Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: taj 2015. gada 19. jūnijs, 06:34:45
-
Kādus amatus zināt, kur nav jāstrādā ar cilvēkiem? Tādus - dari savu darbu, bet bez komunikācijas.
Laiku pa laikam pasapņoju. Protams, uzreiz mainīt izglītību nevarētu. Līdz ar to gluži par tulku nevarētu...
-
Domāji tulkotāju? Jo tulks jau arī ar cilvēkiem.
-
tjā. darbs ar cilvēkiem, maigi sakot, ne vienmēr sniedz gandarījumu...
-
Bez tulkošanas man nāk prātā vēl projektu un tml rakstīšana, lai gan pavisam bez komunikācijas tur neiztikt. Rokdarbi pārdošanai. Kaut kāds "attālinātais" darbs, komunicējot tikai elektroniski.
-
Zivtiņas bundžās štopētājs, kombainieris, sūnu pētnieks.. :coffee:
-
Jā, tulkotāju. :)
Diemžēl, dažreiz liekas, ka visur jākomunicē. Tad gadās, ka domāju pat par kādiem 2 apkopējas darbiem, jo maksā maz, bet apvienot, iet un tīrīt nekādu aizspriedumu, lai tikai nav visu laiku jākomunicē ar kādu.
Protams, tas būtu tāds karjeras kritiens lejup, bet... Nezinu amatus, kur patiesi drīkstētu nesarunāties...
-
Lielākā daļa darbu "kopatj ot sjuda do obeda", kur virsū sēž "priekšnieks". No rīta pateica, kas jādara, nu i roc līdz vakaram. Tā pati celtniecība, arī programmētāji, datorgrafiķi - viss, kas ir rūpniecisks un lielos kantoros. (Protams, visi šie darbi var būt arī ar cilvēkiem - ja izvēlies būt neatkarīgs un nepaciest menedžera virsvadību)
-
Koffi, kādreiz ir mēģināts pastrādāt rūpnīcā. No konveijera gadās pa taisno ceļš uz invaliditāti, jo mugura (ne man, bet novērojumi, kolēģi). Tāpēc pat apkopēja vairāk regulē savu darbību ritmu. Kaut gan nesarunāšanās ziņā patika rūpnīcā, austiņas uz ausīm un viss, kusties tik.
-
Jā, tulkotāju. :)
Diemžēl, dažreiz liekas, ka visur jākomunicē. Tad gadās, ka domāju pat par kādiem 2 apkopējas darbiem, jo maksā maz, bet apvienot, iet un tīrīt nekādu aizspriedumu, lai tikai nav visu laiku jākomunicē ar kādu.
Protams, tas būtu tāds karjeras kritiens lejup, bet... Nezinu amatus, kur patiesi drīkstētu nesarunāties...
"lai tikai nav visu laiku jākomunicē ar kādu." -patologanatoms varbuut?
-
Ņemam profesiju klasifikatoru http://www.lm.gov.lv/text/80
Un meklējam vajadzīgo.Šajā sacerējumā,kurš ir ļoti interesants,var atrast tādas profesijas,par kurām pat dzirdēts nav,ka tajās kāds vispār varētu strādāt.
Bet laikam tak var.Varbūt noder idejām?
-
Tas varētu būt jebkas, ko dara pie datora- plašā spektrā. Bet, atvaino, Tev ārpus darba nesagādā problēmas nespēja/nevēlēšanās sarunāties ar cilvēkiem? Varbūt tas ir pārejoši?
-
Zoodārzā par zvērkopi. :) Varēsi komunicēt ar dzīvnieciņiem (ja, protams, vēlēsies), bet ne ar cilvēkiem. :)
-
Man liekas, ka jebkurā birojā, kur kaut ko taisa pasūtītājiem -vizīkartes, logo, māju vai kuģi, ir bariem zemāka līmeņa darbinieku, kas pasūtītājus acīs mūžam neredz. Ar šefu -uzdevuma devēju gan jāsatiekas..Tāpat kā banku augstceltnēs taču sēž čaklās skudras, kas kaut ko rēķina un raksta.
Ja vispār ne ar vienu -tad mežā ogas lasīt
-
Man liekas, ka jebkurā birojā, kur kaut ko taisa pasūtītājiem -vizīkartes, logo, māju vai kuģi, ir bariem zemāka līmeņa darbinieku, kas pasūtītājus acīs mūžam neredz. Ar šefu -uzdevuma devēju gan jāsatiekas..Tāpat kā banku augstceltnēs taču sēž čaklās skudras, kas kaut ko rēķina un raksta.
Tieši tā. Jebkāda veida izpildītājs - šuvējs, galdnieks, datoriķis... Bet pilnīgi bez komunikācijas nesanāks dzīvot. Arī apkopējai ir priekšnieks, un var gadīties kāds aizkavējies vai agrīns darbinieks, ar ko vismaz jāsasveicinās.
Ja vispār ne ar vienu -tad mežā ogas lasīt
:D Un kur tās ogas likt? Tāpat kādam jānodod. Nedod die's, mežsargs vai cits ogotājs pienāks... Ko tad? :D
Ja nu vienīgi vadāt līdzi Rīgas melno suni (nu to, kas sievieti saplosījis) un kādu radinieku, kas neriebjas, pataisīt par savu menedžeri, lai nes tās ogas uzpircējam.
Bet principā problēma ir. Kaut kāda deva svešu ļaužu diemžēl ir neizbēgama, ja gribi kaut ko ienesīgāku par fabrikas darbgaldu.
-
domāts laikam -klientu apkalpošana. Jo ko tas nozīmē -vispār nekomunicēt
-
Es gan taj saprotu. Par laimi, man ir tāds darbs, kur var sēdēt un strādāt viens pats. Pavisam bez komunikācijas neiztikt - gadās, ka kādam jāpiezvana un kas jānoprecizē, bet tas ir pavisam kas cits, nekā cauru dienu vienu pēc otra pieņemt klientus.
-
Taj uzdevusi pilnīgi manu jautājumu. Pusi dzīves par tādu domāju. Bet es arī tādu darbu īsti nevaru iedomāties, jo visi jūsu nosauktie nozīmē strādāt grupā, tur apkārt kolēģi, kuri ļerkst. Vēl jubilejas jāsvin un kūkas jānes.. Apkopēja, nu tikai kādā nelielā ofisā, kur viena pati, izdara darbu un aiziet. Ja vairākas, tad ir vāks.. Palieku pie tulkotāja, kas strādā mājās. SN jau neatzinās, kas viņai par darbu, lai mēs nenoskaužam.
Vēl mākslinieki - gleznotāji, skulptori utt., bet man tas nespīd.
-
Tas pats jau vairākreiz piesauktais tulkotājs vien ir :)
-
Protams, ka pilnīgi bez komunikācijas diezin vai atrastos iespēja vispār dzīvot. Protams. Un droši vien, ja kādus pāris gadus nebūtu diendienā jākontaktējas / jāapkalpo cilvēki, sāktu pat ilgoties pēc ļaudīm. Taču šobrīd arvien vairāk un vairāk sāk šķist, ka sabiedrībā iesakņojas visatļautība (teikt jebko, stāvēt un uzbāzīgi turpināt tērzēt ilgāku laiku, ja vien rodas iespēja, u.tml.). Un tas izsmeļ. Respektīvi, ja ir dažādas sociālās grupas, tad dažkārt jāpielāgojas katrai. Un tad ir cilvēki, kas izstāstīs par savām slimībām vēl un vēl. Cilvēciski jau tas saprotams. Bet darbinieks ir viens vai divi, kamēr iestādes apmeklētāji dienas gaitā daudzi, katrs ar kaut ko savu. Taču es nebūt nepastāvu uz to, ka man taisnība, ka es vispār kaut ko lāgā saprotu. Varbūt tas ir stāsts par pašas nespēju kaut ko veikt nevis citiem. Un ir jau arī jauki cilvēki! Ir!
-
Vot, ja tēmas jautājumā nebūtu tas "ar cilvēkiem", tad varētu ieteikt kāda valsts uzņēmuma valdi.
A šitā...hvz. Naktssargs? Kapos.
-
Varbūt tas ir stāsts par pašas nespēju kaut ko veikt nevis citiem. Un ir jau arī jauki cilvēki! Ir!
Atvaļinājumu vajag. Vismaz uz mēnesi, kaut kur meža vidū, prom no visiem.
-
Naktssargam kapos arī jākontaktējas. Ar kapu zagļiem un visādiem burlakiem, vispār stresains darbs. Kas to zin, kas pa naktīm tur kapos notiek..
-
Jāiemācās darīt savu darbu un nekādas liekas cilvēku runas neuzklausīt,tas taču neietilpst tavos darba pienākumos. To ar laiku iemācās - pieklājīgi pārtraukt neaizvainojot un runāt par lietu. Ar kolēģiem ar nav tik traki,ja pats novelc robežas. Es mēdzu atklāti pateikt,ka man pašreiz negribas runāties. Parasti lieku runā ar laipnajām sejām, iesaku ieviest sniega karalienes seju. Bet darbu bez cilvēkiem nevaru iedomāties,tad ar laiku cilvēks paliek dīvains un nolaižas, ne jau vienmēr,bet ir redzēti gadījumi,sevišķi,ja nav vsp vajadzība iziet no mājas.
-
Tulkotājs jau nu gan nav profesija, kur var iztikt pilnīgi bez komunikācijas (tas ir stereotips). Varbūt vienīgi ir tādi, kas tulko entos sējumus ilgākā laika posmā un tad komunikācija minimāla. Bet arī ne zero.
Tādas profesijas, kur nevajadzētu pavisam komunicēt, manuprāt, nav. Ja nu vienīgi pašnodarbināta persona, kas visu nokārto caur netu.
Tad jājautā Taj, cik tālu sniedzas tava nekomunikācijas/komunikācijas gribēšana?
-
Pēdējā aptuveni gada laikā (mazliet vairāk) darbā nomainījās trīs kolēģi, kuri visi sākumā jāievirza darbos, kas ir papildu komunikācija un nevar atteikties kaut ko paskaidrot, bet arī pašas darbi mazāk no tā nepaliek un jāapkalpo apmeklētāji. Vasarās pašvaldība izlēmusi sūtīt studentus pastrādāt (jaunieši - padsmitgadi, katru vasaras mēnesi citi 2 jaunieši uz 4 stundām katru dienu), jo ir tāds projekts, bet arī tas paredz ievirzīšanu darbos un pieskatīšanu, jo cilvēki ir dažādi, arī jaunieši, katram savs raksturs, vienam labāk padodas viens darbs, citam cits, uzreiz no pirmās sasveicināšanās to nepateiksi, to ierauga un tad jāvirza tajos darbos, kuri labāk sokas, bet tie jau nav paši grūtākie darbi un tos vieglākos arī vēl jāatrod. Draudzenei bija depresija, pagājušovasar vissmagāk izpaudās, telefonzvani, pēc kuriem jutos pavisam nekādi. Viss vienkopus. Šobrīd vienīgais, ko ikreiz alkstu, lai atkal nav vēl papildus ar kādu par kaut ko jātērzē. Domāju, ka tas izpaužas dažreiz arī sejas izteiksmē. Apsveru tiešām iespēju, kad tāda radīsies, vismaz pāris gadus pastrādāt tur, kur mazāk jākomunicē ar cilvēkiem, jo pati nevērtēju savu neapmierinātību un mūžīgo nogurumu kā labu radītāju. Kaut arī man patīk savs darbs un ir arī izglītība attiecīgajā jomā. Arī apmeklētāji daudzi patīkami ļaudis. Vienkārši dzīvē notiek tā kā notiek. Šeit forumā ir labi, ka ir anonimitāte un nav uzreiz jāraksta, var uzrakstīt, kad tas iespējams, kad ir kāds brīvāks brīdis. Ar to man internets patīk, ar to, ka nav uzreiz jāreaģē. Un atvainojos, ja kādam šķiet, ka esmu pārāk personiski te padalījusies ar stāstu. Kā jau minēju, neuzskatu, ka man kāda taisnība vai, ka zinu, kā labāk. Un vasara jau arī tomēr ir labs laiks, tāds saulains un skaists!
-
Ziniet, ir taču tās mācības arī, ko gūstam. Nevienam nav pienākums noņemties gar mani, sākt izteikt līdzijušanas un tā. Protams, ja ir kaut kas sakāms, var pateikt, un tas ir jauki, paldies, patiesi. Bet sākotnēji, vienkārši interesēja, vai ir zināmi kādi darbi, kuros nav jākomunicē? Protams, zināma komunikācija jau var būt (kā jau sacīts, ka arī apkopējai ir priekšnieks, kurš kaut ko komentēs), bet lai iespējami mazāk jāsarunājas.
Viens no tādiem darbiem, par kuriem pati nejauši uzzināju. Reiz iepazinos ar kādu sievieti, kuras kolēģe draudzene strādāja RTU bibliotēkā par grāmatu labotāju, tur esot bijušas vairākas grāmatu labotāja vakances (darba vietas), atsevišķš kabinets šo darbu veikšanai. Un lielāka mēroga bibliotēkās varbūt arī ir šī vakance - grāmatu labotājs, grāmatu restaurators, dokumentu iesējējs vai kaut kas tamlīdzīgs. Esmu reiz zvanījusi un apvaicājusies, tolaik neradās brīva vieta šim amatam. Pašlaik nav iekšā. Bet, ja padzirdētu, ka ir vakance, noteikti mēģinātu tikt. Kādreiz jaunībā, pusaudža gados ir iegūta pirmā izglītība no vairākām vēlāk gūtajām - grāmatu labotājs. Sākotnēji bija vairāk ambīciju, tāpēc uzreiz nesāku strādāt jomā. Turpretim tagad tiešām labprāt. Alga gan nav liela, it īpaši bibliotēkās. Bet darbs ir tāds rūpīgs, redzams rezultāts, mazāk steigas (jo jāuzgaida, kamēr līmētie materiāli nožūst), jāprot gan tā skaisti (zināmā mērā) to visu paveikt (jo šķībi sagrieztas vai salīmētas lapas ļoti redz), bet kopumā nav jāsarunājas, var sēdēt kaut ar austiņām uz ausīm un klausīties kaut ko savā nodabā.
-
Ziniet, ir taču tās mācības arī, ko gūstam. Nevienam nav pienākums noņemties gar mani, sākt izteikt līdzijušanas un tā. Protams, ja ir kaut kas sakāms, var pateikt, un tas ir jauki, paldies, patiesi. Bet sākotnēji, vienkārši interesēja, vai ir zināmi kādi darbi, kuros nav jākomunicē? Protams, zināma komunikācija jau var būt (kā jau sacīts, ka arī apkopējai ir priekšnieks, kurš kaut ko komentēs), bet lai iespējami mazāk jāsarunājas.
Viens no tādiem darbiem, par kuriem pati nejauši uzzināju. Reiz iepazinos ar kādu sievieti, kuras kolēģe draudzene strādāja RTU bibliotēkā par grāmatu labotāju, tur esot bijušas vairākas grāmatu labotāja vakances (darba vietas), atsevišķš kabinets šo darbu veikšanai. Un lielāka mēroga bibliotēkās varbūt arī ir šī vakance - grāmatu labotājs, grāmatu restaurators, dokumentu iesējējs vai kaut kas tamlīdzīgs. Esmu reiz zvanījusi un apvaicājusies, tolaik neradās brīva vieta šim amatam. Pašlaik nav iekšā. Bet, ja padzirdētu, ka ir vakance, noteikti mēģinātu tikt. Kādreiz jaunībā, pusaudža gados ir iegūta pirmā izglītība no vairākām vēlāk gūtajām - grāmatu labotājs. Sākotnēji bija vairāk ambīciju, tāpēc uzreiz nesāku strādāt jomā. Turpretim tagad tiešām labprāt. Alga gan nav liela, it īpaši bibliotēkās. Bet darbs ir tāds rūpīgs, redzams rezultāts, mazāk steigas (jo jāuzgaida, kamēr līmētie materiāli nožūst), jāprot gan tā skaisti (zināmā mērā) to visu paveikt (jo šķībi sagrieztas vai salīmētas lapas ļoti redz), bet kopumā nav jāsarunājas, var sēdēt kaut ar austiņām uz ausīm un klausīties kaut ko savā nodabā.
https://www.lnb.lv/lv/par-instituciju/vakances var apvaicaaties
-
Paldies!
Mēdzu ielūkoties. Arī: http://biblioteka.lv/Sector/darba-piedavajumi.aspx
Un, ja nu gadījumā: https://cvvp.nva.gov.lv/vakances
Gan jau! :)
-
Man kādreizējā vasaras kaimiņiene strādā grāmatu restaurācijas nodaļā. Viņai gan bija baigais handikaps -ķīmiķe+ daiļamata meistare ādas apstrādē, konkrēti grāmatiesiešanā
Tas arī privāta darba variants var būti labs -remontēt, restaurēt vecas grāmatas, taisīt jaunus iesējumus visādiem blociņiem un dienasgrāmatām -paskaties etsy