Sarunu forums
Ikdiena => Māja un tehnika, hobiji => Tēmu iesāka: reno 2015. gada 14. jūlijs, 07:45:15
-
Itkā derīgie -Dārza pasaule, Labu apetīti... vesela kaudze gan plauktos, gan garāžā.
Ar Dārziem vakar jau izrēķinājos -izplēsu interesējošo tēmu Sanāca maza smuka mapīte. Kāpēc, vārdu kārtību pamainot, viss pārvēršas sīkā drukā -nesaprotu. Šodien to pašu darīšu ar labu apetīti -droši vien katrā žurnālā ir labi, ja pāris tiešām interesējošas receptes.
-
Rīgas laiku gan glabāju. Bet šogad kaut kā aizmirsu pasūtīt, un sapratām, ka nemaz tā īsti nepietrūkst.
Ēdienu žurnāli un grāmatas drīzāk kalpo iedvesmai -pašķirsti un izdomā -ōoō -to varētu pagatavot
-
Kādreiz bij tāda mode krāt vai taisīt mapītes, bet tagad sen jau žurnālus uztveru kā vienreizlietojamu parādību, ko izlasa un izmet vai dod tālāk lasīt. Mapītes netika kustinātas, tās aizgāja to pašu ceļu.
-
Mazās mapītes pilda tādu pašu funkciju kā bēniņi. Ir cilvēki, kam grūti saņemties izmest nevajadzīgas lietas - a ja nu ievajagas :) Tad tās tiek sastūrētas uz bēniņiem, kur paguļ pāris gadus vai gadu desmitus un tās vienalga izmet. Te uz to pašu noti, - samazina apjomu, saliek mapītēs, vēlāk tāpat izžvidzina ārā. Bet vismaz kāds labums - mapītēs likšanas un griešanas process dod tādu kā pašvērtības sajūtu, ka tiek darīts kaut kas noderīgs :)
-
Tas tā tīri emocionāli, mapīte -tas ir pusceļā uz miskasti. Vēl var būt viena pietura šķūnītī
-
Pirms pāris gadiem pārvācoties, visi uzkrājumi tika likvidēti, jaunus masveidā cenšos neieviest. Bet Burdu man līdz šai dienai žēl - nu un tad, ka 10 gadus nebiju šuvusi?
-
Senilā Burda :)
Man viens paziņa gada laikā pārvācās vairākkārt. Un ļoti nopriecājās, ka pārvedamo mantu ar katru reizi paliek aizvien mazāk. Tā kā - mēs visi dzīvojam ar lielu nevajadzīgo lietu bagāžu
-
un tad pēkšņi atrodam bēniņos -nu, vienalga ko -
Es esmu baigi priecīgā, ka nav izmestas vecas vēstules,kartiņas, kastes ar pastmarkām...
-
Ķarogus "gan atdāvināju Karei, žēl, ka pazudusi, atradu vēl vienu kasti ar pārdesmit eksemplāriem
-
"Karogus" -vecvecāki no pašiem pirmssākumiem bija iegādājuši. Savs šarms jau tādiem 1948 gada tekstiem ir
-
Kādreiz man bija paliela čupa ar "Ievām". Izrevidēju un izplēsu noderīgo, kad pārvācos. Šobrīd žurnālus praktiski nepērku. Tie daži eksemplāri GEO, Ilustrētā Zinātne stāv kaudzītē uz galda. Puikam plauktā ir arī Ilustrētā Junioriem.
Mapē ir sakrātas no interneta drukātas receptes, kā arī no preses izdevumiem kopētās. Visas tiek vairāk vai mazāk lietotas.
Vecākiem mājās ir mantots pagājušā gadsimta 30to gadu žurnālu komplekts. Tos gan ar interesi kādreiz (padomju laikos) pārlasīju vēl un vēl. Laukos tīrījām bēniņus, tur bija sasviesti daudzi padomju laika preses izdevumi. Bišķi pašķirstīju un sapratu, ka mani nekas no tā visa neinteresē.
Tagad īsti nav laika, jo jācenšas aptvert visa jaunā informācija, kas katru dienu pienāk lielos daudzumos. Tā ka nē, vecus žurnālus nekrāju, jo tie aizņemtu vietu, kuras man nav.
-
Man stāv Dienas Bizness. Un, kad vienreiz ievajadzējās rakstu- izrādījās, ka e-versija nebūt nav pilnīga! Nerunājot nemaz par to, ka rakstu nebija iespējams atrast ne pēc virsraksta, ne pēc autora vārda! Tā ka būs vien jātaisa mapītes :thinking:
-
Man bērnībā gāja ļoti smagi - pāris reizes nedēļā bija jāatbrīvo no asniem un jāpielasa 2 lielie kartupeļu grozi , ko vārīt cūkām. Kartupeļi bija pagrabā , pagrabā bija plaukts , plauktā bija liela kaudze ar žurnāliem. ZVAIGZNE saucās , kur gāja romāni turpinājumos . Es tos 2 grozus lasīju 3-4 stundas , jo patiesībā lasīju ko citu ! :rofl: forši pavadīts laiks ar veciem žurnāliem !
-
:coffee: Nabadziņš.. bērnība pazemē. Toties interesanta. :d_w:
-
lumberg, arī man daļa bērnība bija pazemē, laužot kartupeļu asnus. Vienīgi tur žurnālu nebija. :sad_smiley: Tie atradās bēniņos. Uzmini, kur es pavadīju daaaudz laika!
-
lumberg, arī man daļa bērnība bija pazemē, laužot kartupeļu asnus. Vienīgi tur žurnālu nebija. :sad_smiley: Tie atradās bēniņos. Uzmini, kur es pavadīju daaaudz laika!
pagrabā, protams :D
-
Pagrabā, tāpēc jau beigās ragana iznākusi :rofl: Šajos laikos nu diez vai kādu bērnu interesētu veci žurnāli.
-
:rofl: Nekā! To bērnu interesēja viss, kas smaržoja pēc drukas.
Starp citu pie sikspārņiem bēniņos bija labāk kā pie sikspārņiem pagrabā. Tikai augšā bija ar īsām austiņām, bet pagrabā ar pagarām. Tos vēlāk kaut kādi zinātnieki pētīja, esot reta suga.
-
Kad dzīvoju privātmājā, man bija atsevišķa bibliotēkas istaba un tur krājās abonētie: Santa, Ieva, Ievas Virtuve, Ievas Stāsti, Mūsmājas, Lilit, Ilsutrētā Zinātne, Ilustrētā Vēsture, u.c abonētie žurnāli, vnk roka necēlās mest ārā, kaut arī ieskatījos kādā no tiem ļoti reti. Pirms pārdevu māju, caur mums zināmo forumu no daļas žurnāliem atbrīvojos, tos uzdāvinot, pārējos izmetām, kas bija problēma, jo pie mājas esošajā 1 konteinerā vietas nepietika, nācās meklēt leilāku. Lai arī bija žēl, bet makulatūra paliek makulatūra, turklāt šī ir pārstrādei nederīga, cik man zināms, tā ka aizgāja pa skuju taku nebūtībā.