Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: taj 2015. gada 25. augusts, 13:19:15
-
Interesētu tieši personiskākas pārdomas par to, kas ir draudzība? Vai jums ir labākais draugs vai draudzene? Varbūt vairāki labi paziņas, bet ne sirdsdraugi? Kā jūs raksturotu jūsu saskarsmi? Kas ir tas, kas turpretī liktu jums attālināties no drauga, draudzenes vai ļoti laba paziņas?
-
Draudzības ir kā strautiņi -var pēkšņi izsīkt un pazust zemē, bet pēc kāda gabala -re, atkal parādās.
Tā man ir ar dažām draudzībām -nesatiekoties pat gadiem, izrādās, ka vecās saites stipras.
Ja draudzība balstīta tikai uz kopīgām interesēm -sporta nodarbībām, bērna putriņām, tad gan var izzust, līdzko intereses sāk atšķirties. Tā visvairāk laikam gadās draudzenēm, ja viena precēta un ar bērniem, bet otra brīvā ballīšu meitene
-
Man līdzīgi kā reno. Draudzenes no 18 gadu vecuma, var gadiem nesatikt. Bet līdzīga domāšana. Zinu, ja satiktu, varētu apspriest to un to, izsmieties par kaut ko, ko tikai mēs saprotam utt.
Tad ir garāmskrejošie cilvēki, iepazīti darba sakarā vai kā citādi.
-
Bet ikdienā draudzība nav tik nepieciešama? Var iztikt bez ciešākas saskarsmes, jo ir citas norises, ar ko dzīve aizpildās?
-
Ir nepieciešama, bet nav iespēju ikdienā tikties, jo katrs savā pasaules malā.
-
Jūs sazvanāties? Vai arī tās ir retas sarunu reizes, kad iznāk satikties. Un pārējā laikā ir vienkārši pārējā dzīve.
-
Reti kontaktējamies citā veidā. Vislabāk ir klātienē.
-
Ir draudzene kopš bērnības, satiekamies un kontaktējamies bieži,jo dzīves un darba ceļi iet blakus. Domāju, ka man viņa ir vistuvākais cilvēks.
-
Man ir draudzenes pļāpāšanai un klačām, ir draugi/draudzenes, kurus nesatieku katru dienu, bet ar kuriem ir saprašanās kaut kādā citā līmenī- nevajag ne regulāras tikšanās, ne īpašas kopīgas intereses. Tie ir cilvēki, kuri ir pieņemti reizi un par visām reizēm- tātad viņi drīkst uzvesties, kā nu viņiem ir raksturīgi, es viņus netiesāju.
Lai pārtrauktu attiecības...tur nu tiešam ir jābūt kaut kam ļoti īpašam. Tajā pašā laikā - par draugiem jau parasti nesauc tos, ar kuriem radikāli nesakrīt priekšstati par dzīvi?
-
Draudzene kopš 1.klases. Pašlaik tiekamies reti, jo strādā citā valstī. Pie katras tikšanās sajūta, ka pārtraukuma nav bijis.
Draudzene kopš 9. klases. Tiekamies regulāri, bet ne ļoti bieži. Nu vidēji reizi mēnesī. Tad gandrīz dienu pavadām kopā. Totāla savstarpēja sapratne.
Draudzene no 20 gadu vecuma. Arī tiekamies regulāri un uz visu dienu. Ir ko sadarīt/izrunāt/apspriest.
Tā nu visu mūžu šīs 3 uzticamās draudzenes bez pārtraukuma. Ir bijuši cilvēki, piemēram kolēģi, ar kuriem cieša komunikācija kādu dzīves posmu. Bet, kaut kam mainoties, saites pilnīgi satrūkst un nepietrūkst.
Paziņu, ar kuriem ko kopā darām, praktiski nav. Pārējās ciešās saites ar bērniem un viņu ģimenēm.
-
Baigi atkariigs no garastaavoklja... besii uznaak nevjens_manj_nemiil, omuliibaa- ir tak tik daudz labu cilveeku apkaart...
-
1)Draudzene no pašas bērnības: tiekamies pāris reizes gadā un ir sajūtas, ka pārtraukums komunikācijā nav nemaz bijis. Vienu vārdu sakot - loti siltas un jaukas sajūtas. Zinu, ka varam viena uz otru paļauties un ja, nākas atteikt, tad bez apvainošanās, jo saprotam, ka konkrētā situācijā vnk nav iespējams palīdzēt.
2) otra draudzene - iegūta pirms padsmit gadiem....un ...pienācis brīdis, ka "gribu šķirties". Viņa - jauks, sirsnīgs cilvēks, daudz mani atbalstījusi, jaukas atmiņas , bet... tā uzbāzīgā komunicēšanās: zvani katru dienu pa stundai, sīks savas dzīves (arī intīmās) izklāsts. Jau ieraugot telefonā viņas vārdu, automātiski nodomāju - NU ATKAL!!!
Jūtos emocionāli slikti, bet man ir par daudz.
-
Pif, bet varbūt būtu iespējams kaut kā izrunāties ar to otro draudzeni? Pateikt, ka ir par daudz. Tieši biežuma un daudzuma ziņā. Jo citādi taču kaut kas jūs saistīja, kad uzsākāt draudzību un arī padsmit gadus to uzturējāt. Jeb tomēr sajūta, ka jālaiž vaļā (sevi)? Tici, ka varēsi tā vienkārši?
-
taj, protams, ka esmu. Jo pēc būtības esmu skarba "patiesības teicēja".
Bet kritiskā masa ir sasniegta: krīt viņa uz nerviem un viss. Ir grūti komunicēt ar cilvēku, kurš runā vienu, domā nez ko citu, bet rīkojās vēl kaut kā..un piedevām tā runāšana, domāšana, rīkošanās mainās ik pa stundai.
Es gribu draudzēties ar sava vecuma cilvēku, nevis pusmūža sievieti, kurai it kā būtu 16-padsmit.