Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: mellene88 2015. gada 24. marts, 16:21:03
-
Tikko sapriecajos par visādiem sīkumiem un kā parasti sāku rakāties sevī.
Man gandrīz parliecinoši domājas, ka apkartējie...nu tie,kas no manis talak par 10.metriem.domā,ka es kaķšīga zilzeķe, nopietna tamborētaja, bubinoša majsaimniece :rat:
es nez... es priecajos par kkādiem sīkumiem un viņi liek man justies labi un pozitiivi.. taipat laikā nu neviens pat nenojauš,ka es par kko priecājos..tas tads iekšējs stavoklis, kad kkas dara mani priecīgu un pozitīvu.
piemeram tikko izlasiju par puisi, paziņu,kurs baigais malacis tiaki pirms pusgada pārcelās uz citu pilsetu, tagad jau nodibinajis latviešu biedrību, notiek pasakumi, tusini... nu trakoti forši :thumbsup:
miskastes vedējmašina izveda stiklus+skārdu...kkas aizbira garām ...izlēca šoferīc paķēra liekšķeri un saslaucīja , tak nobučot viņu gribas, jo 20 citi iepriekšējie pat neskatas kur ko gāž un ber .un man tāds prieks par šo vienu :thumbsup:
taipat laikā ...kā mani besī FB jociņi..kur kads nofilmējis kkadu figņu un tad laik pa laikam tauta izvelk un komentē- kā nosmējos, ka pārrēcos utt... nudien gribas uzrakstiit :wtf: nu KAS tur smieklīgs???
tā..tikko rakstot izdomāju...smiekli un prieks nav sinonīmi.
ja es nesmejos , tas nenozīme,ka nepriecājos....
ka ar jums?
par ko smejat, par ko priecājaties?
-
Ja apkārtējie nenojauš, ka Tev par kaut ko ir prieks, tas nozīmē, ka nemana arī Tavu labo garastāvokli, no kā secinājumi par īgņu izveicās pusautomātiskā režīmā :)
-
Vajag EVAK karti. Vakar biju un uztaisīja 2 minūšu laikā. Super.
-
Mani arī uzskata par īgņu, kaut iekšā :) esmu priecīga optimiste, tik āriene tāds betonģīmis.
-
Es ar savu ikrīta (it īpaši pirmdienās :evil: ) optimismu esmu darbā cilvēkus piebesījusi. Bet rīts - tas taču ir tik skaisti un brīnišķīgi - vesela diena priekšā, tik daudz iespēju.
-
Aareeji biezhi esmu Grinchs, bet iekshaa - taureniishi :alkofest:
-
bla, bla, bla... es kaķšīga zilzeķe, nopietna tamborētaja, bubinoša majsaimniece....
Pilnīgi piekrītu
-
Man atkal otraadi. Citi droshi vien domaa - taads mieriigs, gaishs, smaidiigs babuliits, bet ieksheeji esmu melanholisks, depresiivs, sensils radiijums, reizeem pat ruugumpods
Shodien liidz asaraam izsmeejos par lumberga piedziivojumiem pie daktera.
-
Labveelis labi paziist Melleni. Hmmm..
-
Brom- aga tā arī ir...bet , ar gadiem tas mani arvien mazāk saak uztraukt ..man tikai skumja par viniem, kas nepareizi domā un domā,ka pareizi domā :coffee:
Nāra- man pat nav betonģimis..man tads aizdomīgs tas ģīmis ...tikai vīrs nojauš aptuveni,kas kuro reiz aiz mana ģīmja :)
Piafa- es nezinu kādaspakapes tavs ārējais optimists, bet atceros savu kādreizējo kolēģi..ārejo opuimisti(figvinjzin, kas bija iekšā , vēl šodien nesaprotu)... kā nak pa durviim tā sākas- nu labrītiņš, no rītiņa, ka labini gulējāt, kāda saulīte šodien jauka ,laiciņš tiešām jauks, ko nesmaidam šodien, par ko tādi domīgiņi, te viens darbiņš jāizdara, kuram būs laiciņš pievērsties.....un tada garā visu dienu....
jā, cilvēks labs, bet gribējās viņu mokoši nogalināt :banhead: kkad... :alkofest:
-
Es vispaar esmu dikti emocionaals cilveeks. Latvijaa dziivojot no beerna kaajas tika maaciits, ka emocijas uz aaru veetraini izraadiit nav pieklaajiigi. Tad nu arii centos visu iekshaa tureet - gan dusmas gan lielu prieku. Kaut gan mana bijusii priekshniece vienmeer man teica, ka taapat neko iisti nosleept nevarot - taapat aciis viss redzams.
Tagad Itaalijaa - maacos emocijas atkal atbriivot - ja priecaajos, tad no sirds un biezhi arii skalji, ja dusmojos - puuka pa gaisu un trauki pliist. Un, ja godiigi - tagad juutos labaak. Te jau apkaart visi taadi dulli...
-
Apslāpētas emocijas nodarot ļaunumu cilvēka veselībai. Tāpēc jālaiž uz āru viss, kas iekšā.
-
Mani arī rada aizdomīgu tie pārspīlētie optimisti, kaut varbūt tiešām tādi viņi arī ir. Mana kolēģe tikai deminutīvos runā, tas gan ir kaitinoši un tad vēl visu laiku bārsta žurnālos izlasītas gudrības un padomus un citē un bieži teikumu sāk - mums augstskolā mācīja... Laikam viņai liekas baigais sasniegums tā augstskola, jo beigusi tikai pēc 40. Bet tas gan nav par tēmu.
-
Paarspiileetie pozitiivisti, kaadu Mellene aprakstiija, vispaar ir necieshami, tad jau labaak ruugumpods, kas nerunaa un nevienu netraucee, ruugst savaa nodabaa.
-
Es vispaar esmu dikti emocionaals cilveeks. Latvijaa dziivojot no beerna kaajas tika maaciits, ka emocijas uz aaru veetraini izraadiit nav pieklaajiigi. Tad nu arii centos visu iekshaa tureet - gan dusmas gan lielu prieku. Kaut gan mana bijusii priekshniece vienmeer man teica, ka taapat neko iisti nosleept nevarot - taapat aciis viss redzams.
Tagad Itaalijaa - maacos emocijas atkal atbriivot - ja priecaajos, tad no sirds un biezhi arii skalji, ja dusmojos - puuka pa gaisu un trauki pliist. Un, ja godiigi - tagad juutos labaak. Te jau apkaart visi taadi dulli...
Man liekas muļķīgi tā pārspīlēti priecāties vai dusmoties, esmu vienāda gan priekos, gan dusmās, gan bēdās, nemaz nemācētu trakot vai spiegt.
-
Par prieku - nav iebildumu. Neesmu redzeejusi neadekvaatu prieku, visas prieka izpausmes liekas normaalas. Bet tie psihuchije gan riebjas. Vispirms noskaidro, kas un kaa un ko vareetu dariit attieciigajaa situaacijaa pirms histeerikjo, psiho vai dusmaas reec uz kaadu.
-
Man liekas muļķīgi tā pārspīlēti priecāties vai dusmoties, esmu vienāda gan priekos, gan dusmās, gan bēdās, nemaz nemācētu trakot vai spiegt.
[/quote]
Redzi - kas vienam mulkjiigi, tas otram normaali. Taapeec jau veesturiski taa iegaajies, ka eksistee tautas ar visai kardinaali atskjiriigu mentalitaati un liidz ar to emociju izpausmeem.
Ja cilveeks ir izteikts ziemelju mentalitaates paarstaavis, ietureets emocijaas, nosleegts, vinjam buutu teju neiespeejami kaadaa no dienvidzemeem iedziivoties, kur emocijas un kaisliibas kuusaat kuusaa. Un tas ir tikai normaali. Sliktaak ir tad, ja cilveekam gribas emocijas palaist aaraa, bet etikjete un apkaart pienjemtaas pieklaajiibas normas pieprasa preteejo. Vot tad var neirozes u.t.t. saakties
-
Par prieku - nav iebildumu. Neesmu redzeejusi neadekvaatu prieku, visas prieka izpausmes liekas normaalas. Bet tie psihuchije gan riebjas. Vispirms noskaidro, kas un kaa un ko vareetu dariit attieciigajaa situaacijaa pirms histeerikjo, psiho vai dusmaas reec uz kaadu.
Par dusmu izpausmeem ar domas dalaas. Itaalji aatri uzshuumeejas, izmet puuku un tik pat aatri noplok un dziivo draudziigi taalaak. Te nav pienjemts dusmas sevi kraat un ilgi lolot. Veerotaajam no malas (ne itaalim) tieshaam taa njemshanaas vareetu skjist histeeriska, bet patiesiibaa taa ir noteikta lietu kaartiiba, kas paliidz no negatiiva uzreiz atbriivojas un neneesaa kaa kupri uz muguras, kameer paarspraagst
-
aga..un nejau tikai tautiibai vai gjeografijai noziime, katram savs temperaments pilniigi neatkariigi no ta, kur dziivo. ir baigi labi, ja var dziivot saskanjā ar to(savu buutibu un temperamentu).
es jau diskusiju uzsāku ar domu, ka es juutos labi, kāda esmu, bet apkarteejie ne vienmer to saprot ,jo vinji pārprot manu domiigumu jeb nesmiešanos par- kā mēs svētdien piedzērāmies :rat:
un ja ir apnicis skiadrot, ka nē ar mani viss oky...es neesmu dusmiiga, es tiikai domāju savas domas.. tad 2-5 x es vairs neeju ....
bet paradokss..man patiik cilvēki kuri laiž pa gaisu emocijas...man tikai negribas, ka no manis gaida to pašu :(
-
Taisniiba. Taa ir tikai mana doma, bet - ir cilveeki, kas izteikti kaadas mentalitaates paarstaavji un ir tie, kas pa vidam. Tiem otrajiem vieglaak jebkuraa sveshaa videe iedziivoties.
Es te esmu savulaik ar dazhaam latvieteem, kuras dziivo Itaalijaa salekusies. Daamas atradushas darbu Itaalijaa, bet vismaz shobriid IT nav taa labaakaa vieta, lai darbu mekleetu, un tad nu chiikst - mums latvieshiem jau to itaalju mentalitaati nesaprast, vinji jau visi traki, stulbi, maniaki u.t.t..... Man spalva gaisaa - tad kaada velna peec tu seedi te - taj stulbajaa Itaalijaa starp neadekvaatajiem itaaljiem un vechiem pakaljas mazgaa (tas ir darbs, ko shobriid veel var atrast aarvalstu sievietes - vecu ljauzhu apruupeetaajas), ja tev tie itaalji taa riebj. Ir Anglija, Zviedrija, Vaacija...., kur meerenaaks temperaments...
-
Man laikam periodiski. Man nav tāda konstanta bāzes garastāvokļa, no kā izejot var sākt priecāties vai bēdāties. Reizēm ir prieks, reizēm neprieks. Pārsvarā prieks ir tad, ja iecerētās lietas izdodas. Laika griezumā vairāk tomēr esmu nopietnais.
-
Par prieku - nav iebildumu. Neesmu redzeejusi neadekvaatu prieku, visas prieka izpausmes liekas normaalas. Bet tie psihuchije gan riebjas. Vispirms noskaidro, kas un kaa un ko vareetu dariit attieciigajaa situaacijaa pirms histeerikjo, psiho vai dusmaas reec uz kaadu.
Par dusmu izpausmeem ar domas dalaas. Itaalji aatri uzshuumeejas, izmet puuku un tik pat aatri noplok un dziivo draudziigi taalaak. Te nav pienjemts dusmas sevi kraat un ilgi lolot. Veerotaajam no malas (ne itaalim) tieshaam taa njemshanaas vareetu skjist histeeriska, bet patiesiibaa taa ir noteikta lietu kaartiiba, kas paliidz no negatiiva uzreiz atbriivojas un neneesaa kaa kupri uz muguras, kameer paarspraagst
Jaa, no taadiem cilveekiem turos pa gabalu. Ir jau taadi gan pie latvieshiem, gan krieviem uc, un man vienalga, ka peec tam uzvedas it kaa viss kaartiibaa un nekas taads nebuutu noticis, vai labaakajaa gadiijumaa atvainojas. Bet reizees, kad uz mani kaads bljauj par neko vai siikumiem, es ieksheeji esmu beigta. Kaapeec man taadas pretiigas sajuutas vajadziigas, labaak taadiem cilveekiem apiet ar liikumu. Taapat arii kaut kaadaas sarezhgjiitaas situaacijaas, ir cilveeki, kas uzreiz psiho, taisa histeeriju utt nevis meegjina kaut kaa risinaat probleemu, ar taadiem izluukos neietu.
-
O jaa, straadaat pie itaaljiem buutu vaaks. Nu ziemeljitaalji veel nekas.. Tak vinji pashi par sevi shausminaas.. kur nu veel mees..
-
Ha ha ha... pashi par sevi shausminaas... taa ir anekdote... Vinji varbuut arii shausminaas, bet vienalga uzskata, ka itaalji ir vis labaakie. Taapat kaa itaalju virtuve ir vislabaakaa pasaulee (nepiekriitu). Runaajot par visu, kas skar vasti - Itaaliju, itaalji ir ljoooti konservatiivi.
-
Es vairāk ļauju emocijām vaļu tuvāku cilvēku lokā. Pret citiem vienkārši cenšos būt laipna un korekta. Reizēm prieks rodas dabiski gan par lielām, gan mazām lietām, reizēm ar gribas piepūli atgādinu sev, ka ir, par ko priecāties.
Starp citu, te būs viens citāts par tēmu no Akuņina "Внеклассное чтение" [romānu var izlasīt internetā]:
— Неразрешимых дел не бывает, — успокоил Николас нового клиента и улыбнулся обширной европейской улыбкой, от которой так и не отучился за годы, прожитые в неулыбчивой России, хотя отлично знал, что у аборигенов эта демонстрация достоинств «колгейта» вызывает недоверие и настороженность. Нередко бывало так: подойдет он к человеку на улице спросить дорогу, приветливо улыбнется, а на него сразу рукой машут — отстаньте, мол, надоели, зомби проклятые, со своей Церковью Объединения.
-
Uuuu - Dzhesika - man par shito pat Akunjina romaanus lasiit nevajag. Pietiek atcereeties manu un viira kopiigo braucienu uz Latviju. Viirs Riigaa Balzaambaaraa savaa manieree baarmenim pateica paldies par labi pagatavotu kafiju - reakcija - lielas acis un izbiilis. Jautaajums bija (un ne tikai no shii gadiijuma) - kaapeec cilveeki tik aizdomiigi reagjee uz labiem vaardiem
-
Tam gan varu piekrist:
Bet tie psihuchije gan riebjas. Vispirms noskaidro, kas un kaa un ko vareetu dariit attieciigajaa situaacijaa pirms histeerikjo, psiho vai dusmaas reec uz kaadu.
Man arī nepatīk cilvēki, kas, kā mana mamma teica, izlaiž savus nervus. Bet spontanitāte man patīk.
-
kaapeec cilveeki tik aizdomiigi reagjee uz labiem vaardiem
Ne jau vienmēr. Vienkārši nepaveicās ar aizdomīgu eksemplāru. Es arī cenšos uzslavēt cilvēkus par labi paveiktu darbu, un parasti uz to reaģējuši adekvāti.
-
Tagad nerunaashu par visiem itaaljiem, vien par tiem, kas manaa tuvumaa redzami. Taa psihoshana un izlaadeshanaas parasti notiek tad, kad gadiijies kas nenoziimiigs, pie tam saku uzreiz - cilveeks no malas par to var apvainoties, saveejie - nekad. Mentalitaates iipatniibas.
Ja gadaas kas nopietns - momentaala mobilizaacija, piesaistot visus papildspeekus - radus, draugus un taa...
-
aga..un nejau tikai tautiibai vai gjeografijai noziime, katram savs temperaments pilniigi neatkariigi no ta, kur dziivo. ir baigi labi, ja var dziivot saskanjā ar to(savu buutibu un temperamentu).
es jau diskusiju uzsāku ar domu, ka es juutos labi, kāda esmu, bet apkarteejie ne vienmer to saprot ,jo vinji pārprot manu domiigumu jeb nesmiešanos par- kā mēs svētdien piedzērāmies :rat:
un ja ir apnicis skiadrot, ka nē ar mani viss oky...es neesmu dusmiiga, es tiikai domāju savas domas.. tad 2-5 x es vairs neeju ....
bet paradokss..man patiik cilvēki kuri laiž pa gaisu emocijas...man tikai negribas, ka no manis gaida to pašu :(
mellene, man tāpat patīk sevī iekšā dzīvot, savas domas domāt, bet reizēm mēģinu reaģēt, kā no manis gaida. Nesaprot un pārprot, jā, pastāvīgi. Tad es saņemos un uztaisu manuprāt reizēm stulbu ieinteresētu un jautru seju un visi apmierināti :D Man darbā ir viens nemitīgs anekdošu stāstītājs, kas uzskata, ka man nav humora izjūtas, jo vairs pat nemēģinu tā īpaši smieties par viņa jokiem, reizēm jau jāpasmejas.
Tāpat viesībās esmu laimīga pavērot, pasēdēt savā nodabā, bet tad uzreiz kāds mierinātājs klāt, ko tik skimja un vientuļa:D
-
deminutīvu lietošana nozīmējot slēptu pārākuma apziņu. Un vēl augstskolu beigusi, tad vispār...
-
Bet varbuut ir veerts labaak vienreiz pateikt " nepis man smadzenes" (es taa zhargonaa izsakos - var arii delikaataak), nekaa teelot muuzhiigu ieintereseetiibu par lietaam, kas patiesiibaa tev pie kaajas?
-
deminutīvu lietošana nozīmējot slēptu pārākuma apziņu. Un vēl augstskolu beigusi, tad vispār...
Deminutiivi vispaar ir kaut kas baiss.... mani tracina liidz baltkveelei... riebj un viss...
-
Bet varbuut ir veerts labaak vienreiz pateikt " nepis man smadzenes" (es taa zhargonaa izsakos - var arii delikaataak), nekaa teelot muuzhiigu ieintereseetiibu par lietaam, kas patiesiibaa tev pie kaajas?
Ja grib dzīvot sabiedrībā, tā tomēr nevar.
Vēl ir viena lieta, varbūt mellenei tā nav, bet man ir tāda seja, kas ar gadiem paliek arvien skumjāka. ir cilvēki, kas izskatās smaidīgi arī tad, kad ir bēdīgi un cilvēki kā es, kas izsktās bēdīgi, ja nepārspīlē ar smaidu. Vienīgais mierinājums - bērēs mana seja vienmērir piedienīga.
-
Bet varbuut ir veerts labaak vienreiz pateikt " nepis man smadzenes" (es taa zhargonaa izsakos - var arii delikaataak), nekaa teelot muuzhiigu ieintereseetiibu par lietaam, kas patiesiibaa tev pie kaajas?
Ja grib dzīvot sabiedrībā, tā tomēr nevar
Un kaa veel var, ja tai sabiedriibaa ta pienjemts. Un taa jau ir lieta par ko es te censhos visu lietu klaareet. Vienaa sabiedriibaa ir pienjemts ciest un cereet, ka kas mainiisies, nolikt cirvi pasham vai to cirvi vaininiekam start ribaam iespraust vai nodot ugunjus uzreiz - bez asinsizlieshanas...
-
Pateikt, kaa ir un kaa tu tieshaam juuties, tas nenoziimee, ka uzreiz ir jaabuut rupjam, aizvainojosham pret citiem.. Nu liidz anglju augstaakaas sabiedriibas izteiksmes smalkumiem mums taalu, neesam audzinaati aristokraatu garaa, bet nav jau jaanolaizhas liidz zemaako slaanju sarunvalodas liimenim tikai taapeec, ka kaads pajautaajis, kaapeec tik skumja vai nopietna. Man arii taa kaadreiz ir jautaats, neredzu probleemu normaali atbildeet. Ja joki neliekas smiekliigi, taa arii pasaku, ka nepatiik taada veida joki vai arii 100x jau dzirdeeti, kaadreiz arii pastriidos par kaut ko, mani ir gruuti apstriideet, tas visus besii..