Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Camma 2015. gada 22. septembris, 18:16:54
-
Murrrrr...
Šodien gadījās netīšām noklausīties divu kolēģu sarunu. Runa bija par tehniku un datorismiem. Viens otram lielīja manu otrpusi... Sajūta fantastiski jauka! Nu kā - MANS taču! Varētu padomāt, ka nevis viņu, bet mani liela.
Baisa privātīpašniece es.
Un tad ienāca prātā, ka tā neviltoti un skaisti lielīt var tikai vīrieši - dāmām mūždien kaut kāda skaudība pa virsu un pa vidu... Ne?
Varbūt vīriešu atzinībai lielāka vērtība, jo dāmas bieži par visko sajūsminās, 'šokējas' un 'izkrīt nogulsnēs'...
-
Jā,patīkami dzirdēt ko atzinīgu par sev tuviem cilvēkiem, vīru,bērniem,draugiem.
Apstiprinājums, ka piederi sakarigai kompānijai, ne kādiem sū brāļiem ;)
Nu,kungu vidū arī gadījies manīt skauģus un intrigantus.
Bet, piekrītu, dāmām gan pozitivais gan negativais izpaužas spilgtāk :)
-
Stulbāka sajūta ir, kad par tavējo stāsta, kāds šis labs, izdarīgs un visādi ideāls, a tu klausies, klausies un nevari saprast - tas ir par šo vai par kādu citu? Ne nu labs, ne izdarīgs, ne ideāls... Nu i domā, ko gribi - ka tiem aprunātājiem zemas prasības, vai ka tavējais izpildās tikai pret svešiem, a savējā sieviete ir savējā, ko tur iespringt.
-
A ko viņam iespringt, ja sieviete pati visu zina, visu māk, visu var?