Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: Alstere 2015. gada 22. aprīlis, 10:54:24
-
Man grūti klājas. Pa dienu viss normāli: nelielas porcijas, pa starpu neknakstos. Cenšos neēst daudz un pēc 18-iem arī nē, bet apetīte vakarā, kā zvēram. Apēdu savu porciju, bet bads un domas par ēdienu moka nost. 50% gadījumu nenoturos. Ja paēdu tā, lai puncis pilns, svars nāk klāt.
-
Nevar. Man vakarā arī ēst gribās. Nevar aiziet gulēt mierīgi. Mēģinu skrabināties ap biezpieniem, dārzeņiem, liesu gaļu, kāpostu/burkānu salāti labi piesit kuņģi.. Tiesa, es to (vakariņas 23:00 piemēram) varu atļauties, jo pa dienu neuzņemu pat pusi no teorētiski vajadzīgajām kalorijām.
Laicīgi jāiet gulēt. Jānodarbina sevi, nevis beztolkā pie kompja vai tv jādirn. Kad esi aizņemts, tad nav laika domāt par ēšanu. Pat neienāk prātā.
-
Mosh pa dienu normaalaak jaaeed?
No kaapostu/burkaanu salaatiem bez nekaa es toch dabuutu gastriitu un bada sajuutu...
Varu meegjinaat glaabties ar kefiira glaazi... bet parasti neglaabjos, apeedu kko...
Tiiri teoreetiski- man vaariita ola vai divas radiitu saata sajuutu liidz iemiedz...
-
tēju dzert - nepalīdz?
-
Mēģināts - tēja nepalīdz
-
Man teeja tik apetiiti uzdzen...
-
Nu ja, man arī no tukšas tējas tikai vēl vairāk ēst gribas.
Ola jāpamēģina, tas liekas sātīgi un kaloriju maz.
-
Mēģināts - tēja nepalīdz
es piedāvāju ēst normālas brokastis un saprātīgas psdienas, bez nekādiem tur "tikai salātiņi", un tad vakarā var maigāk, un pašā vakarā - tēju
tas ir tikai ieradums.
P.S. Es īsti neizprotu kā kad "neēst pēc 18:00" - cikos tad cilvēks no darba pārnāk? Ja tas ir saistīts ar gulētiešana slaiku un kautkādām stundām pirms tā, nu tad moš vienkārši neēst pirms ielīšanas gultā? Ēdu vakariņas ap septiņiem, pusastoņiem, nav man nekāda bad apirms aizmigšanas vienpadsmitos...
-
Mana metode ir paēst normālas pusdienas ap četriem. Tad vakarā var mierīgi nebūt nekas vai kāds gurķis- tomāts-ābols.
-
Aabols- tukshaa duushaa... man atkal buutu "gastriits"... cik mees dazhaadi...
-
Parasti ap 18:00 esmu jau no darba mājās pie gatavām vakariņām. Un ēst ļoti gribas (brokastis ēstas ap deviņiem, pusdienas ap diviem).
-
No rīta darbā šad tad mēdzu (un šad tad nē) apēst brokastis ap 8:30-9:00 - kultenis, pildītās pankūkas, karstmaize vai kaut kas tamlīdzīgs. Reti piekopju.
Pusdienas kaut kad pa dienu - ja plānoju beigt laicīgi - agrāk, ja vēlu - ap 16:00. Pusdienās kaut kādi salāti no ēdnīcas salātbāra. Bieži vien izlaižu.
Vakariņas a) ārpus mājas ēstūzī kādā, b) fāstfūds (a la narvesena sviestmaizes), c) mājās pēc pilnas programmas, ja laicīgi esmu pārradusies, ja nē - kādi biezpieni, maizīte, svaigie salāti vai kas nu kuro reizi ledusskapī atrodams un auksts aprijams.
Ja vēlais vakars, un es neesmu tikusi pie variantiem a un b, tad ir jau iestājies pieradums pie tukša kuņģa un tāpat neko daudz tur iebāt nevar.
Pilnīgi pietiekami.
-
Man vieglāk vakarā ir neēst vispār. Padzēru tēju un gulēt. un no rīta laicīgi pieceļos (jo ēst gribās!!) un uztaisu kārtīgas brokastis.
Šitas ir ideālais variants, kas izdodas 1-2x nedēļā. Citās dienās ir visādi traucēkļi:
- sieva kaut ko garšīgu izgatavojusi, grūti noturēties, kā arī nemaz nevar neēst, lai attiecības nebojātu
- ieņemu glāzīti visīša "siltumam", uzreiz spēja noturēties par kārtu zemāka
- jāiet ciemos, kur nākas ēst, tāpēc, ka nav iespējams izskaidrot, paldies neēdu...
-
...es atmestu kjedeles...
-
Aabols- tukshaa duushaa... man atkal buutu "gastriits"... cik mees dazhaadi...
Ja man līdz šim nav gastrīta, tad laikam jau šajā dzīve arī nebūs :) Studentu laikos ir visāda ņirgāšanās par organismu piekopta...bet tagad ir veselīgas ēšanas un pofigisma hibrīds.
-
Nu lab, ne jau gastriits... bet aabolus, burkaanus uc briinumus mans rumpis tukshaa duushaa njesapront... izraisa tik apetiiti un viss...
-
Man grūti klājas. Pa dienu viss normāli: nelielas porcijas, pa starpu neknakstos. Cenšos neēst daudz un pēc 18-iem arī nē, bet apetīte vakarā, kā zvēram. Apēdu savu porciju, bet bads un domas par ēdienu moka nost. 50% gadījumu nenoturos. Ja paēdu tā, lai puncis pilns, svars nāk klāt.
Domas par ēdienu moka nost ne tikai dēļ bada, bet arī tādēļ, ka jo vairāk mēs sev kko aizliedzam, jo vairāk to gribas (š.gad. - ēdienu). Tā ka darbojas arī psiholoģiskais faktors.
-
Domas par ēdienu moka nost ne tikai dēļ bada, bet arī tādēļ, ka jo vairāk mēs sev kko aizliedzam, jo vairāk to gribas (š.gad. - ēdienu). Tā ka darbojas arī psiholoģiskais faktors.
Jāaudzina raksturs. Un bez zināmas devas mazohisma neiztikt.
-
man liekas, ka ir tā, kā te jau teica - jaēd normāli pa dienu, tad vakarā negribas. Man pa dienu ir 3 sabalansētas normālas ēdienreizes un vakarā es neēdu, jo nevaru iedomāties saēsties un aiziet gulēt. Kaut ko jau reizēm paķeru aiz ieraduma no vīra šķīvja, kad viņš ēd, bet tie jau sīkumi.Man ir draudzene, kas uz nakti paēd, šausmas, es nomirtu, ja paēstu un ietu gulēt! Kā kuram.
-
Ir cilvēki, kas nespēj neēduši aiziet gulēt :)
-
...toties, ja nepārēdās, tad ir varens sex vakarā! :)
-
A peec seksa veel kaartiigi jaapaeed, jo apetiite uzradusies.