Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Notikumi un vietas => Tēmu iesāka: reno 2014. gada 06. oktobris, 10:23:23
-
Tagad, kad ir arī kafejnīcas telpa -tīri jauka vieta, skats uz Mellužu parku. Patika interjers, gaumīgi pelēcīgi pasteļains. Visādas franciskas kūkas, nežēlīgi dārgas. Eklēri -labi, bet pārāk noturēti ledusskapī. Ir arī karstie ēdieni, bet man ir baigais klikšķis uz tādiem nelieliem iestādījumiem -bet ja nu nav garšīgi? Ja nu ēdot domāšu, johaidi, es taču labāk pagatavotu...
Ceptuves maizes nenopirku, iepriekšējo reizi likās sausas.Tas pats -man taču fokača labāka iznāk
-
Melluži man uzdzen sentimentālas atmiņas.. bet kūkas neēdu :( Paldies, paturēšu prātā vasarai.
-
Mēģināju kaut kādas mazās maizītes/bulciņas un kruasānus. Šķita tīri neko, bet cena, manuprāt, pārspīlēta.
-
Melluži man uzdzen sentimentālas atmiņas.. bet kūkas neēdu :( Paldies, paturēšu prātā vasarai.
Spārka, kādas Tev sentimentālas atmiņas, ja nav noslēpums? Melluži bija mana bērnība, jaunība, daļēji manu bērnu bērnība...tagad nav nekā no tā. Bieži (arī šonakt) redzu sapņos.
Un kinoteātris "Līgo" ar Fantomasu.
-
Vasarā bieži dzīvojos pie tēva māsas. Pretī mājai bija restorāns "Laiks". Pie mājas liels dārzs ar ābelēm, jasmīniem, zemenēm, rozēm.
Dārzā piebūvīte - verandiņa, kur varēju tīņa gados netraucēti dzīvoties.
Pāris gadus atpakaļ sentimenta dzīta biju aizbraukusi (naktī, ar taksi, no diezgan patāla sākumpunkta). Radi tur sen jau nedzīvo, to es zināju. Bet bruģis ar iebūvētajām gaismiņām...
-
Vasarā bieži dzīvojos pie tēva māsas. Pretī mājai bija restorāns "Laiks". Pie mājas liels dārzs ar ābelēm, jasmīniem, zemenēm, rozēm.
Dārzā piebūvīte - verandiņa, kur varēju tīņa gados netraucēti dzīvoties.
Pāris gadus atpakaļ sentimenta dzīta biju aizbraukusi (naktī, ar taksi, no diezgan patāla sākumpunkta). Radi tur sen jau nedzīvo, to es zināju. Bet bruģis ar iebūvētajām gaismiņām...
Klasisks Mellužu dārzs.Veranda arī Jūrmalas klasika.
Un restorāns "Laiks". Sens. Bērnībā dzirdēts, kā radu onkuļi tur grēkojuši. Likās kaut kas mistiski vilinošs.
-
"Laikā" vēl paguvu būt, neatceros, kurā gadā nodega (?)
Vienugad viņiem pirms slēgšanas bija ieradums n- reizes atskaņot
Dzirdamība laba, līdz brošai apnika :)
-
Laiks sen pārcēlies pusceļā uz Pumpuriem...
Brošas madāma ar savām cenām it labi iederētos Parīzē. Viens sūda "eklērs" - 3,6 evriki. Pie tam, kas tas par eklēru? Ar pistācijām?
Bet tauta sēž... Gana sīkos pa rotaļlaukumu un štopē kūciņas.
-
Laiks sen pārcēlies pusceļā uz Pumpuriem...(c)
Jā, un nokrāsots padomju grīdas krāsā -tas būtu maigais šīs krāsas nosaukums. Vispār nevar saprast, no kā tas iestādījums dzīvību velk, stāvvieta vienmēr tukša
Pie Brošas kafija laba, bet ar tām cenām var likties Mellužu dīķī
-
Skatos uz tām 20-30 jevriku tortēm un domāju - nez cik ilgspēlējošas šamās ir? Nu takšu nevar būt, ka pa dienu 5-6 nopērk? Labi, ja pa gabaliņam pie kafijas... Bet, nu, laba torte glabājas ilgi, mājās cepto ar visu vārīto krēmu nedēļu var grauzt...
-
spriežot pēc tā cietā eklēra -saldē
Bet publika tur tāda -dāmītes ar bērniem un suņiem, ka varbūt arī nopērk. Ar kūkām jau arī pilna vitrīna
Kādu no tām ceptajām maizēm esi mēģinājusi? Man bija smaga vilšanās. Arī ar bezgaršīgo avokado kūku
-
Un vēl par to apdrukāto papīra maisiņu, kurā paši laipni piedāvā ielikt, pēc čeka izrādās arī naudu iekasē.
-
Pat nemēģinu neko. Pirmkārt - uzskatu, ka neesmu tāda aita, ka var no manis nokāst naudu par to laimi vien, ka bulka pērkama Jūrmalā. Otrkārt - galīgi neinteresē kūkas. Tajās retajās reizēs, kad sagribās - cimperlīgi aplūkoju piedāvājumu. Ir zināms vizuālais kontroles mehānisms, kas ļoti reti pieviļ. Nu neierosina mani Brošas konditoreja...