un sieva mīl viens otru. Viens no viņiem agri nomirst. Pozitīvas atmiņas un ideāls partneris. Abi nodzīvo līdz sirmumam. Pieriebjas un nīst. Akmens kaklā. Tad ko? Ceļš par garu?
-
Nekad nav pārliecības, ka daru/izdarīju pareizo izvēli.
Tieši tā jau ir mācīšanās jēga. Gribi pie gatavām atbildēm dzīvot?
-
Labrīt, meitenes :) Jums tiešām galvās pamatīga putra!! :big_hug: Varbūt kāds Alfa kurss varētu palīdzēt? Izmēģini Alfu - Alfa Latvija (alfakurss.lv) (https://alfakurss.lv/)
Manuprāt - uzdevums ir pavisam vienkāršs - mīli Dievu un mīli cilvēkus. Īzī pīzī... mīlestība ir beznosacījuma, kā māte mīl savu bērnu (nu vairākums... zinu, te sofistes sagrozīs, jā, bet aborti??), tikko sākas aprēķins (es Tev iznesīšu podu, Tu man par to uzsmērēsi sviestmaizi), sorī, tā nav mīlestība...
... ja cilvēks apzināti paļaujas 7 nāvīgiem grēkiem:
- Slinkums (Accidia)
- Alkatība jeb korumpētība (Avaricia)
- Rijība jeb negausība (Gula)
- Skaudība (Invidia)
- Dusmas (Ira)
- Izšķērdība (Luxuria)
- Lepnība (Superbia)
tad viņš samaitā dzīvi gan sev, gan apkārtējiem jau tagad. Protams, Trix taisnība - ja nomirst naidā, tad arī viņā saulē nebūs miera...
-
Te tiešām galvā putra :)
Manuprāt viss ir viekāršāk par vienkāršu: dzīves laikā nedarīt otram to ko negribi, lai dara Tev. Un viss. Pareizās vai nepareizās izvēles: to dēvē par dzīves pieredzi. Izdaram ko nepareizu (sev) un cenšamies nākamo reizi nekļūdīties. Nu kļūdamies atkal..nu un...? Ja dzīvoto bezgalīgi - visi būtu viedi.
Vai tad Jūs kāds atceraties savas iepriekšējās dzīves vai pēc nāves dzīvi?
Par beznosacījuma mīlestību gan nepiekritīšu- nu nav tādas. Esmu redzējusi aklu mātes mīlestību, kas novedusi bērnu galīgā purvā...
-
:talking:
dzīve ir pilna nezināmības un izvēļu, kas veido cilvēka karmu un nākotnes pārdzimšanu. Galvenais ir censties dzīvot ar skaidru sirdi, mācīties no pieredzes un attīstīties garīgi, lai sasniegtu galīgo atbrīvošanu.
oi, oi, no kuras grāmatas un kā to reāli darīt :D :D :D
Visi rakstītāji tik gudri un pareizi, apskaužami :talking: :b: .
Par šo cenšos neprātot, jo tad ir taisns ceļš uz depresiju :bricks: Neviens nezina, kā būs, jo neviens no turienes nav atgriezies un izstāstījis.
Īstenībā es neticu nekādām pēcnāves dzīvēm un dvēselēm, visticamāk pēc nāves nav nekā.
Šī dzīve kaut kā jānodzīvo, vislabāk, īpaši nedomājot par galu, nav nekāda interesantā, bet mirt arī negribas.
-
Manā smadzeņu plauktiņā Amālijas versija ir pārāk primitīva, lai būtu patiesa.
Trix rok dziļāk - viss ir sarežģītāk, ir ļoti sarežģīti, līdz sajūtai, ka ir tik sarežģīti, ka gandrīz vai nav vērts pat iespringt uz kkādiem centieniem kko diži saprast par dzīvi, tā ka jāliekas vien mierā un vienkārši jādzīvo nost. Tā teikt, jāļaujas, un dzīve kļūst (iespējams) vienkāršāka.
Spārkas versija ir tikai viena no n - par karmām, Samsaru un atbrīvošanos. Vrb tā ir, vrb nav, kas to lai zina?
Daddy iziet no bargu likumu rāmjiem - ja būsi labiņš, tiksi paradīzē! Cilvēki tiek biedēti ar elli, piekukuļoti ar burkānu, bet uzpērkami cilvēki nav patiesi. Ko vērta tāda paradīze?
Pifa versija man patīk vislabāk - vienkārša, saprotama. Sirdsapziņa ir dota katram, atliek to sajust, attīstīt un pielietot. Es arī neticu pavisam šķīstai beznosacījuma mīlestībai - ja tā tāda izskatās, tad aiz tās parasti tomēr ir (varbūt pat mīlētājam pašam nenoskārsti) kādi nolūki
-
Spārkas versija ir tikai viena no n
Tieši otrādi, tas ir kopsavilkums tam, par ko runā visas reinkarnāciju vēstošās mācības, kurām citos jautājumos var būt pretēji uzskati. Šis ir kopīgais.
-
Jā, par reinkarnāciju vēstošās. Bet eksistē arī citas
-
Jā, par reinkarnāciju vēstošās. Bet eksistē arī citas
Pag, tēma taču ir par dvēselēm pēc nāves, to atdzimšanu?
-
ā, ok, uztvēru tēmu mazliet citādāk, arī kā paplašināmu vai Amālijas teoriju apstrīdošu.
Tad šeit var iesaistīties tikai reinkarnācijas ideju piekritēji, jo citiem var nebūt poņas par dvēselēm aizsaulē :mrgr: :?:
-
Manuprāt viss ir viekāršāk par vienkāršu: dzīves laikā nedarīt otram to ko negribi, lai dara Tev. Un viss.
Es kā introverts no tīras sirds otram neuzbāzīšos ar sarunām un uzmanību. Bet tas otrs būs līdz nāvei neapmierināts, jo ir ekstraverts, un viņam vajag nepārtrauktu tusiņu...
Es kā ekstraverts neļaušu cilvēkam justies vienam, iesaistīšu viņu sarunās un pievērsīšu uzmanību, bet viņš kā introverts no tā jutīsies vienkārši drausmīgi.
Tas tomēr tā nestrādā gan. Ne visiem vajag vienu un to pašu.
-
ā, ok, uztvēru tēmu mazliet citādāk, arī kā paplašināmu vai Amālijas teoriju apstrīdošu.
Tad šeit var iesaistīties tikai reinkarnācijas ideju piekritēji, jo citiem var nebūt poņas par dvēselēm aizsaulē :mrgr: :?:
Tur maz kas atliek. Bet, protams, ikvienu tēmu var paplašināt vai noliegt.
-
Es kā introverts no tīras sirds otram neuzbāzīšos ar sarunām un uzmanību. Bet tas otrs būs līdz nāvei neapmierināts, jo ir ekstraverts, un viņam vajag nepārtrauktu tusiņu...
Es kā ekstraverts neļaušu cilvēkam justies vienam, iesaistīšu viņu sarunās un pievērsīšu uzmanību, bet viņš kā introverts no tā jutīsies vienkārši drausmīgi.
Tas tomēr tā nestrādā gan. Ne visiem vajag vienu un to pašu.
Ir tāds vārdiņš - NĒ. Tāpēc atļaušos teikt, ka strādā gan. Arī es esmu absolūti introverts cilvēks. Un nez kāpēc man neviens tā īsti neuzbāžas ar savu uzmanību, jo protu šiem cilvēkiem pateikt - nē. Ļoti vienkārši. Parasti tiem pārāk uzmācīgajiem saku: atvaino/jiet bet vēlos pabūt viena vai nevēlos runāt. Nekas personīgs, bet šobrīd nekomunicēšu...
-
Tur maz kas atliek. Bet, protams, ikvienu tēmu var paplašināt vai noliegt.
Neesmu noliegusi tēmu, bet dažas izskanējušās teorijas :talking:
Man patiktu precīzāks formulējums, citādi jūtos tā, ka noliegtu manu viedokli :mrgr:
-
Ir tāds vārdiņš - NĒ. Tāpēc atļaušos teikt, ka strādā gan. Arī es esmu absolūti introverts cilvēks. Un nez kāpēc man neviens tā īsti neuzbāžas ar savu uzmanību, jo protu šiem cilvēkiem pateikt - nē. Ļoti vienkārši. Parasti tiem pārāk uzmācīgajiem saku: atvaino/jiet bet vēlos pabūt viena vai nevēlos runāt. Nekas personīgs, bet šobrīd nekomunicēšu...
Un ar savu "nē" to tu nedari to, ko vajag tam ekstravertam. Viņam vajag komunikāciju, bet tu mierīgi klusē un sagādā viņam diskomfortu.
Bet tāds nav šī postulāta "nedari otram..." mērķis.
-
Es kā introverts no tīras sirds otram neuzbāzīšos ar sarunām un uzmanību. Bet tas otrs būs līdz nāvei neapmierināts, jo ir ekstraverts, un viņam vajag nepārtrauktu tusiņu...
Es kā ekstraverts neļaušu cilvēkam justies vienam, iesaistīšu viņu sarunās un pievērsīšu uzmanību, bet viņš kā introverts no tā jutīsies vienkārši drausmīgi.
Tas tomēr tā nestrādā gan. Ne visiem vajag vienu un to pašu.
Nu nez, man šķiet, ka atšķirīgu raksturu un temperamentu izraisītas sīkas nesaprašanās nav kaut kā slikta nodarīšana otram, sevišķi vēl, ja tās gadījušās, tam otram pēc savas saprašanas labu vēlot un cenšoties attiecīgi izturēties. Cita lieta ir darīt apzinātas un tīšas riebeklības.
-
Un ar savu "nē" to tu nedari to, ko vajag tam ekstravertam. Viņam vajag komunikāciju, bet tu mierīgi klusē un sagādā viņam diskomfortu.
Bet tāds nav šī postulāta "nedari otram..." mērķis.
Jā. :scratch: Tas man nebija ienācis prātā. Tātad Tavs redzējums ir: ļaujam varmākām sev darīt pāri, jo ja neļausim, tad tad viņi (nu tie varmākas) nabadziņi baigi cietīs.. :smej:
Nesmu dzirdējusi par ļaundariem, kuriem pašiem ļoti gribētos, lai viņiem dara tā kā viņi dara..Protms, te nav runa par mazohistiem..
-
Tās robežas ļoti plānas... būt "labajam" jo tā ir pareizi un vajag, vai būt labajam nezinot ka tā ir pareizi, kā tie svaru kausi nosveras... Meklēt atbildes un neatrast, nebūt ar tādu iekšējo failu a'priori, neko nemeklēt, jo tas fails jau sākotnēji iekodēts... kuram tā patiesība... un tas meklētājs varbūt ne tur meklē, jo nezina kur jāmeklē... Un ja nezini ka dari sliktu, tas skaitās slikti vai tomēr neskaitās... saka, ar labiem nodomiem ceļš bruģēts uz elli, tad ej nu saproti... :?:
-
Man bērnam bija teorija, ka viss sadalās pēc ģeogrāfiskā principa, kur budisms, tur pārdzimšana, kur kristietība, tur paradīze un elle... katram notiks pēc viņa ticības. Ne velti šumēri kur apmetās, to ticību un dievus godāja. Bet nu mūsdienās, ar šo teoriju, grūti teikt kā būs... :mrgr:
Vai vispār satiksies tā budista dvēsele ar to kristieša dvēseli... :ng:
-
Vai vispār satiksies tā budista dvēsele ar to kristieša dvēseli... :ng:
nu nē tak!! budista dvēsele vislaik pārdzimst, kristiešu dvēseles uzkrājas debesīs, nu kloudā, saproti!! :)
es jau neko... Dieva mīlestība ir bezgalīga (teorētiski), cilvēku mīlestībai vienmēr kāds savtīguma draņķis piejaukts, et točna :talking: :talking:
ja runā par mūžību, tad ir svarīgs laika jēdziens - chronos un cairos...Chronos vs Kairos: izpratne par to, kā senie grieķi skatījās uz laiku, padarīs jūsu dzīvi bagātāku (thewhippet.org) (https://thewhippet.org/unsolicited-advice/kairos/)
kristiešu laika jēdziens ir lineārs - sākums-beigas,
budistiem - ciklisks, 12, 60 u.c. gadi - tāpēc nav jēga vēsturi pierakstīt, jo viss iet pa riņķi, pārdzimst...
-
Tās robežas ļoti plānas... būt "labajam" jo tā ir pareizi un vajag, vai būt labajam nezinot ka tā ir pareizi, kā tie svaru kausi nosveras... Meklēt atbildes un neatrast, nebūt ar tādu iekšējo failu a'priori, neko nemeklēt, jo tas fails jau sākotnēji iekodēts... kuram tā patiesība... un tas meklētājs varbūt ne tur meklē, jo nezina kur jāmeklē... Un ja nezini ka dari sliktu, tas skaitās slikti vai tomēr neskaitās... saka, ar labiem nodomiem ceļš bruģēts uz elli, tad ej nu saproti... :?:
bļin, darīt labu un nezināt, ka Tu dari labu, un nepalielīties feisītī... KĀDA NOLAIDĪBA... :)
bet - varbūt es daru sliktu, tomēr beigās izrādās, ka es daru labu (ķip nogalinu cilvēku, kurš izrādās Trampa šāvējs)... lasīju par lielāko gadsimta neveiksmi saistībā ar Trampu. Biju svēti pārliecināts, ka gadsimta neveiksme ir tam puikam ar brjuļikiem zobos. Nē, izrādās gadsimta neveiksme esot FIB, ka šo palaiduši garām... :fp: :fp: [size=78%] [/size]
-
Tātad vairums tomēr te atzīst, ka nav lielas jēgas visādām samuhļītām teorijām :?:
-
Par šo cenšos neprātot, jo tad ir taisns ceļš uz depresiju :bricks:
Šī nu ir tā retā reize, kad es piekrītu Nārai :)
Un par "nedari otram tā, kā negribi, lai darītu tev" - nu nevajag te matus skaldīt par introvertiem un ekstravertiem, ir elementāri ētikas principi, kurus vismaz man dzīvē pat neienāk prātā neievērot. Ir cilvēki, kas vieglu roku tādus pārkāpj un naktīs guļ kā zīdaiņi, bet es vienkārši tā nespēju - nezinu, vai tāda jau piedzimu, vai mani tā uzaudzināja, bet tas ir fakts.
-
Ar dvēseli arī nav skaidrības... ja pieņem, ka tā ir kā reliģijas traktē - jūtu un prāta kopums, ne vienmēr es to ko jūtu akceptēju ar prātu un ne vienmēr mans prāts korelē ar to ko jūtu.
-
Tātad vairums tomēr te atzīst, ka nav lielas jēgas visādām samuhļītām teorijām :?:
Nepiekritīšu!! kamēr tās teorijas Tev konkrēti izskaidro pasauli un pasargā no depresijas, ka vissirslikti.lv, u.c., tām ir pat ļoti liela jēga :D :D
Īstenībā es neticu nekādām pēcnāves dzīvēm un dvēselēm, visticamāk pēc nāves nav nekā.Šī dzīve kaut kā jānodzīvo, vislabāk, īpaši nedomājot par galu, nav nekāda interesantā, bet mirt arī negribas.
Ja Nāra netic "kaut kam pēc tam", tad es tiešām nesaprotu, kāpēc Tu neesi nodūrusi vīra mīļāko, pašu vīru, nocirtusi tos kaimiņu kokus, kas Tavu dārzu noēno, sasviedusi upē tos kaimiņu bērnus, kas tev pusdienas diendusu traucē... utt, utjpr
- JO DZĪVOJAM TAČU 1X, šeit un tagad ...un ko ierausim, tas būs un ko ne, tas padir@ts... UZ MŪŽIEM :evil: :f-palm: :f-palm:
-
daddy, kādus murgus esi sarakstījis??
Saki lūdzu kā konkrēti "pasaules skaidrojumi" var pasargāt no depresijas?
Bez tam cilvēki, respektīvi - bērni tiek audzināti.
Un, pat , ja es būtu gribējusi gabalos sakapāt kādu, tad es reāli baidos no soda. Šinī gadījumā ne jau no pēcnāves, bet no "iļguciema" :talking:
-
kādus murgus esi sarakstījis??
Viņš tikai nedaudz pārcentās ar katolisko viedokli :mrgr:
Ļoti raksturīgs domu gājiens, ka bez reliģijas nevarētu pastāvēt morāle, ētika utt.
-
Ar dvēseli arī nav skaidrības... ja pieņem, ka tā ir kā reliģijas traktē - jūtu un prāta kopums, ne vienmēr es to ko jūtu akceptēju ar prātu un ne vienmēr mans prāts korelē ar to ko jūtu.
Šis laikam vairāk bija antīkās pasaules domātājiem, ka prāts arī iekļauts.
Nemirstīga, dievišķa būtība, apziņa un personība - tas reliģijās. (Bet es nemēģināšu apgalvot, ka visas pārbaudīju :) )
-
ar teorijām vispār ir tā, ka lielākā daļa teoriju ar laiku vai nu palik neaktuālas vai izgāžas. To, ko kādreiz uzskatīja par labāko un pareizāko, to šodien vai nu aizslauka mēslainē, vai vēl vairāk - tiesā tos, kas agrāk teorijai svēti ticējuši un atbilstoši rīkojušies.
Tā kā.. nav ko iespringt.. :?:
-
Ļoti raksturīgs domu gājiens, ka bez reliģijas nevarētu pastāvēt morāle, ētika utt.
Strīdīgs jautājums. Kaut vai atceroties vien to, cik ļaunuma sastrādāts ar Dieva vārdu uz lūpām, sākot ar krustu kariem, raganu sārtiem un beidzot ar mazu puisīšu izmantošanu.
No otras puses, uzprasās jautājums, ko saprotam ar "reliģiju". Es, piemēram, absolūti neesmu reliģioza un ar baznīcu uz jūs, bet ticu karmai, pēcnāves dzīvei un reinkarnācijai, kas liek apzināties dziļāku atbildību par to, ko daru. Dieva, ne tikai "Iļģuciema", t.i. laicīga likuma priekšā. Turklāt ne viss neētiskais ir laicīgi krimināli sodāms, bet karmiski gan jau ir...
Ja tāda bija daddy doma, tad es tai piekrītu.
-
Es, piemēram, absolūti neesmu reliģioza un ar baznīcu uz jūs, bet ticu karmai, pēcnāves dzīvei un reinkarnācijai, kas liek apzināties dziļāku atbildību par to, ko daru.
Tad Tu esi gandrīz budiste :)
-
Šis laikam vairāk bija antīkās pasaules domātājiem, ka prāts arī iekļauts.
Nemirstīga, dievišķa būtība, apziņa un personība - tas reliģijās. (Bet es nemēģināšu apgalvot, ka visas pārbaudīju :) )
Būtībā jau tas pats jau vien ir, ja personību raksturo prāta un jūtu kopums, apziņu spēja analizēt iekšējo un ārējo pasauli.
Nu, nemirstība un dievišķā būtība... to nepūlēšos komentēt.
Par to Kvadras minēto karmisko sodu... tur man arī divējas izjūtas. Vai karma uzlabojas, ja "pareizi' rīkojos vienīgi bailēs no soda, savtīgi vēloties iegūt labāku karmu, nevis dēl.būtības...
-
Nepiekritīšu!! kamēr tās teorijas Tev konkrēti izskaidro pasauli un pasargā no depresijas, ka vissirslikti.lv, u.c., tām ir pat ļoti liela jēga :D :D
Ar piebildi - kamēr tās kādam ko izskaidro vai kamēr kāds tic konkrētajam skaidrojumam :talking:
-
No depresijas diezvai pasargā. Varētu atturēt no pašnāvības depresijas iespaidā, bet atkal, kā to traktē... ja mainīts tiek saprāts un vairs pasaule netiek uztverta adekvāti, vai par to pienāktos kāds dieva sods...
-
ar teorijām vispār ir tā, ka lielākā daļa teoriju ar laiku vai nu palik neaktuālas vai izgāžas. To, ko kādreiz uzskatīja par labāko un pareizāko, to šodien vai nu aizslauka mēslainē, vai vēl vairāk - tiesā tos, kas agrāk teorijai svēti ticējuši un atbilstoši rīkojušies.
Tā kā.. nav ko iespringt.. :?:
jo nāk jaunas teorijas... politeisms (Grieķija, Roma), monoteisms (kristietība, islāms), noteisms (budisms) utt. cilvēka dzīve ir par īsu, lai visas teorijas pārbaudītu! :)
Piekrītu arī Kvadrai, ka "cilvēku labuma dēļ" ir daudz ļaunuma sastrādāts, ne tikai ar Dieva vārdu, bet arī ar liberté, égalité, fraternité (brīvība,vienlīdzība, brālība) 18.gs. apgaismības saukli, dēļ kura 20 gs. tika vairāk cilvēku iznīdēts, nekā pārējos gadsimtos kopā...
turpat jau vien esam, nedari otram to, ko nevēlies, ka dara tev...
-
Man patiktu tāda versija (fantāzija), ka visam dzīvajam ir tā "Dieva" dzirksts, ko mēs saucam par dvēseli. Tai pat ir savs ķermenis - tā aura, kas piemīt dzīvām būtnēm un pazūd, kad fiziskais ķermenis vairs nav lietojams. Tad tā dzirksts pievienojās īpašam kopējam enerģētiskam laukam( varbūt, tas pat atrodas kādā citā dimensija), kuram piemīt dīvaina opcija - tur nepastāv laiks. (Būtībā, jau laiku mēs paši te uz zemes esam izdomājuši, jo tālāk no zemes jo mazāk laikam ir nozīme). Un tad, tai enerģiskajā laukā, tās dzirkstis, kas šādā vai tādā iemesla dēļ vēl neiederas, ir nestabilas un tāpēc nevar ilgi uzturēties kopējā laukā, līdz ar to "meklē" jaunu ķermeni uz zemes. Lai pilnveidotos līdz sasniedz nepieciešamo kondīciju. Kaut kā tā, man patiktu ;o))))
Biju vēl iedomājusies par to, ka cik tad ilgi cilvēki dzīvo uz zemes, bet kas gan teiktu , ka nav dvēseles kaķim, sunim.... visas dzīvajam uz zemes. Tās pašas dieva dzirkstis, tikai pašā iedīglī.
Un par to ļauno un labo... Kālab nē, visi bērni piedzimst labi...
Ai, es vēl ilgi varētu fantazēt. Teiksim, par to, ka dvēselei ir pastāvīga saikne ar to enerģētisko lauku. Katram gadījās, kad nonāc strupceļā, un pēkšņi galvā pazib risinājums. Vai arī strīdies pats ar sevi, vai iecerēji veikt ko nelāgu, bet galvā pazib doma un pamatojums, kāpēc jāatturas. Un kur nu vēl tie viedie sapņi?
Nē, goda vārds, tur augšā notiek kaut kas interesants un mēs esam daļa no tā visa.
-
Nu labi. Mēs esam tie ķermeņi uz Zemes lai pilnveidotos līdz sasniedz nepieciešamo kondīciju. Kādi ir "spēles" noteikumi kondīcijas sasniegšanai? Ir zināmi tie mīnusi, kādēļ iepriekš neizdevās sasniegt TO kondīciju? Vai tas neizskatās no tās pasakas - aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko... ? Varbūt palaimēsies... bet varbūt arī nē...
Un ko bērni būtu paguvuši ne tā sastrādāto izlabot savā īsajā mūžiņā, mirst taču arī pat zīdaiņi... kur jēga sūtīt to dvēseli ko no iepriekšējās Zemes dzīves ko labot, ja pat tiek uzreiz atņemta tā iespēja. :?:
-
Es pat nezinu, un kurš gan zina? Var atkal pafantazēt, bet kāda jēga, droši vien katram kāds cits uzdevums.
Vienkārši man ienāca prātā, kad es pat tad, kad vēl nemācēju runāt, jau iekšēji kaut ko nopietni domāju, nu kā pilnīgi pieaudzis cilvēks. Teiksim, vēl tagad atceros, ka mammucis mani ievīstīja kādā deķī, ielika ragaviņās un atstāja pie mājas ieejas durvīm paelpot svaigu gaisu. Bija ziema, krita ļoti skaistas sniegpārslas, es tās mēģināju noķert ar mēli un pati pie sevis visā nopietnībā domāju,- Nu ko viņa man nenāk pakaļ, es taču te nosalšu. Nākošais, ko atceros, man ir baigā temperatūra, mammucis ar kaimiņieni rīvē man muguru un kājas ar sinepēm un kaimiņu skuķis aizsūtīts pēc ārsta. Es vēroju to kņadu visapkārt un pie sevis nospriedu,- Neprašas, viņas reiz to bērnu nobeigs.
Goda vārds! Runāt es vēl nemācēju. Bet no kurienes man tādas domas?
-
Manās rokās tikusi neparasta grāmata Džons Donns Cilvēks nav sala
kur ietilpst sacerējums "Lūgšanas un apceres ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi" daļas saucas "stacijas" un pati slavenākā esot 17. stacija -Nu zvans, dobji skanēdams citam, saka man -tev jāmirst.
Katra stacija sastāv no Pārdomām, Ekspostulācijas un Lūgšanas
Tad nu tur ir tāds teikums:
visai cilvēcei ir viens autors, un tā ir viens sējums, un kad kāds mirst, tad viena nodaļa netiek izrauta no grāmatas, bet iztulkota labākā valodā; un katrai nodaļai jātop tā iztulkotai.
Donns dzimis 1572. gadā
-
olguča versija varētu būt skaista un daudzsološa, bet man tomēr viens šaubu moments. Par cilvēku dzīvības dzirksti, enerģiju skaidrs, bet amēbai, baobabam un tam pašam sunītim nemaz nav iespēju sasniegt kkādu vajadzīgo kondīciju, jo tiem nav apziņas, kas ļautu dzīvi pēc dzīves sasniegt augstāku līmeni. Kā baobabs var spēt censties kļūt labāks, uzlabot karmu, attīstīties utml.? Bet, ja Dievs katru dzīvību automātiski paaugstina par vienu līmeni (jo baobabs to pats apzināti nespēj), tad mēs tomēr nākam no mērkaķiem, vai ne? ;)
-
Kašmars! Baobabs dzīvo pat 6000 gadu!!! Nojūgties var! Internetā paskatījos. Jūs gribētu dzīvot 6000... kaut kur tuksnesī, nekustīgi? Iedomājaties, un pa šo laiku tuvumā neviena veča ar zāģi... Starp citu augiem ari ir auras. :faint:
-
Vakar sēdēju jūras malā un aizdomājos. Mamma, paps, draugs jau viņsaulē. Tātad būs kam pievienoties, būs savējie. Un tad sasmējos par kādu citu savu domu - kāpēc gan es iedomājos, ka TUR VIŅIEM esmu baigi vajadzīga. Un tad ienāca prātā doma par paralēlajām pasaulēm. Es ļoti bieži apmaldos. Pieļauju varbūtību, ka kārtējo reizi esmu saputrojusi pasaules.
-
Par šo nu reiz katrs var domāt, kā patīk.
-
Kā izpaužas Tava saputrošanās un apmaldīšanās pasaulēs, Amālij?
-
Kā izpaužas Tava saputrošanās un apmaldīšanās pasaulēs, Amālij?
Piemēram, ir 3,5,25 paralēlās pasaules. Visas it kā līdzīgas, bet ar būtiskām niansēm. Mans uzdevums ierasties pasaulē nr.4. Es apmaldos, un ierodos citā. Pasaule ir pasaule, ko nu pētīs nianses :mrgr: Tas ir kā ierasties noteiktā laikā. Pasaulē, notikumā.
-
Mana doma - kā Tu saproti, sajūti, zini to, ka esi kkādā paralēlajā?
-
Mana doma - kā Tu saproti, sajūti, zini to, ka esi kkādā paralēlajā?
Es nezinu un nesaprotu. Sajūtu līmenī laiku pa laikam pavīd doma. Par neiederību, par kļūdainu galamērķi. Bet galu galā - kādas tik domas man nepavīd :mrgr:
Un vai to maz var zināt.
-
Tā kā Kafka, tā kā Kamī :)
-
Tā arī neesmu lasījusi ne Kafku, ne Kamī.
-
Mani vairāk urda doma par to, ka ''tur'' satiksies gan jauni aizgājēji, gan viņu tuvinieki, kas vēl 20-30-50 gadus dzīvojuši. Un tad nu tāds 80 gadīgs omis kritīs ap kaklu savam bijušajam mīļotajam, kurš jauns būdams kritis karā.
Un tad vēl bars sīku dvēselīšu....
Nē, kristietība nav priekš manis. Pie tam, tajā nekas netiek teikts par kaķiem-suņiem-vārnām.
-
Man kaut kā šķiet, ka ar kristietību te maz sakara.
Un "laikam" tur ir savādāka atskaite.
-
Man kaut kā šķiet, ka ar kristietību te maz sakara.
Man šķiet, galvenokārt kristietībā un islamā ir doma par atkalredzēšanos pēc nāves.
-
Tad, pēc loģikas, jāsatiekas visiem ar visiem, bet tad tā būtu elle :mrgr:
-
Man šķiet, galvenokārt kristietībā un islamā ir doma par atkalredzēšanos pēc nāves.
Kristietībā - miesas augšāmcelšanās. Dvēsele 1-ā cilvēkā. Manās fantāzijās dvēseles ceļo.
-
Tad, pēc loģikas, jāsatiekas visiem ar visiem, bet tad tā būtu elle :mrgr:
Kāpēc?
-
Kāpēc?
Tuvinieks tuviniekam tuvinieks aizvien senākās, atpakaļejošās paaudzēs, tātad beigās kopā sanāk visi
-
mēs nezinām, kā "būs tai saulē", nonāksim redzēsim :D
Es domāju, ka TTA šo jautājumu speciāl ir "noslēpis", lai nebūtu vilšanās...
Par dzīvniekiem - hvz, visticamāk viņi jau ir pie Dieva, jo viņiem nav brīvās gribas, t.i. viņi negrēko (t.i. apzināti neizvēlas ļauno)!! Viņiem nav citu dievu, viņi (līdz zināmam vecumam) godā tēvu un māti, zog un nogalina ne jau ļaunprātības dēļ, bet "tā iekārtots"... :)
-
Par dzīvniekiem - hvz, visticamāk viņi jau ir pie Dieva
Pāvests teica, ka nē.
-
Tuvinieks tuviniekam tuvinieks aizvien senākās, atpakaļejošās paaudzēs, tātad beigās kopā sanāk visi
Mēs jau nezinām, cik cilvēkos 1 dvēsele mīt.
-
Pāvests teica, ka nē.
links uz info?
...pēc lieldienām varbūt būs cits...
-
https://www.ncronline.org/news/vatican/sorry-fido-pope-francis-did-not-say-our-pets-are-going-heaven
-
paldies!
vienlaikus - tendenciozs raksts, nepaskaidro ne to, ne šo... atsauču daudz, bet argumentācija pašvaka :)
...bet jau Romā Cēzars esot pārmetis bagātām romietēm, ka tās izvēlas kopt pērtiķēnus nevis bērnus (linku neprasi, tolaik bija tamtama internets) :D
bet maksāt 100 eur par zvirbuļa ārstēšanu [size=78%]RD vēsturiski lielākā budžeta deficīta apstākļos tērē 100 eiro katra savainota zvirbuļa ārstēšanai – Puaro.lv (https://puaro.lv/politika/rd-vesturiski-lielaka-budzeta-deficita-apstaklos-par-100-eiro-arste-zvirbulus/)[/size] arī ir novirze, lai cik tie dzīvnieki būtu "svēti"...
-
Jēga - žurnālisti bija izpūtuši pīli, ka pāvests teicis, ka dzīvnieki nonākšot debesīs. Vatikāns pieprasīja atsaukumus, un vainīgie mediji tos arī sniedza. Labi atceros to gadījumu.
-
nu, ticības jautājums, brīvi interpretājams. Ja baznīcai kkas nepatīk, lai izdod dogmatu, kā par Trīsvienību, vai Jaunavas Marijas bezvainīgo ieņemšanu.
Un viss būs skaidrs! :?:
redz, štrunts par petiem, bet ja debesīs jānonāk arī visām noēstajām vistām, vardēm, odiem u.c., man bail, ka tur vietas var pietrūkt
-
redz, štrunts par petiem, bet ja debesīs jānonāk arī visām noēstajām vistām, vardēm, odiem u.c., man bail, ka tur vietas var pietrūkt
Dieva mājā daudz istabu, kā Tu to nezini?
-
Dieva mājā daudz istabu, kā Tu to nezini?
katrai mušai, savu istabu?? :faint: nē, nu bezgalības jēdziens arī ir abstrakta lieta, piekrītu. :)
-
Tad, pēc loģikas, jāsatiekas visiem ar visiem, bet tad tā būtu elle :mrgr:
Pēc manas loģikas :mrgr: nekas tur nesatiksies. Ja pieņem, ka tiek rinķoti n-tie apļi, vai satiekam tos, kuri atkal iemiesojušies uzlabo tās savas karmas... varbūt arī satiekam, bet neatpazīstam, nezinām... es uz to satikšanos tajā saulē tomēr nepaļautos... :smile:
-
redz tās ir 2 dažādas laika un pasaules izpratnes - lineārā, kad visam ir sākums un gals un cikliskā, kad viss griežas pa lielāku vai mazāku apli :)
PS. Februara ilustrētajā zinātnē ir skaidri pierādījumi, ka apdzīvojama zeme ir radīta nevis radusies. Tā gan tur tieši nav rakstīts, "zinātne" tomēr, bet sarēķināta varbūtība no būtiskākajiem faktoriem un tā sanāca 0,sūc, tb es tik mazu skaitli nosaukt nemāku...