Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: reno 2025. gada 04. jūlijs, 19:37:53
-
Tātad par Liepājas Pētertirgus šarām -informācija no Liepājas arhitektes un visādi citādi ievērojamas un labas personas:
"Tas noteikti ir ģermānisms, ar kādiem mūspuses sarunvaloda pilna. Ar šo vārdu apzīmē visu ēku, bet sākotnēji visa ēka bija tikai un vienīgi gaļas tirdzniecībai. Tātad šaras ir gaļas tirdzniecības paviljons. Izcelsmi var minēt -Share -daļa, Sharen -sadalīt. Varbūt tur arī tā sakne, ka tur pārdod lopus sadalītus pircējam ērtos gabalos"
Arī Annastirgū bija šaras, kas tagad pārvērsta par grabažu bodi
-
Ir pierādījumi par ģermānisko izcelsmi? (Vārda parādīšanās laiks varētu būt). Man ir tikai viena asociācija – Слово "шара" в русском языке имеет несколько значений. В основном, это сленговое слово, которое может означать: халяву, дармовщину, что-то полученное бесплатно или без особых усилий. Также, "шара" может означать общий сетевой ресурс, доступный для нескольких пользователей.
-
Tas nu gan nekādīgi nevar attiekties uz vāciskās Lībavas gaļas paviljonu :mrgr:
Šodien bija iespēja pajautāt vēl dažiem liepājniekiem -momentā zināja, ka šara ir tirgus
Man liekas, ka mums ir kaut kāds krievu uzslāņojums. Es to vārdu nezināju, un arī pirmā asociācija ar kaut kādu šmaru, un vispār ar kaut ko sliktu
-
Tēzaurā "šaras" ir zirglietas, iejūgs :?:
-
Balkānos ir ēdiens šara.
Vienīgais ģermānisms, ko es spētu pievilkt - Schar - kkāds liels kopums, pievienošanās kādam lielam kopumam
-
Tēzaurā "šaras" ir zirglietas, iejūgs :?:
Ir jēdziens "širu aizjūgs', t.i. bezloka aizjūgs. Par šarām zirgu sakarā neesmu dzirdējusi.
-
Raškām ir vārds "šori" - rindas, varbūt tirgotāju... :scratch:
-
scharen -ganāmpulks
-
Tas nu gan nekādīgi nevar attiekties uz vāciskās Lībavas gaļas paviljonu :mrgr:
Apzīmējumi ar laiku mainās. Tas, ka šodien tirgus ir "šara" un pirms 50 gadiem bija "šara", nenozīmē, ka tirgus "šara" bija arī 18., 19. gadsimtā, vai kad tur bija lielākā vācu ietekme. Piemēram, Marienbāde arī sen vairs nav Marienbāde.
Vēlreiz – jautājums ir kurā laikā šis apzīmējums parādījās un nevis cik ļoti kādam riebjas psrs atraugas un psrs laika apzīmējumi, ar kuriem, diemžēl, ir pilna Latvija. psrs šeit tomēr ietekmēja lielāko daļu no pēdējiem simts gadiem.
-
Tas nu ir ļoti vienkārši -1910. gads
https://liepaja.travel/darit-un-redzet/petertirgus/
Liepājnieki to tirgus paviljonu tā sauc, un viss
-
1910. vai nebija vēl pēdējie caralaika gadi Liepājā? :scratch:
-
Šodien aizrakstīju savai liepājniecei, latviešu valodas skolotājai, pirmajā brīdī nezināja šo vārdu, esot gūglējusi un atradusi saistību ar zirglietām. Tad es uzvedināju tirgus virzienā - jā, omamma lietojusi šo vārdu saistībā ar tirgu
-
scharen -ganāmpulks
Scharen ir dsk., bet ganāmpulku nozīme ir ļoti šaura
-
Mazliet parakņājos, šķiet, nu man rokās ir īstā atbilde :talking:
Izcelsmes vārds - Scharn (Scharne, Scharren, Scharrn) - maizes, gaļas (retāk dārzeņu) pārdotuves viduslaiku Vācijas teritorijā. Bieži atradās tirgū. Skārnis.
Mūsu Skārņu iela - Scharrenstrasse
-
"Skārnis" un "šaras" izklausās pilnīgi dažādi. Ja tajā "scharn" to skārni atpazīst uzreiz fonētiski, tad "šaras" nu nekādi... tad līdzīgāk jau tam "share" - dalīt, kā tā liepājas arhitekte stāsta.
-
Bet tu neko nezini, ko ar vārdiem var izdarīt liepājnieki :taunt: :smej:
-
"Skārnis" un "šaras" izklausās pilnīgi dažādi. Ja tajā "scharn" to skārni atpazīst uzreiz fonētiski, tad "šaras" nu nekādi... tad līdzīgāk jau tam "share" - dalīt, kā tā liepājas arhitekte stāsta.
Šarn, šarren, šaras...
Share jau nav vācu vārds :?:
-
Šarn, šarren, šaras...
Share jau nav vācu vārds :?:
Tā Liepājas arhitekte apgalvojot ka ģermānisms. :?: Bet dīvaini, ka nekur, neparādās, ne tēzaurā, ne pie apvidvārdiem, ne vecvārdiem, bet visi vietējie tā runā un zina... :?:
-
Par to arī iesākās saruna :rofl: .
-
Saruna iesākās ar šo -Tātad par Liepājas Pētertirgus šarām -informācija no Liepājas arhitektes un visādi citādi ievērojamas un labas personas:
"Tas noteikti ir ģermānisms, ar kādiem mūspuses sarunvaloda pilna. Ar šo vārdu apzīmē visu ēku, bet sākotnēji visa ēka bija tikai un vienīgi gaļas tirdzniecībai. Tātad šaras ir gaļas tirdzniecības paviljons. Izcelsmi var minēt -Share -daļa, Sharen -sadalīt. Varbūt tur arī tā sakne, ka tur pārdod lopus sadalītus pircējam ērtos gabalos"
Arī Annastirgū bija šaras, kas tagad pārvērsta par grabažu bodi
Vēl paskatījos Liepājas universitātes vasaras prakses vecvārdu vākumu, nekādas šaras... :?: Toties atradu skārni ar skaidrojumu - galds, kur pārdod gaļu, maizi... un ja tādas daudzas galdu rindas, tad varbūt no tā rašku "šori" :?:
-
Liepāja totāli vāciska pilsēta, nekādas raškas tur būt nevar. Garnizons sēdēja savās kazarmās Kolēģe citā sakarā vākusi Liepājas apkaimē lietotos ģermānismus, sanācis pie 300
-
Tas tirgus jau tika uzcelts to kazarmu vietā... cara laikā jau tur visi tie nikolaji un viņu pēcteči biezā slānī apgrozījās...
-
Mana auklīte un tētis lietoja skārnis, pirms stundas atradu telefonā skārni kādā terminu un svešvārdu vārdnīcā, ka esot no viduslejasvācu schar(e), bet nu nevaru atrast, mans tel tā dara - meklē kā vēlas.
Mēs gājām uz Annas tirgu. Par skārni saucām tieši lielo tirgus paviljonu.
-
Šo iedeva MI (bet tie, kā zināms jāpārbauda):
Vēstures avotos (piem., 1695. g. Liepājas rēķinos) minēts:
"4 Scharen buden up dem Markt to reparieren"
("4 [karkasa] būdas tirgū jāremontē").
-
Auklīte skārnī parasti pirka strimalas, sezonā stintes.
Plekstes arī, bet sugas piederība man neskaidra, apēdām visu, arī butes, daudzi sauca visas par plekstēm.
Strimalas apvidvārds, stinte ģermānisms, plekste latvisks, bute vācu izcelsme.
(rīdzinieki par doršu lai paši atskaitās, mēs ēdām mencas)
-
hm. Rīgā par skārni sauc gaļas bodi... bet citādi viss saprotams.
strimala=reņģe lietuviski, stinte=salaka vāciksi, plekstes ir parastā bute un akmensbute.
-
Annas tirgū zivīm atsevišķs paviljons nebija, galvenais bija gaļa, parasts gaļas veikals ir gaļas bode, Pētertirgū arī viss vienā ēkā, Āgenskalna tirgū arī viss vienā - gaļa, zivis, kulinārija, laikam piens arī.
Strimalas leitiski ir strimeles, mums neviens strimalas par strimelēm nesauca, iemācies leišu valodu un tad izrunājies :rofl:
Mammas Rīgas tantes mencas par doršām sauca, Rīgas vecmāmiņa gan tīri runāja - ja vāciski tad vāciski, ja latviski, tad latviski.