Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Amālija 2024. gada 25. augusts, 10:56:33
-
Pēc Pūt, vējiņi noskatīšanās aizdomājos: kādi mums ir mīlas pāri?
Uldis un Baiba, Edgars un Kristīne, Aleksis un Antonija, Indulis un Ārija. Kas vēl?
-
Starp citu, arvien esmu nesapratusi Baibas Ulda mīlestību - man tas Uldis šķiet atbaidošs. Kā uzmācīgs maniaks, ar kuru attiecības var būt tikai, kā tagad saka, "toksiskas".
-
Nu bet ko vēl domāt par džeku, kas brauc precībās, ierauga citu skuķi, sperma iesit smadzenēs, šis sagroza skuķim galvu, un šai nekas cits lāgā neatliek kā ņemt nelabu galu, jo džeks ta citai brūtgans, un Eiropa nesapratīs, ja šī piekritīs šādam sakaram. :D
Par Baibu skaidrs – pirmais, kurš reāli pievērsa uzmanību, plus smuks un gribošs, nu kurš jauns, nepieredzējis skuķis nepavilktos.
Par tālāko vispār būtu interesanti.
Ticamākais, ka Uldim drīz apniktu jaukā un pakļāvīgā Baiba, un šis sāktu laist pa labi un pa kreisi, pie viena neaizmirstot šo spiest grīdā, lai sēž mājās, auklē bērnus un klusē lupatiņā. Protams, ir iespējams, ka Baiba patiesībā ir kā jau bārene izdzīvošanas nolūkos ārēji klusiņa, bet kad viņai kādā brīdī ietu pāri malām, džeks naktī pamostos no naža pie rīkles, dabūtu milzu devu adrenalīna un pierautos.
Bet nekāda laime tādai mierīgai sievietei nebūtu, tas gan.
-
Turaidas Roze + viņas izredzētais (vārdu neatceros), Raudupiete un atkal kaisles objekts bez atmiņā palikuša vārda, Liena un Kaspars no Zaļās zemes - visur tikai traģēdijas, nekāda "un dzīvoja viņi ilgi un laimīgi".
Latvieši - cietēju tauta :mrgr:
-
Par "dzīvoja ilgi un laimīgi" nav ko ne rakstīt, ne iestudēt, ne uzņemt :mrgr:
-
... Liena un Kaspars no Zaļās zemes - visur tikai traģēdijas, nekāda "un dzīvoja viņi ilgi un laimīgi".
Liena un Kaspars, manuprāt, bija Mērnieku laikos :?:
Vajag lasīt mūsdienu autoru darbus nevis vecus klasiķus, tad būs gan "ilgi", gan "laimīgi" :mrgr:
-
Pat pasaules literatūrā laikam modē bija ciešanas. Vienīgo laimīgo pāri šķiet atceros no Dāmu paradīzes, bet tā jau laikam neskaitās īsti smalka literatūra
-
Hermione un Rons
-
Lācim bija laimīgi pāri, pirms pārrakstīja boļševiku mērcē
-
Blaumaņa skroderdienās visi pāri beigās laimīgi "dabūjās", ciešanas neko ilgas nebija...
-
Reno, kuri bija Lācim?
Vēl Aija un Jānis Jaunsudrabiņam. Viņš taču bija Jānis?
Un Lāčplēsis ar Spīdalu un Laimdotu.
-
Vai nebija tāds Akmeņainais ceļš, kur "Atpūtas" variantā ir laime pirtiņā, bet padomju izdevumā varonis riebumā novēršas no iespējamā vīratēva -bagātā kapitālista
-
Padomju izdevumā dāmīte pieprasa mīļotajam atteikties no saviem radiem. Es vismaz tā atceros. Atpūtas variantu neesmu lasījusi
-
...Latvieši - cietēju tauta :mrgr:
Vismaz vienā periodā vācieši, šķiet, pārtrumpoja latviešus - tad, kad neiedomājami populārs kļuva Gētes romāns ''Jaunā Vertera ciešanas'' (pāris - Verters un jau saderinātā Lote) ar visām sekām - arī pašnāvību pieaugumu. Gētes darbs, uzskatu, pie tā bija tikai daļēji vainīgs.
-
Padomju izdevumā dāmīte pieprasa mīļotajam atteikties no saviem radiem. Es vismaz tā atceros. Atpūtas variantu neesmu lasījusi
Es vispirms izlasīju "Atpūtā", jo Lāča romānus mūsu mājās neturēja. Tādēļ bija baigais ņirdziens un pārsteigums par padomju beigām
-
Tajā laikā kļuva moderni ciest, raudāt un ģībt. Gētem izdevās īsts bestsellers, bet vēl jau bija visi Šillers, Šellijs, Bairons utt.
-
Pat pasaules literatūrā laikam modē bija ciešanas. Vienīgo laimīgo pāri šķiet atceros no Dāmu paradīzes, bet tā jau laikam neskaitās īsti smalka literatūra
Iespējams, Tomasa Main Rīda "Oceola seminolu virsaitis" (Majumi un baltais amerikānis), Hegarda ''Montesumas meita'' (Vingfīlds un Lilija) ir piedzīvojumu literatūra.
Nezinu cik smalka episkā poēma ''Odiseja'' - Odisejs un Pēnelope, arī piedzīvojumu gabals.
-
Nu, Raiņa Baibiņu var saprast - Uldis tāds dedzīgs, ne kā gaudulīgais Gatiņš. Ko nekad nesapratu un tajā brīdī ieslēdzās "neticu" bija Ošu Annas tieksme pēc Brīviņu Ješkas Upīša Zaļajā zemē - plencis un pēc skata ar nekāds. Būtu vismaz smuks...
Tādi mīlas stāsti ar happy endu, man visvairāk atmiņā no Blaumaņa stāstiem.
Bet - lai sanāktu labs mīlaspāris, tā kā prasās, lai abas puses būtu spēcīgas, taču latviešiem vīriešu varoņi tādi vārgi un remdeni, ja neskaita tā paša Lāča romānus
-
latviešiem vīriešu varoņi tādi vārgi un remdeni
Nu tak Uldis, Edgars – testosterons šļācas pa visām vīlēm! :D
Žēl tikai, ka abi tādi destruktīvi.
Bet lielos vilcienos jāpiekrīt gan.
-
Laura un Rūdolfs. Madara un Andrs. Jorens un Maija???.
-
Visi nelaimīgi? Vajadzētu meklēt laimīgos.
-
Laimīgie ir Račko romānos. Vismaz tajā, ko lasījām.
-
Ne par literatūru, bet par dzīvi. Nupat atkal, kā viens aiziet tajā saulē, tā pēc pāris mēnešiem arī otrs... Nu jau tāds piektais pāris ko zinu. Bet ir kas mierīgi pārdzīvo un dzīvo tālāk. Bet ir, kam tā tālākdzīvošana bez otra neiespējama...