Sarunu forums
Ikdiena => Māja un tehnika, hobiji => Tēmu iesāka: reno 2025. gada 24. oktobris, 09:52:49
-
Man tāds ir (nu jau gandrīz bija) postcrossing.com. Pie tagadējām pastmarku cenām :f-palm:
no 0,65, kad sāku uz 2,54 -tas vairs nav interesanti. Ārpus EU pat 3,77. Un arī vispārīgi vairs neliekas interesanti, lai gan pastkastē atrast to kartiņu vienalga, ir forši.
Reizi gadā Latvijas Pasts sarīko ballīti, kuras laikā aizsūtīt var pa velti. Tad nu visi sapulcējušies ( ap 100) kaudzēm vien, jo visa gada garumā sakrātas "brīvās adreses"
Paskatījos sarakstos -pa šiem gadiem interesantākās valstis, no kurām saņemts ir:
Bangladeša, Mongolija, Puertoriko, Namībija, Uganda , Irāka, Jaunkaledonija
Vēl Albānija, Maroka, Kuba, Azerbaidžāna, Uzbekija -tās tādas parastākas
Visvairāk Vācija, Somija, Nīderlande
-
Nemaz tik smieklīgs šis hobijs nav. :) Mans bērns arī bija iesaistījies šādā pasākumā. Bija interesanti.
Pati nevaru izdomāt kāds man būtu hobijs vēl piedevām smieklīgs. Nupat draudzene paaicināja līdz uz nakts autofoto orientēšanos. Iepatikās. Ja ņems līdz, tad varbūt šis kļūs par manu hobiju.
-
Slēpņošana tādā slinka amatiera līmenī.
-
Slēpņošana ir super un nemaz nav smieklīga (nu, ja vien neslēpņo no mašīnas – kur var piebraukt, tur paskatās... Kā mēs :D).
-
Domāju, domāju, kas varētu skaitīties tāds smieklīgs :scratch: un vienu lietu iedomājos - man patīk japāņu mīklas vai japāņu zīmējumi, kā nu viņus pareizi nosaukt. Tante nopietnos gados, bet nopērku žurnāliņu, vismīkstāko (9B) zīmuli, pamatīgu dzēšgumiju un nodarbojos ar to, ka aizkrāsoju rūtiņas :D
-
Es pat nezinu tādas aizkrāsojamas rūtiņas!
Manai māsai ir vesela kurpju kaste ar krāsainajiem zīmuļiem, viņas izkrāso mandalas un citas pieaugušo krāsojamās grāmatas
-
Lasot dažu labu iesniegumu, izdomāju hobiju vecumdienām. Rakstīt dīvaini nesaprotamus iesniegumus iestādēm. Apejot pilnmēnesi. Joks. Bet kas zina, kas zina.
-
Es pat nezinu tādas aizkrāsojamas rūtiņas!
A es nezinu, kas ir postcrossing :D
-
Lasot dažu labu iesniegumu, izdomāju hobiju vecumdienām. Rakstīt dīvaini nesaprotamus iesniegumus iestādēm. Apejot pilnmēnesi. Joks. Bet kas zina, kas zina.
Atcerējos to sludinājumu "Pensionāre ar juridisko izglītību par atlīdzību izbesīs jebkuru iestādi pēc jūsu izvēles" :D
-
Japānas draudzeni Ikuko ieguvu caur postcrossingu
-
Nu jā, tā droši vien var gūt jaunas pazīšanās. Bet tādai nekomunikablai īgņai kā man nepiemērota nodarbe :mrgr:
-
Tieši tādai vispiemērotākais. Nekādu pienākumu. Gribi, ņem datora izlozētu adresi, negribi, neņem.Vari neko nesūtīt mēnešiem. Bet attiecīgi arī nesaņemsi. Vari rakstīt daudz, bet cik nu uz tādas kartiņas uzrakstīsi. Uzrakstīt tikai Happy Postcrossing gan skaitās sliktais tonis
Interesants process vienmēr ir izvēlēties sūtāmo kartiņu, jo savā profilā uzrāda vēlmes, kas tā īpaši patīk. Dažiem saraksts garumgarais, dažiem -sūti, ko gribi.
Bet tagad jau tās izmaksas tādas, ka jābūt baigam entuziastam. Bet joprojām ir, to Pasta ballītē varēja redzēt
Draudzība ar Ikuko drīzāk laimīga sagadīšanās, nevis norma. Manas labākās tortes recepti gan arī saņēmu no vienas dāmas ASV
-
Domāju, domāju, kas varētu skaitīties tāds smieklīgs :scratch: un vienu lietu iedomājos - man patīk japāņu mīklas vai japāņu zīmējumi, kā nu viņus pareizi nosaukt. Tante nopietnos gados, bet nopērku žurnāliņu, vismīkstāko (9B) zīmuli, pamatīgu dzēšgumiju un nodarbojos ar to, ka aizkrāsoju rūtiņas :D
Pameklē aplikāciju tipa Nanograms. Arī ļoti laba - ir backfeed vai ir pareizi vai nav. Ja limitē telefons, tad vairāk par 15x15 nevar uztvert. Uz planšetes noteikti var vairāk.
Es ieviesu Nanograms Katana. Atgādināji, būs jāieiet, droši vien ir jaunas bildes, iepriekšējās visas izkrāsoju. Tur ir arī krāsainas, bet es kaut kā nepieņēmu, melnbaltās labākas..
Bet arī par smieklīgu negribētos saukt. Viss, kas kustina smadzeni, ir labs.
Ilgi domāju, kas varētu būt smieklīgs hobijs. Krāt zīmuļus? Dziedāt šķūnī? Aust mazas bildītes? Kārtot Lego klucīšus pa kastītēm? Remontēt salauztas bērnu rotaļlietas (jo īpaši, ja nav plānā mazbērnu uzplūdi). Risināt wordle? Vells, bet neizdomāju. Man viss, kas patīk, nešķiet smieklīgs. Šajā punktā es toleranta.
Es mācos svešvalodu, ko man nekad nevajadzēs. Alcheimera iebiedēsanai. Uznāca mendele, ņemos jau pāris gadus ar vidēji vājiem panākumiem. Kā suns - pat kaut ko saprotu, bet pateikt neko jēdzīgu nevaru. No vienas puses smieklīgi, jo bezjēdzīgi. Bet atklājas jauni apvāršņi un ir interesanti.
Ar pusaci krāju zīmuļus - suvenīrus no dažādām vietām, vēsturiskos padomju, visādus. Bezjēdzība konkrētā, toties ir atbilde uz "ko tev atvest no ceļojuma?"
Jūtu, ka ieviesīšu vēl vienu absolūti bezjēdzīgu hobiju, bet par to pēc testa versijas.
Krāju sūdeļus "a ja nu ievajadzēsies". Smieklīgi, jo ievajagas tieši to bezjēdzīgo silikona aproci, kam sen laiks utiļā. Bet šī man strādā kā saķere dzijas tinamajai spolei.
Īstenībā nekas nav smieklīgs, kas kādam sagādā prieku.
Viena bilde - pabeigts zīmējums. Otra - ikona.
-
Vaļasprieki dzīves laikā bijuši vairāki un dažādi, sākot ar sērfošanu, bridža spēli draugu lokā un beidzot ar kaligrāfiju... daži saglabājušies, citi sevi izdzīvojuši. Bet ja jādomā par smieklīgāko, pat nezinu... :scratch: Nu varbūt ielūkošanās SF kad kļūst garlaicīgi... :?:
-
Nu varbūt ielūkošanās SF kad kļūst garlaicīgi... :?:
Tādā skatījumā SF uzturēšana un pieskatīšana arī skaitās :mrgr:
-
Trix, paldies, bet nē. No tā, ko daru ekrānā, sevišķi jau mazajā telefona ekrānā, man baisi gurst acis. Redzi gribas saglabāt, lai vēl kādus gadus bez brillēm iztieku, tāpēc cenšos minimizēt ekrānā lūrēšanu. Arī elektroniskās grāmatas nelasu. Un vispār man vienkārši patīk tā vecmodīgā svītrošana ar zīmuli. Žurnālīšus izvēlos, lai rūtiņas lielākas un papīrs "papīrīgāks", nav glumi glancīgais, uz tāda patīkamāk švīkājas. Tāda savā ziņā meditatīva nodarbe :mrgr:
-
Zini, kas ir interesanti? Man arī pamazām "rokas kļuva par īsām", un lāpāmbrilles ieviesās. Bet vienai foršai ciparu skaitāmajai spēlītei atnāca apdeits, un parādījās jauna fīča un tādi ļooooti mazi cipariņi stūrīšos. Taisījos jau izmest, bet žēl, spēlīte patīk. Sākumā es tos sīkos praktiski neredzēju, šķobījos, fotografēju, taisīju skrīnšotus.... bet tagad redzu. No rīta sliktāk, bet vakarā pavisam labi. Tā acs, jocīgā tāda, uztrenējās atpakaļ sīkredzībai...
Sūnaini ir tad, ja ekrāns ir fiksētā attālumā ar nemainīga izmēra burtiem. Tad jā, acs atrofējas, jo nav spiesta adaptēties. Bet ja šo piespiež papūlēties... 😃
Bet tā es Tev piekrītu, papīram ir savs šarms. Krustenes un zviedrenes pats Die's vēlējis ar zīmuli rakstīt. Bet nonogrammas man nepatīk papīrā. Viena kļūda, trīs stundu darbs, un rezultātā sāc no jauna... (Ārdi ārā un adi par jaunu! © Brigadere)
Ā, izdomāju vēl vienu savu pirkstu-pie-deniņiem-grozāmo hobiju. Es remontēju un taisu visādus mehānismus. Iecirtās man velnarutka susla smadzenēs, un uztaisīju elektrisko dzijas tinamo aparātu. Ar akumulatoru vai no tīkla, pedālis ar reostatu (tīšanai ātrāk, lēnāk), smuki tin kamolīšus ar cauru vidu, no abiem galiem adāmus. Nu, jā, tā vietā, lai nopirktu tādu gatavu (ap 140 eirām un tinams ar roku), es ar to grabuli nokasījos ka ne nedēļas divas vai pat vairāk, kamēr no garāmejot redzēta video izprojektēju, izrēķināju un uztaisīju funkcionālu mehānismu. No sūdiņkrāšanas hobija detaļām, kartona zobratiem, fidžitspinnera gultņiem un kas nu vēl pa rokai pagadījās. Strādā. Tagad pārtaisīju vienu detaļu labākai saķerei. Un kaifoju.
Un tītavas uztaisīju. Vecās zīdaiņu gultiņas redeles, mēbeļu tapas, gultnis (tas gan no veikala) un man tinas ka prieks. Protams, arī var nopirkt, un smukākas. Bet man ir tas kaifs projektēt un taisīt.
Par šito ne tikai normālie, pat vīrs zviedz - a nafig tev to vajag? Var taču nopirkt. Var, bet ja neskaita baudu darboties, man vēl paliek kabatā pāris simti.
Nākamais aparāts plānā - ārdītās dzijas uztinējs, mērcētājs un žāvētājs. No beigtās veļasmašīnas bunduļa ar caurumiem apfleksēšu bunduli, lai var uztīt un ar visu izmazgāt un dzija paliek nostiepusies, pēc tam notīt kā no tītavām.
Saprotu, ka stulba. Bet tas prieks, kad tas brīnums ir piespiests darboties! Šodien stundas trīs pārtinu pusadītās ļenganās fices smukos kamolīšos. Un, zin, pilnīga laime. 😃 (tikai bilde tumsā un baisa 🤣)
-
Smieklīgākais? Burkošana. Es pat teiktu, ka tas nav hoobijs, bet velnišķīga apsēstība!
-
Smieklīgs ..tas laikam tādēļ,ka smejas citi,jo nesaprot??? :smoker: Man hobiji diezgan statiski..bet daži atkrīt,laika trūkuma pēc un pa kādam pienāk klāt.
To ,ka hobijs braukt brīvdienās 2,5h un par velti rukāt melnu muti un di@su putās ir smieklīgs ,es sapratu,kad saaku stāstīt ekskursantiem par to. Viņi smējās un neticēja. Kamēr par to nerunāju ar citiem, likās ka normāli....
Smaržas,pats par sevi..uzpūšu uz nakti,lai smadzenes novirzās uz nošu analizēšanu nevis turpina dienas skriešanu.
Dzimtas pētniecība un visāda veida vēsture... :?: interesanti..un zināšanas nāk klāt..un tā...
restaurēt un atjaunot neko vairs neņemos..nav kad....