Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: harisa 2015. gada 15. februāris, 21:18:55
-
atgriežos ! Tātad , kad nomirst cilvēks, parasti dzīvoklī aizklāj spoguļus , tad nu man radās jautājums - cik ilgi tie spoguļi jātur aizklāti.
-
Reiz lasīju, ka 3 dienas.
-
Neesmu nekur īpaši redzējusi ko rakstisku. Bet lielākoties tur aizklātus, kamēr nelaiķi apglabā. Citi 9 dienas un vēl citi - 40 dienas.
-
Te laikam katram savi aspekti vai religjijas. Es savulaik lasiiju, kaapeec vispaar tos spoguljus aizklaaj. Ne jau taa aizgaajeeja deelj, bet paliceeju negatiivaas (beediigaas) energjijas deelj, ko spogulis it kaa uzsuucot, jo cilveeki arii beedas ieskataas tai spogulii, lai sakoptos, un tur nu visa taa energjija paliekot. Tikai nezinu, kaa tad tiem sabeedaajushamies cilveekiem dziivot, ja spogulii skatiities nedriikst. Cik ilgi taa dziivot arii nezinu. Gan jau veel ir citi ticeejumi ar tie spoguljiem.
-
Tajā teorijā, ko biju lasījusi, Spoguļiem jābūt aizklatiem tās 40diena slīdz mirušā dvēsele pāriet citā pasaulē. Pretējā gadījumā tā var aizķerties spoguļos un netikt prom.
Pietiekot, ja aizklāj arī ar puscaurspīdīgu drānu, ne tikai necaurspīdīgu. Jo galvenais, lai ir kaut kāda barjera, nevis pliks spogulis.
-
Nekad neko neesmu aizklājusi. Pat neiedomājos.
To dara, ja cilvēks nomiris mājās?
-
jā, to dara , ja mājās nomirst.
-
bij reiz tāds gadījums.
nomira tēvs mājās, istabā ar spoguli (spogulis bija skapja durvīs).
es ierados jau min 15-20 pēc nāves un to spoguli aizklāju, jo tad, kad šams mira neviens no klātesošajiem nebija iedomājies to izdarīt.
kad viņu aizveda noņēmu lupatu nost no tā spoguļa. attaisīju logu un taa.
pēc laika redzu tēvu sapnī, saku nu kā tev un šis man atbild ... johaidī baig ilgi maldījos līdz atradu izeju.
nez kas par vainu bijia, spoguļi nojauca virzienu, pa vēlu atvērts logs, ka netika ārā vai vnk visiem gaišā gaisma uzreiz neparādās.
par to CIK ilgi jātur aizklāti - nezinu.
-
Nekad neesmu klājusi.
Un mājās, paldies Dievam, neviens nav nomiris.
-
Taa ir vairaak taa kaa krievu tradiicija, par taam 40 dienaam un taa..
-
Es pat neiedomaatos neko aizklaat vai atveert
-
Ir arī šāda teorija: Spogulis kalpo kā portāls starp šo un citām dimensijām. Nāvei ienākot namā, portāls tiek atvērts. Lai norobežotu citu dimensiju iemītnieku migrāciju, atspoguļojošā virsma tiek "slēgta".
-
Arī neko tādu nebiju dzirdējusi. Kad oma nomira, neviens neko neklāja. Nespokojas. Tas jau tiem, kas tic šiem māņiem.
Vienreiz redzēju, ka visus beņķus gāž riņķī, it kā lai nepaņemot līdz. :D
-
iedomājies, kāds šoks tālajam sencim, kad pirmo reizi ieraudzīja savu atspulgu cietā, gludā virsmā. No tā laika arī visādi māņi.Ir ļautiņi, kas vēl pavisam nesen neļāva sevi fotografēt -dvēseli nozogot. Tagad droši vien taisa selfijus, ka šņakst.
-
Es nefotogrāfēju un neļauju citiem fotogrāfēt savu kaķi :D
-
pēdējās ekstarsensu cīņās viena dalībniece ar spoguli strādāja un arī teica, ka spogulis kā portāls
-
piekrītu raganas teiktajam, par skaidrojumu.
Par cik es pati esmu no nejūtīgajiem(nestrada uz mani nekadas smalkās vibrācijas, neko nedzirdu, ,nejūtu) tad man atliek pieņemt to, kam ticu un kam neticu ,to ignorēt.
pa lielai daļai viss tik tiešām ir galvās. Bet, par cik es nenoliedzu nedz paralēlo pasauļu esamību nedz, reinkarnaciju ,nedz Dieva esību ..tad ..es tomēr tās lietas dikti respektēju un speshel nevienu nekaitinu :)
redz, tie visi ticējumi pa lielam darbojas ka programmas... bērnībā tiek iestāstīts, ka melns kakjis parskrienot par celju ir slikti... tam kas tam tic, varbuut arii notiek kas slikts... un ja notiek ,vainots tiek kakjis...
ja netic pasmejas un nekas nenotiek... tadā garā.
par tiem spoguļiem un klāšanu...es neko daudz nezinu,un muusu dzimtā tādu ticīgo un dažādu pesteļu(vectēva teiciens) piekopēju nebija... nekas, nekad netika aizklāts... nevienam nekas nenotika...
savukārt vīra rados dziļā latgalē omg..kas ticējumu un kas pesteļu !!!! :faint: :faint:
-
Afrora... ja es piekriitu,ka ir portals un ceļš uz kkurieni... bet ne visiem tas ceļš pieejams..
protams nevajag lieki eksperimentēt un izaicinat...
es,pirmo reiz saskaros ar tiešu nāves gadījumu savos 30+ gados... nomira tante,mēs ar mammu bijam klāt... un man bija nepārprotami skaidrs, ka jāver vaļā durvis,logi.. es nevarēju izskaidrot kadēl, bet es zināju un jutu, ka tā vajag.
tas bija samērā dīvaini, jo dziivoklis riigas centrā podjezda durves uz visām pusēm, tantei logi gadiem vaļā nevērti..bet es to visu rāvu vaļā..labi ka mmami neradās jautajumi- ko es plosos, jo skaidrojuma man nebuutu :)
par spoguljiem man tobrīd bija vienalga... tie laikam bija dumji padomjlaiku spogulji :))
tie vēl tagad ir manā dzīvesvietā un uzvedas gaužam rātni :)
-
man mamma nomira istabā , spoguļus neklāju , atvēru logu , tik nejautājiet kāpēc , pati nezinu.
-
Mani pirmie redzējumi bija agrā bērnībā. Tad ilgu laiku bija miers, tagad ik pa laikam, pat ar skaņas efektiem. :)
Kad nomira vīra mamma, taisni bija vismaz 15 gadu miera periods, kad par tādām lietām vispār nedomāju. Logu atvēru pilnīgi bez poņas, kādēļ. "Jautrība" sākās tad, kad mamma bija aizvesta un es uzrīkoju dzīvoklī tīrīšanu. Tad gan lielais padomju laika televizors slēdzās ārā (tur vis nebija nekādi sensori, bet kloķis, kuru pat bija grūti pagriezt), šņāca, svītras pa ekrānu, gan "nelaida" mani pa durvīm iekšā, kad nācu atpakaļ no miskastes, gan birstei kāts nolūza bez iemesla.
Spoguli gan toreiz neklāju ciet, bet kaut kā bija baisi viņam iet garām. Pēc tam ilgi bija grūti tajā dzīvoklī ieiet.
-
Spoguļus bēru mājā tur aizklātus, kamēr bēres un mielasts ir garām, tāds novērojums.