Sarunu forums
Ikdiena => Buduārs => Tēmu iesāka: reno 2015. gada 23. jūlijs, 10:19:33
-
Varbūt sāksim mīt jaunu taku -čībās?
Es valkāju vienmēr
1)1. stāvā daudzi staigā iekšā ārā nepāraujoties, grīda reti kad ir ideāli tīra
2) manas ir smukas uz neliela papēža
3)pati staigāju iekšā ārā nepāraujoties - nē, ja riktīgi dārzā, tad krokši
-
blakustēmas -man riebjas tās tamborētās zeķčībiņas -ja ciemos tādas piedāvā, tad gan staigāju zeķēs
un smalkās viesībās, kur esmu papēžu kurpēs, vispār ir dusma, ja man piedāvā čības
-
Čības, pareizāk sakot, smukas ādas iešļūcenes uz papēža, ir manas ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Bizoju ar tām gan iekšā, gan āra, pagalmā. Ja uz bodi vai kur citur, tad pārauju kurpes.
Viesībās parasti nevelku piedāvātās čības, saku, ka iztikšu ar kurpēm, man tā ir ērti. Neesmu nekur manījusi cēlkoka grīdas, lai piepūlētos.
Man nāk smiekls - reizēm paskatos zvanij užin. Tur beibes parasti ir pārpucējušās, dažreiz pat vampa vai prostitūtas tēlā, bet ar saimnieka iedotām čībām kājās vai zeķēm. Un no tēla tāds pļukt vien sanāk.
-
ar saimnieka iedotām čībām kājās
Vēl trakāk, ja kāds smalks pasākums tiek rīkots kādā pilī - muzejā un kārtības labad visiem tais muzejčībās jāšļūkā :(
-
Neesmu čību fans, staigāju kurpēs.
Ir dāvinātas ziemas čības, filcētas, biezas un siltas.
Viesiem čības nav vispār.
Ejot ciemos, ņemu kurpes vai staigāju zeķēs.
-
Čības mājās velku, kad atceros vai atrodu tās; lietoju baseinčību paveidu. Dārzā vai nu plikām kājām, ar tām vai krokšiem. Vagu un dobju kā tādu nav, visam tieku klāt nenokāpjot no zāles, tāpēc nesatrauc.
Čības ciemos. Ja nav garāmskrejoša kafijas padzeršana, bet tiešām ciemos - nu kā var vispār mute vērties uzbāzties ar savām čībām? Sveši apavi, mazums, kas pirms tam ir vilcis. Nu un protams, estētiskai paskats.
-
Es ciemiņiem neļauju vilkt nost kurpes. Nenormāli tracina, ka visi cilvēki kā cilvēki, tikai zeķēs. Izņēmums ir dubļu laiks, tad šie kūku ēd kāpņu telpā.
-
Man ir čības, un es tās valkāju mājās. Citādāk kājas salst šajā aukstajā vasarā. Bet tādas solīdas čības, ar kurām nav kauns arī pāri pagalmam līdz miskatei aiziet.
Viesiem arī piedāvāju čības - ar zābakiem tak pa dzīvokli nebradās. Vasarā gan kurpes atļauju nost nevilkt, tad jau vairāk ārā pa terasi tusējam.
Man nav iebildumu, ja kāda nāk ar saviem pāraujamajiem apaviem. Galvenais, lai nav spicpapēžu kukrpes un nesaskrāpē manu parketu. :)
-
Patīk čībās t.i., ja kaut kas kājās, labāka sajūta. Arī baseinveida ļoti smukas čības.
Ciemiņiem nekad nelieku vilkt ielas apavus nost. Tomēr gadās eksemplāri, kurus nevar pārliecināt. Tad tie zeķēs vai piedāvāju no savas čību kolekcijas.
-
Ir tak starpība, māja vai dzīvoklis, un kāds grīdas segums. Pa flīzēm, dēļiem/laminātu/parketu gribēšu čībās staigāt, bet pa mīkstu tepiķi - zeķēs. Mājās tā arī dzīvojos.
Ciemos pravas nekačāju - kā tajās mājās pieņemts vai saimnieks saka, tā arī daru. Bet ielas apavus vienmēr vispirms velku nost, ja vien pats saimnieks nesaka, ka nevajag.
-
:coffee: Man vasarā putuplasta čības par pāris eiro. I ārā, i iekšā. Ja lietus, tad gan ārā ejot pārauju citas putuplasta čības.
-
Enivei - dzīvoklim, mājai, vasarnīcai un lauku sētai stratēģijas atšķirās. Jo vistu kakās vai uz eža ir dvēselei tīkami kāpt tikai viana tipa apavos.
-
Man ir gan čības vārda pilnā nozīmē, gan iešļūcenes uz papēža, kuras vasarā var arī ārā uzvilkt. Viesiem lieku mieru, lai dara kā grib. Priekš vīrieša ir viņa izmēra čības :) Mums vienā braucienā uzdāvināja traka krievu sieviete, ar kuru kopā dzērām šņabi, tā viņas pie manis arī palika.
Bet jā, besī, kad ciemos jāvelk nost pie tērpa pieskaņotās kurpes un jāpalik zeķēs vai nez kā! :evil: Tas tāds vecolaiku stils, manuprāt. Un, ja parketu nolako, nekas viņam nenotiks.
-
Man ir taas "biezaas" chiibas, pat nezinu kaa pareizi nosaukt- iemaucamas briezha Ruudolfa galvas ar visu shalliiti ap kaklu... ir krokshu tipa... ir baseina tipa... ir "normaalas" chiibas... bet vislabaak defileejas biezaas zekjees... vai Ruudolfos, ja gruzonis un vajag gariigo sacelt...
-
Ja saimniekam svarīgāka grīda, nekā čalošana ar mani - neeju uz šo māju.
Nekad nepiedāvāju viesiem pārvilkt apavus - tā jau var nomirt, ja gadās kāds ar īpaši aromātiskām ķenkelēm. Tad diersā viss ķēķiskās mākslas uzbūrums.
Savējiem ir savi čībuki, kuri lietojas stingri jindividuāli - arī tiem savējiem, kuri atbrauc reizi 2-3 mēnešos.
Bez čībām nekādi, jo ja ir čumā kaķu un dārzs - smiltis, spalvas, vistu mādziņas uc pārsteigumi nav tas labākais, kā pārbaudīt savu nervu zistēmu...
-
Un ko līdz klāta gulta, ja tāda grīda...
-
Čības jānēsā, ja nav paklāja, man visur paklāji, tad nu čības nevajag, vajag tikai vannas istabā. Ciest nevaru plikas grīdas, tāda īpatnība. Par ciemiņu čībām ir viedoklis tikai no ciemiņa skatpunkta, jo savā mājā viesības nekad nerīkoju, arī pasēdēšanas tikai kafejnīcās vai pirtiņās. Kā viesis nevaru iedomāties, ka ziemā vai rudenī lumpačotu pa saimnieka māju zābakos. Tad vienmēr paņemu līdzi balettipa kurpes, kas arī nebojās parketu vai kādu citu segumu.
-
Mājās staigāju čībās, jo salst kājas. Ciemiņiem ļauju izvēlēties - ja grib, lai paliek ielas apavos, ja grib, lai velk nost (čības arī varu piešķirt). Ciemos labprāt palieku ielas apavos (izņēmums - ja ir uz ilgāku laiku paredzēts uzkavēties un mājās ir bērni - tas nozīmē, ka būs plosīšanās pa bērnistabu un tur ar ielas apaviem negribas līst), bet varu arī ar zeķēm, no čībām parasti atsakos.
-
Tomēr nesaprotu - ziemā cilvēks ierodas ziemas zābakos un visu vakaru tajos sēž - tā sanāk, ja sakāt, ka nekad neliekat novilkt.
-
Tomēr nesaprotu - ziemā cilvēks ierodas ziemas zābakos un visu vakaru tajos sēž - tā sanāk, ja sakāt, ka nekad neliekat novilkt.
Bet ja cilvēkam tā ir ērti? Kāpēc nē? Nav jau mazs bērns, kuram var kaut ko likt vai nelikt darīt.
Nē, es pieņemu, ka ir mājas, kur tiešām ir pieņemts staigāt tikai čībās. Bet tad parasti saimniekiem ir sagatavotas speciālas "viesu čības". Diezgan briesmīgs liekas variants - "nu, nāciet iekšā, velciet apavus nost, tūlīt sameklēsim čībiņas... Tā, redz kur vecmāmiņa iedos savas.... Vīriņ, velc nost čības, iedod ciemiņiem... Nu, un te vēl vienas vecas (bet tu neuztraucies, tīras, nav kaķu sačurātas), ko var uzvilkt... "
-
Vot nesaprotu, kā jūs tā svešā dzīvoklī slājat iekšā ar saviem netīriem ielas apaviem un dubļainiem zābakiem? Tīrā istabā un ja vēl pa paklāju?! Un labprāt ļaujat citiem to darīt pie sevis, jo "cilvēkam tā ir ērti"?
-
Kad man bija visas istabas tepiķos, bija krājumos "ciemiņu čības". Bet, teikšu jums, nu i nafig tos paklājus.
-
Nu, nav jau tā, ka vienkārši tāpat "slāj svešā dzīvoklī ar dubļainiem zābakiem" :) . Parasti jau mājas saimnieks izrāda savas vēlmes attiecībā uz ciemiņu apaviem. Es, piemēram, uzreiz saku - apavus varat nost nevilkt, bet, ja gribat, velciet. lieku čību man nav, bet varu piedāvāt vilnas zeķes, lai kājas nesalst - mums ir ļoti aukstas grīdas. Ja aizejot ciemos, mājas saimnieks uzreiz saka - nāciet iekšā, velciet nost apavus - tātad šajā mājā tā ir pieņemts - tad nav variantu, velkam nost (bet no citu "iesildītām" čībām gan atsakos).
P.S. Cenšos atcerēties, vai kādam no tiem, pie kā esmu ciemojusies, ir paklāji mājās.... Nea, nevienam nav... :) Plikas grīdas.
-
Kaut kā ir tā, ka visi ciemiņi, neko nejautājot, ienākot novelk ielas apavus.
Draugiem, piedāvājot čības, saku : še, uzvelc, lai nenosmērētu grīdu.
Es visiem tā saku, ja jau reiz ir nokļuvuši pār mūsu slieksni :)
Mūsējiem ar humora izjūtu viss ir ok :)
-
Jua no bērnības ciest nevaru čības. Staigāju basām kājām. Pat, ja uzvelku, tad pēc kāda laika attopos, ka čibas kaut kur atstātas :)
Kad galīgi auksts, tad velku vecmammas adītās vilnas zeķes. Baigi gan uzpasēju lai nesasmērējas utt, jo īpaši mīļas.
-
Kaut ko par čībām jau ierakstīju citā tēmā.
Man nav čību, staigāju jēzeņtipa apavos. Vienmēr atnākot, aizejot nomainu apavus.
Ciemos vienmēr pieklājīgi velku nost, bet, ja saimnieki saka, ka nav obligāti, ar prieku atstāju. No ciemiņčībām vienmēr atsakos - kas zina, kas pirms manis vilcis? Ņemu tikai, ja jaunas.