Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: reno 2025. gada 12. jūnijs, 14:21:15
-
Nu jau 1,5 gadi, kā dabūju "atdures sindromu" kreisajai rokai. Plecs sāpēja tā, ka roku nevarēju pacelt. Ar laiku vingrinot lielums atgāja, bet kustība joprojām bija ierobežota. Piem., nevarēju veļu izžaut -roku nevarēju līdz striķim pacelt.
Un tad...
Vakar dēls trimerēja zāli zem ložņu priedēm, es cēlu tos zarus uz augšu, lai tiek apakšām klāt. Tā nu atspērusies velku uz augšu tos nepadevīgos zarus. Rokās cimdi un jūtu, ka pa tām skujām rokas sāk slīdēt. Stāvu nestabili un vienā brīdī samērā lēni, bet nenovēršami krītu, tieši uz kreiso plecu, galīgi gar zemi. Dēls pārbijies, es arī, bet roka kustās, mani pievelk kājās. It kā nekas īpaši nesāp.
Un šorīt, dušā matus mazgājot, es saprotu, ka varu roku uz augšu pacelt pilnīgi brīvi!
:scratch: :clap:
-
Atceries, stāstīju, ka Vilcē smagi nožāvos. Un pēc tam gadiem sāpējusī roka vairs nesāpēja.
-
Kā bija tā vecā tautas gudrība - nav ļaunuma bez labuma, vai kā tml... :b:
-
Nevarētu būt, ka kaut kur "ieklemmējies" kāds nervs? Un pie tāda negaidīta uzsitiena pēkšņi atbrīvojas. Spriežu pēc analoģijas ar saviem sēžas nerviem - ja man tā pakaļa sāk atkal sāpēt tā ka jāklibo, zinu kādā veidā šo bez žēlastības izstaipīt, lai būtu atkal vietā un labi.
-
Krītot man bija sajūta, ka kaut kas tā kā nokrakšķ. Protams, pirmā reakcija panika. Varbūt kaut kāds kauliņš ieleca vietā. jo sindromu dabūju trīsgadnieku cilājot ārā no bērna ēšanas sēdeklīša -tas galdiņš ar baigi stingriem āķiem
-
Cerams, matus mazgājot, piefiksēji to mirkli ka esi laimīga...
-
osteofītiņš nolūza un viss notiek. Tagad tikai pa laikam pavingrini ar vēlamo amplitūdu, lai tie zarazas neuzkaļķojas atpakaļ.