Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Tēmu iesāka: Raimonds1 2024. gada 25. decembris, 23:59:30
-
Sivēns, kurš brīdināja par vilkati 11:55 - 12:00
Ceturtdiena 26.12.2024 Apraksts Animācijas filma, kuras darbība norisinās multfilmas “Šreks” visumā. Šoreiz galvenajā lomā trīs sivēntiņi un vilks. Trīs sivēntiņiem kaimiņos ievācas vilks. Viens no sivēntiņiem ļoti satraucas, kad vilkam no somas izkrīt daži naži, un sāk viņu izspiegot. Par lielu pārsteigumu sivēntiņam, izrādās, pilnmēnesī vilks pārvēršas par pusmūža sievieti. Šī persona ir gluži vai apsēsta ar sivēntiņu noķeršanu un pārvēršanu maltītē.
-----------------
Kā Jums sižets?
-
Zin kā... Esmu sapratusi, ka ar pieaugušā uztveri bērniem paredzētos sižetus, vai tās būtu tautas pasakas vai literatūras sacerējumi, lasīt nav iespējams, jo tā šķiet naturālā šausmu literatūra un šausmu filmas par to, kā cits citam uzglūn, kauj un slepkavo. Bet bērni noskatīsies kā piedzīvojumu gabalu... :faint: :thinking:
-
Sieviete beigās iekrīt verdošā katlā?
-
Vai kad vilks apēd Sarkangalves vecmāmiņu būtu kas jaukāks par pusmūža sievieti, kura kāro aprīt sivēnu... :mrgr:
-
Eidžisms? :rofl:
Jābūt mūžam jaunai, jo vecās sievietes ir sliktās un rij nevainīgus sivēntiņus?
-
Vilks jau tāds pa dzimumam ļaunais tēls, bet vai tagad būtu jāsāk baidīties no vecmāmiņas, kas gatavo vakariņas? :mrgr:
Aha, un tā jaukā ķēniņmeita, kas saviem atraidītajiem preciniekiem lika cirst nost galvas un spraust tās uz sētas mietiem. Interesanti, ka šī oriģinālā dekorācija nekādi nemazināja pretendentu - alfonsu rindu aiz vārtiem :mrgr:
-
Īstenībā neviens nezina kā uz sīko psihi iedarbojas visas tās it kā pasaku šausmas. Es arī bērnībā lasīju visu ko atradu, arī pasakas 4-5 gados – visas bērnu grāmatas pēc kārtas un neklapēju ar ausīm uz asiņu kalniem, bērniem cepeškrāsnī, izrautām sirdīm un visu pārējo. Mans puiks kādos 2-2,5 gados naktīs modās un raudāja no bērnu multenes par Lupatiņiem (kur Šallīte baidās pie vannasistabas durvīm, jo tur esot briesmonis, kas izrādās pilošs krāns).
Kaut kur ir tā robeža, kad jau uztver čiliņā, bet kad vēl ne. Tikai kur?
-
Pusmūža sieviete sivēntiņu pārvērš maltītē un ieraksta tēmā “Kas jums šodien vakariņās?” :mrgr: (jociņš)
Bērni un šausmu stāsti ir pavisam normāla savienība veselīgas psihes attīstībai
-
Vēl jautājums, vai tas ir kāds "šausmu" stāsts... mūsdienu bērniem, kuriem lielai daļai pat prātā neienāk, ka veikalā iepakotās vistu ķermeņa daļas ir kādreiz bijuši dzīvi mājputni, varbūt. :mrgr: Agrāk kad mājsaimniecībā audzēja lopus un tad nokāva un apēda no kvieciena līdz astei, nekādas psihotraumas bērniem tas neradīja un par slepkavām dzīves realitātes dēļ arī nekļuva. Tagad vī, vī... cūķim ar nazi... un vēl apēst...
-
Vēl jautājums, vai tas ir kāds "šausmu" stāsts... mūsdienu bērniem, kuriem lielai daļai pat prātā neienāk, ka veikalā iepakotās vistu ķermeņa daļas ir kādreiz bijuši dzīvi mājputni, varbūt. :mrgr: Agrāk kad mājsaimniecībā audzēja lopus un tad nokāva un apēda no kvieciena līdz astei, nekādas psihotraumas bērniem tas neradīja un par slepkavām dzīves realitātes dēļ arī nekļuva. Tagad vī, vī... cūķim ar nazi... un vēl apēst...
A zini, ar mani pilnīgi otrādi ir noticis - bērnībā neaizdomājos, bet tagad, uz vecumdienām un kad ciešākā saskarē ar dzīvniekiem esmu nonākusi, pārlieku žēl ir kļuvis visu to gotiņu, teliņu, sivēntiņu, jēru, putnu, kas nonāk zem naža cilvēku rijības dēļ. Un nokauto mazo kazlēnu, kad vēl mana māsīca piena kazas turēja. Es nekad nepieņēmu to svaigo kazlēnu gaļu, ko man piedāvāja...
Un esmu pārliecinājusies, ka man dzīvības uzturēšanai mav dzīvnieki jānogalina...
Varat uzskatīt, ka jūku prātā, man vienalga. Katrs jūk prātā pa savam.
-
Tā tā pasaule iekārtota ka viens otru apēd, putns kukaini, kāds putnu... plēsēji zālēdājus... :?:
-
Nav būtiski kādi "tarakāni" galvā, svarīgi tos neuzspiest citiem. Kurš grib - ēd, kurš negrib - neēd.
-
Ir steriem visādu citādu bērniem domāto filmiņu.
https://www.youtube.com/channel/UC33PlKn3qqJjDU-s3bHs2tA (https://www.youtube.com/channel/UC33PlKn3qqJjDU-s3bHs2tAhttps://www.youtube.com/watch?v=aGuTfGSoCkc) un
https://www.youtube.com/watch?v=aGuTfGSoCkc (https://www.youtube.com/channel/UC33PlKn3qqJjDU-s3bHs2tAhttps://www.youtube.com/watch?v=aGuTfGSoCkc) Čagingtona: jautrie vilcieniņi. Odo. Mazā pingvīna piedzīvojumi. Supertrusītis Simons. Sveiks, Dagij! Sunīte Blūija. Alisijas dienasgrāmata. Papīra pilsētiņa. Brašais Kurmītis. Zirneklītis Lūkass.
Katrā savs sižetiņš, savs sviestiņš.
-
A zini, ar mani pilnīgi otrādi ir noticis - bērnībā neaizdomājos, bet tagad, uz vecumdienām un kad ciešākā saskarē ar dzīvniekiem esmu nonākusi, pārlieku žēl ir kļuvis visu to gotiņu, teliņu, sivēntiņu, jēru, putnu, kas nonāk zem naža cilvēku rijības dēļ. Un nokauto mazo kazlēnu, kad vēl mana māsīca piena kazas turēja. Es nekad nepieņēmu to svaigo kazlēnu gaļu, ko man piedāvāja...
Un esmu pārliecinājusies, ka man dzīvības uzturēšanai mav dzīvnieki jānogalina...
Varat uzskatīt, ka jūku prātā, man vienalga. Katrs jūk prātā pa savam.
Nūū... kā to ņem, kā to ņem... sieriņu taču ēd, kā tad pie tā bez tā kazlēna tikt? Cik kazlēnus dzīvoklī izglābtus no nokaušanas uzturēsi? Ja vēl kādu olu ar apēd, tad vistām pēc dējperioda beigām ar pansiju jāierīko... Veģetārisms tāda paliekulīga padarīšana :?: vegānus vēl varu saprast, ja zāli, tad zāli un basta!
-
IMHO šausmu stāsti veicina nevis veselīgu psihi, bet deformētu, lai pielāgotos izdzīvošanai vēlīnajos viduslaikos, kas pamazām pāriet kapitālismā, nezaudējot aktualitāti. Un vēl vairāk IMHO cilvēka būtībai nav jābūt vērstai uz sugasbrāļu iznīcināšanu jebkuriem līdzekļiem, smadzenes un intelektu izmantojot aizvien rafinētāku cilvēku iznīcināšanas un inkvizīcijas līdzekļu izgudrošanai.
-
Jā tieši tā, lai pielāgotos. Jo mēs visi zinām, kā beigsies mūsu eksistence uz zemes. Tā psihe tiek trenēta pielāgoties. Ir pētījumi, ka vietās kur eksistē reāls dzīvības apdraudējums, trilleri un šausmu stāsti nav populāri jo tie ir realitātē. Salīdzinoši mierīgos apstākļos tie tiek patērēti ar attiecīgu adrenalīna izdali un atslābumu pēc tam. Kad gadījusies kāda avārija uz ceļa, visi automātiski palēninām ātrumu un blenžam uz to, nevis pedāli grīdā un aizgriezt galvu uz otru pusi...
-
Tās sacerētās pasakas ir kā skandināvu krimiķi, sacenšas, kurš lielākas šaušalas izdomās.
Bet drebuļbailes vienmēr ir vajadzīgas, tumsā stāstīti spoku stāsti.