Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: reno 2015. gada 25. aprīlis, 14:49:57
-
Manai draudzenei ofic. noformēta trauma darbā, 2 operācijas, labajai rokai īkšķis nedarbojas,rokā neko nevar noturēt, rakstīt nevar, ar datoru knapi..Nupat beidzās valsts apmaksātā slimības lapa (no pag. vasaras)
Tālāk seko tā daļa, kad man gribas rupji lamāties.
Provinces "tas, kas piešķir invaliditāti" apvaicājies, kā tad ar pirkstiņu. Rentgenu datorā nav pratis atvērt, tātad nav apskatījies, ka plaukstai skrūves iet cauri, un vispār tur kaut kādi kauli saskrūvēti kopā un nekad nelocīsies. Slēdzienā ierakstījis "Sīka sadzīves trauma",3. grupa uz gadu.
Es jau pa telefonu samācīju, lai saliek visus dokumentus kopā -visus slimnīcas izrakstus utt. un raksta sūdzību.Pie viena arī par pirmo neveiksmīgo operāciju. Kam īsti -tāds ir jautājums.
Patiesībā labi, ka tas idiots ierakstīja sadzīves trauma, jo tad ir pamats sūdzēties ne tikai par nepareizi novērtētu traumas smagumu. Jo reāli viņa ir zaudējusi darbaspējas par procentiem 50. Darbs bija saistīts ar lieliem pārbraucieniem ar auto, tagad ilgi braukt nevar -sāp roka. Man liekas, ka sāp visu laiku, pat neko nedarot.
Vai viņam bija jādod kukulis? Vai vnk pretīgs stulbenis? Visu laiku smīkņājošs :veee:
Vēl kronis visam -šī iestāde optimizēta un pārcelta uz blakus novadu, bet sab.transports uz turieni nekursē vispār. Nokļūt var mājas-> Rīga 200km-> Rīga ->Y kantoris200km-> Rīga200km-> mājas 200km ; kopā 800 km un 2 dienas
-
Ir opcija apiet Provinces "to, kas piešķir invaliditāti"?
Vispār jau no šī gada ir mainīta sistēma un nav jābrauc pašam, var salikt visus papīrus (izmeklējumus (kopijas)), ģimenes ārsta iesniegumu, ārstējošā ārsta atzinumu, pašnovērtējuma anketu un nosūtīt pa pastu.
http://www.lm.gov.lv/text/155 (http://www.lm.gov.lv/text/155)
Tevis minētajā gadījumā izskatās, ka kāds no ārstiem nav savu darbu dokumentu sagatavošanas procesā izdarījis līdz galam, pretējā gadījumā jautājuma "kā ar pirkstiņu" nebūtu ...
BET!!! pašam nevajag nekur tos 50% minēt, jo:
"No 2015. gada 1. janvāra personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanas nepieciešamajam vecumam izvērtē funkcionālos ierobežojumus un tā pakāpi, nosaka darbspēju zaudējumu procentos un:
- ļoti smagā invaliditātē, nosakot I invaliditātes grupu-darbspēju zudums 80-100 procenti;
- smagā invaliditātē, nosakot II invaliditātes grup –darbspēju zudums 60-79 procenti;
- mēreni izteiktā invaliditātē, nosakot III invaliditātes grupu –darbspēju zudums 25-59 procenti."
-
Sūdzēties droši vien var , tik jautājums ir kur ... un par trešo grupu - nu tur pas no 25 - 59 procenti zaudētas darbaspējas , tā kā ... un tas , ka nevar strāddāt tādā vai citādā darbā neiespaido nevienu ne mazākajā mērā , viņiem sociālās problēmas neesot jārisina. kautkā tā.
-
pie Tilles teiktā gribu piebilst , ka jābrauc ir pašam - ja pirmo reizi , kā tas ir šajā gadījumā un - jābrauc pašam , ja mainās grupa vai ir neskaidrības , kas arī ir šajā gadījumā.
-
pie Tilles teiktā gribu piebilst , ka jābrauc ir pašam - ja pirmo reizi , kā tas ir šajā gadījumā un - jābrauc pašam , ja mainās grupa vai ir neskaidrības , kas arī ir šajā gadījumā.
Nav jābrauc pašam obligāti 1.x. Tikai dokumentiem jāpievieno fotogrāfija (ja brauc pats, fočē uz vietas).
-
Tad iznāk, ka jāsūdzas labklājības ministrijā?
Vēl viņai priekšā tikpat smaga saruna ar darba devēju. Vienīgais, ko varēju ieteikt -nekādos apstākļos neraksti atlūgumu! Jo piedāvātais variants pārcelties uz Rīgas kantori (nupat iedzīvojusies savos laukos) viņu neapmierina. Pie kam provincē viņa varētu strādāt
Bet vispār tur tik daudz problēmu -pirms tam pacietīgi vilka milzīgu slodzi
Nožēlojamākais ir tas, ka pie traumas ir konkrēts vainīgais, kas laikam nav pat īsti apvaicājies. Varbūt uzreiz vajadzēja tiesā sūdzēt
Ai... sūri
-
vai tad veselības ministrija vairs nav ? kauns man , bet tiešām nezinu ! drīzāk vajag pie sakarīga jurista pakonsultēties , kas zina likumus ar visiem līkumiem.
-
Vispār, ja trauma gūta darba, tad darba devēju var izdrāzt. ES tagad nepateikšu tieši to regulējumu, bet vai tik darba devējam tad nebija visi izdevumi un zaudējumi jāapmaksā. Precīzi noteikti zinās Darba inspekcija. Un noskaidrot to var jebkurš.
-
Ja dd vaina nav pierādīta,bet ir pierādāma, un dd neatzīst, tad nāksies sūdzēt tiesā. Turklāt, ja mēģinās atlaist, tad arī par to.
par tiem 50% darbspēju būtu jābūt kompensācijai, kas saistīta ar oficiālo vidējo izpeļņu. Ja dd nemēģinās no savas vianas izlocīties. + ārstēšanās izdevumi, ieskaitot transporta...
Labāk sūdzēt jurpersonu, ja firma grasās vēl darboties. Pat ja vainīga konkrēt fizpersona, IMO,lielākas izredzes. Firma, ja vēlēsies, varēs pēc tammēģināt to piedzīt no vainīgā darbinieka, bet diez vai izdosies...to vainu vajadzēs tiesā pierādīt...
Firma jau nav ieinteresētā neko atzīte nekādā gadījumā. Pat ja clv pietiks pacietības sūdzēties un tiesāties un tas pat izdosies, tad max samaksās to pašu, ko pie atzīšnas + tiesu izdevumus...
-
Vajag smalkus papiirus no aarsteejoshajiem aarstiem. Pat ja tas experts buutu pratis to rtg atveert, nenoziimee, ka buutu to sapratis.
-
Paldies, krāju padomus. Pazīstot-neticu, ka spēs prasīt kompensāciju. Bet varbūt izdosies sakūdīt. Organizācija liela,bet ne ar biznesu saistīta.Tādēļ vēl jo vairāk nevajadzētu tikt iepītā tik neglītā attieksmē pret darbinieku.
Par visiem papīriem -skaidrs. Ja rakstīs sūdzību, lai liek klāt visu.
-
Paldies, krāju padomus. Pazīstot-neticu, ka spēs prasīt kompensāciju. Bet varbūt izdosies sakūdīt. Organizācija liela,bet ne ar biznesu saistīta.Tādēļ vēl jo vairāk nevajadzētu tikt iepītā tik neglītā attieksmē pret darbinieku.
Par visiem papīriem -skaidrs. Ja rakstīs sūdzību, lai liek klāt visu.
Ja ir psiholoģiska rakstura grūtības, var vnk uzrakstīt pilnvaru spējīgam juristam, tad nekur nebūs pašai jāiet.
-
Man šķiet, ka tur pat sūdzību nevajag, vnk jādod pārskatīšanai, jo ofic.noformēta trauma darbā nekādi neiet kopā ar sīku sadzīves traumu. Varbūt vsp ne tos papīrus skatījās?
-
Darba inspekcijai tak ar kaads papiirs buutu jaadod (es taa iedomaajos). Vsp par darba traumaam nule tiek zinjots mentenei (neprasiet, ko tie imbecili vareetu tur veerteet, vet nu infa pie vinjiem nonaak)...
-
Nu jā, tās es domāju -ne jau uzreiz kā sūdzību, bet lūgumu pārskatīt "'ņemot vērā, ka..."
-
Mana atbilde tev droši vien maz ko līdzēs, bet vīrtēvam invaliditāte tika nokārtota bez viņa kaut kur braukšanas, vienkārši par to parūpējās ģimenes ārste.
-
Tamā komisijā tādi mērgļi sēž, ka izteikties negribas..Attieksme super ciniska..Varētu padomāt, ka tur iet veseli cilvēki ar nodomu izkrāpt valsts naudu. :(
-
Daļa tieši tādi arī ir.
-
Liela dalja (es pat teiktu- lielaakaa) iet ar domu izkraapt naudu, jo straadaat negrib... a energjijas tik daudz, ka arklaa juugt vareetu...
Kkaa ljoti neobjektiivi mums tas viss...
-
Liela dalja (es pat teiktu- lielaakaa) iet ar domu izkraapt naudu, jo straadaat negrib... a energjijas tik daudz, ka arklaa juugt vareetu...
Kkaa ljoti neobjektiivi mums tas viss...
Dabiska cilvēka vēlme. Un dakteru attieksme arī dabiska.
-
absolūti normāli , ja cilvēku nosūta ģimārsts uz komisiju sakarā ar virkni slimību , nu labi , Piafas un Inešuka izpratnē nosimulētu artrītu , izbumbuļotām locītavām, 9 disku trūcēm un komisijas vadītāja uzpļērc - ko te velkās , kādu grupu te vēl meklē , ja holesterīns 27 ... cilvēks zina tikai to , ka viņam sāp , viņš nevar pastrādāt , un tad viņam skaidrs , ka tur nav ko meklēt , jo ir simulants. ok , kādam tas var šķist normāli . man tā nelikās . ne jau zināja , kas tas holesterīns un cik svarīgs .
-
Tāpat kā ir profesionāli pabalstu prasītāji, ir arī profesionāli slimnieki. Kas, manuprāt, neatceļ prasību ārstiem izturēties pieklājīgi un ar cieņu.
Atslogot tās komisijas varētu, papildinot diagnožu sarakstu, kurām invaliditāti var dot, neskatoties. Man bija liels pārsteigums pirms dažiem gadiem, kad ar Dauna slimību slima bērna mamma cīnījās par 1. invaliditātes grupu savam bērnam. Viņai bija bailes, ka, ja viņai kas notiek (bija jau gados), tad bērns ar 2. grupu, kas viņam bija iedota, tiks uztverts par parastu, pieskaitāmu pilsoni, neskatoties uz to, ka viens dzīvot nevar, jo netiek galā ar elementārām sadzīves lietām. Es biju naivi iztēlojusies, ka šādiem pacientiem 1. grupa pienākas automātiski!
-
Nesen vēl taču rakstīja par to, ka cilvēkiem ar amputētiem locekļiem ir katru gadu jāiet tā komisija, lai pagarinātu invaliditātes grupu - sak, nevar jau zināt, varbūt kādam ķirzakas gēni un norautas ekstremitātes pašas pieaugs...
-
Par amputaacijaam piekriitu- stulbi...
Aber Dauniitis no Dauniisha visai atshkjiras, lai visiem pirmo grupu dotu...
Tiesa gan, likt iet ik pa laikam ir bezjeedziigi- neba nu shie mainiisies...
-
Nesen vēl taču rakstīja par to, ka cilvēkiem ar amputētiem locekļiem ir katru gadu jāiet tā komisija, lai pagarinātu invaliditātes grupu - sak, nevar jau zināt, varbūt kādam ķirzakas gēni un norautas ekstremitātes pašas pieaugs...
jap, onkam, kas pus kāju pazaudējis jau 2. pasaules kara laikā bērnībā, tai skaitā... Ja jau tā kāja līdz šim nav ataugusi, vai tad tiešām mediķi vēl cer? :D
-
Par teemu iedomaajos- nesen kkur lasiiju rakstu par amerikaanju kjirurgu, kursh atsaacis straadaat peec smagas muguras traumas- nekustiigs no viduklja uz leju... protams, tur tehniskaas iespeejas ar citas, shim kruti ratinji, kurus var transformeet taa, ka shis it kaa staav, un var mieriigi straadaat, jo galva un rokas ta veselas...
Taapat ir pulka profesiju, kur ar labu proteezi var mieriigi straadaat...
kkur man pa galvu jaucas, ka, noveerteejot darbaspeeju zudumu, njeema veeraa arii nodarboshanos... baleriinai un graamatvedim tom dazhaadas taas speejas vajadziigas... vot neatceru, kaa bija ar taam invaliditaates grupaam...
Bet nu te atkal buutu plashs darbalauks sociem un nva- paarapmaaciit cilveekus un kkaa samotiveet darboties, nevis par varas makti censties pieraadiit, ka neko nevaru...
(Nesaku, ka nav gadiijumu, kas tieshaam neko nevar)