Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Amālija 2025. gada 15. maijs, 09:28:57
-
Prāts vai jūtas. Kas jums dominē?
-
Viss jau atkarīgs no situācijas, ne? :?:
Bet esmu ievērojusi, ka dažādās ekstrēmās situācijās man piemīt spēja ļoti racionāli mobilizēties, rīkoties... un tām jūtām ļauties vien pēctam, un tad gan kaut līdz ģībonim, apjaušot kā varēja būt un kas tik varēja vēl notikt vai nenotikt... :rofl:
-
Pirmā brīdī jūtas, ko prāts ātri vien savalda :mrgr:
-
Amālij, kā ar Tevi pašu? Esmu ievērojusi, ka bieži iesāc it kā filozofiskas tēmas, kuras prasa diezgan personiskas atbildes, bet pati paliec "aiz kadra".
-
Amālij, kā ar Tevi pašu? Esmu ievērojusi, ka bieži iesāc it kā filozofiskas tēmas, kuras prasa diezgan personiskas atbildes, bet pati paliec "aiz kadra".
Jūtas.
-
Pirmā brīdī jūtas, ko prāts ātri vien savalda :mrgr:
...tad, kad "nogājis", ja? :smile: :blushing:
...man jau ar tāpat :smej:
-
Prāts vai jūtas. Kas jums dominē?
Vēl tā padomāju, ka īpatnējs tāds pretnostatījums... jo prāts mēdz ietekmēt emocijas/jūtas un otrādi, tas ko jūtam, mēdz ietekmēt prātu. Un kālab lai kas dominētu, ja eksistē arī līdzsvars. Kādā situācijā jau var kas dominēt, bet kopumā daudzmaz veselam cilvēkam bez īpašām mentālām problēmām ir harmonija starp jūtām un prātu...
-
Vēl tā padomāju, ka īpatnējs tāds pretnostatījums... jo prāts mēdz ietekmēt emocijas/jūtas un otrādi, tas ko jūtam, mēdz ietekmēt prātu. Un kālab lai kas dominētu, ja eksistē arī līdzsvars. Kādā situācijā jau var kas dominēt, bet kopumā daudzmaz veselam cilvēkam bez īpašām mentālām problēmām ir harmonija starp jūtām un prātu...
tas varbūt sievietēm, kā "vispārharmoniskām" būtnēm :m: ...vīriešiem vienmēr viena galva/galviņa ir "vadošā"... vai-nu, vai-nu...
PS. ne tikai "miesīgā" līmenī, arī garīgā - domā Vlaģiks un Doņiks pēc prāta apsvērumiem rīkojas?? :n+: tīrās jūtas, kurš kuru nolieks, kurš kuram pakaļu bučos. :fp:
Priekšsēdētājs Sji - cita lieta :talking:
-
Tur drīzāk bērnības traumas un kompleksi, ne galvas/galviņas pie vainas... un vecuma marazms.
-
Tur drīzāk bērnības traumas un kompleksi, ne galvas/galviņas pie vainas... un vecuma marazms.
domā no marazma kuņģis vai prostata cieš?? :n+:
-
Nezinu. Bet smadzenes 100%.
-
man kā kuro reizi. Saprātīgāk, protams, ir domāt ar prātu, piesaistot jūtas kā virzītājspēku.
-
Protams, ka pārsvarā ir mikslis. Gan tas, gan tas. Es, piemēram, nevaru pateikt, esmu cīrulis vai pūce. Agrāk 100% pūce. Tagad nav nekādas starpības. Bet ir tādi, kuriem kaut kas stipri dominē.
Prāta cilvēkam varētu būt vieglāk dzīvot. Viss pa plauktiņiem, viss pēc priekšrakstiem.
-
Prāta cilvēkam varētu būt vieglāk dzīvot. Viss pa plauktiņiem, viss pēc priekšrakstiem.
nav vieglāk. Drīzāk jūtu cilvēkiem - viņi lidinās pa sajūtām un mākoņiem, netverot dzīves realitāti un vienmēr jau par viņiem kāds prāta cilvēks parūpējas, lai tie galīgi neaizietu bojā.
-
nav vieglāk. Drīzāk jūtu cilvēkiem - viņi lidinās pa sajūtām un mākoņiem, netverot dzīves realitāti un vienmēr jau par viņiem kāds prāta cilvēks parūpējas, lai tie galīgi neaizietu bojā.
Bob, viņi dažreiz nelidinās. Bet grimst.
-
Bob, viņi dažreiz nelidinās. Bet grimst.
nu, tas ir tas pats, atkal kādam viņi jāvelk ārā no nogrimšanas stāvokļa
-
Dzejnieki pārsvarā laikam jūtu cilvēki?
-
Amandas Aizpurietes dēls stāsta, ka vienmēr viņu uzskatījis par lielu bērnu
-
Man laikam ir emociju impulsa vadīts prāta vilnis :mrgr:
-
Man laikam ir emociju impulsa vadīts prāta vilnis :mrgr:
Emociju impulsa - prieks, dusmas, apātija, skrobe - vadīts prata vilnis. Tas ir kā?
-
Priekš manis tas ir - es turpmākos prāta apsvērumus ievirzīšu atbilstoši pirmajām emocijām. Jo pirkt/nepirkt, skūpstīt/neskūpstīt, sist/nesist utt tik un tā balstīsies uz pirmo impulsu.
-
Priekš manis tas ir - es turpmākos prāta apsvērumus ievirzīšu atbilstoši pirmajām emocijām. Jo pirkt/nepirkt, skūpstīt/neskūpstīt, sist/nesist utt tik un tā balstīsies uz pirmo impulsu.
Oi, tas nav par mani. Man emocijas lēkā (kā te tika pamatoti pamanīts :mrgr: ).
-
Jūs šeit gadījumā nejaucat jūtas un emocijas vienā putrā? Tas nav viens un tas pats.
Vai arī jums šķiet, ka tā saucamajiem prāta cilvēkiem nav emociju? Tās piemīt vien jūtu cilvēkiem? Kādi maldi. Emocijas piemīt abiem, jautājums vien par to, kā nu kurš uzskata par vajadzīgu tās kontrolēt. Var savas dusmas izgāzt uz otru to piesitot un var tomēr to nedarīt...
-
Jūtas - es mīlu Latviju, emocijas - dusmojos uz valdību. Jūtas - mīlu savus bērnus, emocijas - dusmojos par kādu viņu rīcību, lepojos ar Straumes panākumiem, bet esmu sašutusi par Ķīnas vizuālā tēla zagļiem, nīstu okupantus, bet priecājos par dažiem viņu rakstniekiem, utt, utt...
Tur drīzāk tēmai vajadzētu būt - cilvēki, kuri kontrolē savas emocijas un tie, kuri nekontrolē.
-
Protams, ka jūtas un emocijas nav viens un tas pats. Un, protams, "prāta cilvēks" nenozīmē, ka viņam nav jūtu, emociju. Un otrādi.
Es pat nezinu, kā lai izskaidro. Padomāšu par piemēriem.
Novirzīšos no tēmas, bet kā ir ar empātiju? Vai būs kāds cilvēks, kurš atzīs - man nav tādas empātijas? Visiem šķiet, ka ir. Tāpat kā humora izjūta ;)
-
Man šī tēma vairāk splusojas ar Amālijas iepriekšējo tēmu: kurā dzīves posmā, kas ņem virsroku- prāts vai jūtas/emocijas.
Bērnībā un jaunībā pat iedomājusies nebūtu, ka kļūšu par absolūto prāta (tas gan nenozīmē gudrību :mrgr: ) cilvēku. BET, jāatzīst, ka tas prāts ņem virsroku tikai mirkli pēc emocijām. Acīmredzot kaut ko ietekmē arī dzīves pieredze.
-
Man šī tēma vairāk splusojas ar Amālijas iepriekšējo tēmu: kurā dzīves posmā, kas ņem virsroku- prāts vai jūtas/emocijas.
Bērnībā un jaunībā pat iedomājusies nebūtu, ka kļūšu par absolūto prāta (tas gan nenozīmē gudrību :mrgr: ) cilvēku. BET, jāatzīst, ka tas prāts ņem virsroku tikai mirkli pēc emocijām. Acīmredzot kaut ko ietekmē arī dzīves pieredze.
Šķiet, bija runa par vērtībām dzīves posmos.
-
Līdzība ar humora izjūtu ir ok, reizēm mēdz būt atšķirīga. Tāpat ar to empātiju. Būtībā jau vairāk vai mazāk piemīt katram kurš nu nav kāds sociopāts... Bet holēriķim un sangviniķim izpausmes būs atšķirīgas nekā flegmātiķim vai melanholiķim. Šaubos vai sangvīniķis melanholiski cietīs par visas pasaules sāpēm kā skumjais karalis Skalbes "Kaķīša dzirnavās".
Tāpat atšķirsies intraverta un ekstraverta empātijas izpausmes, loģiski domājošā no neloģiski utt, utt... empātijai tik dažādas tās izpausmes un pat galējības. Viens izšķīdīs citu emocijās savā altruismā ejot bojā, cits tomēr uzliks sev pirmajam to glābšanas vesti lai spētu glābt citus...
-
Šķiet, bija runa par vērtībām dzīves posmos.
Manuprāt viss ir mijiedarbībā. Nevaru nodalīt "vērtības" no prāta vai emocijām.
-
Turpinu prātuļot. Vai nav tā, ka jūtu cilvēks saprot prāta cilvēka domu gājienu, bet prāta cilvēks netver jūtu cilvēka domu gājienu?
-
Turpinu prātuļot. Vai nav tā, ka jūtu cilvēks saprot prāta cilvēka domu gājienu, bet prāta cilvēks netver jūtu cilvēka domu gājienu?
Man šķiet muļķības. Izprast otra cilvēka emocionālo stāvokli, just līdz dēvē par empātiju. Un empātija, nenoliedzami var piemist gan jūtu, gan prāta cilvēkiem. Atsevišķs stāsts ir par narcisiem u.c. sociopatiem.
-
Turpinu prātuļot. Vai nav tā, ka jūtu cilvēks saprot prāta cilvēka domu gājienu, bet prāta cilvēks netver jūtu cilvēka domu gājienu?
Varbūt varētu tomēr definēt kas, tavuprāt, skaitās prāta, kas jūtu cilvēki... :?: Prātīgiem cilvēkiem taču arī ir jūtas, mīl, nīst, cieš, skumst... Un negribētos arī domāt, ka tie jūtu būtu prātā apdalīti...
-
Varbūt varētu tomēr definēt kas, tavuprāt, skaitās prāta, kas jūtu cilvēki... :?: Prātīgiem ci⁷lvēkiem taču arī ir jūtas, mīl, nīst, cieš, skumst... Un negribētos arī domāt, ka tie jūtu būtu prātā apdalīti...
Prāta cilvēkiem ir jūtas. Jūtu - prāts. Definēt nespēšu. Tāpat kā nespēju nodefinēt, kas ir mīlestība.
-
Prāta cilvēkiem ir jūtas. Jūtu - prāts. Definēt nespēšu. Tāpat kā nespēju nodefinēt, kas ir mīlestība.
Nu lūk, jūtu cilvēkiem patīk visu sarežģīt vai korekti runājot - "tvert dziļāk" :big_hug: [size=78%]. [/size]
Man kā prāta cilvēkam, lai noformulētu mīlestības jēdzienu, pilnīgi pietiktu ar googlē atrodamo "Mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību."
-
Un jūtu cilvēks var vaimanāt, kā viņu neviens nesaprot. Prāta cilvēks saprot gan, bet parasti nesaprot, kāpēc nevar pieslēgt prātu
Man piem. bieži liekas, ka to izmanto kā aizbildinājumu
-
Prāta cilvēkiem ir jūtas. Jūtu - prāts. Definēt nespēšu. Tāpat kā nespēju nodefinēt, kas ir mīlestība.
Tad vēl jo vairāk neizprotu to tavu vēlmi pretnostatīt... :?: Par ko tieši tēma, kas ir tas, kas tevi tajā interesē, intereses subjekts?
Varbūt tomēr mini kādu piemēru, situāciju, lai var saprast to pretnostatījumu... :?:
-
Un jūtu cilvēks var vaimanāt, kā viņu neviens nesaprot. Prāta cilvēks saprot gan, bet parasti nesaprot, kāpēc nevar pieslēgt prātu
Man piem. bieži liekas, ka to izmanto kā aizbildinājumu
Jā, ar to bieži tiek manipulēts... Bet dzīvē ir redzēts, cik racionāli prot savīt intrigu tie trauZlie un jūtu pārņemtie lai panāktu sev vēlamo rezultātu...
-
Tad vēl jo vairāk neizprotu to tavu vēlmi pretnostatīt... :?: Par ko tieši tēma, kas ir tas, kas tevi tajā interesē, intereses subjekts?
Varbūt tomēr mini kādu piemēru, situāciju, lai var saprast to pretnostatījumu... :?:
Intereses subjekts - kas jums dominē? Prāts vai jūtas.
P.s. Jā, cilvēki dažādi. Nav balts un melns.
P.p.s. šī ir pļāpu sadaļa.
-
Būtu kam jādominē??? Kāpēc? :?: Jau iepriekš minēju, pārsvarā jau cilvēkiem ir līdzsvars... kādā konkrētā brīdī varbūt jūtas, citā situācijā prāts, bet kopumā tas jau izlīdzinās...
Ja tāda krasa polaritāte, varbūt vērts apmeklēt kādu terapiju sava psihiskā stāvokļa harmonizēšanai. :?:
-
Būtu kam jādominē??? Kāpēc? :?: Jau iepriekš minēju, pārsvarā jau cilvēkiem ir līdzsvars... kādā konkrētā brīdī varbūt jūtas, citā situācijā prāts, bet kopumā tas jau izlīdzinās...
Ja tāda krasa polaritāte, varbūt vērts apmeklēt kādu terapiju sava psihiskā stāvokļa harmonizēšanai. :?:
Pēc atbildēm jau vispār var puslīdz noteikt, kas dominē :)
Un jā, ja kāds ir savādāks, tad - šņik, pie terapeita.
-
Intereses subjekts - kas jums dominē? Prāts vai jūtas.
P.s. Jā, cilvēki dažādi. Nav balts un melns.
P.p.s. šī ir pļāpu sadaļa.
Man pēc Amālijas tēmām vienmēr paliek tāda "uzmetiena" sajūta. Es tā tā baigi nopietni iedziļinos, bet tad - hopā - šī ir tikai pļāpa :smej:
-
Gandrīz tests:
Kad jāpieņem svarīgs lēmums, Tu:
A) Izsver plusus un mīnusus, analizē faktus.
B) Klausies, ko sirds saka, un domā, kā tas ietekmēs citus.
Konflikta laikā Tu:
A) Paliec mierīgs/a un meklē racionālu risinājumu.
B) Tevi aizskar, ja kāds ir nelaipns vai netaisnīgs.
Tavs ideālais darba stils:
A) Skaidri mērķi, struktūra, loģika.
B) Cilvēki, jēga, emocionāls piepildījums.
Filmas, kas Tevi vairāk aizrauj:
A) Gudri sižeti, piemēram, detektīvi vai politiskie trilleri.
B) Spēcīgas drāmas, kur emocionālais pārdzīvojums ir centrā.
Tu biežāk uzticies:
A) Savam prātam.
B) Savai intuīcijai vai "iekšējai sajūtai".
Kompliments, ko Tu novērtētu vairāk:
A) "Tu esi ļoti gudrs/a un loģisks/a."
B) "Tu esi saprotošs/a un sirsnīgs/a."
Kad kāds dalās savās problēmās, Tu:
A) Meklē risinājumu.
B) Klausies un mēģini just līdzi.
Tavs dienasgrāmatas stils (ja tāda ir):
A) Notikumi, idejas, domas.
B) Sajūtas, pārdzīvojumi, attiecību nianses.
Tavs sapņu galvenais dzīves virziens:
A) Sasniegumi, skaidrība, intelektuāla izaugsme.
B) Harmonija, attiecības, emocionāla piepildītība.
Ja kāds apšauba Tavus uzskatus:
A) Tu diskutē, argumentē.
B) Tu apvainojies vai jūties nesaprasts/a.
-
Man pēc Amālijas tēmām vienmēr paliek tāda "uzmetiena" sajūta. Es tā tā baigi nopietni iedziļinos, bet tad - hopā - šī ir tikai pļāpa :smej:
Pļāpu sadaļa. Tas nenozīmē, ka tikai pļāpa. Bet zinātnisks traktējums točna nav. Vieglas pārdomas. Jo man šķita, ka jautājums nevainīgi viegls. Prāts vai jūtas. Viss.
Es parasti uzdodu tādu jautājumu, par kuru tieši tajā brīdī aizdomājos. Ja kāds grib, var rakt dziļi. Diskutēt, pierādīt. Paldies par to. Tam jautājumi ir domāti.
Bija mums pasniedzējs, viņam uzvārds bija Avas :sarcasm:
Bieži no atbildēm gūstu labumu. Bieži, atbildot un diskutējot, nāk skaidrība.
-
Spārka, ir gan A, gan B. Bet B vairāk. Kas jau nu gan bija skaidrs :)
-
Ja tēmas autore nespēj ne formulēt, ne minēt piemērus, mēģināšu uzrakstīt, kā nu es tos minētos jūtu, prāta cilvēkus saprotu.
Piemērs.
Jūtu - noklīdis suņuks. Ak, manī tāds žēlums, kāds viņam skarbs liktenis, viņš ir tik burvīgs, kāds mīļumiņš, droši vien izsalcis, nav kas viņu mīl, rūpējas... ņemu sev uz mājām, mīlēšu, apčubināšu, mana sirds asiņo. Bet, ne man līdzekļu viņu uzturēt, ne laika pastaigām, īres dzīvoklī nedrīkst... Nu necilvēki, kuri nesaprot manas cēlās rūpes.
Prāta - noklīdis suņuks, žēl, tāds mīļums, skarbi, utt... Ko darīt? Es nespēšu viņu aprūpēt, īres līgums neļauj, naudas, laika nav. Zvanu, vedu uz patversmi vai meklēju kādu citu kurš spēs parūpēties.
Secinājums.
Jūtu - vispirms dara un tad domā.
Prāta - vispirms domā, tad dara.
-
Kaut kādā līmenī cilvēki tiešām atšķiras.
Vieni rīkojas mirkļa impulsa iespaidā un rezultāts ir lielisks (ieraudzīju jaunu dušas kabīni, nopirku, ieliku – super!).
Otri rīkojas mirkļa impulsa iespaidā un rezultāts ir pakaļā (ieraudzīju jaunu dušas kabīni, nopirku... un izrādījās, ka šis modelis ir totāli neērts, durtiņas sanāk pret sienu, iekāpt grūti, iztīrīt nereāli un pati prece brāķis.)
Ja tie pirmie savu mirkļa impulsu nokancelēs un sāks domāt un analizēt, beigās nopirks citu, kas nederēs, nepatiks, varbūt būs ar kādu niansi labāka, bet citos punktos zaudēs, un cilvēks būs nelaimīgs.
Un ja tie otrie savu impulsu nokancelēs, tad izdomās un izanalizēs, nopirks citu un būs pārlaimīgi, jo viss derēs, patiks un būs tieši kā vajag.
Sūdi sākas, kad pretējās uzbūves līdzcilvēks tos impulsistus spiež domāt (nu kā tā var grābt pirmo, kas pagadās!) un tos otros spiež rīkoties bez domāšanas (nu kā var neļaut sev ieviest to, kas pirmais iepatīkas!).
Es esmu no otrajiem. Ja paļaušos mirkļa impulsam un nopirkšu kaut ko bez domāšanas vai piekāpšos otram cilvēkam bez riebīgi ilgām pārdomām par/pret/varbut tā/varbut šitā, tad rezultāts mani totāli neapmierinās. Un ne jau tāpēc, ka piekāpos, bet tāpēc, ka piekritu pirmajai idejai bez analīzes, un pirmā ideja 90% gadījumu _man_ ir nepareiza.
Ja attiecībā uz svārkiem vai kurpēm var izmest un aizmirst, nopietnākās lietās tas nozīmē ilgstoši sadzīvot ar to, kas riebj un krīt uz nerva.
Bet es to nesauktu par jūtu/prāta dominanci. Jūtas ir visiem.
-
Prāts jau arī tā kā piemistu visiem.
Intuīcija. Šķiet, ka man pašvaka. Starp citu, intuīcija pie prāta vai jūtām?
-
Starp citu, intuīcija pie prāta vai jūtām?
Prāts uzkrāj, zemapziņa pēc tam izsniedz rezultātu intuīcijas veidā :)
-
Intuīcija iet sasaistē ar manu prātu? Vai lielo, kosmisko?
-
Intuīcija iet sasaistē ar manu prātu? Vai lielo, kosmisko?
Ar Tavējo, ar Tavējo. Aizmirsti par Akašas hronikām :mrgr: Tas, kas universāli un bez mācīšanās, bez pieredzes, tas būs instinkts :)
-
Ar Tavējo, ar Tavējo. Aizmirsti par Akašas hronikām :mrgr: Tas, kas universāli un bez mācīšanās, bez pieredzes, tas būs instinkts :)
Tātad, ja esmu neprātīga pajolīte, tad mana intuīcija nopūšas, izmakšķerē no pajolīšlādes prāta (neprāta) pieredzi un dod pa bundžām?
-
Esmu sapratusi (ir pierādījies), ka, ja man kaut kas (zemapziņa?) kaut ko čukst pakausī, tad vērts ir ieklausīties un apdomāt, nevis noklusināt kā traucējošu.
Bet impulsus un jūtas tomēr izsvēršu ar prātu, ļauties tiem vai ne. Nebūšu tāda, kas pametīs māju, darbu utt., lai sēstos aizmugurē rokerim - kvēlajai mīlai un aizpirstu kaut kur tālēs zilajās. Bet varu nopirkt zaļu plīša krokodilu, jo man tas iepaticies un akurāt pilnai laimei pietrūkst, un kāpēc gan es nevarētu sev atļauties nevainīgu bērnišķīgu prieciņu :mrgr: