Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: reno 2026. gada 26. jūnijs, 08:40:27
-
Man liekas, ka tagad atkal ir mākslīgo puķu vainagi, bet nu jau ķīniešu. Kādā veidā tie mūsu pašu ražojumi no tirgiem pazuda? Neviens tak neaizliedza. Nepirka vairs?
Man kaut kā acu priekšā bilde no Matīsa tirgus -viss laukums ļeņina ielas pusē vienās kreppapīra puķēs un huzāru cepurēs, rindu rindām. Man tā arī nenopirka... Sombrero parādījās vēlāk. Kopā ar riepu dedzināšanu
-
Man nopirka. Gan huzāru cepuri, gan arī citus gadus vismaz divi sombrero ir bijuši.
Es tajā parādībā saskatu laikmeta iezīmi un neko peļamu. Tie bija centieni padarīt svētkus spilgtākus un arī redzamākus. Iedzīvināt svētkus. Līgot oficiāli nedrīkstēja, bet tā kā tas bija gandrīz kopā ar Saulgriežiem, tad arī aizliegt īsti līdz galam nebija iespējams. Tauta gribēja svinēt, kā tomēr iekšēji visiem bija neatņemama tradīcija. Cepuru kults tirgos vienlaikus padarīja šos svētkus krāsainus - tolaik kreppapīrs bija teju vienīgais materiāls, kam bija spilgtas krāsas. Vienlaikus tā bija gan acu aizmālēšana politiskajais varai, kas izlikās nesaprotam un akceptēja šīs cepuru iniciatīvas. Gan arī nenoliedzami - padomju bizness - 6 rubļi par papīra sombrero... Un bērniem lielākajai daļai patika - spilgto krāsu dēļ un kovboju/indiāņu filmu iespaidā (tās tolaik drīkstēja rādīt).
Protams, varēja ietiepties un ieturēt nacionālo līniju - neko pretdabisku natūrismam šajos svētkos neizmantot. Bet tā kā vecāki pārsvarā gribēja, lai bērni netraucē dzert, tad bija vien labi, ja tie bija nodarbināti ar jauniem rotaļu tēliem cita rakursa kariņu spēlēs.
Tādēļ pieņemam savu vēsturi. Ja kas, tie tirgotāji pārsvarā bija latvieši, cik es atceros. Krievs reti bija spējīgs saņemties uz organizētu darbību, lai izdomātu tehnoloģiju un saražotu papīra cepures.
-
Man liekas, ka reāli aizliedza kaut kad 50.-60. gados. Un tad jau laukos, visos kolhozos riktīgi gāja vaļā. Vienīgi tādi pilsētas svētki nebija un oficiālajā presē nepieminēja
FB īpaši krievi ar sajūsmu atceras bērnību un Jāņus.
Tās cepures nu tā, bet par papīra puķēm gan latvieši rauca degunus
Dēla smilebox laikos es arī aksesuāriem biju sataisījusi kreppapīra rozes, lielas un baigi smukās. Pilnīgi žēl bija izsviest. Tagadējais stingrais papīrs pavisam citu apjomu ļauj uztaisīt
-
kurš gan ar sajūsmu neatcerēsies bērnības dauzīšanās svētkus... Tā bija bērnība, bez nacionāla motīva
-
Tai ukrainietei diez vai vainags no dzīvām puķēm :rofl:
-
Man liekas, ka reāli aizliedza kaut kad 50.-60. gados. Un tad jau laukos, visos kolhozos riktīgi gāja vaļā. Vienīgi tādi pilsētas svētki nebija un oficiālajā presē nepieminēja
Hmmm. Es atceros ugunskuru pilsdrupās, kārtīgi baļķi divu metru augstumā vismaz. Balle bija uz urrā. Tie gan bija 80. gadi. Man arī tie papīra vainagi un cepures patika, bet dabūju noklausīties, ka papīra puķes tikai krievi valkā (un krievi valkāja arī, bet man netika). Vienreiz mazu cepurīti tomēr nopirku par sakrāto naudu. Izrādījās saldejuma turziņa, kam uzmaukts kartona aplis, un tas viss nopūsts ar aerosola krāsu un piesieta gumija.
-
Hmmm. Es atceros ugunskuru pilsdrupās, kārtīgi baļķi divu metru augstumā vismaz. Balle bija uz urrā. Tie gan bija 80. gadi. Man arī tie papīra vainagi un cepures patika, bet dabūju noklausīties, ka papīra puķes tikai krievi valkā (un krievi valkāja arī, bet man netika). Vienreiz mazu cepurīti tomēr nopirku par sakrāto naudu. Izrādījās saldejuma turziņa, kam uzmaukts kartona aplis, un tas viss nopūsts ar aerosola krāsu un piesieta gumija.
.. racionālā Trix uzreiz visu izpētīja līdz galam :rofl: Bet tak labi, ka cilvēkiem bija izdoma, kā nopelnīt un apmierināt pieprasījumu. Gribēji taču un nopirki!
-
Vienubrīd tie raškas ar riepām svinēja trakāk ka latvieši, skaļāk jau nu noteikti.
Man arī nepirka tos a'la ukraiņu vainagus ar lentēm...
Pirms Jāņiem gadatirgū arī redzēju mākslīgo puķu vainagus, pat glīti no skata, tagad jau daudzi pat neprot novīt no zālēm, pat vainagu pīšanas meistarklases tiek rīkotas...
-
Atceros, ka man, sīkai, mamma to kovbojcepuri pirkt atteicās, bet piekrita kreppapīra vainadziņam. Vēlāk, kad jau pati pa vasarām pelnīju, man vairs to cepuri negribējās, biju pāraugusi gribamo vecumu. Atceros tik, ka biju nopirkusi krāsainu bumbiņu garā gumijā, ko varēja rokā mētāt, tā man patika.
-
vo, tās bumbiņas bija miļōns! Man arī tāda reiz bija. Tikk superīga :D
-
Es tajā parādībā saskatu laikmeta iezīmi un neko peļamu. Tie bija centieni padarīt svētkus spilgtākus un arī redzamākus. Iedzīvināt svētkus. Līgot oficiāli nedrīkstēja, bet tā kā tas bija gandrīz kopā ar Saulgriežiem, tad arī aizliegt īsti līdz galam nebija iespējams. Tauta gribēja svinēt, kā tomēr iekšēji visiem bija neatņemama tradīcija. Cepuru kults tirgos vienlaikus padarīja šos svētkus krāsainus - tolaik kreppapīrs bija teju vienīgais materiāls, kam bija spilgtas krāsas. Vienlaikus tā bija gan acu aizmālēšana politiskajais varai, kas izlikās nesaprotam un akceptēja šīs cepuru iniciatīvas.
Saskatīt jau katrs var ko vēlas, tomēr tā zorro & kovbojcepuru uzrašanās 70tajos bija no augšas akceptēta vēlme svētkus pārtransformēt internacionālā no nacionālās gultnes. Šis "bizness" tika akceptēts, kamēr citi lamāti par spekulantiem...
Bērnības atmiņas un prieki jau jauki, bet sajūsmināties tur nav par ko...
-
oi, gribi, atradīšu negācijas jebkurā procesā vai situācijā? Kā latvietis esmu labi satrenējies, tikai to neizmantoju pārāk lielās devās.
-
Man liekas, ka tie folkloras ansambļi radās arī kā pretspars tam vājprātam -ja tā padomā, tieši tāds arī bija ar papīra kroņiem un cepurēm, kolhozu alus mucām, riepas gan pēc laika aizliedza, laikam nosvilināja ar visu traktoru
-
jā, latvieši izmantoja katru iespēju izpaust tautiskumu - tautas deju ansambļi bija viens no tipiskākajiem. Folkloristi bija mazāk, bet Barons bija atzīts, tā kā tautasdziesmas arī izmantoja. Bet tas jau mazliet cits stāsts - tas vairs nav par saulaino, nepolitisko bērnību.
-
Tie ir vēstures fakti nevis negācijas. Tā lūk. Neviens jau tev kā bērnam neliedz priecāties par sombrero, kokošņiku, ukraiņu vainagu ar lentēm, indiāņu galvas rotu ar spalvām vai kaut pioniera kaklautu... Bet nu pieaugušais taču saprot kas ir kas... :?: vai arī nesaprot, vai sāk visu idealizēt ar gadiem... :?:
Ja kas, kā oficiāla svētku diena vien 1988. gadā Jāņi atkal tika pieļauti. Nu neizdevās ne ar kokošņikiem, ne sambrero...
Oi, nu tie skatuves tautas deju ansambļi bija "tīrs" padomju produkts visās padomijas republikās lai demonstrētu kā neapspiež nacionālo kultūru raškas, tāda tā viņu rašanās vēsture...
-
tikai tas, kas to laiku nav pieredzējis, var nesaprast, kādas tautai bija metodes, lai vienkārši izdzīvotu, nevis ietu opozīcijā visur un vienmēr. Varbūt vajadzēja, nezinu, bet brīvības dziņa bija dziļi apspiesta ar lielu resursu. Tas varēja vainagoties ar atkal un atkal jaunu izsūtījumu vilni. Mazās nācijas savu brīvību tur cieši sevī iekšā un māna pāridarītājus, jo tā ir spēle par izdzīvošanu. Var jau tagad baurēt, ka viss bija slikti, par maz cīnījās, bet padomājot plašāk, tā aina nav tik dadaiski krāsojama.
Bet es nerunāšu tālāk par politiku šeit, ja gribas, bļaustaties bez manis, čau.
-
Jēz' vai't tev kāds pārmet ka par maz cīnījies padomijā??? :rat: Tak ne. Bet apgalvot, ka ar sambrero un kokošņiku komunisti vēlējās padarīt košākas nacionālo svētu tradīcijas gan ir... vismaz naivi. Pārņemt savā kontrolē, tas gan...
-
Vai man vienai liekas, ka deju lielkoncerti stadionos ir īsta Zkoreja?
-
Vai man vienai liekas, ka deju lielkoncerti stadionos ir īsta Zkoreja?
Kāpēc?
-
raksti un figūras iestudētas un beigās izveido uzrakstu Slava Kpss
Bet es saprotu, ka deju kolektīvi ir ļoti ļoti populāri un galīgi ne visi grib dziedāt koros. Katrā skolā un miestā var izveidot deju grupu, bet ne kori
-
Visas tās dejas jau ir iestudējumi, neviens taču tā nedejoja senatnē... Mākslīgs veidojums a'la latviešu tautas deja. Ja kā mūzika izmantota tautasdziesma vai tās apdare, tad deju raksti pilnīgi jauns veidojums un dejas autora mākslinieciska izpausme.
-
es to pieņemtu par veidu, kā izrādīt tautastērpus. Tiesa, es neesmu pētījis, kura gada dziesmusvētkos tika ieviests šī masveida deju sadaļa. Ja tas bija padomju laikā, tas daudz ko izskaidro. Parādīt nacionālo, parādīt daudzskaitlību, to, ka mēs esam, izmantojot tolaik atļautus paņēmienus. Bet tas tikai minējums, varbūt, ka horeogrāfiskās pūļa dejas bija vēl pirms WWII.
Vai to vajag tagad? It depends.. Tagad visi iebilst par pilnīgi visu. Vajag vai nevajag, objektīvi vai subjektīvi. Es domāju, ka ir nepieciešamas kaut kādas transformācijas līdzi laikam, taču kā panākt masveidīgu iesaisti - to nevaru pateikt. Vēl jau variants, ka dejotāji iznīkst pamazām paši - paliek aizvien kuslāki jaunieši, kas izvēlas nekustēties un ātri mirt, varbūt drīz vairs nebūs, kas dejo. Otrs moments - drīz neviens negribēs nakšņot tajos apstākļos, kā tas darīts līdz šim.
MHO - tuk un reno, jūs cenšaties bliezt melns/balts kategorijās.
-
Cik pazīstu dejotājus, visi sajūsmā. Padsmitnieki, pusmūžā, penZionāri.
-
Pāris pasākumos pirmās brīvvalsts laikā tika priekštatītas skatuves tautas dejas.
Bet. Nevajag aizmirst, ka viss ko tautai atļāva, bija ar kompartijas atļauju. Pat sarakstīji dziesmu, nekur pirms atļaujas ar to neuzstāsies, kompartijas darboņi izķidās tekstu tīdz pēdējai vīlītei. Un padlaikos tie dejotāju tautastērpi arī bija šķībi greizi atbilstoši. Tagad dejotājus vērtējot viens no kritērijiem ir tautastērpu "pareizība", nekādas tur kreppapīra puķes ar lentēm... vienkārši brīnos, cik ātri viss aizmirstas... kompartija neakceptēs; fig pa skatuvi pavirpuļosi un vēl obligāti repertuārā iekļaujamās citu draudzīgo psrs-a republiku tautu dejas, kā nu bez tā...
Tā skatuves tautas deja padlaikos uzplauka tādēļ, ka kompartija to atļāva nevis kā pretošanās kustība.
-
Nedejoju un arī ļoti neskatos tos deju koncertus. Bet nespēju iedomāties kā vēl var uzvest deju koncertus, ja ne bez "ZKorejas"/padomijas elementiem. Nebūtu šīs striktās rindas, nebūtu krāšņie simbolu zīmējumi. Būtu tāds haotisks raibs kaut kur skrejošs skrejošs pūlis.
-
Midsomerā slaktē par ciemata suņu sacensībās. Mums pat lielos dziesmu un deju svētkos nevienu neslaktē.. (sorry, ienāca prātā ārpus konteksta)
-
Slaktē vai neslaktē, bet šodien pārsniegts visu laiku foruma skatījumu rekords - uz šo brīdi jau 509! Oho... :faint: Kas pēkšņi tik populārs forumā? :?:
-
Liela daļa no tiem ir MI aģenti. Bet es kaut kad pajautāju google MI par forumiem un saņēmu tiešām labas atsauksmes par SF. Vecs, stabils. Organizēts. Inteliģents.
Pārbaudiet paši :)
-
Deju svētki no 1948. gada