Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Nenopietni => Tēmu iesāka: krustmaate agate 2015. gada 01. marts, 14:47:58
-
Tā kā pašai bija jāiet uz darbu, meitiņu slimības reizēs pieskatīja opīša māsa. Tante cienījamā vecumā, kurai aktuāla bija radu kapiņu apčubināšana. Neiztrūkstošais inventārs - mazais grābeklītis. Tā nu abas ar manu peciņu dodas uz kapiņiem, grābeklīti nes jaunākā paaudze, Kemene (īstais vārds bija par grūtu 3-gadīgam bērnam) šai stāsta ,,Tad, kad es nomiršu Tev būs jānāk uz kapiņiem un jānogrābj lapiņas". Manai mīlulei actiņas iemirdzējās, paskatījās uz grābeklīti un uzjautāja ,,Kemene, a, kad Tu mirsi?"
-
vienreiz vakarā visi tik ilgi mīcās un staigā iekšā un ārā , kamēr vienam ienāk prātā aizslēgt durvis ,nepārskaitot ģimenes locekļus , kuri atrodas mājā, juniors izgājis pastaigāt pirms miega un atpakaļ netiek. kaimiņiene uzrunā šamo - piezvanīsim pie durvīm ? uz ko juniors , aizskarts līdz sirds dziļumiem, atbild - Man SAVĀ mājā pie durvīm būs jāzvana ? junioram bija 3 gadi.
-
Draudzenes bērnam 4 gadi. Viņa, vientuļā māte būdama, cenšas bērnam iemācīt, ko darīt, ja pēkšņi mammai kas notiek- iziet trepju telpā, pazvanīt pie kaimiņu druvīm utt. Kārtējo reizi pēc mācībām prasa: nu, tu saprati, ko tev darīt, ja mamma pēkšņi nomirst? Sīkais, nedroši: aprakt?..