Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Kalniņa 2015. gada 13. augusts, 11:37:19
-
Visi laucinieki un mazpilsētu iedzīvotāji labprāt strādātu savās dzīvesvietās, bet situācija ir tāda, ka darba izvēles iespējas parasti ir Rīgā, tad nu liela daļa dodas uz galvaspilsētu, velk tur savu darba dzīvi un brīvdienās bēg atpakaļ uz savām miera ostām. Arī bērni, pieaug, izstudē un kur tad ir darbs - Rīgā. Tad tik katru nedēļas nogali klausies, kā tur riebjas, bet izejas jau nav. Jaunieši jau nu vēl tā, sametas kopā, kaut ko īrē, dzīvo jaunieša dzīvi, bet mēs, pieaugušie? Labi, man Rīgā būtu diezgan lielāka alga savā specialitātē, bet īre vai braukāšana apēstu visu, ko piepelni klāt. Tad nu strādā tepat un pelni rīdziniekprāt smieklīgu algu. Man tas liekas tik bēdīgi, ka visiem jādodas uz Rīgu, jo cilvēks jau ir tendēts palikt savā dzimtajā vidē, bet ir spiests doties uz Rīgu.
Man reizēm rodas jautājums - kā ir iedzimtajiem rīdziniekiem- viņi tiešām mīl šo manā uztverē nervozaino pilsētu, mīl tās stundas, kas jāpavada sab.transportā, tiešām kāds mīl Rīgu? Varbūt rīdzinieks nespētu dzīvot, piemēram, Liepājā? Kā arī mana doma par to - vai jums ir nācies pamest savu komfortvietu, pat savu ģimeni, lai strādātu Rīgā?Par ārzemēm šoreiz nerunāju.
Mazliet nesakarīgi, bet nedaudz man sakāpinājies jautājums...
-
Esmu rīdziniece. Līdz darbam braucu 20 minūtes ar sabiedrisko transportu. Pie mājas ir upe, mežs. Un veikali arī. :)
Grēks būtu sūdzēties. Laikam neatbilstu Justīnes stereotipam. Un nezinu, vai gribētu pārcelties kaut kur ārpus Rīgas. Varbūt vienīgi, kad aiziešu pensijā. :)
Nezinu, kā citās lielajās pilsētās, bet lauku miestos un mazpilsētās dzīves ritums ir ievērojami lēnāks. Varbūt tas relaksē.
-
Pametu pirms 11 gadiem - privātmāju mazpilsētā pie jūras, ierastu dzīvi, svaigu gaisu un brīvību. Jo atnāca ES. :( Un mana darba vairs nebija. Vīrs palika mājā, bērni skolā Rīgā.
Mēģināju dzīvot pēc modeļa - no pirmdienas līdz piektdienai Rīgā, brīvdienas pavadu mājās. Pēc 5 gadiem vairs neizturēju, divas saimniecības pārāk dārgi izmaksāja, māja pamazām pārvērtās par vientuļa vecpuiša mītni, nespēju visu pa brīvdienām padarīt. Tā nu visi tagad esam Rīgā, bet māja izīrēta.
Man pašai lielu problēmu ar dzīvi Rīgā nav, jo palīdz tas, ka dzīvoju senā mājā ar lielu un zaļu pagalmu un visa ģimene esam te. Bet skumja jau vienalga pastāv - jūras pietrūkst.
-
Esmu dzimusi un augusi Rīgas centrā vismaz 3. paaudzē. Kad apprecējos, 20 gadus dzīvoju Pierīgā. Strādāju gan Rīgā. Pilsētas trūkumu kompensēja ģimene. Izšķīros. Sapratu, ka tomēr ļoti ilgojos pēc Rīgas. Nopirku (ak drausmīgais kredīts, kas vilksies vēl gadiem) dzīvokli Rīgas centrā. Citur nevarēju pat iedomāties. Guļamrajoni nav man domāti. Nenožēloju un esmu max apmierināta nu jau vairāk, kā 10 gadus.
Vienīgais laiks, kad man netīk būt Rīgā, ir skaistās vasaras dienas. Tad ir drusku bēdīgi. Toties man ir gana iespēju paciemoties ārpus Rīgas.
Sabiedriskais transports mani nekaitina. "Sliktajos" maršrutos gan reti sanāk braukt. Garākos braucienos bērni bieži ar auto aizved.
Ļoti patīk, ka centrā viss ir tuvu.
Ziemā patīk arī pa lielveikaliem pavazāties.
Izmaksas. Nu man ir liels kredīts (tā pati īre vien sanāk), bet arī alga nav maza. Domāju, ka ēšana Rīgā sanāk lētāk (bet laukos jau parasti kkas dārzā arī izaug). Man transporta izdevumi minimāli. Ir tā iespēja braukt par puscenu.
Es no Rīgas centra neparko negribētu šķirties. Mazpilsētā vai laukos nespēju dzīvi iedomāties. Bet nekad jau nesaku nekad...
-
Negribeetu dziivot Riigaa
Stranna, jo citas valsts lielpilseetaa gan nebuutu pret
-
Dzimusi un dzīvojusi Rīgā. Patīk. Arī mikrorajons :P
Tikai logus nevajag uz padomju arhitektūru ;)
Meži, veikali, viss pa rokai. Uz jūru var ar velo aizbraukt...
Vai gribētu dzīvot, piemērm Liepājā? Nē.
Laukos? Un visu laiku ar savām roķelēm uzturēt saimniecību? Nē. Tikia, ja kāds cits to uzturētu. Vai būtu TIK daudz,ka strādniekus nolīgt...
Stundu pa zemes ceļu kratīties līdz veikalam... nē.
Būtu ar mieru dzīvot vairumā no Eiropas lielajām pilsētām. Bet ne mazpilsētelēs.
-
Dzimusi, augusi, skolā gājusi, strādājusi Rīgas centrā, pa vasaru Jūrmalā. Tad pārcēlāmies uz Jūrmalu pavisam. Ziemā it īpaši bija sajūta -tā un tagad man jābrauc uz to čuhņu un jāpamet visa jautrība.
Tagad jau pierasts, un daudzas lietas man patīk labāk -visa iepirkšanās ērta, ir kur nolikt mašīnu, medicīna arī normāli pieejama.
Ŗīgas dzīvoklī troksnis traucē gulēt, bet man jau šeit kluss rajons un -kas ir pats svarīgākais -klusi kaimiņi. Pat rejoši suņi nevienam nav
Ideāli jau būtu nakšņojamais dzīvoklis centrā, no kurienes viss ar kājām
-
Oj, Liepājā gan es gribētu dzīvot - es gan tur esmu bijusi tikai kā tūriste, bet kaut kas mani tajā pilsētā valdzina, atšķirībā no Ventspils, kas it kā ir vairāk sapucēta. Visu mūžu esmu dzīvojusi Rīgā, un man te patīk. Protams, gribētos mājiņu pie jūras vai ezera, bet reāli saprotu, ka nepavilkšu finansiāli, un, pat ja būtu finanses, tāda privātmāja ar dārzu prasa vairāk piepūles, nekā es būtu gatava ziedot. Tad nu samierinos ar tām reizēm, kad aizbraucu pie kāda ciemos ārpus Rīgas.
-
Dzimus, augusi pilsētā, ne mazā, ne lielā. Viss turpat - skola, veikali (ar mūžīgajām rindām pēc deficīta :D], poliklīnika, ar kājām var aiziet visur, autobuss uz tālākajiem pilsētas galiem. Vasarās asfalta smarža pēc lietus, pagalmi, kur kāpt kokos un spert kaimiņu zemenes.
Studējot pārvācos uz Rīgu, secināju, ka darba iespējas reāli ir tikai tur (internets tolaik - max iezvanpieeja, tehniskās iespējas ne tuvu mūsdienām) un nodzīvoju vairāk kā 20 gadus dažādās Rīgas vietās. Bija vietas, kur pēc tumsas uz ielas labāk nerādīties, kur nu vēl svārkos. Bija vietas, kas gana zaļas, kur ūdens no krāna dzerams bez vemšanas. Bet arī tur Rīga smird. Vakarā izej ārā - smird. Centra piemīztās un pievemtās vārtrūmes, piesmirdušie pagrabi. Piebāztais sabtrans, kur jāspiežas pie sasvīdušiem rumpjiem, lai vispār tiktu iekšā. Mašīnas, autobusi, bomži, kuru kļuva aizvien vairāk. Smird apakšējā dzīvoklī smēķējošie, smird blakus dzīvoklī nemazgātie. To asfalta smaržu pēc lietus es tur nespēju atrast.
Troksnis nepārtraukti, taurējošas mašīnas, pīkstoši luksofori, bļaujoši garāmgājēji, gaismas cauru nakti - bez melniem aizkariem neaizmigt.
Jā, protams, ērti uz kādu klubu aiziet, nav jādomā, kā mājās nokļūt, teātris, pasākumi, kas beidzas vēlu. Un klienti sasniedzamā attālumā. Bet tas arī viss. Tā arī nespēju pierast, un sajūta, ka Rīga ir viena vienīga netīra, smirdīga miskaste, kas jāpacieš darba dēļ, tā arī nepārgāja.
Kad kļuva par dārgu (resp., pienāca atziņa, ka bērt savu naudu caurā namsaimnieka mucā ir absolūti bezperspektīvi), pārvācos uz laukiem. Kur, izkāpjot no mašīnas vai vilciena, var ieelpot. Vienkārši ieelpot. Kur, nošķūrējis sniegu no taciņas, tu redzi sava darba rezultātu, kur sēne, mellene un zemene nav centrāltirgū, bet aiz grāvja. Kur no rīta var iziet zālītē ar pliku dē, bērnus var ielikt ratiņos un nolikt aiz stūra ēnā vai palaist pagalmā (nezinu, ko es ar viņiem darītu Rīgas plikajos pagalmos ar narkomānu šļircēm, prezervatīviem, bomžiem un "brāļutautas" kaimiņu tatāru leksiku aiz sienas).
Māju bagāto ļaužu geto atļauties es nevaru un negribu (dzīve pēc svešu cilvēku diktētiem noteikumiem līdz sīkumiem, nav man pieņemama), visur citur tā garoza ir par biezu. Rīgā mani vairs neiedabūs nekas.
-
Jā, laikam rīdziniekiem ir Rīgas pieradums, tāpat kā nerīgas iedzivotājiem cits pieradums. Esmu dzīvojusi Rīgā, tur tomēr viss ir ļoti dārgāks - ēšana, skaistumkopšana, kafejnīcas, viss. Tu nevari pusstundas laikā visur aiziet kājām, mani visvairāk tracina sabtransports. Mazpilsētā ar mazāku algu var labāk dzīvot. Lasu, ka Rīgas nomalēs mežs, jūra blakus - tad es vēl saprotu, bet Rīgas centrs, esmu tur īrējusi ilgstoši. brrrr. Laikam jau katrs pierod pie sava. Vēl mani kaitina sveštautiešu pārsvars un tās Rīgas padibenes, kas visur klīst, manā pilsētā gan vieni, gan otri reti gadās.
Tad vēl klausos- Rīgā kultūra utt, bet, kad salīdzina, tad esmu vairāk Rīgā kultūru gada laikā baud'ijjusi nekā mana māsa rīdziniece :)
Netaisos ne strīdēties, ne pārliecināt, tikai manas pārdomas....jo laikam atkal būs jādodas uz Rīgu...
-
Peljnjaa es dotos aarpus lv, nevis uz Riigu...
-
Es tik asi neatļāvos, bet Trix noraksturoja manu sajūtu par Rīgu.
Tāpēc tik sāpīgi, ka atkal tur jāatgriežas.
-
Peljnjaa es dotos aarpus lv, nevis uz Riigu...
Neprotu valodas.
Melno darbu neesmu gatava tur veikt, lai par kādu samaksu, kā arī esmu par vecu, lai tagad dotos prom no LV.
-
Jā, laikam tieši bērnības atmiņas padara vietu mīļu vai nemīļu. Esmu dzimusi un uzaugusi Rīgas centrā, tagad atkal atpakaļ savas bērnības rajonā- kas var būt labāks par šo? Parki, kafejnīcas, Daugava...sabiedrisko transportu lietoju 5-10 reizes mēnesī- centrā viss ir, nekādas vajadzības kaut kur braukāt.
Meita ar znotu nopirka dzīvokli mazpilsētā- vienā no skaistākajām, manuprāt, bet...ir tā smakšanas sajūta- viss tāds maziņš, visi cilvēki zināmi, viss notiek vienādi katru dienu. Tagad taisās uz Rīgu atpakaļ, jo vairāk tāpēc, ka znotam visi peļņas darbi Rīgā.
Es pati esmu 100% pilsētas cilvēks- neinteresē ne dārzi, ne cauruļu vai jumtu labošana savam rokām. Esmu laimīga neko par to nezināt. Kops dzīvoju viena, pat ēst vairs netaisu- un esmu laimīga netērēt laiku man pilnīgi neinteresantajai sadzīvei. Jā, un man arī patīk, ka uz teātri vai muzeju var aiziet stihiski, kad ir noskaņojums, nevis mēnešiem ilgi to plānot un lauzīt galvu, kā aizbraukt un kurš pieskatīs lopus :) Saprotu, ka pārspīlēju, bet tādas nu ir manas sajūtas.
Tas, ko Justīne apraksta- jā, tā varētu būt Maskavā vai Mumbajā, bet Rīga? Jauka, mierīga, maza pilsētiņa :)
-
Jautājums ir par to, vai doties strādāt uz Rīgu, ja dzīvo ne-Rīgā?
Ja ir varianti, tad jāapdomā. Ja nav citu iespēju, tad jau jādodas uz Rīgu, ko tur daudz... Daudz kas jau atkarīgs no dzīvesvietas attāluma līdz galvaspilsētai :).
Tik daudzi braukā uz darbu no tā saucamajām Rīgas guļampilsētām, strīpām vien, strīpām vien... :) No Ogres, Tukuma, Jelgavas, Dobeles utt., no Cēsīm, katru dienu...
-
Secinājums - savs sūds nesmird... :D
-
Secinājums - savs sūds nesmird... :D
Nu, bet ne jau velti tā saka :) Godīgi, kad lasu Tavus aprakstus par sapelējušiem akmens vates krājumiem- man tā ir šausmene :rofl: Lai gan varu saprast Tavus argumentus- vietām nemainītos.
Bet, lai neizklausītos galīgi pēc kaprīzas dāmītes, varu pateikt, ka mani bērni pirmos trīs gadus pavadīja kopmītnē Sibīrijā...sadzīve tur bija krietni skarbāka nekā jebkur Latvijā šobrīd. Varbūt tāpēc tagad izbaudu komfortu un negribu lieku rosību, ja bez tās var iztikt.
-
Njaa, tik daudziem ir priekšstats, ka dzīve mazpilsētā ir personīgā māja ar lopiem? Un dzīve norit dziļā mežā, kur līdz teātrim pa putekļaino zemes ceļu tikpat kā nekādu iespēju tikt :blushing: ?
-
Njaa, tik daudziem ir priekšstats, ka dzīve mazpilsētā ir personīgā māja ar lopiem? Un dzīve norit dziļā mežā, kur līdz teātrim pa putekļaino zemes ceļu tikpat kā nekādu iespēju tikt :blushing: ?
Kuram tad ir tāds priekšstats?
-
Tiešām interesanti palasīt īsto rīdzinieku viedokļus.
Gribēju tik iebilst par to, ka mazpilsētā visi viens otru pazīst. Varbūt tā ir kādā pagastā, bet es savā pilsētā, piemēram, vienu dienu staigājot pa ielām, diez vai vairāk kā 1 pazīstamu satiktu un arī diez vai. Jocīgākais ir, ka Rīgā - kur eju, tur priekšā paziņas :)
-
Bet vispār ļoti smalki rēķināms pasākums - braukāšana uz darbu citā pilsētā.
Braukāšanas cena - biļetes un sabtransa pieejamība vai benzīns, mašīnas amortizācija, stāvvieta.
Laiks ceļā. Ja vēl vilcienā to var pavadīt daudzmaz lietderīgi (strādājot, adot vai lasot), tad piem., autobusā no tā es vemju, bet pie stūres neadīsi - pāris stundu dienā vienkārši izmestas vējā.
Ēšana pilsētā. Ja savā miestā paēd brokastis un pēc 10 min. jau darbā, tad pēc 1,5–2 stundām ceļā tās brokastis jau sen aizmirsušās, ja vispār tik agri var kaut ko ieēst.
Ja mazi bērni - vazāt uz dārziņu/skolu Rīgā (tad visi draugi nesasniedzamā attālumā) vai vest pāris stundas agrāk uz vietējo un menedžēt vakarā savācējus - labi, ja ir, kas var savākt, ja ne, jāmaksā auklei par pāris stundām, un vēl atrodi tādu.
Baidos, ka lielā daļā gadījumu ieguvums ir minimāls, ja vispār ir. Tikai apziņa, ka alga ir 600, nevis 300, un selektīvā amnēzija, ka izdevumi par šo ekstru - darbu Rīgā - ir 300 plus neērtības. Tb. tīrā bilance - nulle ar mīnus zīmi.
IMHO daudz veselīgāk ir strādāt tuvu mājām un kustināt smadzenes, ko vēl vari darīt, lai palielinātu ienākumus. Piemēram, ja darbā ir zināmas pāris stundas, kas jāatsēž, tad kas traucē šajās pāris stundās spiest papīra taurenīšus vai siet dzijas bumbiņas - ja vien priekšnieks nav dižsterva un pašam rokām nav vienas saknes ar kājām...
-
Esmu bijusi rīdziniece. Vairāk negatīva tomēr, ko atcerēties.
-
Njaa, tik daudziem ir priekšstats, ka dzīve mazpilsētā ir personīgā māja ar lopiem? Un dzīve norit dziļā mežā, kur līdz teātrim pa putekļaino zemes ceļu tikpat kā nekādu iespēju tikt :blushing: ?
Kuram tad ir tāds priekšstats?
Nu varbūt es pārspīlēju un esmu kaut ko pārpratusi, bet man tāda sajūta radās. Nekā personīga :)
Laukos? Un visu laiku ar savām roķelēm uzturēt saimniecību? Nē. Tikia, ja kāds cits to uzturētu. Vai būtu TIK daudz,ka strādniekus nolīgt...
Stundu pa zemes ceļu kratīties līdz veikalam... nē.
Būtu ar mieru dzīvot vairumā no Eiropas lielajām pilsētām. Bet ne mazpilsētelēs.
Es pati esmu 100% pilsētas cilvēks- neinteresē ne dārzi, ne cauruļu vai jumtu labošana savam rokām. Jā, un man arī patīk, ka uz teātri vai muzeju var aiziet stihiski, kad ir noskaņojums, nevis mēnešiem ilgi to plānot un lauzīt galvu, kā aizbraukt un kurš pieskatīs lopus :) Saprotu, ka pārspīlēju, bet tādas nu ir manas sajūtas.
-
Pavisam prom es nedotos, vsm ne uzreiz... bet taadaa on-off stilaa- mieriigi...
Zafig taa Riigas alga, ja starpiibu celjsh noeed? Un tas laiks celjaa, aaa...
-
Nu, bet, ja mazpilsētā tāpat jādzīvo padomju laiku blokmājā, tad kur ir priekšrocības? Tās mājas un lopi jau tikpat labi var būt arī bonuss.
-
Bet vispār ļoti smalki rēķināms pasākums - braukāšana uz darbu citā pilsētā.
Tieši tā, jāsarēķina :) EUR :) Un mazsvarīgs nav arī šī pasākuma emocionālais fons... nepatika pret lielpilsētu, un tā tālāk.
-
Jēziņ, nu gan galējības... Mazpilsētās draudz nosmakšana, ja "lauki" - tātad uzreiz lopi un dārzi... Un lielpilsēta uzreiz muzeji un teātri aš kad sagribas...
Man no Rīgas galva sāp jau no vienas dienas. Un jo vecāka palieku, jo mazāk cenšos turp aizbraukt. Par pārdesmit eiro, da kaut pārissimtu... zaudēt savu privāto laiku? iespēju ēst kvalitatīvu pārtiku? Pēc darba aizskriet uz mežu pēc avenēm? Nu nē...
Protams, katrai profesijai savas nianses, bet es nemainītu Rīgas "iespējas" pret brīvību, gaisu un mieru, ko dod mazpilsēta...
Nosmakt tieši Rīgā var, manuprāt...:)
-
Man pilsētās- visās- patīk tieši anonimitāte, iespēja izdzert vīna glāzi, sēžot uz ielas terases bez tā, lai otrā rīta kaimiņiene pajautātu: ko tad tu vakar tik agri jau vīnu dzēri? jāstrādā nemaz nav? :rofl: Un nestāstiet, ka tā nav- tieši tā arī ir!
Man vispār patīk pilsētas. Patīk, ka tur var satikt/vērot dažādu tautību cilvēkus, ģērbties kā gribas, jo vienmēr būs kāds vēl dīvaināk saģērbies... Patīk, ka katru dienu pat ierastajos maršrutos var atklāt kaut ko jaunu. Patīk, ka var atrast restorānu jebkādai gaumei. Patīk, ka tavs dzīvesstils nav visiem zināms, jo nav veidojies visu acu priekšā četru paaudžu garumā. Patīk, ka parkā var skriet vai vingrot, un neviens uz tevi neblenž... Man pilnīgi viss patīk pilsētās.
Bet man nav iebildumu, ka kādam patīk lauki :)
-
Es runāju par pilsētu, kas nav Rīga :) Gana lielu pilsētu, ne par laukiem.
-
Es runāju par pilsētu, kas nav Rīga :) Gana lielu pilsētu, ne par laukiem.
Justīn, Rīdziniekiem viss, kas nav Rīga, ir lauki... :D Ar dīvainiem pieņēmumiem par dzīvesveidu.
Pagājšsestdien izgāju ielās uz pilsētsvētkiem. No paziņām dienā satiku vienu Rīgas meitu, kas tirgojās ar žāvētām vistiņām, un vēl divus pazīstamus cilvēkus vakarā. Vot tev "visi visus pazīst".
-
Manu lēmumu nebūt vairs rīdziniecei laikam ietekmēja gadījums, kad ar 0/2/4 gadīgiem bērniem bija jāpabrauc pāris pieturas ar tramvaju. Zīdainis uz rokas, divgadnieks pie rokas, bet 4-gadnieku pūlis gandrīz samina.
Jā, tagad pasakiet, ka ņefig bija dzemdēt, un galīgi nav ko ar bērniem apkārt vazāties.
-
Latvija jau nav liela, no viena gala līdz otram var aizbraukt dienas laikā :) Viena pilsēta blakus otrai. Un meži... nav taču plašie Sibīrijas meži...
Vismaz pēc tam, kad vienas dienas laikā darba darīšanās pabiju Preiļos, Aglonā, Rēzeknē, Krāslavā, Daugavpilī un vakarā vēl arī atpakaļ Rīgā, man patiešām šķiet, ka Latvija nav liela.
Un darba vietai nepavisam nav jābūt blakus dzīvesvietai... Nē, protams, tas ir forši, ka darbs ir blakus mājām, bet mūsdienās pārvarēt attālumus kļūst aizvien vieglāk, internets, e-pasts, "zona" ir praktiski visur :)
-
Un darba vietai nepavisam nav jābūt blakus dzīvesvietai... Nē, protams, tas ir forši, ka darbs ir blakus mājām, bet mūsdienās pārvarēt attālumus kļūst aizvien vieglāk
IMHO mūsdienās laiks ir kļuvis tik dārgs, lai to neizniekotu, pārsijājot smilšu kaudzi pa kreisi un atpakaļ. Lasi - bezjēdzīgi pārvietojoties no punkta A uz punktu B un atpakaļ tā vietā, lai kopā ar bērniem uzspēlētu Cirku vai aizietu pie gaiša kaimiņu tantuka, kam neviena cita, izņemot kaķi, nav. Nekāds globālisms un multikulturālās bezpersoniskās pilsētas neaizstāj cilvēcību. Ja šķiet, ka anonimitāte un neatpazīstamība gigapilsētā X ir tik pievilcīga, tad varbūt ir vērts padomāt, kāpēc tā gribas bēgt no sevis.
-
darba vietai nepavisam nav jābūt blakus dzīvesvietai
Ceļā pavadāmo laiku un izdevumus pagaidām neviens nav atcēlis
-
Nu skaidrs taču, ka Rīgas fani pamatā ir tur dzimuši un auguši. Un nav pelnījuši uzbraucienus, cik tā Rīga tāda un šitāda.
Neviens jau nekritizē tos, kuriem patīk mazpilsētas/lauki.
Mani bērni uzauga Pierīgā un es par to priecājos. Tagad gan 3 dzīvo Rīgā, 1 uzaugšanas vietā.
-
]
IMHO mūsdienās laiks ir kļuvis tik dārgs, lai to neizniekotu, pārsijājot smilšu kaudzi pa kreisi un atpakaļ. Lasi - bezjēdzīgi pārvietojoties no punkta A uz punktu B un atpakaļ tā vietā, lai kopā ar bērniem uzspēlētu Cirku vai aizietu pie gaiša kaimiņu tantuka, kam neviena cita, izņemot kaķi, nav. Nekāds globālisms un multikulturālās bezpersoniskās pilsētas neaizstāj cilvēcību. Ja šķiet, ka anonimitāte un neatpazīstamība gigapilsētā X ir tik pievilcīga, tad varbūt ir vērts padomāt, kāpēc tā gribas bēgt no sevis.
[/quote]
Nepiekriitu par to obligaato beegshanu, bet par paareejo gan... teereet n stundas celjaa (kaa es to shobriid daru)- garaam...
-
Es esmu Rīgas fans :)
Mazpilsētā dzimusi un augusi (ziemā dzīvoklis 5-stāvenē, vasarā privātmāja ar dārzu). Un jau no pamatskolas laika zināju, ka es gribu dzīvot Rīgā (vai jebkurā citā lielākā pilsētā). Atnācu studēt.... un te arī paliku. Un es nezinu, kam būtu jānotiek, lai mani kāds aizdzītu atpakaļ ;)
Man patīk tas, ko ļoti labi noformulēja Flyingcat - anonimitāte. Es nezinu, kas ir mani kaimiņi un viņi nezina, kas esmu es. Es varu veikalā nopirkt tekilu un laimu, un pēc nedēļas neizdzirdēt jautājumu no attālas paziņas - kas tad tev par ballīti bija? Jā, es neiešu pastaigāties uz noteiktiem pilsētas rajoniem vēlu vakarā. Bet arī manā mazpilsētā bija vietas, kur labāk nerādīties.
Toties, jā, man viss ir pa rokai (tā kā dzīvoju pašā centrā, tad uz jebkuru man vajadzīgo vietu (izņemot muitu) varu nokļūt kājām. Teorētiski to, ko es daru, es varētu darīt no jebkuras vietas, kur ir Interneta pieslēgums un pasta nodaļa. Bet, sākot rēķināt visus izdevumus, Rīga man iznāk daudz izdevīgāka, nekā ne-Rīga.
-
Neviens jau nekritizē tos, kuriem patīk mazpilsētas/lauki.
...tikai katrs otrais nekautrējas saviebties un komentēt, ka tie dubļainie ceļi, obligātie lopi un mūžīgās biešu vagas - kurš normāls cilvēks to var gribēt... :D
-
Katrai vietai savas priekšrocības un trūkumi, tāpat cilvēkiem ir atšķirīgas vēlmes un prasības.
Pie vienota kopsaucēja šis jautājums nenonāks nekad. :smoker:
-
Diemžēl zinu, ko prasa uzturēt lauku māju (īstos laukos): te sūknis jālabo, te tas un šis jāpiezāģē, malka jāgādā, jo cita apkures veida vnk nav, zāle jāpļauj u.t.t... Ir jau jauki, kamēr kāds cits to dara :)
Kur nu vēl cik K maksā nomainīt jumtu un ka visi citi remontdarbi un papildinājumi ir never ending. Un visi esošie bijušie un nākamie ienākumi never ending izdevumos...
Paldies, man to nevajag. Dzīvokli tomēr kkādā laikā var izremontēt un tad ilgi ir miers.
Jā, bērnus laukos var ārā laist, ir dāŗziņš, aks arī jākopj, u.t.t.Lopu vēl tikai pietrūkst, lai vsp izkustētiies no tās mājas nevarētu...
Ja komplektā ietilpst vīrieC, kas to visu darīs, vai kaudze $, par ko nolīgt sētai uzturētāju, tad cita runa. Būtu forši.
Aber ja mazpilsētelē dzīvoklis, tad vsp neredzu jēgu nedzīvot Rīgā...
IMO vienīgais labums laukos ir tā lielā māja un savs pagalms, dīķi (kam paveiccas vairāk ar jūru, upēm vai ezeriem, pavisam forši). Ja i tā nav... nu sorre...
Dīķi ir jauki līdz brīdim, kad tos vajag tīrīt :D u.t.t.
-
Un darba vietai nepavisam nav jābūt blakus dzīvesvietai... Nē, protams, tas ir forši, ka darbs ir blakus mājām, bet mūsdienās pārvarēt attālumus kļūst aizvien vieglāk
IMHO mūsdienās laiks ir kļuvis tik dārgs, lai to neizniekotu, pārsijājot smilšu kaudzi pa kreisi un atpakaļ. Lasi - bezjēdzīgi pārvietojoties no punkta A uz punktu B un atpakaļ tā vietā, lai kopā ar bērniem uzspēlētu Cirku vai aizietu pie gaiša kaimiņu tantuka, kam neviena cita, izņemot kaķi, nav. Nekāds globālisms un multikulturālās bezpersoniskās pilsētas neaizstāj cilvēcību. Ja šķiet, ka anonimitāte un neatpazīstamība gigapilsētā X ir tik pievilcīga, tad varbūt ir vērts padomāt, kāpēc tā gribas bēgt no sevis.
Un darba vietai nepavisam nav jābūt blakus dzīvesvietai... Nē, protams, tas ir forši, ka darbs ir blakus mājām, bet mūsdienās pārvarēt attālumus kļūst aizvien vieglāk, internets, e-pasts, "zona" ir praktiski visur :)
Ar attālumu pārvarēšanu biju domājusi pavisam ko citu, t.i. strādāšanu mājās, jo internets un e-pasti ir gandrīz katram, protams to nevar visās profesijās, bet nu jau daudz kur tas ir iespējams.
Bet, protams, cik dzīves situācijas, tik arī iespējami varianti.:)
-
Īstos laukos man galīgi nepatiktu. Tikai Rīgā arī nē. Bērniem augot tomēr bija baigi forši, sevišķi puikam -bariņš apkārt dauzījās pie viena, pie otra.
Manējā jau arī mazpilsēta vien ir, pārsimt metru rādiusā kaimiņus pa šiem gadiem esmu iepazinusi, bet ne jau draudzēšanās līmenī
-
Ok, ja tā mazpilsētele būtu Jūrmala vai saulkrasti, tad derētu arī dzīvoklis, t.i. dzīvoklis (gandrīz) pie jūras.
A tā, nesaprotu clv,kas dzīvo padomju dzīvokļos ārpus rīgas... Tiešām nesaprotu. OK, izņemot vientuļus pensionārus. Kāds dzīvoklis ir, tādā dzīvo...
-
Aber ja mazpilsētā dzīvoklis, tad vsp neredzu jēgu NEDZĪVOT Rīgā - rakstīja Tex.
Vairākreiz pārlasīju, bet domu nesapratu. Jā, man ir dzīvoklis, bet kāpēc lai es to gribētu Rīgā?!?
-
Ok, ja tā mazpilsētele būtu Jūrmala vai saulkrasti, tad derētu arī dzīvoklis, t.i. dzīvoklis (gandrīz) pie jūras.
A tā, nesaprotu clv,kas dzīvo padomju dzīvokļos ārpus rīgas... Tiešām nesaprotu. OK, izņemot vientuļus pensionārus. Kāds dzīvoklis ir, tādā dzīvo...
Es dziivoju dziivoklii aarpus Riigas... unvisai labi saprotu sevi ;)
-
Ok, ja tā mazpilsētele būtu Jūrmala vai saulkrasti, tad derētu arī dzīvoklis, t.i. dzīvoklis (gandrīz) pie jūras.
A tā, nesaprotu clv,kas dzīvo padomju dzīvokļos ārpus rīgas... Tiešām nesaprotu. OK, izņemot vientuļus pensionārus. Kāds dzīvoklis ir, tādā dzīvo...
Izstāstīšu noslēpumu- liela daļa cilvēku labprāt dzīvo dzīvoklī ārpus Rīgas un dzīvoklis Rīgā nav sjebkura nerīdzinieka apnis :D Pilnīgi sasmējos!
-
Arī privātīpašumā esošam dzīvoklim Rīgā izmaksas mēnesī par kārtu pārsniedz sīkmiesta vai lauku mājas izmaksas gadā. Ja jāīrē, tad vispār nesalīdzināmi lielumi, uz kā fona kaut kāda malka nemaksā neko.
Jumts nav maināms katru gadu, visādi sūkņi utt. tāpat. :D Tad jau Rīgas dzīvoklī visādu brīnumu ir vairāk - tad kaimiņi nopludina, tad skaitītāji jāmaina, tad kanalizācijas trubas plīst, tad radiatoru pārbaudē palaiž pārāk lielu spiedienu un viss dzīvoklis melnos mēslos. :D
"Aber ja mazpilsētelē dzīvoklis, tad vsp neredzu jēgu nedzīvot Rīgā..." -
Lieku galvu ķīlā, ka jebkura mazpilsēteles dzīvokļa apkārtne ir daudz mazāk piečurāta un mazāk smirdīga nekā jebkura Rīgas dzīvokļa apkārtne. :D Tur tev aiz loga ir parks vai pļava, nevis pleķains brandmūris un kaimiņa logi. :D
Un lopi, kā jau teikts, nav obligāti - Satversmē nav noteikts, ka lopu skaits uz cilvēku ir atkarīgs no attāluma līdz Rīgai - jo tālāk, jo vairāk obligāti turamu kustoņu :D
-
padomjlaiku dzīvoklis (gara acīm) - šaurs tumšs, apdrupušu ķieģeļu mājā... ar šā tā saplākšņiem aizpilinātām lodžijām un balkoniem... smirdīgiem pagrabiem...
aaa! šaumene!
P.S. var redzēt, ka cilvēks sen nav bijis nevienā pilsētā ārpus Rīgas, nēnu ok, moš ir bijis, bet tad nelabvēlīgajos rajonos, kas ir katrā pilsētā, arī Rīgā...
P.P.S toties tā trakā nauda, ko Rīgā par katru aplupušu iztabeli prasa, izīrējot... laukos tādos toč tikai nelabvēlīgas ģimenes dzīvo...
-
Kas nemaina to, ka neatteiktos no dziivoklja jmalaa... 4 gadi bulduros- ideJaali... un Dzho bi prieciigs...
-
Kas vispār ir domāts ar "mazpilsētele"? Vieta, kur dzīvo tikai pensionāri? Strādājošiem tā kā būs dzīvot Rīgā? Vai arī sliktākajā gadījumā privātmājās mazpilsētelēs?
-
Katram sava taisnība, katram savas domas, katram citāda uztvere.
Es pirms padaudziem gadiem, kad biju viena un brīva, pametu savu pilsētu, pārdevu dzīvokli, nopirku dzīvokli Rīgā....Izturēju apmēram 2 gadus, kaut rajons bija labs, dzīvoklis ekselents. Tad pārdevu Rīgas dzīvokli, lai nopirktu citu dzīvokli....atkal savā pilsētiņā.
Tagad, iedomājoties, ka būtu tur jātgriežas, paliek neomulīgi, vēl pie tam tagad man būtu jāīrē, jo nu vairs iepriekšējo kļūdu neizdarīšu.
-
Arī privātīpašumā esošam dzīvoklim Rīgā izmaksas mēnesī par kārtu pārsniedz sīkmiesta vai lauku mājas izmaksas gadā. Ja jāīrē, tad vispār nesalīdzināmi lielumi, uz kā fona kaut kāda malka nemaksā neko.
Jumts nav maināms katru gadu, visādi sūkņi utt. tāpat. :D Tad jau Rīgas dzīvoklī visādu brīnumu ir vairāk - tad kaimiņi nopludina, tad skaitītāji jāmaina, tad kanalizācijas trubas plīst, tad radiatoru pārbaudē palaiž pārāk lielu spiedienu un viss dzīvoklis melnos mēslos. :D
Hmm... Par šo gan es nedaudz varētu iebilst... Man ir dzīvoklis (privātīpašumā) Vecrīgā. Vecāki dzīvo mazpilsētā, 200km no Rīgas, privātmājā (celta, šķiet, 50tajos gados). Nesen ar mammu paskaitījām vidējos izdevumus gadā. Sanāca apmēram tas pats (dzīvoklis pat nedaudz lētāk).
-
Katram sava...
uhu, Rīgas piekritējiem žēl nabadziņu, kam mazpilsētelēs jāmitinās un jumti jāremontē, a mazpilsētelniekiem - rīdzenieku, kam garas stundas sabiedriskajā u.c. transportos jāpavada un pa sastrēgumiem jāmīcās...:)
nevaru vien sagaidīt kad tikšu pie krāsns kurināšanas un malkas kraušanas, kā ikdienas pienākuma... krūmu griešanas un meža tīrīšanas... citādi no pilsēteles mazkustīguma jau sāk visādas vainas un liekais svars uzrasties...
-
Pārdevām māju pierīgā pirms 3 gadiem un atgriezos savā dzimtajā Rīgā. Ar lielu laimes izjūtu. Esmu tipiska urbāniste, un man šķiet, ja kādi apstākļi mani iesviestu uz dzīvesvietu vairāk kā 50-60 km attālumā no Rīgas, es laikam ķemmēties pārstātu no nomāktības un garlaicības. ;d;d Tas, protams, simboliski teikts, bet domu sapratāt. :D
-
IMHO mūsdienās laiks ir kļuvis tik dārgs, lai to neizniekotu, pārsijājot smilšu kaudzi pa kreisi un atpakaļ.
Ja šķiet, ka anonimitāte un neatpazīstamība gigapilsētā X ir tik pievilcīga, tad varbūt ir vērts padomāt, kāpēc tā gribas bēgt no sevis.
Manā izpratnē laiks ir pārāk dārgs, lai to tērētu, šķūrējot sniegu, grābjot lapas, apgriežot krūmus, ravējot dobes...ja man ko tādu gribētos, es strādātu par sētnieku vai dārznieku.
Un es nebēgu no sevis. Es tāda esmu- dažāda. Vienu dienu man var būt solīda pasēdēšana ģimenes lokā, bet citu- iedzeršana daudznacionālā kompānijā vai randiņš ar svešinieku. Man tā patīk. Bet es nevēlos to nevienam skaidrot vai pielāgoties svešu cilvēku gaumei, jo viņiem gadījuma pēc pieder zemesgabals man kaimiņos.
-
Manā izpratnē laiks ir pārāk dārgs, lai to tērētu, šķūrējot sniegu, grābjot lapas, apgriežot krūmus, ravējot dobes...
jā, ja šitas viss nav jādara, var izbrīvēt laiku sporta zālei.
-
jā, ja šitas viss nav jādara, var izbrīvēt laiku sporta zālei.
Var vienkārši pastaigāt vai paskriet pa parku. :) Kad ir laiks un noskaņojums. Noskaņojums ravēt dobes man nav bijis nekad dzīvē.
-
Hei, retaa reize dziivee, kad aBzoluuti piekriitu abaam puseem jeb- katram savs... to es par Emii un FC
-
Arī privātīpašumā esošam dzīvoklim Rīgā izmaksas mēnesī par kārtu pārsniedz sīkmiesta vai lauku mājas izmaksas gadā. Ja jāīrē, tad vispār nesalīdzināmi lielumi, uz kā fona kaut kāda malka nemaksā neko.
Jumts nav maināms katru gadu, visādi sūkņi utt. tāpat. :D Tad jau Rīgas dzīvoklī visādu brīnumu ir vairāk - tad kaimiņi nopludina, tad skaitītāji jāmaina, tad kanalizācijas trubas plīst, tad radiatoru pārbaudē palaiž pārāk lielu spiedienu un viss dzīvoklis melnos mēslos. :D
Hmm... Par šo gan es nedaudz varētu iebilst... Man ir dzīvoklis (privātīpašumā) Vecrīgā. Vecāki dzīvo mazpilsētā, 200km no Rīgas, privātmājā (celta, šķiet, 50tajos gados). Nesen ar mammu paskaitījām vidējos izdevumus gadā. Sanāca apmēram tas pats (dzīvoklis pat nedaudz lētāk).
aha, un tas ir, ja visas būves jau gatavas un tikai jāuztur :D
Ja vēl kkas jādabūvē... un visu laiku vēl kkas jārestaurē (ja viena ēka krietni vēcāka, citas daļēji gatavas)... ohhhhhhhhhhhhhhh, to vajag un šo... nemaz nepieminot, ka tikšanai uz/no daždesmit eur un 5-6h abos virzienos...
Turklāt kādam jābūt uz vietas un praktiski katru dienu kkur roka jāpieliek.
A man patīk atnākt mājās dzīvoklī, pacelt kājas pie datora, un viss :P
Ja jau ir fani, negrib kāds lauku mājas noīrēt/patapināt? Ja vēl apsolās drusku dabūvēt, tad ļoooti lēti un ilgtermiņā. Alkoholiķi neizturēs face control. Pārējie PZ
-
Noskaņojums ravēt dobes man nav bijis nekad dzīvē.
KĀĀ es piekrītu...
-
Noskaņojums ravēt dobes man nav bijis nekad dzīvē.
KĀĀ es piekrītu...
Nu, nu, pagaidi vēl gadiņus 20, gan arī tev tāds noskaņojums parādīsies ;)
-
Noskaņojums ravēt dobes man nav bijis nekad dzīvē.
KĀĀ es piekrītu...
Nu, nu, pagaidi vēl gadiņus 20, gan arī tev tāds noskaņojums parādīsies ;)
ja? flyingcat, nu būs jāatklā aptuvenais vecums. Ja ~mans + ~20... Jo, redz, fc tāda vēlme tomēr nav atnākusi, bet tā saprotu, ka jau ir pieauguši bērni, tad nekādi 30 gan jau ka nav labu laiku...
Man gan šķiet, ka tas dārzkopja gars vai nu ir, vai nav...
Tāpat kā atrodas tak vecāki, kas cer, ka clv, kam jau 30+ un vēl metālists, kkad tas "pāries" :D NEz, IMO, i 90 gados nepāries, tikai ar lēkāšanu būs švakāk ...
-
Laukos es dzīvotu, ja 1) būtu mājsaimniece, 2) būtu pensijā.
Ja man būtu viens īpašums, tas būtu Rīgā.
Es esmu sliņķe vēl, nepatīk mājas darbus darīt.
-
Smieklīga jums tā saruna aizgājusi. Dzīvoju pilsētā, nekad neesmu dārza darbus darījusi,marinējusi, lapas grābusi vai plīti kurinājusi. Un man pat govs nav bijusi! UN es pat eju pie manikīra, uz solāriju un sporta zāli.
Bet neticēsiet - es nedzīvoju Rīgā :rofl:
-
atgriežoties pie autores jautājuma... rēķini. rūpīgi. ne tikai algas ciparu... transports, pusdienas, veselībs lietas, transports līdz vecākiem/bērniem, pārtikas iepirkšana, dzīvošanas izdevumi... komdari tagad brīvajā laikā, ko darīsi Rīgà... un beigās - pat ja sanāks plusi, vai tie atsvērs to, ko zaudēsi...
un nē - man nav nācies pamest savu komforta vietu. pareizāk - navpat domas bijis, lai cik grūti kuru brīdi gājis. bet es jau esmu tād ilgtermiņa cilvēks... ar skatu nākotnē vairāk kā "tagad un tūlīt". Ja tà padomā - ir atmaksājies. ne tiešā veidā naudas miljonos,,bet atmaksājies, un simtkārt. bet tas jau cits stāsts...
-
Esmu "korenaja" rīdziniece, bet ned. nogales gadiem ilgi dzīvojos pie vecākiem nosacītos laukos, tāpēc ir viedoklis par un pret pilsētu. Man ir gluži vienalga- vai laukos jaunceltajā sētā, follā būdams, ieteš Imis no Vidridžiem vai Rīgas mājas kāpņu telpā šnabi dvakodams, atdusas Sidorovs no 35. dzīvokļa. Rīgā varu izvēlēties starp 3 jēdzīgiem santehniķiem to labāko, laukos- prieks, ja pēc 2 ned. vienīgais nedzērājs vai atnākt trubu salabot. Jā, Rīga smird, bet man škiet, tikai vasarās, lauku gaisu ļoooti novērtēju un savu brukānu un dilli mammas dobē- arī, un arī ravēt man patīk, un tā ir lieliska terapija pēc lielpilsētas darba nedēļas. Grībētos oponēt Trix" "...lieku galvu ķīlā, ka jebkura mazpilsēteles dzīvokļa apkārtne ir daudz mazāk piečurāta un mazāk smirdīga nekā jebkura Rīgas dzīvokļa apkārtne. Tur tev aiz loga ir parks vai pļava, nevis pleķains brandmūris un kaimiņa logi." Nu nav pilsētā vieni vienīgi brandmūri un kaimiņu logi, kaimiņu drazu kaudzi var sastapt arī laukos. Pirms pāris gadiem uzveicu savu klusā centra snobismu un iegādājos lētāku mitekli Čiekurkalna apkaimē. Tagad nesu veļu pagalmā žāvēt, ošņāju liepas, klausos putnos, un netālajā tramvajā:) un dabu baudu,skrienot pa Mežaparku. Reizumos traucēklis ir aurējošās pilsētas kaijas vasaru rītos, vai laukos visu sezonu- trakais kaimiņu gailis vai pašu Duksis, kas izdomā 6-os no rīta prasīties laukā īsam rīta rējienam :)
-
Dzīvoju vienā no Rīgas guļamrajoniem no tā laika, kad tas vēl nebija guļamrajons. Bērnībā privātmājā ar dārzu. Māju nošķūrēja, sacēla daudzstāvenes. Tagad man dzīvoklis daudzstāvenē, bet tajā pašā rajonā. Reizēm es tās daudzstāvenes vienkārši "neredzu", bet redzu to, kā te bija senāk.
Brāļu tauta krīt uz nerviem reizēm. Daudzstāveņu projektētājs ar nav bijis nekāds arhitektūras ģēnijs. Sabiedriskais transports - varētu vēlēties labāku. Tīrība manā guļamrajonā - puslīdz ok. Rūpniecība iznīcināta, gaiss normāls. Zaļumi, daba - par 60% apmierina.
Sava pagalma un dārza gan pietrūkst. Centrā laikam negribētu, dabiskas dabas nomalē vairāk.
-
Katram savas ekstras.
Trix, mans skats pa logiem nu galīgi nav brandamūri :)
Jā laukos gaiss svaigāks, bet paša mežā var nošaut nodzēries un nomaldījies idiots no mednieku kolektīva viesiem. Kaimiņu suns nezina, kur viņu īpašums beidzas...
Pa ceļu vajā plēsīgs cita kaimiņa suns, tik plēsīgs, ka vēl citam kaimiņam auto bamperī caurumu izkož (burtiski). Rīgā, ja ar velo vajā suns, var izsaukt PP :) )
Ja laukos kaimiņš aizbrauc no neaicinātas ieskriešanas galīgā ķitē, -tad pat savējie skatās ka'uz slimnieku, ja piesauc ideju piezvanīt CP, kamēr nevienu bērnu vai dzīvnieku nav nonesis, - tu ko, bojāt attiecības ar kaimiņiem?!?! Rīgā ko tādu redzi, mierīgi un gana anonīmi zvani CP...
Ar kaimiņiem problēmu nav tikai tad, ja n km rādiusā to nav vispār.
Bet tad nav arī ne veikala, ne polklīnikas, ne darbavietas...
Rīgā plīst stāvvads? - zvani RNP un apdrošinātājam... Savā mājā plīst - Tava problēma. Iebūvē vispirms uz sava rēķina...
Un galu galā taxis no kluba iekļausies 10-15niekā un 10min :) Vai 1-1,5h kājām :)
-
A man taksis caur visu pilsēu 3 eiro> pamēģini pārspēt :D
-
Vēl tikai gribu piebilst- oponējot „laukos- lēti, pilsētā- dārgi”-zinu, ka manu lauku apkaimē Elvi, Aibe vai Mego cenas ir lielākas un izvēle kudī mazāka, nekā dzimtajā pils. Rimi.
-
ēsma, bet aizej uz kādu nerīgas bāru vai kafejnīcu - ēdīsi un dzersi kā trka - tik lēti :D
-
A man taksis caur visu pilsēu 3 eiro> pamēģini pārspēt :D
nu re, a laukos no tuvākās pilsētas taxis bez 20LVL (pēd. reizi lietots lvl laikos) nebrauks. Pārdesmit km pa lauku ceļiem un atpakaļ ar garantiju tukšā...
Lieki teikt, ka vēl kādu klubu bez azartspēļu zāles tur neesmu manījusi.
T.i. vispirms izrausies no Rīgas busa pēc dažu h brauciena... un naktī šis nemaz i nebrauks...
-
tex, tāpat kā te vispārina par nerīgas dzīvošanu, tā es varu vispārināt par Rīgu. :D
Labi zināms, ka neeksistē melns un balts - ne Rīga ir viendabīga, ne "lauki" visur vienādi, tak patīk visiem piesaukt gan pretīgos/apzeltītos laukus, gan pretīgo/apzeltīto Rīgu - katram no savas kolokoļņas.
Trix, mans skats pa logiem nu galīgi nav brandamūri :)
Toties ciešamu skatu no loga kompensē grabošs un peregara piedvests lifts ar grafiti uzrakstiem... :D
No personiskās pieredzes ir nācies padzīvot dažādās Rīgas vietās, kopskaitā pie 10, turklāt ne jau visas bija galīgās bomžu nomales - arī tīri prestiži rajoni. Nu nebija nevienā vietā ideālā sapņu sala.
Laikam man ir pārāk laba oža un dzirde.
-
Es? Vispārinu? Nea, kā reiz konkrēti zināma lauku piemēra ekstras uzskaitu :D
Nu geto kāpņutelpai vismaz ir cerība, ka kādreiz kāds, kas nav es, to izremontēs... Un grafiti pats virsū neskrien, ka tik salietojušies autori vairs nav uz vietas :)
Lūk, ja lauku mājās iemaldās salietojušos jauniešu bariņš, tad tāds £$@%£@$ var izcelties, un ja vēl nav pat bises, ar ko aizstāvēties... Vnk paņems un iekāps pa logiem vai izgāzīs koka durvis. Ne viens vien veccilvēks dēļ pāris LVL savā mājā nogalēts...
Rīgā vēl cerība, ka kāds kko sadzirdēs un kkādu policiju vismaz izsauks. A laukos vienu clv vsp nedēļām var neatrast...
Es par to, ka arī laukos ideāla sapņu sala nesanāks :(
-
Kur nu vēl, ja 22 sagribas ēst un mājās nekā nav un gatavot nesagribas :D Tur rīga vienos vārtos ...
-
Kur nu vēl, ja 22 sagribas ēst un mājās nekā nav un gatavot nesagribas :D Tur rīga vienos vārtos ...
nu... pat visai viduvēji sievišķīga sieviete "kad mājās nekā nav" salātus pagatavos. lai nu neko nemàcētu - tur vaig dadzīvoties. i pilsēta nepalīdzēs, i lauki...
unvispār. pēc 22 ēst var sagribēties tikai stikla desu tā ka acīs cērt... :D
-
Kurš nu vēl pēc savas mērauklas... Visu ko var sagribēties ;)
Bail pat jautāt, kas ir stikla desa...
Lai gan pēc sievišķīgas dāmas(lasi, tādas, kam patik pavadīt laiku virtuvē) ieskatiem tātad esmu pilnīgi nesievišķīga un dadzīvojusies tik tālu, ka ne laukiem, ne pilsētai, neiešu vis kārties, bet ēst :P Pareizajām miegamicēm labu nakti, -gan jau saldi gulēs, kad būšu atpakaļ netā :D
-
Kur nu vēl, ja 22 sagribas ēst un mājās nekā nav un gatavot nesagribas :D Tur rīga vienos vārtos ...
nu... pat visai viduvēji sievišķīga sieviete "kad mājās nekā nav" salātus pagatavos. lai nu neko nemàcētu - tur vaig dadzīvoties. i pilsēta nepalīdzēs, i lauki...
unvispār. pēc 22 ēst var sagribēties tikai stikla desu tā ka acīs cērt... :D
Ja mājās nekā nav, ar gatavot mācēšanu būs par maz ;) Es māku gatavot, bet, ja mans "nekā nav" ir eļļas pilīte, pussauja rīvmaizes un 2 lauru lapas... ;) Tur i salātu mērcei nesanāks, kur nu vēl salātiem... :D
P.S. Mani dikti interesē - kas ir stikla desa?
-
Dzeramais. Alko. Šņabis. Vai kas cits.
-
Paldies, Mango - mūžu dzīvo, mūžu mācies...
-
Es laikam tāda netipiska rīdziniece - visu mūžu dzīvoju Rīgas nomalē, bet naudu pelnīt braucu ārā pa Pierīgu :) un pēc dzīvesveida un interesēm aizvien vairāk jūtos dabai un lauku dzīvei piederīga. Protams, ir ērti, ka vajadzības gadījumā visi pilsētas labumi un pakalpojumi ir pa rokai, bet nepakam negribētu dzīvot tādu īsta pilsētnieka dzīvi - dienas vadīt kkādā ofisā, mīcīties pa pilsētas burzmu un vienīgo zaļumu skatīt puķupodā uz palodzes - man tas šķiet vienkārši briesmīgi.
-
nav jau tik traki arī biroju žurkām. Vnk vajag braukt nestandarta laikos ;) Lūk, šovakar zinošā gaitā un plānotās darīšanās uz Rietumu banku devās ezis. No biķernieku meža uz Mežciemu ik nakti agrāk devās sirma lapsa un prātīgi ielas malā apstājās - palaida auto. Biķernieku ielai ir pāri skrējusi arī sturnu ģimene - stirna, buks ar ragiem un, neatceros 1 vai 2 bērni...
Slavenās mežacūkas un bebrus pat neminot...
un kaijas, kas ir vērotas no lodžijas mēģinot aizvazāt cilvēku iegādāto jēlo vistu un citu reizi - zivi.
-
Manā izpratnē laiks ir pārāk dārgs, lai to tērētu, šķūrējot sniegu, grābjot lapas, apgriežot krūmus, ravējot dobes...
jā, ja šitas viss nav jādara, var izbrīvēt laiku sporta zālei.
Ak jā, vēl arī šis... Kādreiz, pa sporta zāles logiem skatot visādus trenažierus darbinošus ļaužus, pieķeru sevi pie domas, ka esam kā no dažādām pasaulēm - man ir tik daudz iespēju izkustēties darbos un jēgpilnās nodarbēs, ka tāda mākslīga sevis kustināšana šķiet tāds kā... nožēlojams surogāts, vai...
-
nuu bljiin...jau no kadas 3ās lpp.domāju ,iesaistītiities ,vai labak nē :)
jo talāk braucat ,jo vairāk šļūcu pa diogonali...
a kada starpība,kaa kuram un kas kuram :confused: šitā nu atkal no tēmām,kur nav recepšu.... 100 cilvēki būs un visiem 100ts savs ,labākais variants...
Tak pats galvenais jau ir tajaa,lai ir labi tur ,kur tu esi...un pofig,ka citiem 99iem.liksies ,ka taa nav pareizi.
Ja nu obligati jasamēras..tad par sevi varu teikt..ka esmu bijusi visās frontēs :)
un nezinu kas man tā par iezīmi,ka katra vieta,kur tobriid esmu ,ir bijusi tā vislabākā..kuru žēl pamest :thinking:
tagad jau protams, juutos tāda gudra,ka varu spriedelēt(a citiem nepatiik) ,ka tas labi,ka katru savu situāciju pieņēmu...tadējādi ejot pa spirāli talāk un apgūstot jaunas pieredzes blablabla..
bet patiesi nenožēloju nevienu vietu, tikai katra no viņām bija savam laikam un savai skolai...
p.s man gribas izpluust, bet nebuus smuki...par cik ir nakts, tad turpinajumu aiznesishu uz savu nakts teemu..:D
-
"laukos" viss ir lētāks. Svaigs piemērs - Dailes teātra izrāde EQUUS. Rīgā šīs izrādes biļetes maksā 22 eiro, Dailes viesizrādes Valmierā 10-18eiro. Ko no nabaga lauku ļaudīm var prasīt :D
-
Baigie lauki Valmiera. Kāda starpība, kur kvarķīrā dzīvo - Rīgā vai Valmierā.
-
Beton, laikam nelasīji visu diskusiju, Tex tak teica, ka nesaprot, kā var dzīvot dzīvoklī un vēl ārpus Rīgas, tā varot ja nu vienīgi pensionāri :)
-
Nu, piedod, Nāra, tā bija atbilde tikai uz Tavu frāzi "Ko no nabaga lauku ļaudīm var prasīt"
-
Man principā pilnīgi pietiek tā daba sestdien, svētdien. Nav jau problēma iesēsties mašīnā, paķert laivu un maukt laivot divas dienas. Rudenī/ Ziemā vispār nekāda daba neprasās.
-
Dzimusi un augusi Rīgā. Reiz gribēju par vetu mācīties, bet pēc mīlošo radiņu kolektīvas ģīPšanas to noliku uz augstākā plaukta, lai vairāk neaiztiktu. Patreiz dzīvoju laukos.. ok, lauku ciematā, esmu laimīga, redzot stirniņas pa manu dārzu ziemā tusējam.
Dārza/ mājlopu nav, ja neskaita kaķus un suni. Veselība neļauj... Bet citādāk- būtu gan govs vai kaza kūtī, un pašai savas dilles (vismaz). Viens no bērniem, tas kurš jau izlidojis, dzīvo Rīgā un ir laimīgs tieši tur, abi mazākie arī uz lielpilsētu skatās. Bet man patīk mani lauki, izņemot brīžus, kad vēlā vakarā lietū velkos tos 5 km no dzc stacijas. Rīgā atpakaļ nudien negribētu.