Sarunu forums
Ikdiena => Zvēri un augi => Tēmu iesāka: Nomade 2015. gada 21. janvāris, 20:52:50
-
Ko darāt ar savu aizgājušo mīluli - Citi medību lauki, stūrītis piemājas dārzā vai kā .....
-
Liidzshineejie - daarzs, lauki..
-
stūrītis dārzā
-
sāpīga tēma, 9.janvārī mūs te ar salauztām sirdīm pameta mans kaķu karalis... :cry: , datoru atver- bilde pretī , telefonā -tas pats , nu kaķinieki sapratīs... aiznesām uz dārzu , apglabājām un norunājām pavasarī iestādīt jasmīnu , lai paliek arī pēc mums pašiem. dikti jau nu puikam patika krūmiņos slēpties un tad uzbrukt man no slēpņa un cik puķu vāzes neapgāzās , kamēr estēts tur tās organoleptiski novērtēja. un , ja likumi nemainīsies un ar aizgājēju pelnus nebūs obligāti kkur jāved , tad kas man var liegt arī pašai tur izkaisīties ? nu neprasīšu lai tur mani sekcijā vai klunkuro pāri visai pasaulei uz Himalajiem ?
-
Tādam mazam dzīvnieciņam "citus medību laukus" var ierīkot jebkur - laukos, dārzā, piemājas zemītē, un kādu košumkrūmu piemiņai iestādīt. Lai paliek savas ģimenes tuvumā.
-
stūrītis dārzā. bet netiek uzturēts kā kapi, zālājs, kāds rožu krūms blakus. vienīgi lielo vas 2000. vet klinika atstajām kremēšanai. ziema bija nenormāls aukstums. bišķi pārmetumi ir par to.
-
Arī stūrītis laukos, dārza malā.
-
Stulbs jaurtājums, kas, domāji, ka kāds izbāž mīluļus? protams, apglabā kkur. Ir dzirdēts, ka zivi nolaiž podā, kāmi krāsnī kremē.
-
Citi rok dārzā, citi dzīvnieku kapsētā, citi atstāj klīnikās (vienu suni ne lūdzami neatdeva :( ). Jā tantuki mēdz norakt tuvākajā mežmalā, un vēl uztur kopiņu :fubar:
-
ēvele, izšāvi indi, nomierinājies tagad?
Tev neienāk prātā, ka katram var būt savi apsvērumi (kurus te nebazūnēšu), kāpēc jautāt tieši tā un ne citādi?
-
kaa man pietruukst (vēlaizvien pogas- nepatiik jeb sarkana :no: ) rrrrrrrrrrr
vot pieliktu pie tada ēveles komenta un nebuutu jaaklabina...
kas tev muļķim laimi dos... :banhead:
akjā, Piafai ar par šito :fubar: , :no: ar kaadaam tiesiibam tu vari teikt tantukam :fubar: , ja mirušais šunelis varbuut bija vinjas pēdējais ģimenes loceklis :(
Nomade- pēc apstākļiem un situācijas. pēdejo traģiski nobraukto Minku apglabājām laukos zem jasmīnkrūma,vietā,kur vinjam patika gulēt. Lai guļ mierā savā mīļākajā vietiņā...garamejot vienmēr atceros un pieminu...
žurkuli vedām uz kapiem ,jo tobriid dziivojam Rīgā un man nebija pratā neviena pietiekami cienīga vieta viņam... Vīratēvam blakus dus tagad arī žurks...puķes abiem kopējas ....(un man neinteresē tirsēji,kas šo gribēs komentēt ) :coffee:
-
pirmā koška palika kādā Mežaparka pagalmā,exvīŗa dzīvesvietā,kkā attālināti šobrīd par to mincenīti atceros, bija mana pirmā kaķu meitenīte.
Otrā-krustmātes dārza stūrī,ko vēlāķ nožēloju,bet varbūt tolaik vēl vnk nebija Citu Medību lauku..?
Mammas siāmiete,darbā atrastais Pikačū,kas nomira vetam uz galda no daudzajām potēm-Rūķiša miera dārzā.
Nezinu,vai gribētu dārza stūrī... varbūt tapēc,ka esam īrnieki,ja nu aizejam citur...laikam jau tad tomēr pie Rūķīša.
-
Jau gadiem ilgi savus suņukus dārzā: par laimi vecākiem laukos plaša teritorija, un tad nu dus tur gan mūsu mīluļi gan pilsētas radu zvērēni. I kādu puči vai slarbenāju allaž uzstādam par piemiņu. I reizēm ar mammu pasmaidām- citi vadā pa savu latifundiju un rāda -te mums tāda dāliju šķirne, te rozes utt.. bet mums- te Reksītis, te Muris, te Duksim maijpuķītes :hug:
-
Jā, mūsējie arī dārzā - kurš zem ceriņkrūma, kurš zem ābeles, kurš zem avenēm. Visiem labi tā.
-
Ir dzirdēts, ka zivi nolaiž podā, kāmi krāsnī kremē.
Zivis podā nelaižu, ietinu salvetē, ielieku maisiņā un izmetu atkritumu urnā. nu, neuztveru es gupiju par mājdzīvnieku kā suni vai kaķi.
-
neuztveru es gupiju par mājdzīvnieku kā suni vai kaķi.
Reiz es sirsnīgi piedzēros skalārijas tēviņa "bērēs" :cry: :spicglaze:
-
neuztveru es gupiju par mājdzīvnieku kā suni vai kaķi.
Reiz es sirsnīgi piedzēros skalārijas tēviņa "bērēs" :cry: :spicglaze:
skalārija vs gupija :) nu ir tāsd teiciens par salīdzinājumu ar pirkstu :) bet par zivīm tas tā mans subjektīvais viedoklis. akvārijs man vairāk dekorācija.
-
Kad nomira Annuška (gailīšu meitene), man k-kā jocīgi ap dūšu palika gan. :( Nolaidu podā ar laimīga Lielā Okeāna vēlējumu un izjutu sirdsapziņas pārmetumus.
-
Kad nomira Annuška (gailīšu meitene), man k-kā jocīgi ap dūšu palika gan. :( Nolaidu podā ar laimīga Lielā Okeāna vēlējumu un izjutu sirdsapziņas pārmetumus.
man nav sids , laikam :)
-
ai , nu labi - pastāstīšu gadījumu no dzīves. bija mums te viens vecs vetārsts , vienreiz atbrauca pie mums , sēžam , iedzeram un runājam par dzīvniekiem. un tad viņš - kāāā pastāstīja par savu suni , tā man vēl ilgi neturējās mute ciet , domāju un domāju un trešā dienā sāku smieties - var jau arī tā . viņam , kā jau medniekam , dikti mīļš bīgls bijis , nu un kad šuņuks pārcēlies uz citiem medību laukiem , nav spējis tik vnk atvadīties. rezultātā aizgājējam novilkts kažoks , pats apglabāts , bet saimniekam uzšūta cepure .
-
Ja ir piedāvājumi no aizgājēju (cilvēku) pelniem izgatavot mākslīgā dimanta rotaslietas.. tad ar ko cepure sliktāka..
-
es jau nesaku , ka sliktāka ... :)
-
Nu nez, diezvai mednieks patiesi mīlēja suni. Labi, mīlēja pa savam, ar mednieka piesitienu. Es kaut ko tādu nevaru iedomāties.
-
nuuu... mednieks mūsdienās nav tas pats,kas bija Mednieks kādreiz...
-
Dženīte (sune) palika guļam dārzā, ko vēlāk mana mamma pārdeva.... Pašlaik ir dzīvnieku masu kapi manā dārzā. Pieminu visus, kuri sirdī aizķērušies, (arī cilvēkus) savās domās utml.
-
Mums rajona zooveikalā ilgi karājās aicinājums mirušo mīluli izbāzt. Stipri dīvaina ideja, manuprāt. Žurku savā laika noglabājām pie mājas, bet visas ģimenes mīļoto kaķi nācās atstāt klīnikā- bija ziema un centrā- kur tu te raksi? Pati neesmu liela kapu kopēja, atceros un pieminu, bet kultu netaisu.
-
Abi mani kaķi "guļ" zem krūmiem. Bonis zem balti ziedoša (neatceros kā sauc), Mincīte - zem oranžas klinšrozes. Bet vēl arvien viņi abi man "nāk no turienes mājās"....
-
Njaa, baigi sašņorē mūs tie mīluļi :cry:
-
Domāju , ka būs par tēmu . Pēc cik ilga laika un vai vispār iegādājāties kādu zvēru pēc tam , kad iepriekšējais aizgāja ? Vai varbūt pats atnāca ? Man neatkarīgi viens no otra vairāki cilvēki teica , ka jāgaidot , atnākšot pats . Vēl jau raudu un ģimenes vīrieši pat neko negrib dzirdēt par citu , jo nebūs otra tik smalka kunga ar iedzimtu inteliģenci.
-
ļoti iespējams, ka atnāks pats. un varbūt kaut kas pilnīgi agrāk neiespējams licies. bet atnāk
-
Kad rudo minku sabrauca, sēdēju un gaudoju nebalsī, jo šitā vieta šķita nolādēta - lielā iela tuvu, citi minki arī te bija pirms laika uz mākonīša malas nokļuvuši (vīramātei). Sēdēju un kviecu, ka man nekad, NEKAD te nebūs kaķis! Pēc pāris mēnešiem Stradiņos kaķumamma no barakas jumta mums ar vīru gandrīz uz galvas uzmeta kaķēnu... Tā kā uz tā jumta jau vairāki metieni bij nebūtībā gājuši, šito mellēnu savācām. Nu, rezultātu jūs jau zināt... ir Seškaķis...
-
gaidīšu ...
-
Domāju , ka būs par tēmu . Pēc cik ilga laika un vai vispār iegādājāties kādu zvēru pēc tam , kad iepriekšējais aizgāja ? Vai varbūt pats atnāca ? Man neatkarīgi viens no otra vairāki cilvēki teica , ka jāgaidot , atnākšot pats . Vēl jau raudu un ģimenes vīrieši pat neko negrib dzirdēt par citu , jo nebūs otra tik smalka kunga ar iedzimtu inteliģenci.
Pērnā gada maijā jauns šunelis ieradās trīs dienas pēc vecenītes aiziešanas. Tā nejauši neplānoti, bet ir ļoti labi.
-
Man savulaik 2 dienas pirms sunīša nomiršanas atnāca... kaķenīte staigājoša skeleta izskatā.
-
Domāju , ka būs par tēmu . Pēc cik ilga laika un vai vispār iegādājāties kādu zvēru pēc tam , kad iepriekšējais aizgāja ? Vai varbūt pats atnāca ? Man neatkarīgi viens no otra vairāki cilvēki teica , ka jāgaidot , atnākšot pats . Vēl jau raudu un ģimenes vīrieši pat neko negrib dzirdēt par citu , jo nebūs otra tik smalka kunga ar iedzimtu inteliģenci.
dažādi, mums mājās nav bijis mazāk par 2iem suņiem, kaķis gan viens. Nu 1-3 mēneši. Vnk tas otrs suns paratsi pārdzīvo, ir tāds skumīgs un apātisks, ja nav kompanjona vairāk. Kaut gan , tajā aiziešanas brīdi vis ka viens saka "nekad vairs".
Pats var atnākt gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
-
Radu mājās kādreiz kaķi ik pa laikam pieklīda, arī kad iepriekšējie bija nomiruši. Tagad gan - tfu tfu tfu - jau kādu laiku viņiem ir stabils pieckaķis. Mums ar vecākiem, savukārt, māja visai nomaļus un pirmo kaķi atvedām no pilsētas. Kad pēc visai cienījama mūža Pičiņš gāja bojā uz autoceļa, necik ilgi nepagāja, kad tukšo vietu aizņēma nepārprotami viņa pēctecis (tagad vairs tā nedarītu, bet tolaik runcis bija nekastrēts un staigāja pa pagastu, taisītams pēcnācējus). Nebija jau TĀ personība kas Pičiņam, bet mājas mīlulis tomēr. Kad šis pēcnieks kaut kur pazuda, pēc diezgan īsa laika tēvs atveda Pūkas jaunkundzi.
-
Manā bērnībā mums nobrauca kaķi pie mājas. Man un māsai stāstīja, ka Micis laikam tā tālāk aizgājis pastaigāties.
Pēc 3 mēn. kādā rìtā sadzirdēju, ka kaut kas gar pagalmā esošo burku kasti grabinās. Gāju skatīties un....eu, maaaammmm, re, Micis atgriezies.
Spalvojums, krāsas, priekšējās ķepas katra citā krāsā, pat pleķis uz deguna tāds pats. Spēlēšanās ieradumi tie paši...
Garu un lutināšanas pilnu mūžu nodzīvoja.
To, ka tas bijis pavisam cits kaķis, es uzzināju vairākus gadus pēc viņa nāves.
Mamma teikusi, ka viņai joprojām tā ir mīkla par tik identiska kaķa uzrašanos.
-
Mums pad.laikos nekastretais runcis barga ziemas sala atveda lidzi krasojuma identisku runciti,purnins bija roza,bet musejam melns.smejamies,ka sis delu atvedis. Palika kamer atkopas.ilgu gadus mums ar kaimiņu bija identiski runči, no taluma juka mums un mūsu suniem.
-
Man draudzenei minks aizgāja meitās. Dienas trīs nebija mājās, atvilkās pavisam slims un uz rokām nomira. Apglabāja turpat dārzā. Noraudāja lai. Otrās dienas vakarā meitāsgājējs badains un vesels bija mājās! Mistika...
-
Man draudzenei minks aizgāja meitās. Dienas trīs nebija mājās, atvilkās pavisam slims un uz rokām nomira. Apglabāja turpat dārzā. Noraudāja lai. Otrās dienas vakarā meitāsgājējs badains un vesels bija mājās! Mistika...
Kaimiņam radi atveda pieskatit kaķi, kamer sie uz USA uz menesi. Vakteja jau dikti, bet izmuka seta, pilsētnieks pazuda. Melns un pukains. Pēc dažām dienām gandrīz reizē ar saimniekiem parrodas.visi laimigi, aizved uz māju. Vakara zvans - kakits tads jocigs esot,netipiski miligs. Nakama rita kaiminam uz lievena sedeja istais melnais...