Sarunu forums
Politika, ekonomika, vēsture, kriminālais => Finanses un ekonomika => Darbs un nauda => Tēmu iesāka: Nāra 2015. gada 03. februāris, 13:52:13
-
Sakiet - ja es paņemu gadu bezdarbnieku, lai vienkārši atpūstos(un zinot, ka pēc gada varēšu atkal turpat strādāt), vai tas ļoti ietekmē manu pensiju vai ko citu(varbūt vēl ko)? Man gan vēl patālu līdz pensijai, bet negribas jokot.
Gribētos atpūsties un padzīvot uz pabalsta.
-
vaitad bezdarbniekus nemaksā tikai 9 mēnešus ne 12?
-
9 mēnešus maksā.
-
9 mēnešus maksā.
... un tad - jādzemdē! (darbs)
-
Skatoties, cik lielus nodokljus Tu maksaa... bet visas dziives perspektiivaa, apshaubu, ka 9 meeneshi baigo lomu speelee...
-
Jā, vēlme ir pazīstama! Arī gribētos atelpu un bažas, ka pat ar mēnesi nepietiktu. Tomēr ne gluži tādā veidā. Agrāk, kad iegadījās pabūt bezdarbniekos kādus 3 mēnešus, jau 2-tā beigās sāku justies drusku nelietderīgi un jau atradu piestrādāšanas variantu, vēlāk drīz arī darbu. Tomēr, domāju, ka, ja tiek nolemts, tad jau var atpūsties arī ilgāk! :)
-
Oi, drīkst?
Es saprotu, ka, ja zaudē darbu un ir NEPIECIEŠAMĪBA iet uz bezdarbniekiem, bet tikai tāpat vien, lai atpūstos un dirnētu neko nedarot? Nē, šitais ar skaidru galvu nav apjēdzams un saprotams. psc.
-
Gan jau tāpat agrāk vēlāk tiek īstenots tas, ko nolemj. Un vēlme jau ir saprotama. Mūsdienās kaut kā darbiniekus dažreiz par mehānismiem tur, ka tik darbojas, tad jau lai dara un dara, vēl arī pa virsu. Ja kāds kolēgis biežāk slimo, cilvēks jau tāpēc nav vainīgs, bet palicējam vairāk tiek. Tad jautājums, cik ilgi? Jo, liekas, likums īsti neaizsargā... :coffee:
-
Ja gribas atpūsties, ar pabalstu varēs iztikt un pēc tam nebūs problēmu dabūt darbu, tad lai Tev mana svētībiņa. Es esmu neilgu laiku strādājusi darbavietā, kur pāris gadu laikā pieci cilvēki (lielākoties vecumā līdz trīsdesmit gadiem) aizgāja veselības problēmu dēļ. Sirsnīgi, ne?
-
Ljoti normaali var filoneet bd, ja nav strjoma par taalaako... cilvji, kas bez darba sev shkjiet bezveertiigi, man nav role model... gana daudz ko var arii pro bono sadariit, ja ir veelme... ne tikai 8-17/5 atvergot...
-
Ja nav problēmu brīvprātīgi klimst pa bezdarbnieku kantoriem,iet un atzīmēties,staigāt pa viņējo piedāvātiem kursiem un pasākumiem-tad kāda problēma?Katrs tak strādāt vai nestrādāt izvēlas pilnīgi brīvprātīgi.Bezdarbnieka periods arī iet darba stāžā priekš pensijas,tā ka zudis tas laiks nebūs.
-
mjā, iet uz darbu ar apziņu "vegot" droši vien ir visai grūti... a dzīve ta tikai viena... :)
-
Moš tad paralēli strādājot esošajā var sameklēt tādu, ka siet pie sirds un dd nav izdzinējs briesmonis?
-
Piaf,tak cilvis jau sākumā teica,ka vienkārši grib padzīvot uz pabalsta,nevis darbu mainīt.
-
Nu a ko tad citi sāka ņaudēt par to, ka darba devēji tādi un šitādi un tā normāla vēlme atpūsties? Ja atpūšanās nepieciešmaība siemesls ir tāds sliktais izdzinējas, tad vnk darbs jāmaina, nevis jāsapņo par slaistīšanos sēžot uz pabalsta.
-
A ja vnk gribas atpuusties? ;)
-
Cilvēks pēc dabas jau piedzimst slinks!Īsti to neviens negrib atzīt,tamdēļ jau tiek meklēti visi iespējamie vainīgie un iemesli ,lai attaisnotu savu apnikumu strādāt.
Ja cilvēkam būtu iespēja strādāt tik cik viņam patīk-un spētu ar to dzīvot atbilstīgi savām vēlēšanām-kā jūs domājat-vai daudzi skrietu uz darbu?Domāju ka neskrietu vis.Jebkurš darbs darbadevēja labā-ir tomēr piespiedu darbs.Vai nu strādā pēc noteikumiem vai mirsti badā.Vai sēdi uz pabalstiem-arī laba alternatīva.
-
Ja likums atļauj...bet, cik tas ētiski - uz nodokļu maksātāju rēķina vnk slaistīties...
Manuprāt, bezdarbnieku pabalsts domāts tiem cilvēkiem, kuri tiešām palikuši bez darba.
Bez tam, es baidītos tādējādi izaicināt likteni - ka tik nesanāk palikt par bezdarbnieku uz ilgu, ilgu laiku. Tikai bez pabalsta.
-
Vot kas attiecas uz "ētiski uz nodokļu maksātāju rēķina", mani gan sirdsapziņa nemocītu. Gadu gadiem tos nodokļus esmu maksājusi un cik saņēmusi atpakaļ?! Neslimoju, slimības naudas nesaņemu, "bezmaksas" medicīnu neizmantoju, bērnudārzi, skolas nav aktuāli. Ak jā, 9 mēnešus esmu saņēmusi to bezdarbnieka pabalstu, tas arī viss.
Lērums slaistu gadu gadiem uz pabalstiem vien dzīvo un neko nemaksā. Ja ir iespēja, kāpēc gan vismaz kaut ko no saviem nodokļiem neatgūt?
-
Jā, tieši tā, gribas paslinkot, atpūsties, kaut neesmu pārgurusi. Doma ir varbūt ko citu pamēģināt, kaut vai kursus. Bez darba nepalikšu, darba vakances ir visu laiku(nav pārdevējam u.tml). Vienu gadu, piemēram ņēmu bezalgas atvaļinājumu un pastrādāju ārzemēs. Nav neviens jāuztur, tad jau varu tā atļauties.
-
He, gadiem no maniem nodokljiem (ne valsts darbaa- tie jau nodokljus faktiski nemaksaa) citi uztureeti, kaapeec pac ar nevar dziivi pabaudiit...
-
Pilnīgi atbalstu. Ja gribas, vajag atpūsties un galvu sakārtot.
Bezdarbnieka pabalsts pienākas jebkuram, kurš pirms tam maksājis nodokļus, un ne vienmēr jāgaida, kamēr izmetīs no darba, aiziet ir tiesības arī pašam. Un saņemt pabalstu. Tāpēc jau mūžīgi nemaksā. Tālāk jau katrs pats, ies jaunā darbā vai kā savādāk gādās ienākumus. Kas tā par diskrimināciju atkal, kuram pienākas un kuram nē, visi mēs nodokļus maksājam. Es arī varētu uzskaitīt sfēras, kuras man pofig, kurām mani nodokļi aiziet.
-
tas "man pienākas"... nē nu ok. :)
-
Nu tā jau ir-pienākas algas,pienākas atvaļinājumi un slimības naudas.Pabalsts ir pabalsts jau pēc būtības-pabalstījums tiem,kas kādā laika periodā nespēj sevi pilnvērtīgi apgādāt.Nosaukt to par alternatīvu atvaļinājumam būtu nekorekti.
-
Jā, nespēj, jo nav spēka. Arī emocionāli var nebūt spēka. Vai tiešām vajag gaidīt, kamēr piemeklē kāda kaite? Nē! Nevajag!
-
Jā, nespēj, jo nav spēka. Arī emocionāli var nebūt spēka. Vai tiešām vajag gaidīt, kamēr piemeklē kāda kaite? Nē! Nevajag!
Tad ir jāmaina darbs uz tādu, kurš neizēd ne fiziski, ne emocionāli. Nevis jāiet "atpūsties" uz gadu un tad jāatgriežas atpakaļ vecajā vietā, kur viss sāksies no gala. Autorei jau kā reiz tieši tāds plāns ir - iet atpakļ.
-
oj šitie ieteikumi "maini darbu" pilnīgi riebjas.
ir situācijas, kad darbu mainīt vienkārši nav iespējams.
P.S. mans koments neattiecas uz šo tēmu, tikai uz Piafas komentāru
-
Uz gadu aiziet paslaistīties var, bet tā gada laikā atrast citu sakarīgu darbu nevar?
-
A ja pret savu darbu pretenziju nav, tikai nogurdinaajis kaadaa briidii?
...jeezinj, tuukstoshiem iipatnju gadiem nestraadaa, te cilveekam 9 meeneshus liedz...
...jaa, iisti jau it kaa nwv "eetiski", tik taa tuukstoshu daudzgadiigo bezdarbnieku armija, kurai no autores nodokljiem ar vislaik tiek maksaats, ir kudi neeetiskaaka, nevis zheelojamaaka...
-
Ineshuks manu domu saprot pilnībā. Paldies par atbildēm, tad jau manīs, kā viss iegrozās.
-
Ta itkā jau doma skaidra...
Caur sevi laižot nav skaidrs, kas tas par darbu, no kura aizejot uz gadu, nepazaudē iemaņas/neizkrīt no aprites... Kaut kāds mazkvalificēts ja nu...? Un arī iekšējā motivācija - "atpūsties, uz pabalsta..." nu OK. Pofig par to ka tas slēptais atvaļinājums, nevis nespēja atrast darbu... , bet tiešām sajūta - "pienākas"?
man skolā pelnīt divniekus likās zem mana goda... laikam arī šis - tā, bez iemesla, tikai tāpēc ka "apnicis" - uz bezdarbnieka pabalsta sēdēt... kaut kā zem goda liktos...
okej, katrs kā grib... tikai pārdomas...
-
Jāaaa...lasu un lasu..
...ne man spriest, ne nosodīt, bet tas "man pienākas", tas gan kaut kā.. :(
Skumji palika. Īsti nezinu: vai par savu naivumu, vai par citu cilvēku "man pienākas'.
-
Mani arī reiz pamatīgi mulsināja kādas kolēģes stāstītais, kā vēl pirmskrīzes laikos, kad bez darba palikusi, nolēmusi, ka kādu laiku jāatpūšas bezdarbniekos, jo - pienākas un alga bijusi laba, tātad bezdarbnieku pabalsts arī. Man šķita un šķiet, ka pienākas, kad darbu nevar atrast, nevis atvaļinājuma veidā.
Lai gan pašai bijis tā, ka strādāju ilgstoši bez atvaļinājuma, un ik pa brīdim slimoju (ja spēju, uz darbu vilkos tā kā tā :fubar: ) - acīmredzot organismam prasījās atslodze, bet es tikai viņu dzinu un dzinu uz priekšu. Labi vēl, ka darba režīms noregulējās, citādi kas zina ar ko beigtos...
-
Jā, jā, vnk strādājošam cilvēkam nekas nepienākas. No tā tikt slaukt, kamēr krīt, lai citiem tiktu transporta atvieglojumi, atvieglojumi darba algas aprēķinā u.c.
Kaut kāds mazohisms.
-
Jā, jā, vnk strādājošam cilvēkam nekas nepienākas. No tā tikt slaukt, kamēr krīt, lai citiem tiktu transporta atvieglojumi, atvieglojumi darba algas aprēķinā u.c.
Kaut kāds mazohisms.
valsts jau sākas no paša...
-
Tieši tā. valsts atbalsta savus pilsoņus emocionāli grūtā brīdī. Bet te redzams, ka pagrūž zem tramvaja, lai netraucē.
-
...to par to "pienaakas, kad darbu nevar atrast" dereetu piemeerot tai tuukstoshgalvainajai ilg un ne tik ilggadiigo bezdarbnieku bandai... ...kuriem bez bezdarbnieka pabalsta, kursh tomeer limiteets, gadiem veel vis kaut ko maksaa...
...galvenais forma, ne- piiksteet, ka nav darba, nevis speet atklaati pateikt, ka prasaas briidis off... ...un, ja taads briidis prasaas, kaapeec gan nesanjemt to pabalstu, kursh likumiigi pienaakas, ja nestraadaa kaadu briidi...
-
Bezdarbnieka pabalstu visiem nemaz nemaksā, un tā apmērs atkarīgs no darba stāža un darba algas, t.i. maksāto nodokļu summas. Tā ka, ja reiz maksā, tātad nopelnīts un pienākas.
-
Manās sajūtās ir atšķirība starp šiem "pienākas" - viens ir par to, ka strādāts, bet no cilvēka neatkarīgu iemeslu dēļ, viņš tagad nestrādā; otrs, ka cilvēks izdomā, gribas atpūsties un bezdarbnieka pabalsts, kas pienākas, pietiekami liels, lai par naudu iespringt nevarētu.
Bezdarbnieka pabalstu uztveru, kā apdrošināšanas kompānijas izmaksas pēc apdrošinātā nelaimes gadījuma. Apdrošinot māju, mantu kaut kā parastam cilvēkam nenāk prātā, ka tagad būtu kas jāsalauž, jānopludina, jo apdrošināšanas naudu kaut kad pienāktos saņemt.
-
**Jā, jā, vnk strādājošam cilvēkam nekas nepienākas. No tā tikt slaukt, kamēr krīt, lai citiem tiktu transporta atvieglojumi, atvieglojumi darba algas aprēķinā u.c.
Kaut kāds mazohisms.**
Sakiet lūdzu,vai ar šādu attieksmi un lietu uztveri vispār var izdzīvot?Tak laikam jūtaties kā sērskābes ezerā?
-
Ja peec pasha veeleeshanaas aiziet no darba, vai tad vairs nav taa, ka tikai peec 3 meeneshiem sanjem bezdarbnieka pabalstu?
-
Bezdarbnieka pabalsts nav apdrošināšana nelaimes gadījumam, tas pienākas arī tad, ja no darba aiziets pēc paša vēlēšanās. Bez kādas krāpšanās.
Man šķiet, ka tā sakne ir citur - tiem, kam "zem goda" saņemt šo pabalstu, acīmredzot, bezdarbnieka statuss asociējas ar dzīves neveiksminieku un nespējnieku. Un kā gan lai labprātīgi uz ko tādu parakstās, izkrītot no nodarbināto, pieprasīto veiksminieku aprites?! Komplekss.
-
Pienaakas jaa, bet ir tachu jaapagaida. Vai tad tagad vairs nav taa?
-
Ja no darba aiziet uz abpusēju vienošanos-DL 114.pants-tad saņem ātrāk.Ja aiziet uz paša vēlēšanos-DL 100.p.1-tad jāpagaida ilgāk.
-
Ja cilvēks nav ambiciozs, viņam "pienākas" bezdarbnieka pabalsts. Ja orientēts uz karjeru - izvairīsies no šādas situācijas. Katram sava vērtību skala.
-
Kvadra, es jau nu toč neesmu nekāda karjeriste. Un arī neuztveru kā "zem goda". Tieši kā apdrošināšanu "ja nu kas" gadījumā uztveru. Bet, ja kāds uzskata, ka viņam "pienākas", tad manispēc, lai viņš ņem to, kas pienākas. Par krāpšanos arī to neuzskatu. Vienkārši man nav sajūtas, ka "pienākas" tāpat vien.
Kaut kur līdzīgi, kad bija cepiens par māmiņām, kas izvēlējās tētiņalgas, jo lielāks cipars, lai gan ar bērnu, protams, sēdēja viņas. Man prātā nebūtu ienācis, ka tā var darīt, tāpēc, kad to caurumu žogā (likumos) aiztaisīja ciet, nevarēju saprast māmiņu sašutumu. Nu labi - bija iespēja, kas zināja, izmantoja, bet loģiska tāda situācija nebija.
-
Vispār jau es neko par karjerismu neteicu, bet tas tā.
Karjera, manuprāt, arī nenozīmē karjerismu, drīzāk nevēlēšanos zaudēt savu vietu, jau iestrādāto pozīciju darba tirgū, varbūt arī kaut kādu kvalifikāciju. Un bailes izkrist no aprites, jo atgriezties var būt grūti.
Es pati neesmu gājusi prom no darba ar domu padzīvoties uz pabalsta, jo tas nozīmētu zaudēt darbavietu, līdz kurai esmu "daaugusi", un sākt visu no jauna kaut kur citur... A to negribās. Un to algu jau arī vajag, galu galā.
Bet tad reiz mani atlaida - pēc vienošanās, un pirmoreiz mūžā kļuvu par bezdarbnieci, gan likumīgi, gan "ētiski" - netīšām. Un faktiski esmu ļoti apmierināta, ka notika tā, kā notika, jo tas lika man pārskatīt un pārorganizēt savu dzīvi tā, lai izveidotu alternatīvus ienākumu avotus un nebūtu vairs atkarīga no darba tirgus. Un šodien es vairs nemūžam negribētu strādāt vienā darba vietā uz pilnu slodzi, uz vienas algas un, ja zaudēt to, tad palikt bešā un izmisīgi skraidīt jauna darba meklējumos. Negribu. Un, tā kā algotais darbs man šobrīd ir tikai blakusnodarbe, tā teikt, dažādībai, man arī nebūtu nekādas aiztures pie iespējas "pasēdēt" uz likumīgi sapelnītā bezdarbnieka pabalsta.
-
Kad nomainiiju darbu uz 6x mazaak apmaksaatu, bez sirdsapzinjas paarmetumiem panjeemu 6 meeneshus off... nekaadas skaades karjerai, a man atpuuta peec vaaveres skreejiena... tik ljoti neidentificeeju sevi ar darbu, lai tas straadaataaja statuss manu veertiibu pashas aciis celtu...
-
Paldies par interesantajām domām.