Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: reno 2025. gada 04. marts, 11:08:34
-
Nezinu, kā labāk nosaukt. Nepieskatīto nedarbi?
Šodien Delfos izlasīju par 6gadnieku, kas viens soļojis pie mammas , policija pārķer, tēvs ciemos iedzēris, sīkais sadomā iet prom. Protokols, sods 200 eur utt. Jautāju vīram, vai kāds uzmanīs, ka tas bērns netiek sists vai taml.
Viņš atstāsta gadījumu no bērnības. Brālim 6-7, viņam attiecīgi 4-5. Vecāmamma ģimenes dārziņā ravē. Brālis par kaut ko dabūjis rājienu. Sadusmojies, paņēmis sīko pie rokas, prom uz autobusu, iekāpj, nopērk biļeti un brauks uz Rīgu. Te pēkšņi autobuss apstājas, priekšā nobremzējis taksis, Satrakota vecmamma izrauj puišeļus no autobusa.
Mazajam jau nekas. Par lielā likteni un sodu vēsture klusē, t.i. vīrs neatceras.
Es apm. 7-8 gadu vecumā ar kaimiņu meiteni, neko nepasakot, aizgāju sēņot, kamēr mamma midzina mazo māsu. Mežs sākas nākošajā kvartālā. Apmaldījāmies, un laikam pēc pāris stundām tikām mājās.
-
Es 6 gados viena uz skolu gāju... Un atpakaļ arī. Tak normāla vecuma cilvēks. :?: Labi, ne mūsdienās un ne tuvu ne visi...
Par oriģinālo Delfu rakstu – nelasīju, man ir tikai viens jautājums: cik tālu bija jāiet pie mammas, vai sīks stabili zināja kur iet, un vai tas viņam bija normāli paveicams, neapmaldoties un nepamaucoties zem mašīnas. Ja jā, tad neredzu nozieguma sastāvu, lai arī "pēc likuma... līdz 7 gadu vecumam...". Normāls cilvēks – izvērtēja, ka tēvs iedzēris un ka viņam labāk ir iet pie mammas, t.i., izvēlējās sev drošāku risinājumu, pieņēma patstāvīgu lēmumu.
Protams, iespējams ir arī cits scenārijs, bet vēlreiz – nelasīju, jo Delfi lamājas par reklāmu bloķēšanu, sekojoši netiek aplaimoti ar uzmanību.
Es vairāk brīnos par tiem video, ar kuriem pilns internets, – sīkais kaut kur iesprūdis, krāsu izgāzis, ledusskapja durvīs karājas, uz grīdas no vaļēja krāna gāžas ūdens, bet kāds stāv un filmē, un visiem labi.
-
11 km
-
11 km nav nekas grandiozs. Manos pāķos skola ir 7,5 km vienā virzienā.
Padomjlaikos oktobrī skolniekus pēc stundām uz lauka bietes vākt veda. Turp aizveda, apakaļ tiec kā māki. Līdz mellai tumsai netika mājās, no rīta atkal uz mīļoto skoliņu. Skarbi.
-
Mans tētis katru dienu gāja uz skolu 6 km, no skolas 6 km, saule, lietus vai sniegs. Ja pa mežu pa taisno, tad 5 km (no kalna lejā, kalnā augšā, vasarā pa taciņu, ziemā ar slēpem, – kocenēm, protams, ar ādas siksnām). Salauza kāju, – palika uz otru gadu, jo pārāk ilgi nevarēja uz skolu izstaigāt.
11 km nav maz, tādam sīkajam stundas trīs vismaz. Bet ja ļoti vajag, tad var visu.
Mani kaut kā nepamet sajūta, ka šie skaļie gadījumi ir tādi raganu dedzināšanas prāvu paraugi. Tur, kur patiešām vajadzētu iejaukties, tur ne čiku ne grabu.
-
Shii nu ir taa reize, kad labaak 1x par daudz pieveerst uzmaniibu, nekaa nedaskatiit. Sirds luuzt, kad atceros mazo Ivanu, vai nupat bojaa gaajusho divgadnieku.