Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: reno 2026. gada 31. janvāris, 10:32:01
-
https://www.jungian.lv/psihoterapija/blog/params/post/5199361/parsatinata-sabiedriba-sekas-vajadzibas-ilgas-un-ceribas (https://www.jungian.lv/psihoterapija/blog/params/post/5199361/parsatinata-sabiedriba-sekas-vajadzibas-ilgas-un-ceribas)
Daudzas lietas ļoti precīzi raksturo pašreizējās sajūtas un norises visā pasaulē. Raksts ir garš, bet der izlasīt
-
Var pastrīdēties vai nu viss sākās ar to psrs-a sabrukumu, kur tad tā sabiedrības daļa kura pārdzīvoja 1. un 2. Pasaules karu, okupāciju un izsūtīšanas kā mana vecOme un vecāki... nu bija vien jādzīvo tālāk bez visiem psihologiem un krišanas krīzēs. Ņemties ar "krīzēm" var daudzmaz labvēlīgos apstākļos kad izdzīvošanas instinktiem nav jāmobilizējas, tie var dusēt.
Par to pūļa vēlmi pēc līdera, to ka to var politiski veikli izmantot, piekrītu.
Interesants raksts, ir par ko padomāt.
Tas pārsātināts jau no tā, ka ir pieejams informācijas daudzums nevis no notikumu daudzuma, manuprāt. Notikumi jau notiek nemitīgi, jautājums kuriem sekojam un kuri tā vai citādi mums būtiski...
-
Neizlasiju. "Pàrlaidu ar acìm".
Viedoklis ir :P - par daudz pàrsàtinàts ar informàciju.
-
Paldies, reno! Man patika raksts, un nemaz nav pārsātināts.
-
Paldies. Pati lapa interesanta.
-
Balti burti uz melna fona ir smuki, bet viens no nelasāmākajiem krāsojumiem. Vēl zaļš uz sarkana pārsit šo. Iesāku. Nepabeidzu. Kopēt uz wordu un lasīt normāli nebija iedvesmas. Acis šilierējās vēl labu brīdi.
-
Man tas raksts bija FB normālā izskatā, bet kaut kā neizdevās normāli ielikt. Tādēļ tā tizlā lapa. Pilnīgi piekrītu -sliktākais dizains, ko var iedomāties
-
Atvēru tāpēc,ka Trix teica par acu šilierēšanos. :) :mrgr: (vajadzēja pārbaudīt)
-
Nu labi, tā raksta autore Ieva iziet no savas subjektīvās pieredzes to integrējot, meklējot cēloņus kolektīvajā... Bet kas notiks ar tām nākamajām paaudzēm kurām gan fiziski, gan emocionāli tiek ar samta un zīda cimdiem augot notraukta katra dzīves grūtību pieredze? Normālas augšanas, pieaugšanas pieredzes, gan emocionālās, gan fiziskās tiek uzlūkota ka nepieņemama dzīves, attīstības, nobriešanas sastāvdaļa? Nepieskaries, nenotrauc, tes pie psihologa nevis pats atrisini problēmu, izdari secinājumus, gūsti pieredzi, rūdījumu... Ne, ne, pieaugot tevi sveiks pasaulē ar atplestām rokām, nebūs ne konkurences darba, ne privātās dzīves problēmu, visi tevi mīlēs ka kāda sektā brāļi un māsas, rožu lauks, nekādu sāpju, pārdzīvojumu un psihosomātikas, kur nu vēl neirožu un depresijas...
Nesen jūtūbē skatījos diskusiju ar vienu vīrieti, kurš organizē bērniem nometnes ja tā var apzīmēt - ar grūtību pārvarēšanu. Tik tālu nu esam... :?: Laikam juceklīgi uzrakstīju, varbūt offtops, bet viss kā kopā savijās...