Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Literatūra => Tēmu iesāka: reno 2015. gada 26. augusts, 23:02:51
-
Tikko pabeidzu lasīt, pilnīgi aizrāvos, ka ne nolikt. Atcerieties "Rebeku"' ? Mazliet atgādina -noslēpumi, Vintera kundze, bet stāsts gan pavisam citāds, bet tikpat negaidīti pagriezieni.Nekāda sentimenta vai romantikas, drīzāk gotiskais baisulis. Citātos ieliku vienu rindkopu no šīs grāmatas.
Vienīgais trūkums -nežēlīgi sīkā druka, grāmata naturāli no normālā formāta samazināta par kādu trešdaļu. Var jau saprast -450 lappuses būtu baigais ķieģelis. Gandrīz negribēju ņemt, jo man ar sīkiem burtiņiem nepatīk.
-
Lasīju, bet pasen, ja tā tā pati grāmata. Gotiska laikam visprecīzāk raksturotu arī manas sajūtas. Atceros vēl, ka lasot atmiņā nāca daudz kas no angļu klasikas gan Dikenss, gan māsas Brontē ar Džeinu Eiru un Kalnu aukām.
-
Sākums likās tik saistošs! Grāmatu bija ieteikusi draudzene, sakot, ka, ja tev patīk lasīt grāmatas, tad noeikti jāizlasa šo, jo daļēji tā ir par mīlestību uz grāmatām. Un tas bija arī tas, kas sākumā piesaistīja. Ļoti laba valoda, dzīvīgi apraksti, var atrast vairākas citējamas vietas.
Bet, jo tālāk lasīju, jo drūmāka sajūta palika. Un, atzīšos, izlasīju tikai līdz aptuveni pusei. Iespējams, tobrīd bija tāds noskaņojums, ka vēl vairāk skumju nevajadzēja, tāpēc atliku malā. Vēlāk kāds cits cilvēks pastāstīja, ar ko stāsts noslēdzas. Droši vien ir vērts lasīt! Taču kopumā jāapruņojas ar tādu kā iekšējo pozitīvisma sīkstumu, lai nezaudētu dzīvesprieku, vismaz tā šķiet.