Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: nure 2014. gada 11. decembris, 23:59:05
-
Acīmredzamais neticamais :)Man šodien kaut kas gadījās, ko var apzīmēt tikai ar "glitch in matrix".
Es stāvēju pie luksofora (auto), gaidīju zaļo gaismu. Blakus joslā piebrauca mašīna pāgāja kāda sekunde un tā pati mašīna piebrauca vēlreiz.
Un nostājās turpat blakus.
Sen atpakaļ pēc ilgstošas dzīvošanas ne Latvijā, stāvēju lidostā lidojumam uz Rīgu. Vienā brīdī man likās, ka es vairs nesaprotu neienu vārdu latviski. Beigās izrādijās, ka cilvēki sarunājas lietuviski. Bet nu es varētu zvērēt, runāja pirms tam latviski tik es neko nesapratu.
Vai ar jums ir kas tāds īpatnējs gadījies?
-
Dejavu pārsvarā.
Kad zinu, kur tūlīt iešu, ko darīšu, ko satikšu.
Nevaru teikt, ka man tas patīk...
-
Esmu piefikseejusi, ka dazhkaart kko, kas notiek sekundes simtdaljaa, uztveru paleelinaati, bremzeeti, paspeeju visus siikumus piefikseet un it kaa sagrupeeties.
Un deja vu, jaa. Kad zini, ka tas, kas un kaa shobriid notiek, nevar buut noticis. Bet sajuuta, ka tas jau piedziivots.
-
Man šādi sekundes simtdaļu palēlināšanās bija pie auto avārijas (tfu tfu tfu man nekas), bet picu vāģis ielikās kokā un ripoja pa ceļu, brīnums ka bez traumām.
Es zvēru ka redzēju kā katrs metāls un stikls atdalās un kur nokrīt!
-
Realitātē notiek kaut kas, ko iepriekš esmu visās detaļās iztēlojusies, kā būtu, ja būtu... I nesaprotu tad, vai esmu to baigi gaišredzīgi paredzējusi, jebšu, tieši otrādi, ar domām piesaukusi... :confused:
-
Ja esmu gatavojies kaut kādam notikumu pavērsienam, iedomājoties visus iespējamos scenārijus, parasti viss beigās notiek tādā veidā, kā es pat iedomāties nevarēju.
Par palēnināto/paātrināto notikumu redzēšanu - esmu sekundes laikā paguvis visu savu dzīvi pārskatīt kā filmā (mirklis pirms traumas, kas varēja beigties arī citādi).
-
Ir gan. Par laika palēnināšanos - arī mirklis pirms avārijas. Skatījos it kā no malas kā vieglais, kurā es biju pasažiere, lēnām iebrauc samosvala pakaļā. Katra bleķa sačokurošanos varēju rūpīgi apskatīt.
Par citām lietām - pirms dažām dienām nāku no darba, atslēdzu durvis un redzu kā vīrs ieiet tuvākajā istabā. Es sasveicinos, bet neviens neatbild. Izsaku protestu, ka neviens ar mani nerunā. Kā nerunā? Vīrs dziļi izbrīnījies iznāk no citas istabas, kas ir krietnu gabalu tālāk un no koridora pat nav redzama.
Jautājums - kas iegāja istabā? Pārbaudīju, neviena nebija.
-
Ir gan. Par laika palēnināšanos - arī mirklis pirms avārijas. Skatījos it kā no malas kā vieglais, kurā es biju pasažiere, lēnām iebrauc samosvala pakaļā. Katra bleķa sačokurošanos varēju rūpīgi apskatīt.
Par citām lietām - pirms dažām dienām nāku no darba, atslēdzu durvis un redzu kā vīrs ieiet tuvākajā istabā. Es sasveicinos, bet neviens neatbild. Izsaku protestu, ka neviens ar mani nerunā. Kā nerunā? Vīrs dziļi izbrīnījies iznāk no citas istabas, kas ir krietnu gabalu tālāk un no koridora pat nav redzama.
Jautājums - kas iegāja istabā? Pārbaudīju, neviena nebija.
Redz kāds blēdis :rofl:
-
Piekrītu. :happy:
-
esmu sekundes laikā paguvis visu savu dzīvi pārskatīt kā filmā (mirklis pirms traumas, kas varēja beigties arī citādi).
tā tiešām arī ir?? pilnīgi visa dzīve??
-
Šad tad gadās, pēdējo reizi šonedēļ, bet diemžēl īsais fragments.
Kad tā notiek, un tu zini, ka kaut kur ārpus redzesloka, ir jābūt vēl kaut kam, pagriez galvu, paskaties un pārbaudi, vai ir. Tā teikt - vai plāns pildās :) Man patīk.
-
esmu sekundes laikā paguvis visu savu dzīvi pārskatīt kā filmā (mirklis pirms traumas, kas varēja beigties arī citādi).
tā tiešām arī ir?? pilnīgi visa dzīve??
Jā, lai gan toreiz tā mana dzīve nebija garāka par padsmit gadiem. Bet pilnīgi skaidri atceros, kā tas bija. Visus notikumus, to spilgtums bija attiecīgi līdzvērtīgs katra notikuma emocionālajam spilgtumam. Tas bija šoks priekš manis toreiz - kad stāstīju pieaugušajiem, tie gribēja atbilstošu dakteri piemeklēt. Visu dzīves notikumu spektru izdzīvoju apmēram sekundes laikā, ko lidoju ~ 10 m pa gaisu, līdz piezemējos pret šķērsli, gūstot nelielu galvas traumu. Dīvaina likās atgriešanās realitātē pēc kritiena - viss esošais apkārt likās tik nereāls.
-
Ir gan. Par laika palēnināšanos - arī mirklis pirms avārijas. Skatījos it kā no malas kā vieglais, kurā es biju pasažiere, lēnām iebrauc samosvala pakaļā. Katra bleķa sačokurošanos varēju rūpīgi apskatīt.
Par citām lietām - pirms dažām dienām nāku no darba, atslēdzu durvis un redzu kā vīrs ieiet tuvākajā istabā. Es sasveicinos, bet neviens neatbild. Izsaku protestu, ka neviens ar mani nerunā. Kā nerunā? Vīrs dziļi izbrīnījies iznāk no citas istabas, kas ir krietnu gabalu tālāk un no koridora pat nav redzama.
Jautājums - kas iegāja istabā? Pārbaudīju, neviena nebija.
Biju automašīnā, kura nedaudz pakūleņoja. Salonā viss notika ļoooti lēni, gandrīz ar stopkadriem :) Redzēju kā aptieciņa lēni paceļas no aizmugurējā loga, tikpat lēni lido uz priekšu un iespiežas priekšējā logā, kurā lēni izplešas plaisas, pagriežu galvu un "pamazām" izbirst durvju stikls.
Interesanti, kā tādos brīžos notiek fizikas, paša reakcijas un spējas saskatīt nianses, kas patiesībā ilgst vien dažas sekundes simtdaļas, mijiedarbība. Teorētiski, vajadzētu saskatīt arī TV ne tik 25., bet arī 35 kadru :rofl:
Par staigātājiem.
Agrāk bija birojs kādā Tērbatas ielas ēkā, kur 1. Latvijas laikā esot bijis traktieris un prieka māja. Tur diezgan regulāri kāds pagāja garām durvīm un devās tālāk pa gaiteni, kurš tur arī izbeidzās pie aizslēgtām durvīm.
Bija siluets, dzirdami soļi, parausta aizslēgtās durvis...un viss. To redz un dzird vairāki cilvēki. Atpakaļ neviens nenāk un pārbaudot gaitenī neviena nav.
-
Visnepatīkamākais ir incidenta noslēgums - pēkšņi trieciens un realitāte. Līdz tam viss bija tik mierīgi...
-
Viss jūsu teiktais ir patiesība. :)
kā gan citādi būtu radusies anekdote, ka cilvēks, krītot no 30tā stāva, pie 10tā stāva nodomā, - "pagaidām viss ir labi" :)
-
Man ir tā: braucu pa maģistrāli, atpakaļskata spogulī redzu, ka tūlīt garām panesīsies bembis. Otrreiz ieskatoties spogulī - NAV tur neviena, ne pakaļā, ne sānā, ne priekšā (un nobraucamo ceļu arī nav). Brīnos, kur palika. Un tā ir bieži.
Vēl viens jocīgs gadījums: citā valstī svešā pilsētā uz ielas stūra redzu, nu tak, mana radiniece! Stāv kā bilde! Es nesaprašanā, jo ko viņa te varētu darīt - skaidri zinu, ka viņa Latvijā. Bet nu tas skats tik reāls! Samirkšķinu acis, un nav neviena tur uz tā stūra! Tajā pašā dienā pēc kāda laiciņa piezvana, kā domājat - kas? Jā, tā pati mana radiniece, pavēstīja neforšu ziņu.
-
Par to visas dzīves pārskatīšanu sekundes laikā.
Viena mana drauga versija ir, ka tas dots cilvēkam tāpēc, lai varbūt vēl paspētu atrast kādu informāciju, kādu norādi uz to, ko vēl varētu darīt, lai sevi izgābtu. Viņš pats tādā reālu nāves draudu mirklī bija atcerējies sen mirušā vectēva padomu, ko darīt tādā situācijā, un izglābies.
-
Man bildes paleelinaajumi gadaas arii ikdienaa, briizhos, kad kaut kas emocionaali satricina
-
Palēninājumi mna gadās bez satricinājumiem. Ir kaut kāda viena gaisma, kas izskatās ļoti dzidra un pat šķidra, liekas, ka gaisu var paņemt rokās. Tajā viss izskatās ļoti telpisks, detalizēts. Tad viss iespējamais izskatās kā palēninājumā, sķiet laiks aizdomājies.
-
ui, es ar reiz zaļā jaunībā braucot pa lauku ceļu ar smago (aizmugurē -furgoniņā ) dabuju izbaudīt pāris kūleņu uz pagrieziena. Atceros tāds - smuks putekļu mākonis, kaut kādi dēļi LĒNI lido pa gaisu, bet man doma galvā,- ka tik kleita nesaburznās (mēs no lauku baļļuka braucām) . Un galvenais - Visu to laiku Baigais Klusums...
Pāris mēnešus slimnīcā nogulēju.
-
Tātad kādu konkrētu apstākļu sakritības rezultātā, nelielā telpas daļā rodas laika kropļojumi.
Jeb varbūt viss ir banāli vienkārši -viss notiek tieši tik ātri, kā tam jānotiek, bet atmiņas to pasniedz palēlinātā režīmā.Bet tad nebūtu stāstu par dzīves apdomāšanu sekundēs.
Sarežģīti ! Laikam jāatver viskijs :)
-
Tātad kādu konkrētu apstākļu sakritības rezultātā, nelielā telpas daļā rodas laika kropļojumi.
Jeb varbūt viss ir banāli vienkārši -viss notiek tieši tik ātri, kā tam jānotiek, bet atmiņas to pasniedz palēlinātā režīmā.Bet tad nebūtu stāstu par dzīves apdomāšanu sekundēs.
Sarežģīti ! Laikam jāatver viskijs :)
Gan jau kkaadi impulsinji smadzenees tiek bremzeeti.
Un vispaar - cik mees te daudzi taadi forshi nenormaali esam :prozit:
-
:hug2: a kas ir Norma? Mēs visi šā vai tā esam nojūgušies :rofl: . Kaut kur lasīju, - no diviem jukušajiem ārsts ir tas, kam balts halāts :coffee:
-
:tea:
-
:hug2: a kas ir Norma? Mēs visi šā vai tā esam nojūgušies :rofl: . Kaut kur lasīju, - no diviem jukušajiem ārsts ir tas, kam balts halāts :coffee:
Reiz vienā pasākumā sanāca papļāpāt ar jautri iereibušu filozofu. Gandrīz jārāpo no smiekliem, klausoties, kā apspēlē dažādus uzskatus un pasaules kārtību kopumā.
Bija sarunas arī par normu un kāpēc kādu iespundē psihenē. Varbūt nenormāli ir tie, kas nesaredz garus, nedzird balsis utt. Ja nu tas viss eksistē, tad neattīstīti ir visi pārējie, kuri no sabiedrības atšķirīgos izolē. :)
Ekstrasensu dalībnieki arī ir stāstījuši par to, ka šamos bērnībā veduši psihiatram rādīt .
-
Mums galvā ir tāda laika mašīna, ka tik turies! Var tīt uz priekšu, atpakaļ, apturēt, izmainīt. Mūsu smadzenes pielāgo informāciju savām vajadzībām. Tas, ko mēs redzam, zinam, sajūtam nebūt nav objektīva realitāte. Mums katram ir sava realitāte un tātad- sava matrica ;)
-
man bija bik savādāk - mašīna pielipa pie koka, es aizmiedzu acis un gaidīju , kad nu birs stikli un tml., neviens stikls neizbira un no tā karuseļa ar neko neatceros :confused: , un cik ilgi var izturēt mājā zāģi ?
-
Norma un ne-norma lieliski atainota filmaa "Kaads paarlaidaas paar dzeguzes ligzdu"
-
Man dažreiz ir Deja vu sajūta, kad zinu, ka tas jau ir bijis 1x , un zinu ko tas otrs teiks un rīkosies un dažreiz ir stiprā intuīcija, nebraukt vai neiet kkur, ja rīkojos pretēji, tā arī notiek, kā teica intuīcija. Pēdējais gadījums braucu no Rīgas, gribēju jau savam teikt laižam caur papīrfabriku, jo uz Juglas viadukta mūs policija noturēs, neko neteicu, noklušeju. Tuvojoties Juglas viaduktam waze saka, ka priekša postenis, a vecis tik pārkāpj ātrumu, nu rezultātā - 40 naudiņas no ģimenes budzēta
-
Ja reiz zināji, varēji šoferētāju brīdināt. Vismaz es tā daru. Lai brīnās. :happy:
-
...ja mēs vairāk sekotu sajūtām, nevis prātam, mūsu dzīve būtu daudz krāsaināka un laimīgāka :)
-
Vajadzēja gan brīdināt. Man bieži blakus sēž radar- un visādu citu figņu detektors.
Ja sieva saka, ka jānomet ātrums, tad klausu bez ierunām. Ja saka, ka tagad var mīt, arī klausu :)
Ne vienu vien reizi pierādījies, ka viņai intuīcija ir īpaši attīstīta. Reizēm šķiet, ka robežojas ar gaišredzību.
A davai šoreiz braucam pa turieni.. Nafig, tur tak līkums. Nu braucam, es saku! Da labi, vai man grūti..
Vēlāk radio dzirdams, ka ierastajā maršrutā notikusi smaga avārija un aptuveni tajā pat laikā mēs būtu bijuši tieši tajā vietā, ja izvēlētos ierasto ceļu...
Satikās Dievi un smējās. Viņus īpaši uzjautrināja frāze "Nejauša tikšanās".... :)
-
Vajadzēja gan brīdināt. Man bieži blakus sēž radar- un visādu citu figņu detektors.
Ja sieva saka, ka jānomet ātrums, tad klausu bez ierunām. Ja saka, ka tagad var mīt, arī klausu :)
Ne vienu vien reizi pierādījies, ka viņai intuīcija ir īpaši attīstīta. Reizēm šķiet, ka robežojas ar gaišredzību.
A davai šoreiz braucam pa turieni.. Nafig, tur tak līkums. Nu braucam, es saku! Da labi, vai man grūti..
Vēlāk radio dzirdams, ka ierastajā maršrutā notikusi smaga avārija un aptuveni tajā pat laikā mēs būtu bijuši tieši tajā vietā, ja izvēlētos ierasto ceļu...
Satikās Dievi un smējās. Viņus īpaši uzjautrināja frāze "Nejauša tikšanās".... :)
Tev sieva ir zelts. Turi ciet un nelaid vaļā. :big_hug:
-
Ja reiz zināji, varēji šoferētāju brīdināt. Vismaz es tā daru. Lai brīnās. :happy:
es brīdināju , bet kkā laikam neieklausījās. ne manī, ne wazze.
Es nepateicu par to apkārtceļu. Nepatīk viņam ja komandē kur braukt. :banhead: Neklausa.
-
Satikās Dievi un smējās. Viņus īpaši uzjautrināja frāze "Nejauša tikšanās".... :)
Aha, nejaušību nav.
-
Kā šo palaidu garām! Man ar tāpat kā Bromam pirmajā lapā. Avārija,apmeta mašīnu uz jumta, redzu kā LĒNI lido un ieduras prieksējā panelī skrūvgriezis,(paldies Dievam , ka ne kādam pakausī) LĒNI saplaisā priekšējais stikls. Atjēdzos, un laiks atsāka ritēt normāli, kad karājos drošības siksnās ar galvu uz leju. Pirms daudziem gadiem, biju pasažiere.
Ir vērts piesprādzēties....
-
Pēc 17.reizes iepatiksies. :)
Ja reiz zināji, varēji šoferētāju brīdināt. Vismaz es tā daru. Lai brīnās. :happy:
es brīdināju , bet kkā laikam neieklausījās. ne manī, ne wazze.
Es nepateicu par to apkārtceļu. Nepatīk viņam ja komandē kur braukt. :banhead: Neklausa.
-
Pēc 17.reizes iepatiksies. :)
:yes: gluži manas domas