Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: mellene88 2015. gada 14. aprīlis, 13:17:51
-
Tātad, atveru tēmu ,kurā var runāt par visu, kas sakāms ārpus čata un kas nepalien zem noformulētajiem virsrakstiem...
Esmu atgriezusies ar vienu kāju jaunā un kašķīgā ampluā..jeb, nometusi seģenīti zem kuras biju paslēpusi citiem netīkamās spuras...
Nekad neeju pret noteikumiem un nemetu neko zemē, lai citiem būtu jātīra... :blushing:
Pagaidam gribu izmantot šo forumu savai sakotnējai vajadzībai- sarunām.... šo tēmu atstājot atvērtu arī konstruktīviem kašķiem...
zem lidojumu paradumiem nepalīda mans stāsts..tad nu, viņš te :)
dzīvojām Cornwall... vienīgā lidosta , braucot pa vienīgo šoseju 4h attālumā. Izmantojām reti, jo trakoti neizdevīgi viss bija... bet nu, pienakusi tā reize, kad jalido man un mazajam bērnam(4.g)
Vīriec no tiem, kas visu dara laicīgi un dikti laicīgi...aprēkins liecina ka jāizbrauc no majas 5,5 stundas iepriekš, ierēķinot degvielas uzpildi un laika rezervi -janukas uz ceļa....
jau tiekot uz šosejas kļūstam aizdomīgi...kkā daudz mašīnu...bet nu mazums...mums vēl jānobrauc tuvējā pilsētiņā uz benzīntanku..gan jau tikmēr izklīdīs... No benzīntanka izbraucot saprotam - auzas...
izradās, mēs neapdomīgie, nebijām ierēķinājuši, ka tā ir lieldienu brīvdienu izskaņas diena. kā arī mēs vēl nezinājām angļu paradumu..jebkurā brīvā dienā ar karavānām, kampervaniem un tml briinumiem doties uz Cornwall holidejos...
tā nu sakās mūsu ceļš...
Sākumā, pilni cerību..ka nu ilgi tas nevar vilkties... drīz viņiem kkur jāpazuud.... tā paiet pirmā h...
nobrauktais ceļa posms neko daudz nav sarucis, jo uz visas šosejas ātruma ierobežojumi 40mh...sakarā ar bizzi roudu un bīstamību...
pēc 2h sākam manāmi nervozēt..jo apbraukt neko nav iespējams...nobraukt arī nav iespējams ...ja nobrauksi, tad tikai atpakaļceļš...jo iekļauties plusmā jau būs bezjēdzīgi..
sekoju līdzi tomtoma laikam...kā sarūk ceļā pavadāmā laika starpība ar geita aizvēršanās laiku... :rat:
pēc 3h..jau sāku plānot ko var apskatīt Bristolē un kā dabūt biļtes uz citu reisu un kad tad, to citu reisu, jo vīrietim tak darbs ..nevar viņš katru dienu 9h braukalēt šurputurpu...mazo bernu palēnām noskaņoju,ka Latvija diezvai šoreiz būs..utt...
mēs vēl nebijām nogriezušies uz lidostas nobraucamo ceļu pa kuru arii 30.min jābrauc..kad pulkstens rādija- geits aizveras...
un tikai tagad mēs tikām laukā no atpūtnieku rindas nokļūstot tādu pašu kavētāju rindā...
sarunas -ko darītKOdarītKO darīt...jau izgājušas visus etapus un nonakušas punktā..ja jau esam lidostā tad vismaz iesim pačurāt un lidostu apskatīt da kafiju izdzert...
kkadā jēgā noveicas nolikt mašīnu pie pašām izlidošanas durvīm...kkadā,tādā pat jēgā saku, ka joka pēc paņemšu līdzi koferus(rokas)....pa celam uz tualeti,eskalators uz izlidošanu... saku vīrietim- tu pagaidi es pajautāšu....
bērns man pie rokas-uzbraucu,prasu - kas ar VNO(jālido uz Viļņu)...vai ir cerība(figvinjzin uz ko??) muitas veči mani neklausās,neko viņi nezinot, liek noģerbties un mantas uz lentas(40.min geits jau ciet pēc likuma) es kkā padodos liktenim ,jo esmu jau emocionali tukša...
saprotu, ka viiriec gaida eskalatora galā, bet pateikt vinjam neko vairs nevaru...
izejam muitu bet par VNO vienalga neko, neviens nezin... omg... pirmo reiz šaja lidostā :faint: ..nesaprotu neko, bet nojaušu,ka jāskrien... viena darbiniece parāda virzienu....ibio caur spoguļotiem veikalu smaržu un dzērienu stendiem..saku bērnam, turi savu čemodānu un skrien man liidzi...rokas pilnas ar neuzliktām jostām ,neuzvilktam jakām(apriilis)... berns čikst par tualeti..(6h mašīnā), man liekas kko nogāzām un novēlām tajos stendos... tad vēl, izradās, ka jāskrien pa idiotiskiem zigzagveida gaiteņiem...tu redzi galu, bet netiec tur,jo tevi ved zigzagā 4x turpu /šurpu.... gaiteņi tukši ..neviena cilvēka...un mēs skrienam...pulkstenī vairs neskatos jo nezinu kur tas ir un kāda tam jēga...
pieskrienam pie vieniem vārtiem..mums saka ka VNO esot pie nākamajiem... a tur divas meitenes vāc kopā galdu un slauka biļešu druskas....
ak mēs uz Viļņu gribot??? nu pasktīšoties viena pa logu..lēnā gaitā aizčāpo.... jā, durvis vel esot vaļā...nu ja mēs ļõti gribot, varot skriet līdz ļotenei un palaiž mūs pa laukumu... vecīšu kas parasti ceļu rāda vairs nav, tie jau bantes sarulējuši.... ..izjukuši izspūruši skrienam pār lauku un mahājam ,kā taxim,lai never ciet durvis....never ar... stāv durviis un muus gaida...
tikām salonā... tai pat mirklī durvis bija ciet un paziņojums par piesprādzēšanos un pacelšanos...
vīriec vēlaizvien nezin kur mēs palikām... mēs bez elpas un pilnīgā nesaprašanā,kā nokļuvuši beņkos....
Atpūtāmies mazliet, jo ceļš no Viļņas uz LV bija tikpat stresains...
Vispār toreizējo nokļūšanu LV , es pieskaitu pie saviem Lieldienu brīnumiem... :coffee:
vislielākais žetons bērnam,ka viņš to varēja... tas bija daudz :thumbsup:
-
nu, šitos palagus var lasīt mājsaimnieces vai arī tik pa gariem ziemas vakariem, sorry, nav laika tikkk daudz un galva ar pilla ar citām lietām. just sayin'
-
Un kāpēc šo nevarēja likt pie šīs tēmas?
http://www.sarunuforums.lv/forums/dienas-plapa/jsu-lidostu-ieradumi/
-
tāpēc ,ka pieturoties pie tēmas pieteikuma, šo nekādi nevar nodefinēt par ieradumu... vai ne?? :talking: :bunny:
-
Wow. Tas bija labs stāsts.
-
ar vecāko dēlu uz UK sariktājušies... biļetes izprintētas , katram sava , ar kaimiņu no rīta līdz autoostai aizbraukts (15 km) , sēžam , gaidām busu , kad dēls , rakņājoties pa somas kabatām , tā - starp citu- izmet , tu jau biļeti paņēmi ? uz ko es atbildu apstiprinoši , vēl pēc brīža prasa , lai dod viņam . nafig tev manu biļeti ? brīnos. nē tak , savu gribot. kā lai zinu , kur ir tava? kamēr konstatējām , ka palikusi mājā , tad ne ar kādiem telefoniem vēl nevarēja izšļūkt. no mūsu miesta autobuss uz autoostu vienreiz dienā , labi ,ka pēc stundas , sazvanīju mājas un ua autobusu tika atvesta biļete , bet tālāk viss bija ok ! :sad_smiley:
-
Akšausmas... nu tiešām - lieldienu brīnums!
-
tāpēc ,ka pieturoties pie tēmas pieteikuma, šo nekādi nevar nodefinēt par ieradumu... vai ne?? :talking: :bunny:
Kāpēc tad ne? Vispirms taču aprakstīji ieradumus un pēc tam to, kā iegrozījās apstākļi.
-
labs stāsts mellenei. Kā vīriecs saprata, ka esat aizlidojuši? Nevis piem nolaupīti no lidostas tualetes?
-
Varu iedomāties to stresu jau pa ceļam un tālāk... Ar lidošanu līdzīgi nav atgadījies, bet ja kādreiz kāda force majore apst.dēļ ir "zem sitiena" palikts jautājums par paspēšanu vai nepaspēšanu, gadās, ka pat atsakos no pasākuma vai cita mērķa, nekā izvēlos baigi stresot. (Bet tas par mani, nevis pamācīiba citiem. :) )
-
Nosēdās un uzzvanīja?
Jā, bet cik ilgi viņš tur gaidīja? Vai gāja uz icentru jautāt, kur palika.
-
kā tur bija ar to vīrieti es vairs neatceros.. toreiz braukšana uz Latviju vispar bija ekstremāls pasākums.. jau normalos apstakļos nokļūšana galā prasīja milzumu nervu..jo no Bristoles RIX nemaz nav... jālido pie leišiem un tad jamenedžējas tālak... naktī Rīgā, no kurienes atkal jadomā -Kā tālāk... faktiski šis bija viens no iemesliem ,kādēļ parcēlāmies no Paradīzes zemes malā uz burzmainu civilizāciju...
es vēl tagad, lidostās vienmēr atceros to dullo skrējienu,kad berns jož man pakaļ ar čemodānu ,kurš gandrīz paša augumā, pa spogulainam grīdām, nesašņorētiem zābakiem, kantēdams uz līkumiem ar garo rokturi un māte tik brēc - skrien, skrien ..runāsim vēlāk... :rat: :rat: :rat:
-
Nu un ko ar to gribēji pateikt, nesaprotu, izlasīju gan pa digonāli. Tāds kā diensgrāmatas ieraksts vai pie smiekligiem atgadījumiem?
-
pļāpa - bet forši taču
-
Mellen, a vot pasaki godīgi - izstāstīji tik kolosālu piedzīvojumi ka aš nosvīdām kopā ar tevi šito lasot... bet uzrakstīji pilnīgi kautkādu nesaistītu, viegli kašķīgu ievadu, un tēmas nosaukumu uzliki nevis intriģējošu "Lieldienu brīnums lidostā" vai "Trakais skrējiens lidostā", bet beztēmas bezsakaru...
tas tā speciāli - sak, pie kājas man jūsu īdēšana par sakarīgiem virsrakstiem, vai vnk tā sanāca?
-
Emīlij-
Jā, tēmu atvēru viegli kašķīgā noskaņojumā,lai var runāt par viskko ..mans lidojumpiedzīvojums bija tikai sarunas uzsākšanai, ar vieglu norādi, ka nemaz tā nestrādā tā virsrakstu būšana un ja nedrīkst novirzīties, tad nesanāk nekāda normālā saruna un tai jāizsīkst pēc 10ā komentāra ,ņemot vērā komentētāju skaitu :blushing: ...( tak tavā tēmā arī, saruna nevirzas tikai par tēmas uzstādījumu?)
man nav nekas pie kājas, bet man liekas, ka esam laukā no tā vecuma,kad būs noradīt -kā jums maut(it sevišķi jau sarunu forumā)...bet tas štruc, es par to jau izteicos sākumtēmā..
-
es īsti neizprotu tos uzbraucienus par "norādījumiem"... nekur nelasīju kādus norādījumus vai noteikumus, man vairāk izskatījās pēc lūguma. bet nu labi. ja jau tik ārkārtīgi nepatīkami ir citu cilvēku _lūgumus_ ... savi principi, protams, pāri visam.
-
Piton... ja konkrēts _lūgums_ izskan vairāk kā vienu reizi(no priekšniecības puses) tad es jau to vairs neuztveru,kā parastu lūgumu..bet gan ,kā konkretu norādījumu...ar rādāmkoku :talking:
nekas tāds.... :blushing:
vispaar..man spriekšlikums- davaij beidzam sarežģīt dzīvi... :smoker: nebaidam prom viens otru, jo patiesībā smilšukastei nav nekādas vainas...
:d_w:
-
Es kopš sestdienas vakara biju nolēmusi, ka iepauzēšu un paklusēšu, bet Tavs stāsts ir fantastico!
Paldies, jo tas ir iedvesmojoši - rīkoties ne tā, kā man ierasts ...
Tā kā man riebjas kavēt, tad jūtot, ka nepaspēšu varu visu atcelt ...
Tā... reiz iznākot no darba atcerējos - bāc, šodien tak man uz teātri, bet izrāde sākas pēc 30 minūtēm ... lieki teikt, ka biļetes 25 km attālumā. Sapratu, ka varu runāt kasē, lai izsniedz jaunas (ir bijuši gadījumi), bet pa ceļam viss tik sastrēdzis un neizbraucams, ka nolēmu - ilgi gaidīto izrādi jāizlaiž ...
Lieki piebilst, ka mājupbraucienā iekļuvām avārijas situācijā, kurā iespējams nebūtu iekļuvuši, ja būtu braukuši uz teātri un vispār ... laikam vajadzēja mēģināt ... Neviens jau nezina, iespējams būtu tikpat dulli, kā mellene un būtu paspējuši ....
Paldies!!!!!
-
Bācien...ko gribi iepauzēt? klavieri taupi??
lai gan, dažreiz vajag :rofl: redz es ar iepauzēju... apdomajos un atnācu jauna un nešpetna :taunt:
man ir daudzi līdzīgi stāsti...kuros eju un paļaujos un daru...jo, ja sāktu domāt..noteikti neizdarītu...
šito laikam iemacījos laikā,kad bija jaiet pie nejauka priekšnieka...
izsauc... zinu galvu mazgās,figņu pieprasīs, atskaitīties vajadzēs utt... jo vairāk domā,jo sliktāk paliek, laiks iet,bet neviens to tikšanos negrasās atcelt..
tad nu mana taktika izveidojās.... uzkrāso lūpas, uzliec smailī feisu un ej pa gaiteni....nebremzē...nonākot pie kabineta, uzreiz klauvē un ver durvis.... vsjo..process palaists.... un jo atrāk..jo labāk...
stresam un domām- kā bus,kas bus neatliek laika.
pārlasīju un sapratu, nekā nebij...šitas ir jau senāk radies, priekšnieks ņepričom...
varbūt man raksturs tāds ???es nez... :confused:
-
Bācien...ko gribi iepauzēt? klavieri taupi??
Klavieri un laiku .... un .... :)
-
man ir paņēmiens "a pajautāt tak var. .. "
darbojas.
vairāk gan darbā izmantoju, kad liekas - viss, izejas nav. A pajautāt tak var... un tā dažkārt pretēji visiem noteikumiem izdodas kaut ko izdarīt, gluži neticamu. gluži kā mellenei lidostā - kad šķiet, a nu... nav iespējams... bet beigās sanāk... jo neapstājies, tik uz priekšu...
-
Neba jau velti jāieplāno lidostās būt laicīgi, nevis tieši pirms lidojuma un 1,5 stunda daudz kur ir par maz. Un tas, ka Ryanair šitik labi izrīkojās - fantastiski labi :) Tikai galvenais, nepieņemt to par normu. Bet nu tak Lieldienu brīnums.
Šitā labi, ka reiz kompānija mani paklausīja uz uz agro reisu no Brēmenes uz Rīgu tomēr izbraucām laicīgi - rinda uz drošības kontroli desmit līkumos + katrai trešajai vācu pensionārei lielās šampūna pudeles somā utt., kamēr katrai atsevišķi tur ieskaidro, ka patiešām mīļāko šampūnu diemžēl nāksies izmest... Bet vispār es labāk lidostā pasēžu, kaut vai uz grīdas ar savu grāmatu vai adīkli, nekā par daudz stresoju :)
-
Lielisks staasts, mellen! Tik dziivi izteelojos juus skrienam cauri lidostai....tas mazais cilveekbeerns...un kkur viirietis aizvien gaida nezinjaa...Shitaadi kadri tiek filmaas uznjemti :)
Un Betons..pats vainiigs, ka neizlasiija, bija veerts
-
Piebilstot pie tā, ko iepriekš teicu, temperaments man nav ne flegmatiskais.,ne melanholiskais un jau kā bērns tiku iemācīta vsur izskriet, visur paspēt (skola, n-tie pulciņi,utt), un pēcāk aiz inerces tādā pat tempā tik turpināju, un pilnīgi jutu, kā stress ielaužas dzīvē, kad gribi nereāli daudz paspēt. Putās reizēm noskrējusies, un ne jau laimīga no tā, bet brīžiem otrādāk. Bet "teicamnieces sindroms", tā sakot, līda pa visām vīlēm laukā un nebija viegli apstāties. Tad nu pirms gadiem 5 mainīju dzīves ritmu, -gan strādāju tikai pusslodzi un ne katru dienu, gan neskrienu svīsdama tur, kur nevar paspēt un lieki jāstreso. Rezultātā -nekāda stresa un cita bauda dzīvot.
-
Mellene, foršs stāsts! :happy: Lasīju un visu redzēju kā filmā.
Notikumu gaitas ņemšana savās rokās arī man ir raksturīga. Saņemos, un tad - par kaunu jau nekas trakāks nebūs. :blushing: Ātrāk sāksi, ātrāk beigsi, aizmirsīsi un punkts. Nepatīk man nekas draudošs, labāk ziepes, bet saskatāmas un saprotamas.
-
Emīlij- "pajautāt ,tak var" tas noteikti ir jāizmanto :yes: vienmēr.... sliktāk no tā netiek. NUUU,javien nejautā cigareti nakts melnumā ,Maskačkas urļikam :talking:
Biļin, šito uzrakstiiju un atcerejos mazliet kriminālu gadījumu no savas jaunības (arī ar skriešanu saistīts)... :faint: ,tik pagaidām kautrējos rakstiit(Nārai var nepatikt ) :rofl:
Un vēl, es atcerejos Filmu Lolas skrējiens,kuru 10 gadus atpakaļ noskatijos 5x, un vairak neesmu redzejusi kopš tiem laikiem...
Īsti un 100% mans viedoklis nav noformējies šai sakarā... vai mūsu izdarītās izveles gala rezultatu maina, vai tomēr tas ir nemainīgs ,un pilnīgvienalga ,kādas ir tās mūsu izvēles.... :confused:
-
Man jau gan liekas, ka gala punkts (rezultāts) ir tur, kur ir. Mēs varam mainīt tikai veidus un attieksmi, ceļojot no punkta A uz punktu B.
-
Tille- to, ka galapunkts(rezultāts) ir tur ,kur ir to es neapšaubu.
arī otrajam teikumam piekrītu..par veidiem un attieksmi... BET ,man čujs saka ,ka nav tik vienkārši, IR jābūt vēl kkam...
ir jabūt kkādam %,kas ir mūsu pašu rokās.
Cik liels tas % ?? vot vapros :confused: :coffee:
-
es tā sasmaidījos par to pagātnes tēmu, kura aizveda uz kapiem..ka jānākk uz beztēmu paturpināt :rofl: :rofl: :rofl:
tik forši :yes:
vispār pēdējā laikā novērojas, ka rodas pārpratumi... nu tadi reāli ...ar rakstiito vārdu...
es piemēram gribēju sacīt pilniigi citu domu...nu pilniigi, BEt ir uzķerts kkas pavisam cits, kas vispār manā galvā nebija...oky..mazak jarunā ar sarkasmiem, līdzībām utt...
tas štrunts...
Mani vairāk nodarbina jautajums..vai tiešām neviens nesaprata manu domu... :confused: vai arī, tik veiksmīgi tēlo...ka neko nesaprot... :confused:
-
Pilnīgi cita pasaule atklājas, ja neliek vispār smailijus. Viens teksts, bet reakcijas tik dažādas, ja ir vai nav pielikts smailijs. Es reizēm tā padauzos. :rofl:
-
Mango
aga... :o
zin cik ilgi es domāju par šo Emīlijas komentāru :
Akšausmas... nu tiešām - lieldienu brīnums!
pirmā doma bija ieņirdz... pēc tam, velk uz zoba- tjip baigais jau brīnums... :faint: tad vispār nesapratu... beigās samierinājos un labi ka kašķi nesaaku, jo laikam jau galiiga ieņirgšana tomēr nebija :rofl: :rofl:
-
:wtf:
no comments...
-
:sad_smiley: :sad_smiley: :sad_smiley:
kapēc :wtf: ????
vai par to, kā es domāju par tavu komentaru??? :rat: ..es tak pastāstu,kā man gaaja gruuti domu izprast, jo neviena smaiļika kas vedinatu uz saprasanu, tikai šausmas...priekšgalā :rofl:
vai tagad arī ,tu mani pāprati ??? jeb es galīgi rakstiit vairs nemāku(par ko, es daudz nešaubos ) :sad_smiley:
-
Starp citu, atcerējos, savus "skrējienus" pēc miljona ... tiesa ne tik dramatiskus ;)
1. "n" gadus atpakaļ jāpaspēj uz Postojnas alām, kur ielaišana konkrētā laikā ... Viens no ķēdes posmiem (protams, atbildīgais par savlaicīgu un drošu nokļūšanu) "klibo" un skaidrs, ka apzināti vēlas iegāzt pasākumu ... Velkas uz 70km/h, lai gan atļautais 120 ....
Pa ceļam samenedžēju vietējos resursus, kas nopirka biļetes un .... 4 minūtes līdz stundai X , 50 cilvēki lēca ārā no busa un skrēja cik jaudāja ... Pie ieejas stāvēja cilvēks ar rokā izstieptām biļetēm un katrs, kurš skrēja garām ķēra pa vienai ....
Paspējām! pirmo reizi redzēju, ka japānīši atkāpās un skrejošos palaida ....
Visātrāk skrēja džeks ar 2 lauztiem kāju pirkstiem. Kad jautāju - kāpēc tik ātri?
Viņš miera vējos - Es domāju, ka nepaspēšu .... :D
2. Roma. Vilcienu streiks. Nekas nenotiek. Esam stacijā, kad mūsu vilcienam jābūt jau prom. Tablo ik pēc 5 minūtēm rāda, ka tas tomēr tūlīt izbrauks ... Līdz peronam kā līdz kosmosam, kad nākamais vilciens - zina tikai Pēteris ...
Izgāju uz risku un kompānijai teicu, ka varam gaidīt brīnumu, lai streiks beidzas un varam gaidīt vēl lielāku brīnumu un skriet ... Neko nevaru solīt, bet ja nu .... Ja nepaspējam, tad jāskrien tikpat liels gabals atpakaļ uz nākamo peronu. Tie, kuri ir bijuši Roma Termini, tie nojauš par ko ir stāsts ... 225,000 kvadrāti ...
Kompānija piekrita riskēt ... tas laikam ir mans tālākais un ātrākais skrējiens 50 cilvēku grupā (ja neskaita skolas krosus) ...
Visi sakāpa vilcienā un bija skaidrs - viss paspējām ... Uz perona stāvot stulbi pajokoju - savu esmu izdarījusi, tagad varat braukt ... Un tai mirklī džeks, kuram visvairāk biju sakāpusi uz varžacīm ... ierāva mani vilcienā ...
Tūlīt pat durvis bija ciet! Sajūta bija dīvaina .. Tādu klusumu laikam sen nebiju dzirdējusi :)
Tas nekas, ka pēc 3 minūtēm durvis bija vaļā un vilciena attiešana atkal bija atcelta .... par laimi vien uz 10 minūtēm ....
Katrā ziņā, mellen, izšķirošos brīžos atcerēšos par Tavu skrējienu! :big_hug:
-
Es domāju ,ka nepaspēšu- labi :yes: un patiesi.... tur jau ir tas dzinulis..baile, ka nepaspēsi )
A bet ar tevi Baacien viss skaidrs :coffee: tu pietiekami izskraidies bariņos :rofl: ... acīmredzot visu koncentrēšanos un enerģiju izliekot tur.
Kad jāskrien pašai un jalemj par sevi ,tad ir atslābums...jo nav tās lielās atbildības,kad dzen izlemt momentā.