Sarunu forums
Ikdiena => Buduārs => Tēmu iesāka: Nomade 2015. gada 26. aprīlis, 15:35:22
-
Dikt'jau skaists padoms - tev vairāk jāparūpējas par sevi. Forši. Ar ko sākt?
-
kad tev lūdz kaut ko izdarīt, apsoli, bet nedari
-
Hehe, sākt ar to, ko tu nedari - piemēram, izgulēties normāli, ēst kārtīgi, neuzņemties visus iespējamos un neiespējamos darbus, lasīt labas grāmatas :)
-
Easy - pārtrauc domāt un rīkoties no pozīcijas "kā labāk citiem " un pievērsies veselīga egoisma attīstībai.
-
Precizēšu, vecais bērns ir savās studiju gaitās, jaunais grib un skaitās dikti patstāvīgs. Raizes par maziem bērniem atkrīt. Raizes par mājmīluļiem arī diemžēl vairs nav. It kā sanāk, ka ir milzums laika, kuru neprotu izmantot SEV! Neprotu.
-
Kā, tev ar sevi garlaicīgi? Ok. Ko tev patīk darīt? Ko vienmēr esi gribējusi izdarīt, bet nav sanācis? Man piemēram ļoti patīk atrast laiku šad tad pasēdēt kafejnīcā pie loga, lasīt grāmatu, knibināties ap garšīgām lietām un vērot garāmgājējus. Man patīk visādi kursi.
Kaut kas tāds tavu laiku nevar aizpildīt?
-
Precizēšu, vecais bērns ir savās studiju gaitās, jaunais grib un skaitās dikti patstāvīgs. Raizes par maziem bērniem atkrīt. Raizes par mājmīluļiem arī diemžēl vairs nav. It kā sanāk, ka ir milzums laika, kuru neprotu izmantot SEV! Neprotu.
Pasaulē labākais stāvoklis! Izvelc to sarakstu, kur rakstīts "Ko es labprāt darītu, ja vien jūs visi man nemaisītos pa kājām"...tie parasti ir gari :) un tad tik sāc no vienas malas.
-
Nu, kā lai saka, ... sabiedrība man nav baigi vajadzīga... bet šajā svētdienā atskārtu, ka sēžu mājās, viss apdarīts un padarīts... ko pasākt? Iet staigāt, krāsot matus, sērfot pa apģērbu veikaliem? ... vienvārdsakot, atkal ir "low profile", un stulbais (a varbūt ne stulbs) družkas ieteikums (minēts virsrakstā).
-
Nu, var jau arī pa veikaliem...bet ir tak interesantākas lietas! Tik burvīgā laikā kā šodien var vienkārši staigāt un skatīties, kā pumpuri plaukst :)
-
No vienas puses - kā var nezināt, ko ar sevi sadarīt?! No otras puses, varbūt būt tik nolādēti pašpietiekamai, kāda esmu es, arī nemaz nav labi :smoker:
-
Noamde, man tā pati problēma. Jo vienmēr ir laiks darīt to, kas patīk, bet tas, kas patīk, arī apnicis. Neviens pa kājām nemaisās. Apnikušas grāmatas, seriāli, kafejnīcas, viss apnicis, nav nekādu alku. Neko nevaru ieteikt, pati mokos ar šo. Iespējasm tām, kas visu laiku tīra māju vai tml, ir citādāk.
-
Āāā...nu, jums tiešām nav citu fantāziju, kā tīrīt māju un staigāt pa veikaliem? Par šitām abām darbībām patiesībā būtu jauki, ja kāds piemaksātu.
Eh, ja man būtu lielāka brīvība laika ziņā...es mācītos valodas, lasītu, noskatītos visas garām palaistās labās filmas, vingrotu daudz ilgāk nekā tagad, daudz staigātu pa āru, ietu uz koncertiem...kaut kā tā es iztēlojos savas saulainās vecumdienas :)
-
flyingcat. Tu nesaprati - tas, ko Tu nosauci - koncerti,pastaigas, vingrošana, gulēšana utt, ir pieejams un apnicis, tā ir ikdiena.
-
flyingcat. Tu nesaprati - tas, ko Tu nosauci - koncerti,pastaigas, vingrošana, gulēšana utt, ir pieejams un apnicis, tā ir ikdiena.
Nu, Tev varbūt ir pavisam citas vēlmes, bet kaut kādām taču jābūt? Tas jau ir individuāli.
Vienkārši, nu, mājas tīrīšana diez vai ir tas, par ko visas sapņo :)
-
To, ka visam ir laiks un to nav kur to laiku likt, nesapratīs tās, kam laika nekad nav. Ja visas vēlmes pietiek laika īstenot, tad vēlmju vairs nav, jo viss ir apnicis, neko jaunu vairs nevar izdomāt.
Bet šī nav mana tēma, tā ka aizveros, moš Nomade citādāk domāja.
-
nu tad ir jāiet tajā Jēkaba ceļā
Ja pilnīgi viss apnicis
Vai jāsāk izšūt krustiņdūrienos -tas novedot tādā kā transā
-
Par Jēkaba ceļu sen jau domāju, bet tas jau nepaņem visu dzīvi. Visproblemātiskāk ir - ko darīt katru darbdienas vakaru, tad tak neies Jēkaba ceļā :D
-
Izmet riņķi ar velosipēdu, katrai dienai uzliec mērķi, katrai dienai arvien augstāku.
Iemācies kaut ko jaunu, kam vajadzīgs regulārs treniņš.
-
Ejot varbūt nāks apskaidrība.
Sāksi strādāt par brīvprātīgo. Kaut vai patversmes suņus ved staidzināt
sāc krāt markas
vēl taču ir visādi vienkārši hobiji -kaligrāfijas kursi, postkrossings
-
Tāds kā tukšās ligzdas sindroms. Viss pāriet , pāries arī šis! Ko un kā darīsi - tikai tavā ziņā.
Kād jutos līdzīgi- sāku apgūt lietu,kas mani sen bija interesējusi. 3 gadus reizi nedēļā braukāju uz Rīgu uz lekcijām, daudz lasīju,tajā laikā pati priekš sevis daudzas lietas "saliku pa plauktiņiem". Kad mācības beidzās- kā no gaisa nāca darba piedāvājums. Darbā iegrimu līdz ausīm.
Vienmēr esmu bijusi gana pašpietiekama
-
Tas viss katrai ir individuāli. Man nebūtu problēmu pašai dienu aizpildīt, it īpaši vasarā. Turklāt ideāli, ja nauda nav problēma.
Varbūt suni ievies? Būs, par ko rūpēties un ar ko garās pastaigās iet.
-
pareizi -suņus! Varēsi parciņos kontaktēties , braukt uz izstādēm -urā, jaunā dzīve
-
Nu jūs ko ... suni. Man nevajag kādu, par kuru man jārūpējas. Es gribu pati sevi lutināt - laikam jau atkal sanāks kā vienmēr: aizdošanās uz bodi pēc kurpēm.
-
Nomade- arī tas apniks! :)
Man ar savu kurpju kolekciju laikam jābrauc uz kādu andeli. Jā, lielākā daļā, pirkti tieši tādos dvēseles brīžos. :sad_smiley:
-
Njā. Un tā vienmēr. Tiem, kas zina ko ar sevi darīt, tiem nav laika, kam ir laiks, tie nezina, kur to grūst... :D
-
Trix- Tu neuztvēri īsto "noti" :cool: .. . Kad mani bērni bija mazi+vīrs pusgadu reisā jūrā+darbs+ hobijs+vecāki laukos, pat sapņot nevarēju par tādu extru kā laiks sev! Bet! Bērni aizgāja studēt, vecākajam ir ģimene, jaunākais - studē kontinenta otrā malā.
Likās,ka nu gan metīšos sevis milēšanā...dzīve apstādināja tā konkrēti- pēc smagas muguras operācijas 5 gadus invaliditāte. Vairāk negāju pagarināt, jo tas ir tik pazemojoši :(.
Joprojām mācos dzīvot sev :) ! nejaukties lielo bērnu dzīvē ar padomiem, nemesties lāpīt pasauli utt...Labi,ka attiecības ar vīru ir labas un draudzenes , joprojām tās pašas :)
-
Mērfija likums. :)
-
Izmet riņķi ar velosipēdu, katrai dienai uzliec mērķi, katrai dienai arvien augstāku.
Iemācies kaut ko jaunu, kam vajadzīgs regulārs treniņš.
Tu, Nomade, pat iedomāties nevari, cik vērtīgs ir šis padoms. Nav obligāti velosipēds. Bet fiziskā aktivitāte - tā, kas Tev vislabāk patīk/padodas. Tici man, vēl desmitiem Tevu līdzgaitnieču dara to pašu un viņas savās nodarbēs vienojas interešu grupās. Un tas dod procesu ar jēgu ilgtermiņā, tas dod dienai, sezonai, gadam piepildījumu. Tas dod mērķus, gandarījumu, komunikāciju un beigubeigās - arī uzlabo veselību.
Ja teiksi, ka viss riebj, nu.. tad neko darīt, sēdi uz gultas malas un gaidi nāvi.
-
Brīvprātīgais darbs. Palīdzība citiem. Tas ir daudz vairāk "priekš sevis" nekā sākumā liekas. Un jā - fiziska kustēšanās!
-
Man tā pati problēma, kas Nārai.
Brīva laika daudz, naudas (kamēr vēl strādāju), pietiek, viss apnicis.
Labprāt sportotu/klejotu, bet kāja neatļauj.
Izšūšana/adīšana nevilina.
-
sāc čakarēt vīriešus internetā, piemēram... jeb tas arī apnicis/
-
Man laika atliku likām ir bijis vienmēr,arī tad,kad bērni bija mazi. Es neticu šādam tekstam,ka nav laika, tā ir neprasme organizēt savu laiku, lai pietiktu arī sev.
-
Man vienmēr ir licies dīvains tas uzstādījums-jārūpējas par sevi,jāmīl sevi,jālutina sevi utt un kādā veidā gan tas darāms .Tātad tiktiešām kaut kas ir jādara,lai šo procesu veiktu.Vienmēr ir kaut kas JĀDARA.Bet kad tad vienkārtši ļausies laika plūdumam un darīsi tikai to,ko rokas un sirds prasa?Jā,darba attiecībās ir jādara,tas ir nolīgts,tavs laiks ir nopirkts un darbs ir jādara.Bet pēc tam?Kas ir JĀDARA?Nu kamēr bērni aprūpējami-arī tas ir darāms brīvprātīgi obligāti.Bet kamdēļ kaut kas jādara,ja jūties tā,ka neko negribi darīt?Iesaistīšanās kādās aktivitāšu grupās arī uzliek pienākumu,kas jādara.Ja neko lāga negribas,var tak nedarīt neko?Izslēdzot protams kādu slimības gadījumu,kad labāk nomirs badā,nekā piecelsies no gultas.
Kad ir brīvbrīdis-nekas nav jādara tikai tāpēc,ka ir jādara,tas laiks ir sev,kad visādi pienākumi ir aizmirstami.Arīi tad ja jūties sūdīgi-nav nekur jāskrien meklēt mierinājumu.Tavas problēmas ir tikai Tavas un tās neatrisina kurpju veikals,ne skraidīšana pa pasauli.Cilvēks piedzimst brīvs un no pirmās savas dienas māk DZĪVOT.Ar stulbiem pienākumiem viņu pamazām apkrauj vecāki,sabiedrība.Ir bēdīgi,ja cilvēks nonāk tiktāl,ka BEZ pienākuma vairs nespēj dzīvot un labi justies!
-
Man vienmēr ir licies dīvains tas uzstādījums-jārūpējas par sevi,jāmīl sevi,jālutina sevi utt un kādā veidā gan tas darāms .Tātad tiktiešām kaut kas ir jādara,lai šo procesu veiktu.Vienmēr ir kaut kas JĀDARA.Bet kad tad vienkārtši ļausies laika plūdumam un darīsi tikai to,ko rokas un sirds prasa?
Man arī tas licies dīvaini. Līdz šim darbs-skola-mājas-dzīvnieks. Kad kāds un vairāki ķēdes posmi no šī visa iztrūkst, tad paliek pāri tas laiks, kad nezinu, kā to veltīt sev, kā man ieteica. Varētu pievērsties skaistumkopšanai
-
No problemo. Slaistoties un tādā veidā veltot laiku sev, var palasīt arī internetā kaut ko sev interesējošu.
-
Aha. Var pieteikties par sarunu foruma moderatoru. :D
-
"Arīi tad ja jūties sūdīgi-nav nekur jāskrien meklēt mierinājumu.Tavas problēmas ir tikai Tavas un tās neatrisina kurpju veikals,ne skraidīšana pa pasauli"
Šim nepiekrītu. Ja ir sūdīgi, ir jārunā ar kādu (nu vismaz man tā ir). Ja pasaka uz āru, paliek vieglāk (nu kaut vai tepat forumā). Loģiski, ka tas problēmu neatrisina, bet uz sirds paliek vieglāk. Un arī kurpju pāris to sirdi uz brīdi atvieglina :))
-
A es gan zinu, ko darītu, ja:
a) pietiktu laika;
b) pietiktu naudas;
c) pietiktu veselības
Uzstādītu sev mērķi apmeklēt (nu kaut vai) visas Latvijas pilis (muižas, baznīcas, noteikta arhitektūras stila celtnes, dabas liegumus vai rezervātus - nu uztvērāt domu, ja?). Ar nakšņošanu ne krutākajās, bet foršākajās viesu mājās un šampi jūras krastā sev, mīļajai :)
Un ziniet, kas ir labākais? Ka man tas viss būs un es to izdarīšu :) :big_hug:
-
Es ik pa laikam nobaidos, ka no garlaicības nodzeršos.
-
Nāra :))))))))))))))))))))
-
A es gan zinu, ko darītu, ja:
a) pietiktu laika;
b) pietiktu naudas;
c) pietiktu veselības
Uzstādītu sev mērķi apmeklēt (nu kaut vai) visas Latvijas pilis (muižas, baznīcas, noteikta arhitektūras stila celtnes, dabas liegumus vai rezervātus - nu uztvērāt domu, ja?). Ar nakšņošanu ne krutākajās, bet foršākajās viesu mājās un šampi jūras krastā sev, mīļajai :)
Un ziniet, kas ir labākais? Ka man tas viss būs un es to izdarīšu :) :big_hug:
Tas ir labi, ka ir mērķis. Es gan laikam viens ar šampi jūras krastā nesēdētu. Tad būs skumjas klāt un beigas pasākumam.
Man arī ir mērķi (precīzāk sapņi), bet cik es sapratu topika ideju - Nomade īsti nezina, ko iesākt, bet tai pat laikā neko nevēlas un jautājums ir - ko viņai darīt.
-
Sākt kaut ko gribēt.
-
Ja jau par sevi ir paruupeets liidz klinjkjim, var saakt ruupeeties par kaadu citu... jebkaadaa formaataa... kaads nu praataa naak...
-
A es gan zinu, ko darītu, ja:
a) pietiktu laika;
b) pietiktu naudas;
c) pietiktu veselības
Uzstādītu sev mērķi apmeklēt (nu kaut vai) visas Latvijas pilis (muižas, baznīcas, noteikta arhitektūras stila celtnes, dabas liegumus vai rezervātus - nu uztvērāt domu, ja?). Ar nakšņošanu ne krutākajās, bet foršākajās viesu mājās un šampi jūras krastā sev, mīļajai :)
Un ziniet, kas ir labākais? Ka man tas viss būs un es to izdarīšu :) :big_hug:
Tas ir labi, ka ir mērķis. Es gan laikam viens ar šampi jūras krastā nesēdētu. Tad būs skumjas klāt un beigas pasākumam.
Man arī ir mērķi (precīzāk sapņi), bet cik es sapratu topika ideju - Nomade īsti nezina, ko iesākt, bet tai pat laikā neko nevēlas un jautājums ir - ko viņai darīt.
Vai es minēju, ka 99% cilvēku es neieredzu? :D
-
"...bet cik es sapratu topika ideju - Nomade īsti nezina, ko iesākt, bet tai pat laikā neko nevēlas un jautājums ir - ko viņai darīt."
Nu kā ta neko nevēlos, vēlos, tak tāpēc prasu padomu, vot tikai nesaprotu - KO? un KĀ izpaužas parūpēšanās par sevi.
Man interesē, ko cits saprot ar "parūpēšanos par sevi", ja ir laiks un iespējas.
-
He, taa Tu nez vai pie atbildes tiksi, jo katram tak savs...
Ja mineeji skaistumkopshanu- iizii, ej iekshaa sev tiikamaa salonaa un sastaadiis Tev kopshanas programmu ka vai nu...
-
Es neticu, ka bezjēdzīga naudas tērēšana veikalos/salonos var ilgtermiņā dot kaut ko būtisku. Ja godīgi, man vienmēr ir licies, ka šo pasākumu mērķauditorija ir tieši cilvēki, kuri nesaprot, kur sevi likt.
Joks jau ir tāds, ka lietas, kas dod patiesu un ilgtermiņa gandarījumu, nav izdarāmas pa vienu stundu un garāmejot. Patiess prieks ir atalgojums par patiesu, ar iedvesmu veiktu piepūli, lūk! (mēģinu atradināties no "vot" :) )
Man pašai ir sajūta, ka šo laiku esmu gaidījusi visu dzīvi- kad bērni būs pieauguši, kad neviens nebūs no manis tik stipri atkarīgs, lai man nebūtu izvēles. Atbildīgi saku: šis ir labākais laiks manā dzīvē! Ar visu to, ka esmu nokrāvusies ar darbiem- bet tie ir darbi, kuri mani interesē, kurus es pati - nevis kāds aprobežots priekšnieks- esmu sev izdomājusi :)
-
Vai es minēju, ka 99% cilvēku es neieredzu? :D
Tas norāda uz ļoti dziļu problēmu :(
-
Vai es minēju, ka 99% cilvēku es neieredzu? :D
Tas norāda uz ļoti dziļu problēmu :(
Esi mierīgs. Mēs tak piederam pie tā atlikušā viena procenta. ;)
-
škiet, ka kāds jau minēja, jāatrod nodarbošanās, kas ir ar progresu, tas ir kaut vai sixpack trenēt vai joga vai klišejiskais ieteikums mācīties jaunu valodu, un skat pēc kāda laika spēj sēdēt lotosa pozā vai sāc saprast filmu spāņu valodā. tas ir zināms "draivs", kad pie pietiekošas motivācijas nepamest iesākto, pēc kāda laika sāc redzēt rezultātus tam ko iesāki tāpat aiz neko darīt.
-
Man kaut kā šķiet, ka tēma " pa tukšo"...
Cik sapratu, tad autorei kāds/kāda ir teikusi šo frāzi, ka vajadzētu parūpēties par sevi. Manuprāt, autorei pašai no sarunas konteksta taču vajadzētu saprast ko sarunu biedrs ar to domājis. Ja nesaprata, var taču sacītājam pārjautāt.
Es/mēs tikai varam minēt un ne ko vairāk kā : - sāc valodas mācīties, kalnos kāpt utt. ieteikt nevaram.
Var jau būt, ka sacītājs bija domājis par vizuālo tēlu (?, tā ir tikai interpetācija).
Respektīvi jāmeklē domas pirmavots.
Man piemēram, draudzene ieteica "vairāk iet cilvēkos", jo " Tev taču garlaicīgi", lai gan patiesībā garlaicīgi ir viņai.. :P
-
Pif, es domāju, ka neviens te nevienā tēmā dzīves jēgu nav atradis. Tā kā var teikt - viss pa tukšo.
-
Es, laikam mūžīgais oponents (ātrumā nevaru izdomāt kādu ķēmiņu likt).
Beton, nepiekrītu. Man šeit - forumā nekas nav "pa tukšo". Es daudz mācos - galvenokārt, kā nevajag darīt...
-
Man gan forums ir vairāk pļāpātava. Katrā ziņā es savus lēmumus nebalstītu uz komentāriem. Jā, interesanti uzzināt viedokļus, tas gan.
Varbūt atradīsi dziļu tēmu pie politikas vai ekonomikas, kur sev atradīsi kaut ko "ne pa tukšo"?
-
Pat grūti saprast, ko ieteikt... Man pašai, lai cik būtu laika, visu aizpildīšu un negarlaikošos ne grama. Pašpietiekamība?
Jā, un priekš manis vazāšanās pa veikaliem der tikai garastāvokļa sabojāšanai. Ja kāds rūķītis visu iedomāto/vēlamo uz burvju mājiena klāt piegādātu, būtu laimīga veikalos kāju nespert.
-
Nomade, atvainojos, ja aizvainoju.
Ko darīt, ja esmu rīcības cilvēks: ir problēma - jābūt risinājumam, vai arī ja nav risinājuma -jāaizmirst...un jādzīvo tālāk. Un pļāpāt man nepatīk.
Tagad saprotu, ka mani " lietisķie" padomi kaut kā skarbi izklausās.
Kā jau teicu: es mācos...kā nevajag un tas attiecas arī uz mani pašu.
-
Pif, absolūti neko neņemu ļaunā, kāpēc gan? Par tēmu - nu nav jau risinātas eksistenciālas problēmas, protams, bet šādas tādas atziņas ir gūtas (man, priekš sevis). Patika "veselīgais egoisms", tas man jāiemācās. Aizdomājos pie "tukšās ligzdas sindroma" - jā, tas ir par mani. Mērķis un fiz. aktivitātes - te nu man ir problēma, fiz. akt. it kā patīk, bet nav pietiekamas gribas īstenot mērķi; suns atkrīt - tikko zaudēju savu mīluli un joprojām ir smagi; princips "apsoli, bet nedari" arī nav manējais, jo esmu pārāk apzinīga; kas ir Jēkaba ceļš, to goglēšu; vīriešu čakarēšanu internetā - varētu, bet nav iekāriena.
Tā ka, ne gluži viss velti.
-
Nomade, a paceļot kaut kur? Cik finanses atļauj. Arī tepat pa Baltiju uz pāris dienām ir forša pārmaiņa ikdienā. Man patīk.
-
Vajag darīt to,ko tu gribi un kas tevi interesē,noteikti ir vēl daudz lietu,ko tu vēlētos apgūt.
-
tur jau tā nelaime, ka it kā gribas , bet enerģijas nav
-
Kad nav enerģijas,tad jāļauj sev atpūsties neko nedarot.
-
Kad nav enerģijas,tad jāļauj sev atpūsties neko nedarot.
Man tas neko nedarīt darbojas nevis atpūtas virzienā, bet rada vēl lielāku noguruma sajūtu. Reizēm ļoooti gribas visu dienu pavadīt gultā lasot, skatoties tv un visādi laiskoties, bet jo vairāk slinkoju, jo grūtāk pēc tam sākt darīt jebko. Galva dulla, pat domāt slinkums :) Bīstami :)
Bet piespiežot sevi pirmās 5 min., tālāk jau inerce dzen darboties
-
Tik taa piespieshanaas veselu dienu prasa...
-
piespiešanās uz dajebko ir normāla parādība.
miers velk uz mūžīgo mieru...
-
Tad visveiksmiigaak man sanaak muuzhiigajam mieram gatavoties... veel tik dublju vannas jaaieviesh, lai pie zemes radinaatos... mosh augoshaa patika daarzaa raknjaaties nav vecums, bet taa pati gatavoshanaas?