Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: reno 2015. gada 13. janvāris, 21:01:21
-
Atkal kārtējais idiotisma vilnis. Rallisti -dižbraucēji
Meita šodien brauca uz Mālpili pa Garkalnes ceļu. Stāstīja, ka ēnainās vietās uz ceļa sniega šļura, ceļš līkumots, viņu visu laiku apdzinuši kā maziņo., tā itkā nebūtu sniegs un iespējams ledus.
!3 dienās 14 bojāgājušie -kas notiek?!!
-
Dabīgā atlase.
-
Par šo šūmējo jau trīs dienas....
Katru dienu ar bailēm kāpju mašīnā ... Ik rītu domāju, ka jāizbrauc agrāk, bet gadās kā gadās .... Un tad ir skaidrs - idiotu salidojums ... Katram šķiet, ka tieši viņš vienīgais kaut ko kavē ....
Šovakar vispār ... pabraucot garām policijai viens uzreiz izraisa tādu avārijas situāciju, ka lai laimīgs tagad sēž mājās .... varējām savākt ...
Viena lieta ir tā, ka es zinu - braucu apzinīgi un jo īpaši šobrīd, bet es nevaru atbildēt par to idiotu masu, kam ir priekšlaicīga rezervācija pie Pētera ...
Visvairāk žēl Medemciema bērnu un Škodas šoferi ... Tieši tāpat ugunsdzēsējus un Opeli ... Vāks ...
Valsts bezatbildība un lielais iesaukums vienlaikus? :(
-
Dabīgā atlase.
Ne gluži ... tas, kas notika šodien uz DP šosejas ir valsts BEZATBILDĪBA.
Cik gadus nav bijušas kārtīgas ziemas un ceļu uzturētāji varējuši ietaupīt savus resursus ... tagad, kad uz cela situācija mainās ik pa minūtēm, es neesmu redzējusi NEVIENU kaisītāju ... lai gan, ik dienu nobraucu pietiekami lielus attālumus.
-
Es gan uz sava ceļa kaisītājus redzu no rītiem - gan jau arī brauc pa otru Daugavas krastu, tā šoseja ir svarīgāka nekā manējā.
Bet visā visumā - ceļi tad ceļi, bet pašiem ari ar galvu jādomā un jānovērtē ceļa apstākļi, auto spējas un un savu vadītprasmi. Tie džigitotāji ir briesmīgi un bīstamāki par iesācējiem.
Visus ceļus vienlaicīgi arī nekad nenotīrīs - tik daudz tehnikas laikam nav un nebūs. Bet vispār traki daudz cilvēki šogad iet bojā...
-
Kas gan mani joprojām pārsteidz un kaitina, tās ir dažas nesakoptās vietas Rīgas ielās - un viena tāda slidotava katru gadu tas laukums pretī stacijai, no Sateklas ielas luksofora līdz Marijas ielas luksoforam. Tur neviens nekādu sniegu netīra, tautas masas kā jau uz/no stacijas ir lielas, katra kāja pa to nelīdzeno ledu uz savu pusi. Un tā tur ir katru gadu.
-
Es gan uz sava ceļa kaisītājus redzu no rītiem - gan jau arī brauc pa otru Daugavas krastu, tā šoseja ir svarīgāka nekā manējā.
Bet visā visumā - ceļi tad ceļi, bet pašiem ari ar galvu jādomā un jānovērtē ceļa apstākļi, auto spējas un un savu vadītprasmi. Tie džigitotāji ir briesmīgi un bīstamāki par iesācējiem.
Visus ceļus vienlaicīgi arī nekad nenotīrīs - tik daudz tehnikas laikam nav un nebūs. Bet vispār traki daudz cilvēki šogad iet bojā...
Pirms daudziem gadiem atvadījāmies no mašīnas, kad uz apledojoša ceļa bija izvēle - frontāla sadursme ar auto, kas pilna ar (iespējams dzērušu) jauniešu, kuri nespēja ierakstīties savā joslā vai ... lauks ... Apdomāšanai sekundes simtdaļas ... izvēlējāmies lauku ... un vienīgais tur esošais stabs bija mūsu .... Notikums naktī .. 1.5 stundas laikā daudzi stājās, lai jautātu, vai nav nepieciešama palīdzība. 2 palīgi paši pavirpuļoja pa ceļu - tai mirlī viena vienīga doma - Dievs, lai viņš noturas uz ceļa!
Tas ir smagi - redzēt, ka kāds vēlas sniegt Tev palīdzību un tāpēc bremzē, bet viņus sanes tādā virpulī, ka tu nesaproti ... noturēsies vai nē ...
Paiet 2 - 2.5 stundas un tai mirklī pabrauc garām tehnika, kas šķūrē un kaisa ceļu ... Labi, bet novēloti ...
Tagad, kad sinoptiķi ziņo, ka nemitīgi kusīs un apledos, vai tiešām nevar noorganizēt ceļu uzturētājus? NETICU!
Uzziņai. Dzīvoju pie Daugavpils šosejas ... pāķos. VISUS iepriekšējos gadus, lai cik agri dotos uz darbu (5:00/ 6:00) ceļš nošķūrēts un nokaisīts ... Ik gadu apbrīnoju, kā var būt, ka no saviem mazpisāniem izbraucu kā pa parketu, bet Rīgā auto sāk buksēt ...
Šis ir pirmais gads, kad pie mums kā Mazpisānos ... Daugavpils šoseja ir par kapeiku labāka kā Maskavas iela un Krastmala, bet nekas no vajadzīgā/ iepriekšpiedzīvotā ... Šogad grūti iet arī mūsu sab.transportam un rūpnīcām ...
Tātad šogad strādā fiasko pusē ....
Tas nav risiniājums ....
-
Jā, nu tas ir trakākais, ka diemžēl neesi un nebūsi uz ceļa pasargāts no idiotiem... Un arī no neveiksmīgām sakritībām.
-
Diemžēl idioti ir pārsvarā ... es jau zinu, kurā mirklī izbraucot, kuri ķēmi man gadīsies ceļā (viņiem gan jau šķiet, ka es maisos pa kājām ...)
Man jau šķiet, ka es vismaz 5 - 10 bīstamās numuru zīmes zinu no galvas .... :(
-
Man šķiet, ka ir svarīgi arī tas, ar ko īsti tās šosejas kaisa. Sāli, smilšu un sāls maisījumu, tikai smilti? Pa manam visefektīvākā ir sāls, jo, ja ir atkusnis un pēc tam piesalst, smilšu maisījums vienkārši iesalst ledū, bet sāls neļauj veidoties ledum.
-
Esmu laimīga, ka man vairs nav darbs kā agrāk, kas prasīja braukt diendienā un jebkādos laika apstākļos.
Ir ziema, un apstākļi uz ceļa var izmainīties pa minūtēm, nu nevar gaidīt, ka viss vienmēr būs notīrīts, pakaisīts un atkausēts (ar ko es, protams, negribu teikt, ka ceļa uzturētāji vispār var neko nedarīt). Ja reiz ir slidens, nu nav jānesās kā vasarā ar max atļauto + vēl 10-15km pa virsu un jāapdzen katru, kas brauc piesardzīgāk un saprātīgāk! Bet, kā šķiet, jo "gudrāki" kļūst autiņi, jo arvien stulbāki un stulbāki paliek tie ļautiņi, kas tos vada...
-
Saprāta daudzums uz Zemes ir konstants lielums. Tikai cilvēku skaits aizvien palielinās...
-
Es arī nesaprotu, kā padlaikos LV ziemās izdzīvoja? AR moskvičiem un žigulīšiem, neko par ziemas riepām, ABS un airbagiem nedzirdējuši?...
Vai vnk kārtējo reizi negatīvā info nesasniedza TV ziņas? Jo neatminos dzirdējusi statistiku par uz slidenajiem ceļiem bojā gājušajiem...
Bet ar tādām mašīnām, praktiski bez nekāda drošības aprīkojuma, diez vai baigi kāds kko kaisīja... neatminos dzirdējusi par līku kaudzēm...
-
Nu toreiz jau nestaastiija par celju negadiijumiem, kaa arii to moskvichu un zhiguliishu bija tik maz, un laikam jau tiesiibas ieguva daudz atbildiigaaki cilveeki. Tagad jau brauc katrs puika pat ar nepabeigtas pamatskolas izgliitiibu.
-
Padlaikos ne pārāk lielā, bet pilsētā, uz ielas pie manas mājas bija vienkārši blīvi piebraukāts balts sniegs. Ne sāls, ne smilšu. Es tur ar slidām nēsājos, puikas hokeju spēlēja, bet ar zābakiem diezko neslīdēja, tad speciāli bija jāslidina un ūdens jālej. Dienā dažas mašīnas aizbrauca - tie paši plikriepu žiguļi, moskviči, zapiņi, kāds smagais, kāda fūre... Un kaut kā šie tur brauca normāli, krūmos riteņi nevīdēja...
-
toreiz daudzi lika autiņus ziemas guļā - mazāk "nemākuļu" uz ielām. Riepas, kādas bija dabūtas, ar tādām brauca, bet ļoti uzmanīgi...
nu un milicija bija uzdevumu augstumos - ķēra un "drāza" visus pēc visiem noteikumu punktiem, nevis tikai par dzērumu un un ātrumu kā tagad.
-
Padlaikos bija krietni mazāk automašīnu uz ceļiem, kas proporcionali mazināja iespējas ar kādu saskrieties. Àtrumi un jaudas arī citi.
Bet vēl kas..
Ņemot vērā mazo satiksmi, es pie stūres sāku sēdēt vēl tētim klēpī sēžot. Sāku saprast cik un kā jāgroza stūre, izprast un izjust trajektorijas. Pēc tam spilvens uz sēdekļa, lai redzētu pāri panelim un lūrot starp stūri un paneli, braucu pats. Protams, fāča blakus. Nedaudz vēlāk, kad varēju sākt skatīties virs stūres, ziemā bieži braucām uz tukšu lauku ceļu, kuram abās pusēs tikai pļavas, vienkārši braukāt pa apledojušu ceļu. Tētis šad tad blakus sēžot vai nu paraustīja stūri, uzsita pa bremzēm, lai radītu sānslīdi. Nu un tagad iztaisno...
Ne vienu vien reizi atrados pļavā un šad tad arī nācies meklēt taktoru.
Žigulim nekāda vaina. Ar šodienas auto izveicot lìdzīgas aktivitātes plastmasi aplūztu bez variantiem.Un tad tas jau kļūst padārgs pasākums.
Un šādi braukšanu apguvuši daudzi tā laika bērni. Sasniedzot 18, eksāmenu un braukšanas nokārtošana bija tikai formalitāte, jo apakšā bija reālas prasmes un pieredze. Arī tie, kuriem nebija auto, braukšanu sāka apgūt jau vsk, tehnikumā vai profenē.
Šodien ir tā ka pirmā pieredze ir autoskolā, kurā apgūst taisnvirziena kustību un nogriezties pa labi vai kreisi.
Nekādu čp treniņu.
Uz ceļa intensīvā satiksmē tiek palaists bez jebkādas pieredzes.
Ar to es protams negribu teikt, ja tad bija labāk.
Autoskolām vajadzētu stingrāku programmu, kurā būtu kau neliela apmācība vai ieskaite negaidīta šķēršļa apbraukšanai, braukšanai pa slidenu utt.
-
toreiz daudzi lika autiņus ziemas guļā - mazāk "nemākuļu" uz ielām. Riepas, kādas bija dabūtas, ar tādām brauca, bet ļoti uzmanīgi...
nu un milicija bija uzdevumu augstumos - ķēra un "drāza" visus pēc visiem noteikumu punktiem, nevis tikai par dzērumu un un ātrumu kā tagad.
Bieži vien jau ir tā, ka nav pat īsti par ko drāzt - oficiālais atļautais ātrums nav pārkāpts, apdzīt nav aizliegts... Bet tas viss kopā ir attiecīgajai situācijai un ceļa apstākļiem neatbilstošs un bīstams. Un, ja ar poličiem var nepatrāpīties/atmuldēties/atpirkties, tad fizikas likumi ir nepielūdzami un soda uz pilnu klapi...
Es tiešām sliecos domāt, ka saprāta daudzums uz vienu cilvēces vienību ir samazinājies katastrofāli...
-
Pa vakardienu nobraucu ap 1200 km, shkersoju 4 valstis. Bija briesmigs riits Latvijaa. Es nesaprotu, kaadi procesi notiek to cilveeku galvaas, kas vakar agraa riita stundaa, kaut kur centaas skriet. Sirreaala sajuuta, kad tevi riskanti apdzen, un peec 500m tu redzi, ka tas autinjsh ritenjiem gaisaa meetaajas celja malaa. Diemzheel nekur turpmaakaa celjaa neredzeeju tik neizskaidrojamus manevrus, kaut arii celja apstaaklji bija daudz vienkaarsjaaki. Kur mees steidzamies?