Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: sōla 2015. gada 12. septembris, 20:37:44
-
Sveikiņi, mīļie, mīļās!
Lasošie, lasošās! Vot, jautājums - kas jums galvenais grāmatās? Sižets, valoda, tulkojuma kvalitāte? Man, piem, dzīves traģēdija(jā, jā) bija Vonnegūta nāve, jo padomāju,- viss, lasīt ta nebūs vairs ko. Tad uzradās Jūnasons, Bērziņš, bik nomierinājos. Bet vienalga par maz. Markess, Rušdi, Hamsuns. Visi jau caurlasīti...
Bet, galvenais jautājums - sižets vai apcerējums?
-
Svētā trīsvienība - gan sižets, gan valoda,gan tulkotājs (vienmēr skatos,kas tulkojis).
Pievēršu uzmanibu ari poligrāfijai,papīra kvalitātei,sriftam,
datorsalikumam un vizuālajam noformējumam,
māksliniekam. Patīk, ja augstvērtīga literatūra ir ar pietāti noformēta un
baudāma no A līdz Z.
-
Laikam jau visas Tevis minētās lietas kopā. Esmu metusi pie malas vairākas grāmatas dažādu iemeslu dēļ. Vienu "izcilu autoru" no amerikāņiem - pirmās 5 lapaspuses bija tik pārpilnas ar -ing, ka likās nelasāmi. Ja tulkojums, tad tikai krieviski. Nepatīk man nekvalitatīvie latviešu tulki. Varbūt tiem, kas nepārzina krievu valodu pilnībā, ir vieglāk lasīt latviski, bet ja ir ar ko salīdzināt, tad krievu tulki ir galvas tiesu pārāki.
Kāda jēga lasīt, ja sižeta nav? Tas tak galvenais. Nuja, sižets var būt, bet izklāsts briesmīgs, tad arī jēgas nav - sižeti tāpat kā situācijas dzīvē atkārtojas... Tad svarīgi ir sīkumi, detaļas, valoda...
-
Viss kopā - sižets, valoda, tulkojums, noskaņojums. No pēdējo gadu tulkotajām grāmatām, kurās valoda neķērās nemaz - "Silva rerum" (un arī citi Meieres tulkojumi) un "Mīlestības holeras laikā". Kad lasi un pārlasi teikumus, jo tiek tik labi skan.
Un valodas labsajūtas dēļ es reizi četros piecos gados pārlasu Brigaderes biezo triloģiju.
-
Jap, piekrītu, Meiere man arī favorītos.
-
To ir grūti pateikt,bet,paņemot rokās grāmatu un mazliet iemetot tajā aci, jau jūtu- būs vai nebūs priekš manis. Galvenais laikam tomēr ir sižets,jo bez tā jau nekā, sižeta neesamību neglābs ne tulkojums,ne valoda. Kaut gan protams, slikta valoda var sagraut arī labu sižetu.
-
Mjā, vislabākie tulkotāji no angļu valodas bija Vizma Belševica un Klāvs Elsbergs.
-
Sižets, valoda man ir būtiski. Esmu lasījusi grāmatas, par kurām citi jūsmo, un reizēm neesmu sapratusi, par ko tieši tur jājūsmo.
Minēšu vienu piemēru - Selindžers "Uz kraujas rudzu laukā". Jā, valoda laba, tulkojums arī, bet sižets mani neuzrunāja. Laikam man nepatīk grāmatas par neveiksminiekiem, kas netiek galā ar savu dzīvi. :)
Grāmatas uztveru kā izklaidi, atslodzi no ikdienas, tāpēc neizvēlos lasīt filozofiskus romānus, no tiem man nāk miegs jau pēc otrās lappuses. Man patīk, ka grāmatā ir dinamiska situācijas attīstība, asprātīgi dialogi, kaut kas jauns priekš manis.
-
Laiku pa laikam vajag arī pārmaiņas, arī grāmatu lasīšanas ieradumos. Tā, ja esmu lasījusi smalkāku, augstvērtīgāku literatūru, vienu grāmatu, otro, trešo, tad vajag atslodzei kādu detektīvromānu, un otrādi. Tapat var būt posmi dzīvē, kad ir vairāk raižu un derēs pat kāda Kontinenta grāmata, un labsajūtīgāki periodi, kad iespējams ar baudu pievērsties nopietnākiem garadarbiem.
Svarīgs galvenokart sižets un izklāsts. Noformējums tomēr otršķirīgs, pieļaujot atkāpes, jo, ja ir vēlme izlasīt, tad var arī ekonomiskajā iesējumā, gadījuma pēc. Tulkojums, jā, tam ir nozīme, ir gadījies neizlasīt līdz galam, ja teikumi īsti nevirknējas.
Patīk Ziemeļvalstu sadzīviskā proza, ne gluži visi detektīvi, bet, jā, - dāņu, norvēģu, somu, zviedru daiļliteratūra. Ļoti patika, piemēram: "Pārāk resna, lai būtu taurenītis", "Mācītāja", "Ziema Stokholmā", "Māte un suns", "Māte un dēls", "Pamestā zeme", "Attīrīšanās".
-
Vakar noskatījos “Jānis.Elza.Mīlestības vēstules.“ Patika. Arī jaunajai audzei,kas priecē.
Filmas. iespaidā paņēmu pārlasīt Raiņa tulkoto Gētes “ Faustu “.
Biju lasījusi kaut kad ap gadiem 16?, 17. A. Gulbja izdevums, gan ne pirmais.
Tagad lasās citādi nekā pirmoreiz :) Uzjautrina tās atskaņas -tipa kāja,māja,vietām :)
Bet nav ne vainas, lasās raiti. Patīk Raiņa piezīmes izdevuma beigās.
-
Tās visas ir saistītas lietas, arī grāmatas izskats un noformējums. Nav jau nu Belševica un Elsbergs pēdējie labie tulkotāji, tagad arī ir vairāki/as vnk lieliski.
Bet tādu pērli "drukns aukstasiņu zirgs" nekad vēl nebiju piedzīvojusi -tulkotāja Sinda Krastiņa,Kauri koka ēnā. Pati grāmata -nu tā, par daudz cenšas visādas nopietnas vēstures lietas iepīt samērā triviālā sižetā
-
Bet tādu pērli "drukns aukstasiņu zirgs" nekad vēl nebiju piedzīvojusi...
Tulkotājai kompliments - no zirdzenieku terminoloģijas viedokļa tas tieši ir pareizi. Par aukstasiņiem dēvē smagos vezumniekus.
Bet vispār, sevišķi jau žurnālu rakstos, zirgu sakarā pērles birst kā no pilnības raga - "arābu rikšotāji", "baltie/melnie bērīši" un vēl visvisādi brīnumi - bet ar zirgiem nesaistīti lasītāji jau tās i nepamana.
-
nu re -mūžu mācies. Bet tad gan derēja paskaidrojums grāmatā
manu pašreizējo "pērļu" topā tomēr ir "mana pirmā šepte"
-
Kādreiz lasīju 90tajos gados izdotu A.Dimā romānu (nosaukumu neatceros, bet varētu būt kaut kāds 3 musketieru turpinājums). Tulkojums bija vietām reāli baiss, iespējams, no krievu nevis franču valodas tulkots. Atceros, ka romāna varonim nāvessodu gatavojās izpildīt "bende - mīļotājs"...
-
Pirmā lieta laikam būs valoda. Bieži pērku grāmatas impulsīvi- pašķirstu, valoda piesaista- var ņemt! Slikta valoda/tulkojums var sabojāt visģeniālāko ieceri- teiksim, Dens Brauns- nu, kas viņam traucēja noalgot kādu, kurš prot rakstīt? Vismaz tad, kad viņš jau bija kļuvis par miljonāru? Hz, augstprātība laikam :)
Tad ir vienkārši iemīļotie rakstnieki, kuri var rakstīt jebko- un es lasīšu. Vot, Joņevs pēc "Jelgavas 94"var kaut vai častuškas sacerēt- es lasīšu tik un tā. Kad izlasi viena autora kādas piecas grāmatas, tad jau viņa tēls spīd cauri visiem sižetiem, un lasās savādāk. Dostojevskis, Murakami, Vonnegūts, Hēgs...Mani mīļotie krievi Peļevins un Priļepins, diemžēl, ir sabojājušies- Peļevins laikam jau vienkārši vecs palicis, bet Priļepins aizgājis pa Ļimonova taciņu- no rakstnieka pārvērties par propagandistu, turklāt tādas ievirzes, kuru es nekad neatbalstīšu. Eh, Ļimonovs jaunībā arī bija ģeniāls :cry:
Patīk labi detektīvi. Jū Nesbē, Žans-Kristofs Granžē, Jusi Adlers-Olsens, Jens Renkins...lai viņiem ilga un ražīga dzīve :) Patīk japāņi un skandināvi.
Vispār, grāmatas- tā ir atkarība. Labi, ka ir cilvēki, kurus nebaida tas, ka "viss jau ir uzrakstīts" :)
-
Pirmo reizi par tādu Žanu Kristofu Granžē dzirdu... Latviski ir tulkots un izdots?
-
Es lasīju krieviski, bet viņš ir tipa slavens :)
-
Nupat izlasīju Roulingas (jā, jā tā pati! :) ) pirmo grāmatu pieaugušajiem. Saucas "Nejauša vakance". Stāsta galvenā līnija: pēkšņi nomirst kādas mazpilsētiņas domnieks un sarosās bars ļaužu, kuri tagad gribētu šo vietu ieņemt un arī tādi, kuri ir bijuši cieši saistīti ar nelaiķi. Grāmata milzīga, depresīva, drūma. Negodprātīgi cilvēki, narkomāni, vienkārši kretīni. Likās, ka saule tur neiespīd ne pa spraudziņu.
Un ja tā jāsaka, tad šķiet, ka Roulingai vienkārši riebjas nabadzīgi un neizsmalcināti ļautiņi.
-
Roulingas "Nejauša vakance" ir viena no nedaudzajām grāmatā, ko es neesmu varējusi izlasīt līdz galam. Darbība muļļājas uz vietas, lasu vienu teikumu un uz priekšu netieku. Metu nost, kad nav, tad nav. Lai gan grāmatai valoda ļoti laba, taču sižets galīgi nerullēja.
-
Roulingas Vakance man tīri labi patika. Viņai ir arī iesākta detektīvu sērija ar pseidonīmu, pirmo lasīju angliski, nosaukumu neatceros, tīri laba, tagad šķiet jau ir nākošā
-
Tēma aizgājusi šķērsām,grāmatas citur analizē.
-
Mēs neanalizējam, bet minam piemērus. :) Un pļāpājam.
-
Secībā autors - tulkotājs. Ja autors negadās pirmoreiz, tad jau var nojaust, ko gaidīt.
Ideāli, ja stāstījums plus valoda (tulkojums). Kā Rušdi.
-
Protams,sižets ir pats galvenais pie grāmatas izraudzīšanās.Ir lietas,par kurām grāmatu varu lasīt 10 reizes ,un ir tādas,kas der tikai aizmigšanai.Arī tulkojums ir svarīgs.Rainis ir bijis labs tulkotājs-lielākais piemērs-''Grāfs Monte kristo''.Jaunākais-mūslaiku izdevums nav lasāms tikai dēļ sūdīgā tulkojuma.
Superburvību grāmatām savā tulkošanas manierē ir devusi Helma Lapiņa(jau aizsaulē).Pazīstamākie-Darela darbi un Heriota grāmatas.Tas nav atkārtojams,nav aizvietojams!
-
Vot, jautājums - kas jums galvenais grāmatās? Sižets, valoda, tulkojuma kvalitāte?
autors
-
Vot, Afrora, man arī vienmēr licies, ka autors ir uber alles, bet nekā. Kad lasīju Trīs vīrus laivā, zviedzu kā nenormāla kaut par to pašu konsbundžas atvēršanu utt, ieteicu krievvalodīgam lasītājam kā baigi jautro gabalu, viņš lasa un saka- a par ko te jāsmejas? Es ar palasījos, jā, tulkojums sūdīgs, jautrības nekādas. Tāpēc nonācu pie secinājuma, ka tomēr tukotājs ir 90% no vērtības. Šai gadījumā tā bija Belševica.
-
Tās visas ir saistītas lietas, arī grāmatas izskats un noformējums. Nav jau nu Belševica un Elsbergs pēdējie labie tulkotāji, tagad arī ir vairāki/as vnk lieliski.
Bet tādu pērli "drukns aukstasiņu zirgs" nekad vēl nebiju piedzīvojusi -tulkotāja Sinda Krastiņa,Kauri koka ēnā. Pati grāmata -nu tā, par daudz cenšas visādas nopietnas vēstures lietas iepīt samērā triviālā sižetā
https://lv.wikipedia.org/wiki/Aukstasi%C5%86u_zirgi
https://lv.wikipedia.org/wiki/Karstasi%C5%86u_zirgi
https://lv.wikipedia.org/wiki/Siltasi%C5%86u_zirgi