Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Sports => Tēmu iesāka: Kalniņa 2015. gada 23. jūlijs, 11:28:13
-
Diemžēl visu dzīvi esmu bijusi mazkustīga, arī darbs tāds, kā arī nekad neesmu nodarbojusies ar kādu sporta veidu vai regulāri piekopusi kādas sporta aktivitātes. Vasara ir tas laiks, kad cilvēki kļūst aktīvi, vismaz tā izskatās, bet es man nekas nemainās - esmu tikpat mazkustīga kā ziemā. Braukšana ar auto ir ierasta lieta, neatceros, kad esmu kaut kur gājusi kājām. Galvenais ir tas, ka es pilnīgi jūtu, kā mans organisms slāpst pēc kustībām, bet nevaru sevi piespiest. Pienāk vakars un es atkal apsēžos savā dīvānā. Ir gadījies, ka saņemos kaut vai pastaigai vai lēnam izbraucienam ar riteni, pēc tam ir laba sajūta, bet tā saņemšanās ir grūta un atrodas simtiem iemeslu, lai to nedarītu, kaut it kā gribas. Nopirku trenažieri, bet arī tas stāv neizmantots. Man arī nav tādu aktīvu draugu, vīrs arī ir tipisks dīvāncilvēks. Mierinu sevi ar domu, ka resna neesmu, vesela esmu, varbūt to nemaz nevajag. Pašu gan māc neapmierinātība, ka visu vasaru pavadu dzīvoklī, kaut vakaros ir laiks aktivitātēm. Zinu, ka tā, dzīvoklī un dīvānā, paies arī atvaļinājums.
Sakiet - kā lai saņemas?
-
---peldēt?
-
Identiska situācija. Sliņķis parastais, kuru, ja neatradīsi aktīvu kompāniju, kas PIESPIEŽ piedalīties aktivitātēs un dara to kopā ar Tevi, nepārvarēsi.
Visas motivācijas kartītes un citi bla bla bla neplaīdz un nepalīdzēs, tikai stingri kādas trešās puses groži.
-
Jautājums ir - kā saņemties vai motivēt sevi, ne ko darīt. Peldēt saņemties būtu visgrūtāk, tas ir pārāk komplicēts pasākums, piemēram, pusstundai pēc darba.
-
Būtu vieglāk, ja Tev izdotos atrast kompāniju ar līdzīgu problēmu.
-
Pusstunda pēc darba? - brauc ar velo uz/no darba. Uz ceļa izdevumiem ietaupīto naudu liec kastītē un iekrāj papildinājumu ceļojumam, jaunam dīvānam (kurā zvilnēt, kad esi atminusies no darba mājās). Man paziņa šitā sakrāja jauniem logiem.
-
Pēc darba vari mēģināt iet kājām uz mājām. Ja pārāk tālu, tad vismaz kādu gabalu. Noteikti uzvelc ērtus apavus un ej ātrā solī.
-
Man arvien bijusi problēma izveikt bezmērķīgas kustības, t.i., kustības pašu kustību pēc, līdz ar to nekādu trenažieru. Bet dzīvesveids gana kustīgs un aktīvs pateicoties fiziskam darbam un aktīviem hobijiem svaigā gaisā, tā ka reizēm vakarā kājas vairs nenes :). Mandomāt, kustībām MĒRĶIS vajadzīgs - piem., ja braucu ar velo, tad nevis tāpat, bet no-uz. Ja kaut kur eju, tad lai izdarītu kaut ko, nevis staigāšanas pēc, utt. Vienīgi peldos tāpat vien, i tad reizēm ar praktisku segumu - darba sviedrus noskalot :) Tiesa, ziemā dzīve drusku slinkāka sanāk.
Vajag izdomāt nodarbi, kas saistīta ar kustēšanos. Da kaut suņus patversmē staidzināt (tas tā, pirmais, kas prātā ienāca).
-
Piekrītu par kompāniju. Un par iešanu kājām uz kādu mērķi. Ja ne kas cits nenāk prātā - dodies radiālās "miniekskursijās" pa neikdienas ceļiem savā rajonā. Atklāj rajonu no jauna! ;)Ar velo vieglāk to izveikt, bet tā sagatavošanās - drēbes, apavi, izstumt, brrr!
-
Peldēšanu pieminēju, jo tas ir patīkami. Cits nekas mani nespēj iedvesmot.
-
Aizej uz kādu publisko treniņu. Redzēsi, tas ir gan motivējoši, gan aizraujoši. Par fizisko formu nesatraucies, tur iet gan stiprie, gan tizlie. Viena, ja līdz šim esi dzīvojusi dīvānā, diez vai saņemsies, bet arī tas ir iespējams. Izdomā, kur, kādu attālumu, cikos un ieplāno to iepriekš. Ja neesi galīga medūza, tas palīdzēs. Lai veicas!
-
Ja atvaļinājums paies uz dīvāna nebūs lāgā.Man atpūtu rada vides maiņa,jauni iespaidi vairāk kā izgulēšanās.Varbūt vērts paceļot,Latvijā arī tik daudz ko apskatīt .Kā saņemties nezinu .Pašam jāatrod kāds motivējošs faktors.
-
Ar vīru var iet pastaigāties. Kuģus skatīties, kādu jaunu projektu, var uz tālu krogu iet pa alum izdzert.
-
O,ienāca prātā SUNI.SUNĪTI,tad vienkārši nevar nestaigāt! Ar pienākuma apziņu un atbildību taču viss kārtībā? :)
-
Ieteikumi gan jau ka labi, bet gribējās katram galā piebilst ar BET :D Laikam tas viss tomēr ir attaisnojuma meklēšana savam laiskumam, bet varbūt visi nevar būt aktīvi un arī nevajag. Es, piemēram, pagājušo atvaļinājumu visu mēnesi ne reizi neizgāju no māja, varbūt tāpēc, ka darbs ir ar cilvēkiem, varbūt laiskuma pēc. Iespējas ir iziet un kaut ko darīt, bet nav vēlmes. Varu pusi dienas nosēdēt pie loga ar kafijas krūzi, tad uztaisu vīram pusdienas, tad atkal citā vietā varu stundām sēdēt. Saņemties uz fizisku darbību ir ļoti grūti, vajag ilgu laiku, lai saņemtos, piemēram, izsūkt putekļus, atlieku un atlieku, kamēr tiešām ir čuskulājs.
-
Ja tā bijis vienmēr,tad tāds temperamenta tips. Ja tikai pēdējā laikā varbūt trūkst kāds
vitamīns D vai kas no B grupas . :thinking:
-
Dzelzs trūkums asinīs arī rosina slinkumu, miegainību, negribēšanu.
-
Tev vajag sākt interesēties par ceļojumiem,pasākumiem,būs iemesls iziet no mājas,var aizbraukt līdz jūrai ,gan jau ir kaut kas ,ko tu gribētu redzēt,kamēr tev nebūs mērķa ,ko tu gribētu darīt,sevi patiešām grūti piespiest kaut ko darīt.
-
Man ziemā tā pati nelaime. un vēl tas, ka tāpatvien staigāšanu neatzīstu. Vasarā kas tad nekait - laukos var zāli pļaut, apkārtni kopt, ogās, sēnēs iet. Vakarā knapi kājas var pavilkt...
Te tev tik daudz ieteikumu,,bet ja tev katram galā tas BET... tad nu ko... nu tad neko. būs vien tev pašai jāatrod motivators. vienu varu nosaukt - veselība. nebūs jau ilgi tā, ka veselība pati no sevis turēsies. nāksies piedomāt... un kustēties...
-
laukos zāli pļaut ... :angry:
-
Dikti labi saprotu Justīni šai jautājumā, vismaz tā šķiet. Un, iespējams, ka saņemties nevar nekā! Kamēr neatrodas īsta motivācija priekš sevis. To motivāciju var tikai cilvēks pats sevī uztaustīt. Kad kādā brīdī atzīstas sev, ka "vairs negribu tā". Vai arī rodas cits iemels, kāpēc kaut ko pamainīt. Bet ne tāpēc, ka apkārtējie saka, ka vajadzētu vai tāpēc, ka citi tā dara.
Sunītis! Jā, sunītis ir labs kompanjons! Bet tā ir tiešām arī atbildība un tēriņi, uztraukumi un varbūt pat konflikti ar kaimiņiem. Jo, ja paņem kucēnu, nevar pateikt, kā īsti būs, kad izaugs, var skolot, bet riešana nudien ir pieaugušo suņu dabā, cits pat gaudo. Bet motivators - o, jā! Kopš mūsmājās Beta, tā pastaigas garantētas. Nav gan tā, ka skrietu vai sportotu, bet staigāšana nudien notiek. Un pat pierasts jau.
-
Ņemt suni, lai sevi piespiestu sportot ir augstākā mērā stulbi. Suni jāņem tad, ja gribi par to rūpēties, trenēt toleranci (vērojot apgrauztās un sapluinītās mēbeles u.c. lietas) un pakļaut sevi suņa vajadzībām. Vajadzības atkarībā no šķirnes un vēl arī suņa rakstura! var būt diametrāli pretējas gaidītajām. Varbūt suns būs ārkārtīgi aktīvs un viņam nepieciešama slodze vismaz 4 stundas dienā. Varbūt suns būs sliņķis un paskriet ar viņu kopā būs neiespējami. Varbūt suns būs ziņkārīgais un skriešana ar suni, kas nemitīgi ošņājas apkārt un miež 39 reizes 5 minūtēs ir pilnīgs murgs.
Tāpēc labāk neņem suni, ja vienīgā motivācija ir mēģinājums sevi izkustināt.
-
varbūt pārāk ieciklējamiea uz motivāciju
http://www.adme.ru/svoboda-psihologiya/pochemu-disciplina-gorazdo-vazhnee-motivacii-909310/