Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Recepšu krātuve => Tēmu iesāka: reno 2015. gada 27. februāris, 11:16:34
-
Taisu, kad neko īpašu nevajag,bet ir piens, olas mannā un cukurs; gatava kādās 15 min
Kamēr uzkarsējas piens, sakuļu olas -vispirms baltumu, beigās iekuļot cukuru, tad dzeltenumu -arī ar cukuru, kamēr gaišs.
Maisot uzvāru mannā putru, pašķidrā konsistencē. Nogriežu uguni,iemaisu dzeltenumu. Putra jau ir mazliet padzisusi, iecilāju baltumu. Tā kā tas ir cukurots, tad saglabā pufīgumu.
Parasti tiek ēsta ar atkausētām blenderētām zemenēm
-
Tas jau buberts...
-
Aha- tas mammas garšīgais buberts.
Man pašai tik glauns nekad nesanāk.
Paldies, ka atgādināji- rī vajadzēs uzmargot :)
-
Buberts, buberts, buberts, buberts, buberts, buberts parastais... :thumbsup:
-
Nu ja, ka buberts. :icecream:
-
Īsts buberts ir no miltiem, bet nu labi -lai būtu
-
no miltiem nav tik gardīgs un čagans!
-
Bubertā nav manna!
-
Sauksim par mannā bubertu :)
-
Es vel zinu terminu "uzlabotais mannā"!
-
-pūka - tam es vairāk piekristu. Uzlabotais mannā man arī garšo labāk, nekā īstais buberts, nav tik klīsterīgs.
Par olbaltumiem, sakultiem ar cukuru lai ir stingri, noteikti nav mans ģeniālais izgudrojums, bet receptēs nav trāpījies lasīt
-
Ir gan mannā, gan miltu buberts. Miltu ir čakarīgāks (man vismaz mūžīgi piedeg) un garšīgāks.
-
Es laikam nekad mūžā neesmu ēdusi miltu bubertu. Nupat konstatēju.
Reno variants tiek reti gatavots, bet viendabīgs un gaisīgs nav īsti sanācis. Gan dzeltenumi, gan baltumi tiek sakulti pamatīgi ar cukuru. Kur tas suns aprakts, nezinu. Parasti ziemā ar dzērveņu ķīseli.
-
Miltu bubertu nemaz neesmu ēdusi un nez vai tas klīsteris garšotu.
Uzskatu, ka mannas buberts ir tas riktīgākais.
-
es nemaz nepūlos, lai ir viendabīgs, tieši otrādi, baltumi tādi čagani paliek tikai iecilāti
-
Nevienā pavārgrāmatā neesmu redzējusi recepti, ka bubertu no miltiem vāra. Tikai ar mannu. :talking:
Vispār šitā manta veselu mūžību nav ēsta, būs kādreiz jāuzvāra.
-
ei nu ei -Mūsu pašu Masiļūnē -vispirms miltu, tad mannā. Tāpat droši vien visās Minjonās un Korfās.
-
Kad man ko tādu sagribās - nau piena... Jo pienu iepērku tikai tad, kad ir doma par pankūkām. A par bubertiņu iedomājos reizi 5 gados... Un pankūkas toč aprij 10 minūtēs, ar bubertiņu var gadīties visādi - apšķavās un neēdīs, a izmest žēl...
-
Teorētiski zinu, ka ir arī miltu buberts, bet mūsmājās nekad tāds nav taisīts, un citur arī neesmu ēdusi.
Ak, māmiņas vārītais buberts ar dzērveņu ķīselīti... Pāris reizes esmu pagatavojusi arī pati, bet nu protams, negaršo TĀ, kā bērnībā :) Toties beidzot iemācījos pagatavot debessmannā, pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem biju jau sevi norakstījusi, bet nekā.
-
Bet sakiet, vai jūs bodes olas lietojat bubertā?
-
jā, vienmēr
-
Man citas nemaz te nau pieejamas...
-
Paldies. Man laikam bijuši aizspriedumi, it kā infekciju var dabūt.
-
A salmeneloze no jeelaam olaam, kaut kaadas bakteerijas vai kas?
-
Te būs izvērsta atbilde:
http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/471/salmoneloze (http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/471/salmoneloze)
Ko lai iesāk - ēdam tik iekšā! :)
-
Principā jau salmonellām nevajadzētu būt. Nu, ja viss sanitārijā ir OK. Tikpat labi var dizentēriju no āboliem vai gurķiem atrauties.
-
Reno-Paldies! nesen bērns palūdza mannā putriņu,kā Õme taisīja(viņa mūs atstāja pirms 2 gadiem)-ar kanēli un cukuriņu.
Savukārt man Tava recepte atgādina manu bērnību,bet pati tādu bubertu,vai kāviņu sauc,neesmu patstāvīgi gatavojusi.
Atgriešanās pie klasikas,lasi-bērnības :hi: