Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Amālija 2025. gada 09. septembris, 18:45:22
-
Lēnām eju pa Dzirnavu ielu. Daži veikali un ēstuves izdzīvojušas gadu desmitiem, citas zudušas uz neatgriešanos.
Kādas iestādes, ēstuves, veikali nāk prātā jums - žēl, ka zudušas?
Man pirmās - Sakta un konditoreja Blaumaņa ielā.
Ja padomā, tad vēl un vēl, un vēl.
-
Neviens grāmatveikals nav palicis vecajās vietās. Vai varbūt Rapa? Neatceros, kas tur bija
Vēl "Zivis un Siļķes" Matīsa ielā pretim tirgus ieejai -tik burvīga izkārtne
Toties "bočkas "ir pazudušas -dzērienu veikalu izkārtnes. Reiz tajos laikos skaitījām, no mūsu mājām bija kādi 10 alko punkti, sasniedzami 10 minūtēs
-
Brīvības ielā pie Artilērijas ielas joprojām ir vecais saimniecības preču veikals. Tiesa, samazinātā platībā
-
Pūt, vējiņi arī laikam nav? Kura bija jūsu iecienītā jaunības kafejnīca?
-
Pirmais, kas ienāca prātā - konditoreja Daile Blaumaņa ielā, laikam šo arī bija domājusi Amā.
Jaunībā iecienīta bija kafejnīca Lāsīte, lai gan vazājāmies pa visu Vecrīgu. Tagad gūglēju - izrādās, Lāsīte eksistē aizvien :?:
Vispār, patiesībā vrb ne zudušo vietu žēl, bet žēl aizgājušās noskaņas, atmosfēras, jaunības pirmreizīguma - katra iziešana likās tāda ļoti īpaša, jo pilna pakrūte to taureņu....TO taureņu...
-
Kafejnīca (tur un vispār kafejnīcās reti biju), bet vēl vairāk - konditoreja Mārīte un kafejnīca Nica. Tādas pildītās trubiņas vairs neesmu ēdusi.
-
Es nezinu tādu Mārīti. Vienīgi pie Bērnu pasaules kafejnīca.
-
Es nezinu tādu Mārīti. Vienīgi pie Bērnu pasaules kafejnīca.
Nu ja, ka bērnu pasaulē. Man pie pašām mājām, bet tur tādas rindas stāvēja, ka neatceros, ka būtu īpaši iets. Kas tur sevišķs tāds bija -saldējums bleķa trauciņos?
-
Skolas laikā
gājām uz Staburadzi 2. stāvā, tur bija mūzikas automāts un melna kafija par 7 kap.
Rostokas pagrabs -tur jau ar smēķēšanu
Gaujā es arī veicu rituālu -nospēru vīna glāzi
Studiju laikā
sestdienu rītā lekciju starpbrīdī Zilais putns -kafija ar balzāmu, jo auditorijā ziemā bija kādi +10
Skapis, protams
-
Nu ja, ka bērnu pasaulē. Man pie pašām mājām, bet tur tādas rindas stāvēja, ka neatceros, ka būtu īpaši iets. Kas tur sevišķs tāds bija -saldējums bleķa trauciņos?
Mani uz veikalu varēja aizvilkt, ja apsolīja pusdienas Mārītē. Kartupeļu biezenis, 2, 5 cīsiņi un kokteilis.
-
Kristīne - augšā kartupeļu knibuļi ar kaut ko. Apakšā kokteiļi Zilais pilsonis ( šķiet). Vecrīgas konditoreja, Luna apakšā. Dieva auss. Pa kafejnīcām maz staigāju. Ā, Rīdzene un Pūt, vējiņi.
-
Dieva ausi aizmirsu -bieži gājām. Tur arī drīkstēja smēķēt. Gandrīz visur drīkstēja
-
Dieva auss, Putnu dārzs un blakus Vecrīga ar burvīgo konditoreju, Kārlis otrpus prezidenta pilij ar skābuļiem, Pingvīns ar smaidīgajiem kokteiļiem starpbrīžos, Nica, Kristīne, Sigulda, Ļeņingrada, Zvaigznīte un Pelmeņi uz Tērbatas ielas, kino Rīga pagraba kafe, Veldze un Jaunielā pie kino kluba aizmirsu nosaukumu, tāda maziņa, vai nebija Pūt vējiņi? Kafe Māksla, Pētergailis, 13 krēsli un Pīrādziņi Vecrīgā... un rindas, rindas, lai tiktu iekšā... Ā, vēl Lāsīte, pagrabs Vecrīgā. Vēl bija Flora uz Brīvības, tā koka māja nu nojaukta, bet tur iekšā bezdievīgi smirdēja pēc vecām trauklupatām un tur negājām, vēl bija Rudens uz Valdemāra ielas.
-
"Sēnītē" bija garšīga kulinārija. To restorānu un kafejnīcu žēl tieši arhitektūras dēļ.
Rīgas kafejnīcas īpaši neatceros, kaut kā nebiju iecienījusi. Reizēm ar kursabiedrenēm kaut kur aizgājām, bet tāda īpaši iecienīta vieta man nebija. Minētos nosaukumus atceros kā nosaukumus (un vēl slavenā "Pērse" ar nodzisušu garumzīmi), lielākajā daļā esmu bijusi, bet kas bija iekšā, to neatceros.
Stacijā "Slieku" atceros. "Kamieli" ar pelēkajiem zirņiem. Bet kaut kāds specifisks žēlums par zudušo nav.
Nu, jā, "Bērnu Pasaule" ar milzu skatlogu un mehāniskajām rotaļlietām, kas kustējās, bija fascinējoša kā bērnam. Pat nespēju iedomāties KAS būtu jāizveido skatlogā, lai piesaistītu šodienas bērnu uzmanību. Katram laikam savs.
-
Tuk pamatīgi uzskaitījusi. Vēl Turaida Tērbatas ielā, bet tā jau tāda pasmalka ēšanas vieta. Studiju laikā vairāk interesēja alko un cigaretes
Luna 2. stāvā -vasarā tur bija jaunie kartupeļi ar biezpienu, baigi lēti. Vēl jau bija visādi pīrādziņi Čaka ielā, stacijai tuvāk. un tad vēl tās "Šņabis un ķilavmaize" -viena tāda bija uz Suvorova pie Sarkanarmijas
Garšīgākās desmaizes ēdu tādā ūķītī pie Deglava tilta, svaiga baltmaize ar doktordesu
-
Tie dievīgie virtuļi ar pūdercukuru kaut kur Birznieka Upīša vai Dzirnavu ielas rajonā (?). No atmiņas pagaisusi lokācijas vieta, bet to garšu atceros. Toreiz pat tā kafija lielajā glāzē, kas tagadējā izpratnē būtu pēdējā susla, toreiz izsalkušajam studentam šķita kā Dieva dāvana.
-
Par Rīgu daudz jau pateikts.
Dzintaros bija tāds bārs "Ķimelītis". Dzērienkartē tikai "skrūves". Atradās pie stacijas, gandrīz zem (vai patiešām zem) estakādes. Mēs to saucām "Pie Aigara" jo uz betona bija ar melnu krāsu uzpūsts vārds Aigars :)
-
Nicā bija ļoti gardas omletes un tad bija groziņi, kur augšā tāds ne visai krēms - atsita pēc margarīna, to ņēmu nost un zem tā krēma groziņš bija pildīts ar ar ļoti gardu masu, īsti nezinu kas tas bija, ne ta žāvaugļi ar riekstiem samalti, vai kas vēl...
Ja sagribējās bastot, bet lai neskaitās kavēts, ierasties neilgi pirms beigām un atvainoties ka Kristīnē ilgi nenesa rēķinu :mrgr:
Ja visur bija baisās rindas, tad allaž varēja nopirkt biļeti uz kādu tizlu propogandas filmu un nolīst kino Rīga patumšajā pagrabā... Pingvīnā bija burvelīgs kokčiks - dienvidu liķieris + šampis + konservētu augļu asorti, tā teikt ar visu zaceni. Tie auglīši bija ļoooti gašīgi. Pēc tā kokčika starpbrīdī, visi tādi smaidīgi atgriezās... Dienvidu liķieri diez vēl ražo?
P.S. Vai grāmatnīca "Globuss" nav saglabājusies vecajā vietā? :scratch:
Uz Jūrmalas kafe reizēm braucām nesezonā, tad tur nebija rindu.
-
Nu ja, ka bērnu pasaulē. Man pie pašām mājām, bet tur tādas rindas stāvēja, ka neatceros, ka būtu īpaši iets. Kas tur sevišķs tāds bija -saldējums bleķa trauciņos?
mans favorīts bija viņu torte un groziņi
-
Globuss bija Aspazijas bulvārī, pie tramvaja pieturas. Tagad iznāk, ka tajā pašā kvartālā, bet otrā pusē.
-
Tev taisnība! Re, kā tā atmiņa ar laiku sāk klibot.