Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Teātris, kino, TV => Tēmu iesāka: reno 2015. gada 23. marts, 11:25:01
-
Vēl esmu filmas iespaidā.
Parasti jau mums ir tāda rezervēta attieksme pret pašu vai gandrīz pašu ražojumiem, un baigi priecājos, ka nepalaidu garām. Bet bija jau lasīts, ka laba.
Kas man patika -lakonisms. Tas, kā daudzās epizodes meistarīgi saliktas kopā, nekādas pļāpības. Kā ar vienu teikumu raksturo visu notikumu. Tai pašā laikā ļoti skaista vizuāli, bet atkal bez stiepšanas garumā.
Saskaitīju -man iznāca kādas 10 -12 epizodes -katrs par sevi stāsts ar sākumu un beigām. Lieliski, ka krievus spēlē krievu aktieri, lietuvieši jau tikai pati Marija un vēl daži
Šaušalīgais "tautas ienaidnieku bērnu" bērnunams -emocionāli vissmagākā aina. Mazais vācietis, kas negrib bēgt, bet kļūt tāds, kā visi un soļot ar kaklautu ierindā...
Tādēļ man ir stipri bail par Melānijas Vanagas ekranizējumu
-
Nezinu, vai skatīšos, bet radies iespaids, ka kkas līdzīgs Idai, protams nav melnbalta.
-
Jā, katra Marijas "pieturvieta" kā maza novele.
Arī ļoti patika, ka nav garās bezjēgas sarunas, kā parsvarā latviešu filmās.
-
Arī esmu filmas aizkustināta...
Lakoniska, vizuāli baudāma. Man smagākais un sāpīgais likās fragments,kur Marija ir atgriezusies mājās, Lietuvā- ziedošie ceriņi, "savējie",kas cienā ar pankūkām, un tad atklāsme,ka nekādu "savējo"nav ... un fināla skats, kur meitēns sēdēja uz sētas un paļāvās liktenim... :cry:
-
vakardien,jūsu visu iespaidā ,atradu.noliku maliņā zināšanai, sagaidīšu īsto brīdi un skatīšos...
palasīju recenzijas un sapratu,ka tas ir par manu senču piedzīvoto laika posmu...un vēl sapratu,ka vairs neviena naf,no tiem,kas bija izsūtīti...visi ir prom...
visdaramatiskakais bija tantes liktenis...viņas vīrs bija igaunis(dzīvoja Valkas pierobežā),viņš tika iesaukts armija jau kara sakumā tā viņi vairs nekad nesatikās,tanti ar 2iem maziem bērniem izveda 42.gadā,viens no bērniem mira lopu vagonā, to nacās atstāt ceļa malā ,kadā pieturā(jūs taču nedomajat, ka varēja apglabāt vai vel kko), otru meitenīti nosita milzīgs koks kuru tante pati zāģēja taigā, bet bērnam bija apnicis vienam sēdēt barakā un tas bija nolēmis iet pie mammas uz mežu...
es vispar nevaru iedomaties to visu, ko viņai nacās piedzīvot un izdzīvot...
viņa atgriezās LV pēc padsmit gadiem, kur bija zaudēts viss..gan māja, gan saimnieciba, gan ģimene...
nodzīvoja garu mūžu...smaidiga, jauka ,laipna... neviena ļauna varda neteiktadama ne par vienu.... TAS bija spēks...
viņa nezinaja vārdu depresija...toreiz ,tas nebija populāri...
-
Vakar, protams, palaidu garaam, bet taa kaa pamaniiju, ka reno sho filmu piemineeja chataa, speciaali gaaju un atradu, ka riit, 24.03. plkst.00:20 buus filmas atkaartojums LTV1.
Dzirdeets daudz laba.
-
es laikam gribēšu skatītie vēlreiz -vakar neredzēju pašu sākumu, laikam kādas 5 min. bet vienalga būtiskas.
Atcerieties to žestu, kas iet cauri visai filmai-rokās saberzēt un smaržot graudus?
Jā, beigas -it kā bezcerīgi, bet ar milzīgu spēku. Kā tie paslēptie graudi bira -kā no debesīm
Mana kaimiņu tante pati savām acīm redzēja to baiso epizodi, kad sieviete sildīja pienu bundžā saviem zīdaiņiem -dvīņiem, un zaldāts izspēra.Tas gan bija uz sliedēm, pa ceļam, bērni drīz pēc tam nomira un viņus izmeta. Viņa diezgan daudz ko stāstīja, kad atgriezās,
bet arī tā, bez naida . Izņemot par pienu.
Kad man meita bija zīdainis, mani vajāja tas stāsts un vispār doma -ko es ķertu un grābtu, ja mani tā izvestu stundas laikā
-
Mellen, es domaaju par to tavu tanti.. Tu jau neredzeeji vinju tajaa laikaa, kad taas shausmas ar vinju notika. Ja palika dziiva peec visa taa, tad bija vien jaadziivo, kaa robotam jaastraadaa. Un tad varbuut kaa otra elpa - taads viedums, miers vinjaa ienaaca, jo ellee jau vinja pabijusi, kas tad veel trakaaks var notikt. Taapeec varbuut taada jauka un smaidiiga muuzha otraa pusee. Bet tas, kas vinjai bijis jaaizciesh - praatam neaptverami.
-
tikko noskatījos...jāsaka gan ,ļõti sliktā kvalitatē..... varbūt kādreiz vēl būs oma uz sajūtu dīrāšanu, tad sameklēšu labāku ierakstu.
Filma patiesi laba..no tām,ko skatos vienatnē, citi blakus traucē...
neko nevaru komentēt...viss ko uzrakstu skan banali un stulbi...nākas nodzēst...
-
Atgaadinu, ka shonakt filmas atkaartojums - 00:20. Nakts uz 25.martu...
-
kinoteātrī, uz lielā ekrāna tas viss bija vēl iespaidīgāk. ar tādām filmām bērniem vēsturi jāmāca.
-
Ehh, nupat izpeetiiju, ka filmu nemaz nevareeshu noskatiities, jo to raada tikai Latvijas teritorijaa :(
mellen, kur Tu dabuuji to filmu?
-
Ja nesmādē, internetā ir krievu ieskaņojumā. Lūk, te:
http://filmix.net/dramy/96010-ekskursantka-2013.html (http://filmix.net/dramy/96010-ekskursantka-2013.html)
-
Paldies, Dzhesika!
-
Ehh, nupat izpeetiiju, ka filmu nemaz nevareeshu noskatiities, jo to raada tikai Latvijas teritorijaa :(
mellen, kur Tu dabuuji to filmu?
??? tak iegooglē LV proxy...
-
Paldies, ka paziņojāt, ka to filmu rādīs un kad varēs ierakstīt atkārtojumu. Šodien beidzot noskatījos. Filma laba un mani aizkustināja, es tikai nezinu, vai justos tikpat aizkustināta, ja būtu nevis latviete, bet amerikāniete vai francūziete. Man laiku pa laika rodas tāds jautājums, skatoties labas lietuviešu vai (retāk) latviešu filmas. Šķiet, ka broļukasi līdz šim veiksmīgāk uzņem filmas par savas tautas vēsturi nekā mēs.
-
Ne par šo, bet par to līniju vsp. Bija tā nelaime Uz spēles Latvija skatīties kopā ar LV krievvalodīgo (un ne jau tādu, kas tos laikus piedzīvojis, bet gana jaunu clv)... "O, jā, ļoti patika! Labi , ka tos valsts nodevējus novāca!" ... njā, aš nezināju, uz kuru pusi triekt vai pa kurieni gāzt... tā ka kalakoļņa katram sava.
Pieņemu, ka tiem, kam tas nemaz nav tuvumā vnk vienalga...
-
paldies par šo tēmu un paldies, ka pateicāt, kad atkārtojumu rāda, no tā vēl nebija nedēļa pagājusi un paguvu vakar noskatīties.
Spēcīga filma un - kas slavējami - maz tādu neskaidru epizožu, kur kaut kam pārlekts pāri.
No fināla gan daži jautājumi man ir - tā taču nebija viņas māja, kur viņa nonāca? Kas tie par graudiem tur bēniņos bija un kāpēc viņa pie tiem skrēja, kad armijnieki jau brauca?
Un beigās - manuprāt gan armijnieki pabrauca garām viņas mājai, meitēns ar skatienu pavadīja uz kreiso pusi, prom no sevis
-
Taa bija vinjas maaja - maaja, ko vinja redzeeja sapnii - ar tiem baltajiem aizkariem pa logu laukaa...istabaa bija maate, teevs, abi baltaa un Marija pati valjaa matiem un baltaa teerpaa ienaaca istabaa.
Graudi bija simbols, kas vijaas cauri filmai. Graudi - maajas, maize, paarticiiba, droshiiba...Un atceries, kaa vinja vilcienaa tos baarstiija pa logu - kaa Ansiitis un Grietinja, lai atrastu celju atpakalj uz maajaam.
Un beigaas, kad brauca tie armijnieki, vinja nostaajaas zem graudu (droshiibas, aizsardziibas) "lietus", piebeera kabatas, lai graudi atkal raadiitu celju uz maajaam. Arii simbolisko celju - kaa ilgas, kaa Dzimtenes miilestiibu un alkas, kaa maaju sajuutu.
Un vinjas skatiens tieshaam bija pa kreisi, bet man liekas, ka tieshi uz to pusi bija ieeja maajaa, taa ka domaaju, ka brauca tieshi pakalj vinjai. Taa tam arii peec filmas logjiskaas uzbuuves buutu jaabuut - lai arii vinja tiks aizvesta veelreiz, vinjaa vienmeer buus ieksheejaa balss, alkas un drosme atgriezties.
-
Aatrumaa te rakstot, aizmirsu piemineet veel vienu manu asociaaciju par graudiem.
Graudi ir maize, taatad speeks un izturiiba. Iztureet visu gruutumu, kas bijis un kas veel naaks.
-
Skaisti tu uzrakstīji, Minne.
Tikai - kurā vilcienā viņa bārstīja tos graudus? Es tādu mirkli acīmredzot palaidu garām. ( es gan nespēju noticēt, ka tur būtu tāds kadrs, jo graudus noteikti ēstu, nevis bārstītu).
Par kabatu piebēršanu un skatu uz mājas durvīm - jā, tev noteikti taisnība, diemžēl.
Bet par to māju - tā bija māja, ko viņa redzēja sapnī un kur bija viņas vecāki, bet man kaut kā likās, ja viņa saka, ka Viļņā dzīvo, tad pilsētā, nevis laukos.
-
Tas kadrs bija pirmajaas filmas minuutees. Varbuut saakumaa vinji veel nebija tik izsalkushi, taadeelj graudus neeeda :) Bet, ja nopietni, es graudus tieshaam uztveeru vairaak kaa simbolu.
Jaa, vinja piemineeja Vilnju, bet, man liekas, tad, kad bija iemaaciijusies "riikoties peec saviem ieskatiem" - samelot, ja vajag, kaa vinjai shkjiroties maaciija tas viirietis ar mashiinu, ko veelaak aresteeja, vai tik nebija kaads kriminaalists.
-
Re, Minne jau visu izskaidroja. Es vēl piebildīšu, ka graudi bija griestos, jo tajos laikos katram kārtīgam zemniekam bija paslēptas rezerves, lai tad, ja tev atņem pēdējo, tas tomēr nebūtu pēdējais un būtu, ko atkal iesēt un nodrošināt iztikšanu.
Manas bažas ir izrādījušās pamatotas - ja pat vietējai publikai vajadzīgi paskaidrojumi, tad tas, kas mums liekas skaists mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, ārzemniekiem būs vienkārši :wtf: - kas tie par graudiem? Un filma liksies tikai kārtējais murgainais AEiropas kino :( [size=78%] [/size]
-
Vēl kādā vietā pa vidu bija, ka viņa saberž plaukstās labību un pasmaržo
Man liekas, ka nepārprotami aizveda, viņa jau izgāja sētā sagaidīt.Tā bija viņas māja -man tā liekas, no turienes aizveda
Padomājiet, kas par filmu -nedēļu jau atceramies un analizējam
-
Jaa, graudi saujaas un pasmarzhoshana.
Un ieshana caur zeltainu labiibas lauku.