Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: Lynx 2015. gada 13. aprīlis, 23:45:46
-
Negribu iedziljinaaties, pagaidaam variantos - kad mums vajag runaat krieviski, bet taa tiiri teoreetiski - cik no mums ikdienaa lieto krievu valodu un ko mees vispaar par krievu meeli domaajam?
-
Darba lietas runāju. Veikalos -nekad , nav bijusi tāda situācija, ka mani nesaprastu. Kādam tantukam, ja jautā, varu arī krieviski atbildēt.
Rakstu vēstules, kartiņas krieviski
-
Latvijaa tas jau taa organiski sanaaca, bet tagad jaaatziist, ka nevaru uzreiz paariet uz krievu valodu jaapierod, jaaiejuutas, jaapaarstellee domaashana.
Pagaajshvasar biju meerenaa shokaa par sevi, jo vecai tantelei polikliinikaa nespeeju uz elementaaru jautaajumu atbildeet, lai kaa puuleejos un saaku par jaunu - kaa atveeru muti, taa vaaciski. Tagad aizeju uz krievu veikalu un palocu meeli ar paardeveeju, tomeer tik pashsaprotami kaa agraak tas vairs nav. Ikdienaa nesanaak gan.
-
Ikdienā lietoju, bet pārsvarā rakstiski - mana "klientūra" tāda. :) Un arī kolēģu bariņš, bet tie cītīgi runā latviski. Normālās situācijās, kad jārunā ar NE vietējiem krieviem, runāju bez problēmām. Ja vietējie "ja tvoi sobačij jazik ņe poņimaju", tad tie var iet tālu un uz austrumiem.
-
Apkārt latviska vide, krievu tik cik filmas un grāmatas.
-
Lasu krievu preses izdevumus darba vajadzībām. Saprotu visu. Ar runāšanu gan būtu švaki - jau daudzus gadus nav bijusi nepieciešamība.
-
runāju, rakstu, lasu
nejaucu kopā ar politiku
-
Ikdienā krievu valodā man nevajag runāt. Un arī nemeklēju katru iespēju, lai to darītu. Krieviski runāju tikai ar savas paaudzes lietuviešiem. Dažs labs vārds riktīgi kabatā jāmeklē.
Runāt, rakstīt, lasīt protu, lai gan tekstu uztveru tikai, pārlasot otru reizi. Acs ir atradusi no burtiem.
Kādreiz sacerējumus rakstīju un kr.val. biju teicamniece.
-
Pēdējos gadus 4 lietoju sadzīvē un regulāri... kamēr sīči vēl nesaprot... :D Nu nav viņiem jāzina viss, ko mēs domājam par viņiem un par plāniem - iet rīt uz b/d vai vēl paklepot mājās, braukt vai nebraukt pie vecmāmiņas, ir vai nav viņam līkākas kājas nekā fizioloģiski pienākas utt. Bet ilgi tas nevilksies. :D
Aber par tēmu oriģinālajā iecerē - ja agrākos gadus (izņemot pēdējo vai divus), es izmantoju iespēju runāt ar krieviem krieviski - lai neaizmirstu kustināt valodu (jebkura valoda ir bagātība - cik nu man to svešvalodu vispār ir...), tad tagad sāk ieslēgties aizvien lielāks princips - Latvijā runā latviski un punkts. Iebraucējus var pēc ausīm atšķirt, vietējie urlas lai mācās valsts valodu. Vecam sakarīgam tantukam atbildēšu krieviski, bet ja turpat blakus trāpīsies nahaļnaja roža (mums tādu psrs rožu ir daudz) un sāks pirkstiņus vēcināt, ij netaisos locīties, ej prasi citam krievam, kāpēc nenāk vilciens.
Lai gan valodu protu, dažreiz krievu rakstītos tekstos kļūdas redzu, lasu, runāju. Gadās, ka vārds jāpameklē, jo ikdiena tomēr tā nav.
Šodien klausījos, kā krievu dāma ar latvieti pļāpāja [piedodiet, nevarēju nedzirdēt :D] - visu cieņu, labā latviešu valodā. Ar akcentiņu, bet brīvi. Paretam aizkrita kāds vārds, bet bez stresa. Priecājos no sirds.
Runāt, rakstīt, lasīt protu, lai gan tekstu uztveru tikai, pārlasot otru reizi. Acs ir atradusi no burtiem.
Kādreiz sacerējumus rakstīju un kr.val. biju teicamniece.
Kirilica ir objektīvi lēnāk lasāma nekā latīņu burti - esot pētījumi. ;)
Bet teicamniece es arī biju. :D
-
Darbs ar nerezidentiem 99%, runāju, rakstu, lasu utt.
Cenšos atcerēties, ka, pametot darba telpas, man tas nav jādara.
-
Saprast lielākoties saprotu, runāju retumis, lasu nelabprāt, rakstīt - labāk nevajag :)
Vairāk sanāk lietot Igaunijā un Lietuvā ar vecākas paaudzes cilvēkiem, uz vietas parasti man kaut ko prasa krieviski, atbildu latviski. Ja sanāk garāka saruna, tad kaut kā automātiski pārslēdzos uz krievu, bet, par laimi, nav gadījies sastapties ar demonstratīviem latviešu valodas nezinātājiem.
-
Lasu bez problēmām - krieviski daudz vairāk literatūras pieejams nekā latviski, it īpaši fantastikas, kas man joprojām cieņā, un zinu to krietni labāk par angļu valodu.
Rakstu - nu jau ļoti reti un droši vien būtu šādas tādas problēmas ar locījumiem, bet, kā Trix, rakstītā tekstā kļūdas pamanu.
Runāju -, acīmredzot, daudz retāk kā iepriekš, jo valoda laužas un reizēm vārdus nevaru atrast, lai gan kādreiz runāju tikpat kā bez akcenta.
-
Nu, akcents man ir tāpat šausmīgs ar visu runāšanu ikdienā. Saka, pribaļtiskijs, pa gabalu dzirdams. :D
-
Rakstu, lasu un runāju bez akcenta.
-
Rakstu, runāju un lasu ar akcentu.
http://translit.net/ un spellchekeris - labākie draugi, kad jāraksta kas nopietns :)
-
Rakstu krieviski labi, runāju tāpat, bet ar akcentu, bet darbā nav jālieto kr.valoda vispār un citur arī cenšos runāt valsts valodā. Tāpēc runāt sanāk arvien retāk, tā ka nebūs brīnums, ka runas prasmes šajā valodā pakāpeniski pazemināsies. Sanāk valodu lietot (saprast) tik, cik pa tv noskatīties kādu filmu kr.valodā vai raidījumu (piem. Что?Где? Когда?), u.c.
-
Par filmām man ir tā- otrā dienā, ja kāds jautā, kādā valodā skatījies, nevaru pateikt- bija krievu vai latviešu valodā.
-
Nelietoju, kaut zinu perfekti gan rakstību, gan runu, runā gan akcents. Nerunāju principā. Uzskatu, ka krievu valoda Lv nav jāmāca, lai tā te izmirst u
n nebūtu prasība darba vietās pēc krievu val. Kamēr locīsimies, tikmēr arī būs tā kā ir.
-
Krievu tv arī neskatos gan principā, gan nesaista, nav man nostaļģijas kā daudziem.
-
Man patīk krievu valoda... ļoti bagāta,Krāsaina. Loti patīk krievu humors un spēja pasmieties par sevi.
Filmas, ja ir izvēle,kādā valodā skatīties- izvelos krievu.
lasīt gan vairs nepatīk...gribas ātrāk...ātrak nesanāk, jo patīk iedziļināties..līdz ar to lasu maz krieviski.
-
saprotu, lasu bez problēmām. rakstīt nav vajadzības, ja būtu, mazliet patrenētu atmiņu un būtu bez problēmām domāju arī. runāju bez akcenta, bet par cik sanāk reti to darīt, tad vārdi bieži vien ir pazuduši tulkojumā. tikko satiktam krievu cilvēkam noteikti liekas dīvaini, bez it kā akcenta krievu valodā runāju, bet neiznāk pateikt paplašinātu teikumu bez minstināšanās. lasīt vienmēr paticis labāk krievu valodā, tas laikam no tiem laikiem, kad visi krievu klasiķi tika lasīti pēc kārtas oriģinālā. tas vien ir vērts, lai mācītos krievu valodu. valodas zināšanas uzturu, kā jau minēju ar lasīšanu krievu val. , nets, grāmatas, filmas krievu, daži tv raidījumi (starp citu ltv Точкu над i ir skatāms raidījums).
-
Vēl piebilde - ja man vajag kādu speciālistu (piem., galdnieku), bērnam ārstus vai trenerus, nekautrējos jautāt pēc tāda, kas prot latviski. Negrasos lauzīties viņu profesionālajā valodā, tāpat arī bērnam - konkrēti tenisa trenerim lūdzu runāt tieši latviski, jo manējā krieviski neprot. A citādi bija pasācis - latviešu grupa, kurā 2 cittautībnieki, un šis laiž krieviski. Vēl manējai bija pārmetis, kā tad tā krieviski neprotot? Tad gāju parunāties....
-
Saprotu, runāju, rakstu perfekti. Augstākā izglītība savulaik iegūta Krievijā. Latvijā runāju ar izvēli...ar apkalpojošo personālu- nekad, princips saucas " tu esi darbā- tu arī pielāgojies" . Kad pati esmu darbā- protams, ka runāju, jo man vajag, lai mani saprot. Nepakautrējos paņirgāties arī par labiem draugiem, kas nerunā. Tos, kas runā, atbalstu- laboju kļūdas un iedrošinu runāt. Tomēr uzskatu, ka valodas (jebkuras) zināšana ir liela priekšrocība un nezināšana nav nekas tāds, ar ko lepoties.
-
Oj. Kurpnieki, kas nerunā, nesaprot latviski ir mana sāpe. :angry:
-
Nav jau ar ko lepoties, bet man patīk, kad man iedod, piemēram, riču-raču aprakstu krieviski, izbolīt acis un teikt - es krieviski nesaprotu! Gadījās, ka šo tekstu pateicu cilvēka klātbūtnē, kurš zina, ka esmu beigusi krievu mācību iestādi :D
-
Nomade, un tas Latvijaa? Trenneris shitaa izpildiijaas?
-
Nuja, kad ir manevrs, tad ir labi. Man arī patīk pašai izlemt, kad es saprotu krieviski, un kad ne :) Tāpat, kad izmantot " pribaltijskij akcent" un kad var iztikt.
-
Man viens labs čoms dara tā/parasti darbības notiek kkādās stāvvietās/ : Ja pienāk un uzdod jautājumu krievu valodā, viņš demonstratīvi aiziet apskatās auto nr. Ja nav LV nr, tad bez problēmām izpalīdz savu iespēju robežās. Ja auto ir ar LV nr., tad krieviski nesaprot. Ieraugot LV numuru un ru karodziņu logā,pagriež muguru.
-
Nomade, un tas Latvijaa? Trenneris shitaa izpildiijaas?
Jā, Liepājā, vasaras nodarbībās.
-
Tas ir pilniigi nepienjemami un paarkaapums darbaa, es kaa nacionaaliste arii pie vadiibas aizietu ar suudziibu, darba valoda ir latvieshu un punkts.
-
Jūrmalā vienu laiku bija kurpnieks, uz kura ūķa bija zīme -latviski apkalpo no 16-17
-
Briivi runaaju bez akcenta, klasiku lasiiju krievu valodaa. Lietoju biezhi. Kaadaa valodaa mani uzrunaa, taadaa atbildu, gan darbaa, gan aarpus. Ja kaads negrib maaciities latvieshu valodu, dziivojot Latvijaa, taa ir vinja beeda. Es zinu abas. Darbaa bija koleegje, kas gribeeja latvieshu valodu zinaat labaak - labpraat paliidzeeju. Ja sarunu uzsaaku es un dzirdu, ka otrs runaa ar speeciigu akcentu, tomeer valodu nemainu. Bet dzelzhainu uzstaadiijumu man nav, viss atkariigs no situaacijas. Man nepatiik cilveekus nostaadiit uzspeeleeti neertaa situaacijaa jebkuraa jomaa
-
Perfekti pārvaldu krievu valodu. Patīk, ja varu lecīgu sarunbiedru nolikt pie vietas - vienalga, latvieti vai krievu. Ir bijuši komiski gadījumi, kad lecīgais grib sūdzēties par "nepareizās" valodas lietošanu, bet beigās apjūk, jo nesaprot, kura valoda tad man ir dzimtā un par ko tad nu sūdzēsies... un kam....:)
Sevišķi interesanti ir agresīvajiem nacionālistiem aizrādīt uz viņu kļūdām pašu valodā. Ja jau esi tik karojošs, tad esi tik mīļš un korekts un pats iemācies savu valodu.
-
Nu jā, diemžēl bijusī teicamniece, tas ir, es vairs nemāk ne lāga runāt, ne rakstīt. Runāšana tādā dikti primitīvā līmenī sanāk, rakstīt... Pēdējos 15 gadus nav vairs bijusi vajadzība, kaut kā žēl. Kad pag. vasarā darba pēkšņi nācās krievu valodu izmantot, tad bija diezgan jānopūlas - rakstīto tekstu švaki uztveru, pavingrinājos, tad jau atkal puslīdz varēju lasīt.
Bet to gan laikam visu mūžu atcerēšos, ka palīdzēju meksikānim kvantu fiziku no krievu grāmatas mācīties. Man ne jausmas par to, ko tas viss nozīmē, bet saprotu, kurš vārds ar kuru saistās kopā teikumā. Tā toreiz vairākām lappusēm būrāmies cauri (puisim arī krievu valodas pamatzināšanas bija, un vispār Meksikas tehnisko augstskolu bibliotēkās diezgan daudz literatūras krieviski esot vēl no PSRS un Meksikas draudzības laikiem).
-
Rakstu, lasu un runāju bez akcenta.
Tiešām? Arī raksti bez akcenta? :)
-
Runāju,rakstu un lasu diezgan brīvi,man ļoti patīk krievu valoda.Bet sadzīvē- ir cilvēki ar kuriem principā momentāni aizmirstu,ka māku krieviski.Un ir cilvēki,kuriem labprāt atvieglinu sazināšanos,runājot ar viņiem krieviski.
-
ragana- nu, bet tak tas "bez akcenta" stāv pie "runāju" nevis pie "rakstu, lasu" ;)
-
Kopsh atkal sanaak straadaat ar publiku parasto, vnk figeju, cik daudzi rusiki NEKO latviski nesaprot... jebkaada vecuma... un veel agresiivi...
-
it depends, kuram vajag ...
-
Darbaa es nepiketeeju, kaut ieksheeji gadaas sacepties ... jaunatni gan zheel, jo tie daljai tieshaam ir lielas pronbleemas ru un kad taads kjeems saak pravas kachaat...
-
saprotu- ļoti labi; runāju bez akcenta; rakstu ar drausmīgām kļūdām (visu laiku latīņu burti lien iekšā).
Dzīvē tīri labi noder - vispirms, pa TV skatos pārsvarā visus tos Discavery ; TLS; Fox programmas kuras raida krievu valodā( nav izvēles) un viens no maniem darbiem ir mājas pārvalde, kur no 108 dzīvokļiem kādi 10 ir krievu valodas lietotāji, tāpēc, ja jūtu, ka cilvēkiem grūti ar runāšanu uzreiz pārslēdzos un krievu, tad man tās lietas virzās raitāk. Pret valodu nav nekādu iebildumu, ja man to neuzspiež lietot.