Sarunu forums
Ikdiena => Zvēri un augi => Tēmu iesāka: reno 2025. gada 17. marts, 10:42:40
-
Rosina atļaut cirst kokus pilsētā bez speciālām atļaujām. Pie mums pašlaik -pieteikums, izbrauc 3-4 cilv. komisija, pieņem lēmumu, raksta atļaujas. Par priedēm nemaz nezinu to garo ceļu, kā maksā un nonāk līdz ciršanas atļaujai
Vēl sāku domāt -kāpēc tieši 90. gados parādījās tie dzīvžogi kā mūris. Slēpa šaubīgi iegūto bagātību?
-
Varbuut Tavaa tuvumaa 90.os. Kurzemes pusee lielaakajai daljai veco lauku maaju ir staadiiti eglju dziivhogi, veel 50.-60. buuveetajaam maajaam, tad uz 80.iem nomainiijaas uz tuujaam, varbuut iedvesmojoties no Lietuvas ekskursijaam.
-
Kā vējlauži pie lauku mājām normāli. Manos bērnības laukos bija apsītes.
Es drīzāk domāju apkārt privātmājām pilsētās. Varbūt senāk tik daudz nevaļojās pa pagalmiem ar visādām gaļas cepšanām un sauļošanos> Vienkārši domāju
-
piekrītu lumbergam par tūjām - tās bija agrāk par 90.tajiem. Kkāda mode vai pragmatiski iemesli
-
Tie, kuri kādu laiku padzīvojuši komunālajos dzīvokļos, noteikti gribēja hoš ķīnas mūri uzbūvēt, lai tikai neredzētu nevienu lieku feisu.
Tāpat pilns visādu ''godprātīgu pilsoņu'', kuri ziņos instancēm par kompostmucu, kas ''bojā kulturālo skatu'', neuzkārtu karogu sēru noformējumā (dēla dzimšanas dienā), novārdzinātu un badā turētu suni, kurš vientuļi klimst pa teritoriju (16 gadu vecs suņlops saulainā vasaras dienā izgājis kaulus pasildīt) utt., utjp.
-
Tūju dzīvžogs arī ļoti labi pasargā no ceļa putekļiem. Pēc asfalta uzklāšanas uz ielas, lietus putekļus vēl gadus trīs mazgāja nost. Gar māju veda ceļš uz vietējām smilšu karjerām, smagie brauca vairumā garām.
-
Tā jau ir, satiksmes troksnis un putekļi. Vēlme izolēties.
Mūsu ielā gan tikai vienai mājai tas tūju mūris sastādīts. Stāv tukša un nepārdota jau kādus 8 gadus. Pārējie neviens tā īpaši neslēpjas
-
90.os nebija pieejama informàcija par dzìvźogu daudzveidìbu. Jo nebija interneta...visi zinàja tùjas. Tad nu arì tàs stàdija.Nupat bija iespèja noklausìties vienu dàrza dizaina kursu lekciju cilvèkiem, kuri tikuši pie ìpašumiem un vèlas iekopt teritoriju. Pat tagad "màjas darbos" dominèja tùjas.
-
Kas vēl ir pietiekami augsts? Visādi smuki krūmiņi tomēr ir zemi, vai arī tiem agri vai vēlu apakšā ir tikai pliki kāti, jo lapas jau augstu. Lai visi garāmgājēji nelūr sētā, tūjas ir gana labas.
90. gados tūjas labi piesedza to, ko no malas nevajag redzēt, kaut vai to, cik un kas ir pagalmā tiem, kam bija ko slēpt.
Var jau lepni lielīties, ka nav ko slēpt, tikai tas ir līdz brīdim, kad kādam sagribēsies "iekakāt avenēs". No kretīniskiem kaimiņiem, kam pat nevajag iemeslu, lai ieriebtu, tūjas pasargā labi. Sk. Cammas postu.
Rosina atļaut cirst kokus pilsētā bez speciālām atļaujām.
Koks ar diviem galiem. Ja man jāmeklē n-tās atļaujas (par naudu, protams), lai nozāģētu vecu ābeli, vēja pusnolauztu koku vai kādu citu koķeli, ko pati pirms 20 gadiem iestādīju, tas ir stulbums. Bet ja katrs, kam nav slinkums, var apzāģēt visu, kas pamatoti vai nepamatoti krīt uz nerva, tas arī nav labi.
-
Tūju dzīvžogs ir ātraudzīgs, pāris gadi un sēta piesegta. Salīdzinoši arī viegli kopjams, kas nav mazsvarīgi. Manās bērnības mājās tieši tādēļ arī tika ierīkots un tie bija 70, nevis 90tie gadi. Un ne mazsvarīgi, arī puslīdz lēts pasākums.
Slēpjams kas vai ne... nu kā to ņem, lūriķu šai saulē pietiekami.
Mammas kaimiņos ar Cmuko caurredzamo sētu vieniem "aizceļoja" redzami pieslietās remonta laikā alumīnija kāpnes, otriem pagalmā atstātā pļaujmašīna.
Pati reiz pieķēru vienu pirkstgalos pacēlušos sevi apmierinošu vīrišķi kurš lūrēja uz mātes kaimiņieni (pensijas gados), kura peldkostīmā izmetusies nodevās ravēšanai...
Nu kāds tur brīnums, ka cilvēki nevēlas savu privāto dzīvi padarīt publisku.
-
Mani no tūjām distancē tikai tas, ka visumā miermīlīgā vasarnīcā tūjā mudžēja ērces.
Un izmaksas atbilstošajiem metriem. Un arī tas, ka mūžīgā ēna uz ieliņas to padarīs allaž mitru un dubļainu.
Tajās pusēs, kur kaimiņi adekvāti, ir drāšu žogs, kas neaizsedz neko. Ielas pusē - domāju ko darīt. Ij slapju ielu negribas, ij lieku lūrēšanu ne.
-
Par tiem dzīvžogiem jau gaumes un vajadzības lieta.
Es vairāk domāju par to koku zāģēšanu. OK, var būt klapatas ar atļaujām, bet bieži cilvēki paši sastāda tuvu pie mājas kaut kādus kokus un tad sāk vaimanāt par ēnu un saknēm. (savas ābeles vari nolaist kaut visas, tās nevienu neinteresē) Vai arī nopērk zemes gabalu ar kādu saudzējamo koku -Mārupes gadījums. Tāds dižozols vasaras vētrā tā izurbās vienai mājai Jūrmalā, ka vesela operācija bija, lai aizvāktu. Iepriekš nozāģēt noteikti nebūtu atļāvuši. Vai tagad sāks zāģēt pa labi un kreisi un Zaļajiem nebūs nekāda teikšana?
Mums arī vēl divi lieli bērzi palikuši, bet droši vien atļautu nozāģēt. Pašiem jāsaņemas, baigais pasākums ar pacēlājiem un zāģeriem. Malkai paturēt nav vērts, lētāk nopirkt jau saskaldītu. Vasaras vētru laikā man vienmēr bail
-
Bērzu sulas tad nebūs ja nozāģēsi abus :rofl:
-
Kā murgu atceros to jebļu ar ozolu un lapām. Un kur šamās likt? To, ka kāds varētu atbraukt uz savākt maisus ar lapām, pat sapņos nerādīja! Jā, skaļi izbļaustījās ar solījumiem un tas arī viss. Tāpat kā lielgabarīta sadzīves atkritumu savākšana - cik reizes pieteicām, tik vienmēr pēc mēneša vedām paši, lai nestāv krāšņums ielas malā... Jūrmala ir viena nepatīkama vieta.
-
Dīvaini. Nekad tā nav bijis. Nu gan tev sliktas atmiņas. Vienmēr viss savākts, pie tam punktīgi tajā dienā, kad pasaka. Jo tagad lūdz uz ielas neizlikt dienām iepriekš. Mums vienalga viengad atbrauca vīriņi un ātri sašķiroja sev derīgo un nododamo, tur bija arī visādi dzelži.
Kritušos kokus gan galīgi neizvāc, jo tur kaut kāda jezga ar MK noteikumiem, ka nevar tik vienkārši iedzīvotājiem ļaut savākt. Birokrātija! Vairākās vietās tie ir valsts, nevis pašvaldības meži, un to jau neviens nezin
-
(savas ābeles vari nolaist kaut visas, tās nevienu neinteresē)
Teorētiski, ja tās pārsniedz kaut kādu definēto diametru (10 cm?), ne sūda tu nedrīksti pats savus kokus zāģēt. Tas, ka neviens īpaši pakaļ neskatās, tas gan. Man, kad topogrāfiju taisīja, iezīmēja puķudobes eglīti (kas vīra augumā).
-
Uz augļu kokiem noteikumi neattiecas, man šķiet.
-
Paziņojiet man, kad pieņems (ja) to normatīvu. Divi palieli oši pagrabu bojā.
-
Trix, tava informācija ir *par augļu kokiem nepareiza
* par ciršanas diametru novecojusi
Ja oši nav kaut kādi dižkoki, mierīgi piesaki nozāģēšanu. Bet ir kaut kāds ierobežojums ligzdošanas laikā, laikam aprīlis -jūlijs. Tā kā vēl vari paspēt. Pie tam tev jau nav pilsēta
-
Reno, formāli, administratīvi ir :D
-
Svētku brīvdienās pie mammas, pastaigājām pa mazajām ieliņām, manām.bērnības takām :rofl:
Šis tas mainījies. Bija tāda burvelīga pusotra stāva māja, būtībā jau divstāvu, tāds funkcionālisma stiliņš. Īpašnieks, meistars ar zelta rokām, labu stila izjūtu, pirms pārdošanas vēl bija iespējis siltināt. Nu konča.
Īpašnieks tajā saulē un bērns traģiski gāja bojā jau jaunībā. Kas mantinieki nezinu, bet nu tika pārdota.
Jaunie īpašnieki to pērlīti nojauca un nu pāris gadus iepriekš tur uzsliets tā arī nepabeigts milzenis - pa visiem 600, no sētas labi ja 1,5 vai 2,0 metri. Lai nu būtu, bet uz abām pusēm pa franču logam ar balkonu/lodžiju uz kaimiņu pagalmu... :mrgr:
Vieni jau sastādījuši piramidālās tūjas gar sētu, gan jau arī otri un audzēs bez cirpšanas... :mrgr:
Nauda gan apsīkusi, balkonu monstram apdare tādā pusratā palikusi.
-
Tūju dzīvžogam, manuprāt, ir vairāki plusi:
1. labi aiztur ielas putekļus. Īpaši svarīgi, ja iela ar grants segumu, kā daudzviet Jūrmalā;
2. labāk par daudziem žogiem piesedz no garāmgājēju skatieniem;
3. patīkamāk skatīties uz zaļiem augiem nekā pliku žogu;
4. vieta, kur dzīvot putniem, kaut vai tiem pašiem zvirbuļiem;
5. ātraudzīgas.
Kā mīnusu redzu, ja tūjas stādītas tuvu mājai; izaugušas tik lielas, ka dārzā neredz sauli. Droši vien nomācoši, ja iežogojamais laukums ir mazs.
Mums pie mājas gan aug tikai divas ļoti lielas tūjas (mainot mājas apšuvumu, kļuva skaidrs, ka kādreiz tām pretī bijusi ieeja), kas pērnā gada vētrā tā kā nošķiebušās, tā kā nē. Pieaicinātais koku speciālists piefrizēja, lai zaru vairums nav uz māju; noteica, ka jau izskatās pēc dižkokiem...
-
Dažreiz par to domāju -kāpēc mēs šodien tik ļoti gribam norobežoties. Senāk tie žogi gar ielu bija diezgan šķidri. Tādas blīvas dēļu sienas tikai Latgalē. Šodien tādas nekur nav atļautas, tad nu parādījās tūjas.
Jūrmalā šur tur var redzēt milzu egļu strīpu -tie arī ir pāraugušie un aizmirstie dzīvžogi. Mūsu pašu liepu dzīvžogu gar kaimiņu gabalu nedod dies kādu gadu palaist. Mūsu pusē gan gruntsgabali lieli, mājas pietiekami tālu gan no ielas, gan no kaimiņa, tādēļ tādi tūju mūri tikai šur tur redzami.
Man tūjas un tūjveidīgie šur tur "smukumam". Lielā īve gan prasās pēc apcirpšanas. Kopš saņēmās, aug platumā un augstumā.
Tūju mīnuss -saknes izplešas un tuvumā nekas negrib augt
Ar prieku skatos, ka aiznākamajā puspamestajā gabalā iesējušās apses ir klusām nobendētas
-
Dažreiz par to domāju -kāpēc mēs šodien tik ļoti gribam norobežoties.
Varbūt vienkārši vēsturiskā pieredze? Jo mazāk kāds no malas redzēs, jo ilgāk dzīvosi.
Somijā (vai kur tur), kur visi dzīvo bez aizkariem, - viņiem to ar likumu piespieda. Un tālāk sk. pastāstiņu par korporatīvajām tradīcijām (mērkaķiem, banānu un aukstu ūdeni).
-
Vahh... necitēšu jau pati savu ierakstu kurš šajā pat lapā, bet maija brīvdienās atkal ar mammu klīdām pa bērnības ieliņām un ta-dām... tiem franču logiem un balkoniem kaimiņi aizslējuši priekšā, nē, ne tūjas, bet plēves apviktu siltumnīcu! Nu kā lai nesmej par tiem franču logiem un balkonu uz kaimiņa sētu... :rofl: Skats par rubli. Tūjas nu lai paši stāda priekšā tam plēves briesmonim.
-
Vahh... necitēšu jau pati savu ierakstu kurš šajā pat lapā, bet maija brīvdienās atkal ar mammu klīdām pa bērnības ieliņām un ta-dām... tiem franču logiem un balkoniem kaimiņi aizslējuši priekšā, nē, ne tūjas, bet plēves apviktu siltumnīcu! Nu kā lai nesmej par tiem franču logiem un balkonu uz kaimiņa sētu... :rofl: Skats par rubli. Tūjas nu lai paši stāda priekšā tam plēves briesmonim.
gigigi... :alt: :fp: kad vīrs nezina, ko sieva dara
-
4 m no robežas un slej, kādu siltumnīcu gribi. Bet panorāmas logi un balkoni ar skatu uz kaimiņu... :mrgr:
Stāsts iz dzīves -cilēks uzbūvē baigo namu, bet diezgan necilā apkaimē, un tad sāk sūdzēties, ka esot no 2. stāva jāskatās uz kaimiņu šķūnīšiem
-
Nahmanam ir mājele, noplukusi, šķība, dārzs aizaudzis... Bet otrā ielas pusē ir māja Zonnenšteinam – 3 stāvi, marmors un zelts... Abi tirgo savas mājas. Zonnenšteins – par 300 000 eiro. Nahmans – par 500 000.
Satiekas abi kaimiņi uz ielas. Zonnenšteins jautā Nahmanam – Ei, Joske, ko tu tādu cenu par savu graustu prasi??? Kas tev to pirks?
Nahmans smīnīgi – Nu, Ābram, bet tu paskaties pats: kāds skats ir man pa logu uz pili ar dārzu, bet kāds tev uz graustu???
-
Nahmanam ir mājele, noplukusi, šķība, dārzs aizaudzis... Bet otrā ielas pusē ir māja Zonnenšteinam – 3 stāvi, marmors un zelts... Abi tirgo savas mājas. Zonnenšteins – par 300 000 eiro. Nahmans – par 500 000.
Satiekas abi kaimiņi uz ielas. Zonnenšteins jautā Nahmanam – Ei, Joske, ko tu tādu cenu par savu graustu prasi??? Kas tev to pirks?
Nahmans smīnīgi – Nu, Ābram, bet tu paskaties pats: kāds skats ir man pa logu uz pili ar dārzu, bet kāds tev uz graustu???
...ta jau man ļams jāprasa...