Sarunu forums
Ikdiena => Zvēri un augi => Tēmu iesāka: Camma 2015. gada 06. oktobris, 15:05:16
-
Jauks laiciņš, saule spīd, pa nakti bišku vēsums pieķer... Bet tas ir tik forši! Mans kažoks kļuvis smuki biezs, pakakle beidzot apvēlusies un garās, baltās ūsas tik jauki pasvītro dūmpelēko kažoka toni. Zābaciņi balti jo balti - rudens beidzot kā rudens, nevis viena vienīga dubļu plancka, pekas pūkainas un vienmēr siltas.
Sēžu uz šķūnīša jumta un domāju gudras domas. Tie suņi taču ir vieni nejēdzīgi radījumi! Reku, kaimiņu haskijs - pilnīgs dabisks pārpratums. Kā var sevi tik ļoti necienīt? Kā var šitā krist ap kaklu divkājiem? Nu nav bijis mājās visu dienu, nu un? Vai tāpēc šams īpaši mīlams? Phe. Un tad vēl ņem un piesien garā ķēdē... Bet nu pats haskis vainīgs - nemāk smuki notīties un pēcāk tikpat smuki atnākt uz brokastīm. Klusas notīšanās vietā ļembasts pa visu pagastu - pa ceļam izdrāzis (pardon!) visas kucītes 6 kilometru rādiusā, izrijis krutākajiem sētas sargiem paikas bļodeles, sabaidījis toiterjera kucītes saimnieci (nu ja šitāds haskis iedomājas uzsākt mīlas rotaļas ar toiterjeru - tur immmfarkc klāt kā likts gan saimniecei, gan pašai terjerītei). Kačokam Vitālijam stafs gandrīz ar cepumu aizrijās šito bezkauņu redzot. Nu viens neaudzināts lops, ka es jums saku. Pa, man te kaut kas astē aizniezējās... Tā, kur es paliku?
Aha, ar dziedāšanas tieksmi to plānprātiņu daba apveltījusi dāsni. Tikai muzikālo dzirdi un balsi aizmirsa iedot... Šitas briesmonis zina tikai divas notis - vau vau un aūūūūūū.... Ne izjustības, ne teksta bagātības. Visas emocijas tikai no acīm vai astes jānolasa. Tumsonība. Mūsu runčus pat salīdzināt nevar - stundu no vietas dažādās toņkārtās mauro - Pavaroti un Sproģis var klusēt kaktiņā, kad mūsējie zāberi (Joda un Džedajs) rauj vaļā!
Un kur nu vēl ēšanas kultūra! Nu kā sevi cienošs Dieva radījums var grauzt kaut kādas nedēļu vecas desu ādas vai mamutu izrakteņus, kuriem pats vēl vakar slaidi čurāja virsū? Saimniece šamam iedod smuku, smaržīgu kauliņu, a tas Dauka ņem un norok to kauliņu kompostkaudzes malā! Centies nu vēl priekš tāda.
Bet vistracinošākais ir šitā murmuļa smaids - smaida vienā gabalā. Nu saki viens Minkudievs, vai tas liecina par dižu saprātu? Šaubos....
Hēh, jāliekās šepat jumta maliņā un jāpavēro... Nevar laist garām tādu izrādi....
(Jetijas monologs)
-
ko talantam padarīsi. I caur kaķiem lien ārā :)
-
Camma jau kaķa prātā..
-
Haskija monologs būtu diametrāli pretējs.
Katram savs skatupunkts un sava taisnība.
-
Man te naiva cerība, ka kāds Rodžers vai Džeris izteiks savu redzējumu uz kaķiem...
Nezinu, kā varētu izskatīties pitona Amālijas vai šinšillas Čakija apcerējums. Būtu interesanti palasīt. :big_hug:
-
man domaat ,naiva ceriiba. kkā nav maniits,ka kāds te lepotos ar suņa esamību :confused:
te takš ir kārtīgu ļaužu forums..ne suņinieku sabantujs...
p.s un, janu kaadam ir tas kvekšķis, tad lai turpina neteikt to skaļi :smile: :clap:
:spicglaze:
uzlieku ķiveri,lai slēpto suņinieku mestie mamutu kauli mani nesatricina...
-
:o pa, pa! Kur man tas kauls palika..
-
Ui, man ar' te kauli meetajaas.. :P
-
Nu vot! Tik ar kauliem mētāties. Jetijai taisnība - neinteliģenti tie suņi, saimniekus arī neaudzina....:)
-
Suncis nav vainiigs, ka saimniecei nav staastiitajas talanta. :) Minchiem jau nav ne vainas, bet suns ir suns... Tas, prieks ko vinjs man sniedz, ir neaprakstaams. :)
-
Es ar jemtu suni, ja nebuutu tik slinka un ar haotisku rezhiimu
-
Hrrr...sss....hrrr...ssss... ? (Villas ripulī vārdā Džedajs kaut kur pa vidu paveras liela, zaļa acs)...Kaut kas tur ārā norūca, izklausās - divkāji bleķa kastē atbraukuši. Bet vēl 2 minūtes var pagulēt, neies jau skriet un baigi sveicināt. Hrr..sss...hrr...sss...O! Ienāca ar visām somām un maisiņiem. (Villas ripulis atritinās un izstiepj gaaaaaras, nagainas ķetnas, pakaļpuse izslieta augstu gaisā, nagainajām ķetnām tiek izvingrināti visi pirkstiņi). haaahhhh... (Nožāvājas tā, ka visi zobeļi un puse tukšā kuņģa redzami). Tā, nu kas i ko? Kas par kasīšanos? Jau 2 minūtes kā atvilkušies, bet nejēdz badainam kaķim paiku iedot! MjĀĀĀu! MjĀĀĀu! Nu? Būs šovakar ēšana vai nebūs? Ko tā Lielā mamma var tik ilgi peckāties? Rociņas trīc, nejēdz zibenīgi paciņu atraut vaļā... Eu, nu kas par desām? Ko šmurgā manu kažoku? Vai neredzi, ka paiku jāliek no apakšas, lai var uzreiz kampt un rīt? Bet nē, mūždien pieķēza sānus un vaigus... Nu un kas, ka mans mūlis un pakausis visai bļodai priekšā, respektam būs būt! Ja mans mūlis nebūs bļodā, tur būs visi citi mūļi un tā jau ir nekārtība. Citi mūļi tur var būt tikai tad, kad manējā vairs nelien iekšā. Eu, pelēkā, pievāc degunu! Pagaidi rātni maliņā... Vo... Jārij fiksi, citādi tā sīkā mamaška atjēgsies un sados pa tāfeli. Sīka, bet nešpetna - kā vilks ar nagaino, tā vaigam puse biezuma nost! Vot i viens vella sievišķis... Tā, puncis pilns, var iet kur apsēst un sakopt pieķēzīto kažoku. Divkājainie nez kāpēc iedomājas, ka mums baisi patīk kopties ar mēli. Nepatīk. Bet vajag. Tomēr labāk pa lietu vai pa rasu pavazāties, nav tik daudz visādu draņķu jāielaiza.
MjĀĀĀu! MjĀĀĀu! Tā, pašlaik uz mjāāu neko vairāk neizsniedz, jāpagaida, kamēr divkāji iekārtosies pie galda un paņems rokā karotes, tad varēs iet uz palodzes pamaurot, lai laiž steidzami ārā. Ātrāk nevar - pieradīs pie mierīgas ēšanas un tad jau līdz pilnīgai kaķisko vajadzību apmierināšanas ignorēšanai tālu nebūs. Labi, ka pie loga lielais dārza beņķis nolikts, citādi ārā iešana un iekšā nākšana tāda necienīga - sēdi un mauro pie durvīm. A tā - parēgojies logā, vienreiz iemauro un garais vīrišķis uzreiz ielaiž vai izlaiž. Un ar pilnu vēderu tā jauki pa pakāpienam defilēt, nevis planēt no 2metru augstuma. Cieņu kaķiem!
Vot, jā, cieņu... Vakar bija tāāāda necieņa... Brrr... Kaut kāds niešķis sānā iemeties, laizu un laizu, kā ir - tā ir. Lielā mamma ņēma un nogrāba un tik ar kaut kādu kristīto ūdentiņu ņēmās mazgāt, piezieda ar smirdīgu, brūnu suslu. Par skrāpēšanu vai kosšanu pat domas nebija - Lielā mamma mums stingra - nepaspirināsies - salieks ragā un 2x iztaisnos. Bet nu nekas, vismaz šodien vairs sāns neknieš un villa arī nestāv lēkšķaina.
Jāiet apskatīt, ko tas kaimiņu haskijs sadarījis. Tagad pa vakaram var visu teritoriju izstaigāt, kamēr šams tiek istabā ar putru piestumts. Citādi jau pat no vārnām pats savu paiku nevar pasargāt. Vai vēl trakāk - aiz prieka lēkādams pats savā bļodā ielēkā un visa paika pa pus pagalmu izšķiesta... Ko tur piebilst, dumš lops...
(Džedaja monologs)
-
camma savu saimi var iepriecināt uz halovīniem:))
https://www.etsy.com/shop/PamperedWhiskers
-
Mur mur mur mur, mur... Kā es izskatos no šīs puses? Un no šīs? Esmu skaista! Un labi apzinos to. Tik smuki viscaur mellu un supermīkstu kažoku visā Jūrmalā nesameklēsiet. Mur mur mur mur... Atšķirībā no citiem ģimenes kaķiem es nekad, NEKAD neskrienu pie bļodiņas. Vai varat iedomāties Keitu Mosu nesamies pēc paikas? Nu vo! Lielā mamma tāpat pataupīs kaut ko garšīgu, ja redzēs, ka es nedabūju.
Man ļoti patīk pagulēt lielajā verandā uz kādiem krāmiem, bet divkāji nelaiž... Pat ja tā īpaši lūdz - nelaiž un viss. Tiešām domā, ka ES tur piepeļķošu? Fi, es tik prasti nedaros. Ā, nuja, ja gadīsies kāda pele, tad gan ļembasts garantēts - kurš tad medību azartā skatās, kur tur kādi autiņa pričendāļi vai slēpes pieslietas... Bet ja gadās iesprukt, tad jauka pēcpusdienas snauda garantēta.
Nevaru saprast, ko tie runči un Jetija mūždien skatās vietējo plānprātiņseriālu ar kaimiņu haskiju? Mūsu otrās puses kaimiņš foksis ir daudz patīkamāks sarunu un rotaļu biedrs. Fokši esot riebīgi... Bet šis ir jaukums! Nu jā, kauliņu gan nepiedāvās un akniņas ne tik. Bet pajārēties pa pagalmu un bumbiņu padzenāt divatā ir daudz interesantāk. Varbūt šams skumst pēc kaimiņvecmammas ar viņas mello minku - tie atbrauc pa retam. Oj, atceros, kā satrūkās mana Lielā mamma un kaimiņpapus, kad ieraudzīja mani un foksi pirmo reizi tuvojamies! Takš abi metās glābt - mamma mani no fokša zobiem, kaimiņš - foksi no maniem nagiem. Abi iedomājās, ka tūlīt kviecošs spalvu vīkšķis velsies pa krāšņajām puķu dobēm un vēlāk nāksies nokostās pakaļas pa rožu ceriem vākt. Vēlreiz, fi. Mēs abi aristokrātisku asiņu un labi audzināti. Mazliet smīdina fokša bārdiņa, bet citādi - tīri smuks puisis. Taisni vai žēl, ka nav kaķis...
Dīvaini. Es te tā padomāju... Vot foksis takšu ir alu suns, roklis. Varat minēt 18 reizes, kurš no abiem kaimiņiem izrok ejas zem sētas? Ja teiksiet, ka foksis, visas 18 reizes būsiet maldījušies. Milzu bedres izrok haskijs! Riebj skatīties uz tām barikādēm no dēļu galiem un vecām raskladuškām gar viņpuses sētu. Fi. Foksis tekalē godīgi gar savas sētas maliņu un pa brīdim ieķiukstas - godīgi aicina parotaļāties. Tad eju pie spraugas starp sētas stabiņiem un - vuaļa!- esmu fokša pagalmā. Un bumbiņu rotaļām tur netrūkst! Nu jā, gadās jau, ka reizēm foksis azartā grib mani arī kur aiznest, tad gan es šamam ar ķepu pa degunu... Man pat tāda aizdoma, ka ienestu mājā, ja ļautos. Varbūt nemaz tik slikti nebūtu, bet sava māja kaut kā pierastāka. Mūsu Lielā mamma ir tīīīk mīļa, vienmēr nobučo manu silto pakausi un to nu nekāda akniņa neatsver!
(Punktiņas monologs)
-
Tas nu ir fakts, ka savās iepriekšējās dzīvēs
tekstu autore ir bijusi kaķis, kaķis un vēlreiz kaķis. :)
-
Interesanti, ko tie kaķi domā, kad ķeksē krimšus no bļodiņas ārā uz grīdas un tad pa vienam uzlasa? Varētu būt neērti no bļodas ēst? Bet tak nebēršu krimšus klājienā pa visu ķēķa grīdu! Nez, citi ēd no bļodas, tik Melānija un Joda niekojas... Tā, atkal tas sātana kaķis ielīdis uz ogļu maisiem, pēcāk līdīs dirnēt uz lielā krēsla atzveltnes. Ko nu izškicosi, ielīdīs atkal. Johaidī, kurš tur atkal gāž logu laukā? Tikko izlaidu - jau atkal iekšā vajag! Bļin, nu nevarēji uzreiz nākt laukā, kamēr Punktiņu iekšā laidu? Sēdi tagad un pagaidi. Aha, gaidīs gan, piemauros puspasauli un miera tāpat nebūs. Nāc, izlaidīšu...
Zaraza! Nelaid nagus kājās! Ievilkies klēpī - uzvedies godīgi! Un nekāp uz rīkles! Es aiz tevis monitoru neredzu! Nu svempies augstāk, vai ej uz atzveltnes! Eu, ielej minkiem svaigu ūdeni! Un izlaid Džedaju - vai tad nedzirdi, kā mauro? Un nedod šķiņķa ādiņas kaķiem - viņi tās neēd, bet izvazā pa ķēķi un es pēc tam uz viņām nosisties varu! Jā, mrjā! Nu vot nevar te. Te jau ir aizņemts. Ak tomēr mrjā... Nu tad nāc otrā pusē, aha, šiten. Nu iekārtojies... Rādi redzēt savu pakakli... Atkal ar kaimiņu kāvies?... Koa? Sieru? Nē, sieru arī nedod visiem. Nu nēēd viņi to klīsteri. Teicu, vajag čedaru ņemt, a tu - krievijas, krievijas, vot tagad pats arī ķērnājies.
Cammas monologs 10 minūtēs (izteikts skaļi)
-
...un par garlaicību sūdzēties nenākas.
-
Camma , tu esi dieviete! Kaut kas absolūti pozitīvs un nesamocīts ir tāds retums mūsdienās! To es par taviem tekstiem.
Un tajā pašā laikā tev ir izdevies izvairīties no "agresīvā" pozitīvisma, kas tagad arī ir ļoti populārs! (Vienmēr jādomā labas domas, katru dienu atrodiet desmit labas lietas, bla, bla, bla...)
-
Kāds tur agresīvais pozitīvisms? Vienkārši tā ir. Nekas supersarežģīts. Te tak daudzi ar saviem kaķiem un suņiem runājas, tikai atzīties kautrējas.
-
Visi runājās, bet tik jauki izstāstīt ne visiem sanāk. Un tas agresīvais, mākslotais pozitīvisms tavos tekstos NAV. Nu tā viegli un dabiski tev sanāk... :)
-
Domāju, ka katrā no mums sēž apslēpts talants. Vai vismaz ir pieredze ar saviem mājmīļumiem. Vajag tik rakt.
Nu piemēram, vāru skābu kāpostu zupu un prātā nāk pastāsts iz dziļas bērnības par skopo saimnieci vai nosalušo kaķīti...
Laukos skābu kāpostu zupu vāra tad, kad kāpostu raža novākta un kāposti ieskābuši - t.i., kad ir auksts. Zupa parasti ir sātīga un gaļa netiek taupīta. Vēl jo vairāk, ka lauciniekiem darbi visu dienu pa āru un ne jau pildspalvu dancinot. Tā nu vienā reizē no meža darbiem braucot visa brandža tiek ieaicināta vakariņās, bet saimnieks tā kautrīgi piebilst, ka uz vecumu saimniece kļuvusi skopa un zupa esmot "šķīstāka" kā agrākos laikos. Tomēr tā zupa vēl arvien ir ar nazi griežama, ja prasa manu viedokli. Katram pie galda sēdošajam saimniece izsniedz pa riktīgai māla bļodai ar smaržīgu zupu un uz šķīvja atsevišķi - kaudzīti zeltainu, karstu, vārītu kartupeļu. Mmmm... Uz šo gastronomisko izvirtību no kumodes augšas noraugās milzīgs, svītrains Runcss. Pa manam, laukos ik pa laiciņam mājās dzīvo nevis prastie muri, bet riktīgi mežakaķi. Nu šis ir viens no tādiem.
Kādā reizē ziemas sals tik kodīgs, ka sīkos uz mežu neņem, bet atstāj pie saimnieces pa ķēķi dzīvoties. Saimniece atkal vāra skābu kapostu zupu. Uz lielās lauku plīts uzstutēts milzīgs čuguna katls, tajā saliek visus labumus - vairākus klučus gaļas, grūbas un visko citu. Kad uzvārīsies un nosmels šūmes, liks klāt skābos kāpostus, tik jāaiziet uz pagrabiņu no lielās mucas pagrābties.
Pa tam ķēķī parādās nešpetnais Runcss un - žvikt!- uz plītsmalas augšā - tur, kur ūdens sildāmais toveris. Sēž un mīņājas, jo nupat jau arī toveris kļūst tīri karsts. Saimniece tik nogroza galvu "veku, kāds aukstums, pat Runčam ķepas atsalušas, re kā mīdās un nevar vien atsildīt!". Saimniece aiziet uz pagrabiņu pēc kāpostiem, ūdens katlā mutuļo un ik pa brīdim ūdens mutulī parādās kāds gaļas gabals (laukos katlam vāku lika tik tad, kad visas sastāvdaļas pievienotas). Runcss rūpīgi vēro... Un tad seko zibenīgs ķēriens ar nagainu ķetnu, gaļas gabals kā zivs no dīķīša izlido no katla uz grīdas, Runcss pakaļ gaļai. Mazāk kā dažās sekundēs viss ir nodarīts un laupījums ievilkts tumšajā pagaldē. Saimniece ar kāpostiem ir atgriezusies, bet katls mutuļo un kurš tad skaitīs gaļu zupas katlā...
-
es, no otrās rindiņas gaidīju ,ka runcss būs katā...vienīgais cereeju,ka Camma tād burlakgabalu mums nestāstītu ...
-
Mana minka vienreiz bija uzkāpusi uz virtuves virsmas un nogāja pāri plītij. Plīts riņķi ir elektriskie, vienā līmenī ar virsmu. Tā sagadījās, ka viens no riņķiem vēl bija karsts un minka tieši pārstaigāja tam pāri. Žēli noņaudējās un kopš tā laika vairs uz plīts virsmas nav kāpusi.
-
ehh, es arī gaidīju, ka kaķis būs katlā un kāpostos un ka viens ēdājs iesauksies - ĒEJ! tam trusim ir gara aste!! :D
-
Cik jus neganti! Vai tad no manis ko tik serminoshu par minkiem varetu gaidit?
-
Mans siāmiešu runčuks gan reiz iekrita karstā mannas putras..... bļodiņā , kura bija nolikta bērnu čurājamā krēsliņa caurumā.( Bija tādi krēsliņi, kam apakšā podu pastumj.) Kā jūs domājat, cik lielas platības var apsmērēt ar 'bļodiņu mannas iztrieptu uz ātri joņojoša, neliela pusaugu kaķa? Lielākas nekā jūs domājat....
Vot kā tā manna tajā tualetes krēsliņa caurumā gadījās.... tut pomņu i tut ne pomņu....
-
Jā, jā, jā! Vēl te! Jā! Kašā vēl! Uhhh... tās kreveles tik niezīgas. Mums Lielā mamma dīvaina – it kā ar loģisku domāšanu un tā... Bet reizēm tāāādus podus nogāž! Kopš no mazkaķa vecuma esmu izaudzis neko no piena produktiem nelietoju. Nu šad tad kādu siera kancīti izmangoju, bet ne visi man garšo. Biezpienu un kefīru galīgi nelietoju. A te 3,5% pienu Mamma ielēja. It kā garšīgi, varētu hoš litru vienā piegājienā iztempt. Un tad panesās – izsutušas paduses, kreveļaina mugura. Niešķis, ka vai bail sametās. Labi, ka Mammai saprāta pietika pārtaukt piena orģijas. Tagad kažoks lēnām atkopjas – pakaļa vēl blaugznaina un plikumi uz sāniem tik tikko sāk ar mellu villu aizaugt.
Nakas traks laika apstākļos, silts un pat lietus nelīst. Tomēr godīgam kaķam uz ziemu (nu kaut vai kalenderī esmošo) ar labu kažoku jāapaug. Tā pieņemts mūsu platuma grādos. Kā tad citādi kārtīgs kaķis savu kaķisko omulību lai parāda – tikai ka rittīgu mūli noēdot un kārtīgu kažoku uzaudzējot. Nezinu, ko tie kārno un pliko kaķu saimnieki domā – kā viņi saņem to kaķiskās būtības fluīdisko plūsmu par labklājību, apmierinātību un visaptverošo, apgaroto mieru? No manis tas viss staro pārpārēm visos virzienos. Un ja vēl murkšķēt sāku – usjo, visi gluži vai izplūst, kūst aiz pasaulīgā piepildījuma sajūtas. Un pofig kaloriju daudzums gaļas sautējumā, ābolu-olu-krējuma plātsmaizē, rasolītī... Tāds dvēseles miers iestājas, ka visi kari un krīzes ir galīgi pie zaļām ragutiņām.
O! Varbūt visiem pasaules lielajiem un politikas bīdītājiem jāieskapē pa 3-4 bezmājminkiem? Varbūt tieši kaķiskās mīlestības trūkums padara cilvēkus īgnus un plēsīgus? A ko? A ja nu? ....
(Jodas monologs pēc muguras kašājiena)
-
Nu, Rīgas ausainim domes kaķusaime maz ko līdzējusi...
-
tuk- tu nezini,kas būtu, ja viņu(kaķu ) tur nebūtu... :confused: gan jau, kkādu daļu viņi paņem uz sevis.. :hug:
-
Nu, Mellene, ja tik vienkārši kā ar bariņu minču varētu mainīt cilvēka dabu,
īpaši politiķu, tad pasaulē problēmu nebūtu...
Dzīvnieku un cilvēku mīlestība nav viens un tas pats.
Kādreiz vecāku mājās kaimiņos dzīvoja onka, staigāja ar kaķīti azotē,
a sievu un bērnus atštaukāja pēc pilnas programmas. Tie skrēja uz mūsmājām slēpties.
Onka tā arī deklarēja-životnih ļubļu, a ļudzei ņet.
-
nuu...daļēji onkam var piekrist... :blushing:
mēs jau nezinam,ko sieva un bērni šam darīja un kāpēc negaaja prom, bet turpinaaja dzīvi bendēt (visiem)...
a kaķīts pričom?? ņepričom..tas tikai norāda, ka sirds dziļumā ar onku viss bija kārtībā...
..un kā indikators tādi minči ir ļõti labi...
man daudz piemēru no savas dzīves,kad tieši kaki ir noteikuši to cik daudz un vai, uzticēties cilvēkiem...
nevienā kaķiniekā nav nācies vilties...
-
Nu, nu bērni pieaugušam tēvainim dzīvi bendēja :faint:
-
Pareiz, Mellen!
Kaķi nepaņemsi, lai pēčāk kaimiņam uzrīdītu. Un ja var mīlēt kādu, kurš ir tik ļoti neatkarīgs kā kaķis... Un kādu teijāteri damši mēdz spēlēt - ar bērnu piedalīšanos - to pat greizā sapnī nenomurgosi....
-
Nu, manās acīs kaķa mīlešana nekādi neattaisno mazu bērnu sišanu un neko labu
par šādu personu neliecina.
Tāpat arī lai cik kaķiem paveiktos ar mājvietu RD par ausaini nebalsošu.
Bet izskatās, ausainis ar minku populismu elektorātu sev būs jau nodrošinājis.
-
Kas to zin, cik ausainim tur PR, cik patiesa kaķu mīlestība. Kaut viņam tur 50 kaķu būtu, es vienalga par viņu nebalsošu :)
-
Māām, māām! Nāc, paskaties! Re, re, nu tur pāri, nu otrā pusē – pretējā logā! Redzi? Tur ir KAĶIS! Aha, dullajam haskijam tagad ir rotaļbiedrs. Nu tā gadās... Ja ignorēsi savu kaimiņu, tad agri vai vēlu šams ieviesīs sev draugu... Nē, nu mēs jau mēģinājām ar haski draudzēties, bet no tā burlaka nekad neko nevar zināt – reizēm uzskata mūs par baisiem svešiniekiem un kaitēkļiem un trenc kā prātā vājš. Tikai Jetija ieslēdz “ignore” un mierīgi ieturās haska putrasbļodā. Bet tas tā – sezonāli, tagad bļodu ārā nedod, tikai vasarā.
Kādas mums ar jaunpienācēju attiecības? Ta suns viņu zina! Tiešā nozīmē. Cits neviens mūs kopā redzējis nav. Plēsušies (laikam) neesam. Vēl jau nav īstais laiks, marts rādīs... Bez tam, stipri līdzīgs Jodam – arī melns ar baltu elsiņu un baltām ķepām. Vispār, dīvaini – tas konkurents tur logā parādījās nedēļas divas atpakaļ, izskatās, ka gados jauns, bet kaķēna gadi sen pagājuši....
Smieklīgi – sēž haskis uz sliekšņa, sargā pieeju mājai, jaunulis sēž pretī pagalma vidū un hipnotizē. Nu neko, haskis tik dumš, ka hipnoze šamo neņem (pamēģiniet nohipnotizēt kāmīti :) -smadzeņu tikpat kā haskim). Nu tad jaunulis ņēmās lēkāt uz visām četrām, kūkums līdz mājas jumtam, aste birstē. Haskis turpina truli blenzt un no sliekšņa nekust!
Koa? Nē, pie mums nav mēģinājis nākt. Pag, gan jau pavasarī, kad logi būs vaļā, šams ienāks arī pie mums paciemoties. Gan jau ienāks, ja netišināsi prom. Jā, pēc iezīmēm būs skaidrs – runcs vai koška :) . Ak, kungs! Nu ja TEVI tas tā interesē – aizej parunājies ar kaimiņieni – gan jau būs savam jaunieguvumam zem astes paskatījusies :) .
(Seškaķa monologs)
-
Sveicināti!
Es te jau kādu laiciņu uz jūspusi skatos - tik liela kompānija, visi tādi pašapziņas pilni. Nē, badā neesmu, tikai bišku garlaicīgi. Ar haski padauzīties jau var... bet.... ē...mmm... nu kā lai to pasaka - tas ir kā draudzēties ar buldozeru. Ziemā labi, tad guļot sanu pie sāna ir silti. Man jau pašam kažoks varens - pašķirt villu, lai ādu redz- nekādu cerību. No vienas puses - labi, no otras - ja kas iemitinās kažokā, klāt netieku un saimnieks arī neredz. Šodien pat bija gar jūsamējo saimnieci jātrinās, kamēr ērci pamanīja un izrāva. Acīga jums tā saimniece, neko neteiksi.
Ar Jetiju un Jodu esam pazīstami, Jetija uz mūsu šķūnīša jumta bieži kantējas, Joda visus žoga stabus apzīmējis.
Oj, ku pie jums labi! Dārzs kā dārzs, ir ābeles pa kurām izrāpoties līdz apnikumam, tagad krūmi salapojuši un zāle jauki gara, var slēpties un slapstīties, taureņus ķerstīt un vienam otru padzenāt, uzglūnēt no zāles kumšķa vai pagraba stūra. Citiem kaimiņiem jērcīgi suņi, veku - pāri ielai - divi milzīgi vilki (tie gan slinki izskatās, visu laiku gulšņā pa žogmalu). A tas sīkais veksis! Nu tasss ir šausma! Vankšķ vienā laidā, balštele spalga, no rīta līdz vakaram - ķav, ķav, ķav. Pareizi būtu tam negabalam uzlikt virsū tukšu spaini un uz spaiņa - ķieģeli. Lai tad vankšķ vesels.
Ā, paga, ja te Šebu dod, tad man arī, lūdzu! Ņam, ņam, ņam...
Pilnīgi svētlaime te šodien. Ko? Nē, tajā nelielajā epizodē ar haski nekas nav cietis. Ak, no malas amizanti izskatījās? Kad es šim ap galvu kā dvielis plivinājos? Nu bet ko iež zobus? Nekas jau traks, mums abiem tie kažoki biezi, tādos sīkķīviņos zobi un nagi dziļi neķer. Mēs jau tik tā, ģimeniski jandāliņi un tikai. Vai tad es neizskatos pēc mieramikas? Nu bet kad es saku! Neesmu nekāds jampadračnieks.
Uz atvadām vēl punci, lūdzu, pakasiet. Tā... nu var iet mājās. Paldies jūsmājām, rīt piekāpšu atkal.
(Kaimiņminča monologs)
-
Labdien šodien!
Teicu, ka piekāpšu, es savus solījumus turu - esmu piekāpis. Aplūkojiet un apbrīnojiet. Bildēt? Tas ir kā? Tas sāpēs? Kas Tev tur rokās?
[attachment deleted by admin]
-
Nekādu bildēšanu! Un vispār, bildes tikai par atsevišķu samaksu! Ja negribi piķot, tad še tev - pakaļa ar asti! (Jetija).
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
A man viss traļļaļļā, traļļaļļā! (Pidija)
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Jodam kā daudziem vīrieškārtas pārstāvjiem - uz pavasari visi panckari novalkājušies, bet pavasara darbu tik daudz, ka jaunas štātes iegādāt neatliek laika. Tad nu defilē kāds no migas (miga- zāles kumšķis pie malkas strēķa) izvēlies, parpalains, plešķains...
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Mammukaķis - sīkā Melānija uz visu ambrāžu rezignēti noraugās....
Vēl daži žigli pazūd ap stūri. Var dzirdēt negantus, sīkus smiekliņus resgaļiem aizrikšojot :)
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Labrīt visiem visapkārt!
Soli pa solītim esmu iekarojis kaimiņmammas sirdi. Daudz pūļu jau nemaz nebija jāpieliek, tik vien kā pieklājīgi jāuzvedas. Ir savi sīki knifiņi, bet tie man kaut kā tīri paši no sevis nemanot sanāca. Varu padalīties - a ja nu kādam akurāt vajag iedzīvoties kaimiņmājā.
Visupirms - jāizskatās vienkārši apburošam! Kažoku jāsakopj, cik nu vien kaķiskā būtība un garā mēle to atļauj. Nuja, biezs un pūkains kažoks ir štengra priekšrocība - smuki izskatās un pasargā no aukstuma garajās mājāsgaidīšanas stundās.
Kad kaimiņi atbrauc, jābūt sagaidītāju pulka priekšgalā. Vai augšgalā (uz trepēm, uz miskastes, uz... nu tur, kur labi redz). Tad jāskrien sveicināties un ar skaļu ''mjāu'' jaiebāž galvu iepirkumu kuļķenē - tradīcija. Ā, un tā nepalaidīsi garām svaigu siržu vai akniņu ievedumu. Tālāk jau kā pa diedziņu - morda bļodā un sukā iekšā. Kas var būt sievietes sirdi sildošāks, kā labi ēdošs indivīds? Kad paēsts, jāļauj aizausi pakasīt. Tas ir obligāts noteikums, citādi nākamreiz kašķīgu īgņu var arī neielaist (par to gan es šaubos...). Bonusā - ērču un citu parazītu izutīšana no skaistā kažoka.
Lielos vilcienos tas arī viss. Nu, ja kādam jautājumi, droši ņaudiet - kādā no kaķiskās pasapziņas apcerēšanas brīvā brīdī atņaudēšu pretī. Čao!
(Čomaka (kaimiņminks) monologs)
-
Cik pazīstami, ne?
[attachment deleted by admin]
-
Tev viņi lielākā daļa tādi brangi garspalvaini un pūkaini. Un vai Jetijai nav siāmietis rados?
-
Mamma ir pilnīgi melna Stradiņu jumta augstdzimusi kaķe. Papus - garspalvains siāmietis. Bērni - katrs citādāks. Divas garspalvainas meitas (tumšpelēka Jetija, mella Pidija), zīdaina melna Punktiņa, Joda - pamatā melns, bet ar gaišu pavilnu, Džedajs - melns ar tikko jaušamām svītrām un gaišu pavilnu. Burrrvīga kompaška. Nu vēl kaimiņu Čomaks pie mums iemitinājies (baisa spalvu čupa).
-
Čomaks.
Vēsture kā daudziem kaķiem. Laukos tā ir normāla lieta, ka kaķis ir mežazvērs/pļavaszvērs un pārtiku jāsamedī pašam, tik piens 2x dienā tiek ieliets kādā skārda siļķu bundžā.
Piekrītu - tas bija normāli, kad pa pļavām vardes lēkāja un apcirkņi bija pilni ar graudiem/pelēm, klētīs vai pagrabos puscūku liemeņi pie griestiem karājās kopā ar kādu žurku. Tagad lauki noķīmijoti, pagrabā pa kādai gurķuburkai. Nav vairs medību lauku kaķim.
Čomaks paņemts ģimenē, kur tikko uzradies mazulis. Turklāt vecā saimniece aizbraukusi uz Angliiju otru mazbērnu vākt. Nu tad mājās ir jaunā ģimene ar mazuli un haskijs. Čomaks savu dzīvību aizstāv kā nu kaķis māk - ar nagiem un zobiem. Līdz ar to "viņš jau mums tāds āra kaķis". Aha, noticēju. Man viņš nezināma iemesla dēļ pārtapis par krēsla un pat klēpja kaķi. Jā, lai nedabūtu nagus rokā vai kājā, pret Čomaku jāizturās ar pietāti. Bet pret kuru tad nē?
Žēl minkus, kuriem saimnieki raksturu sabojā un tad pārtapina par "āra kaķiem''.
-
Nez kāpēc tā ir, bet bērnībā vienmēr šķita, ka garšīgāks ēdiens ir tieši pie draugiem vai kaimiņos.
Čomaka saimnieki noraizējušies, ka Čomaks baisi nobarosies, jo štengri ieturās mājās un tad vēl paspēj uz papilddevu mūsmājās. Laikam jau diezko labi nebaroju savējos - paliek pāri, Čomaks rūpīgi piebeidz visu burkpaiku un bļodiņas spīd vien. Krimšus neaiztiek. Pie tam, runcs tik delikāts, ka ļauj mājiniekiem mierīgi ieturēties vispirms.
[attachment deleted by admin]
-
Kad paēsts un ir skaidrs, ka nekas bļodās klāt vairs nenāks, lielais baltais draugs aizvērts un divkāji nez kur aizvazājušies, var ļauties kaķiskam gulētpriekam. Īsi sakot - Čomaks jūtās kā mājās un pat vēl labāk - nav suņa un sīkbērna.
[attachment deleted by admin]
-
Viņu saimnieki par Čomaku nosaukuši vai arī Tavās mājās tikai iedēvēja?
-
Savās mājās viņu stipri tehniski dēvē - neta Motto, neta Turbo... A mums ir Seškaķa čoms - Čomaks, tātad.
-
Esat kādreiz redzējuši filmās (īpaši - vecās), kā saime sēžās pie galda, kāds sīkais kaut ko sadara, nu, tur pasniedzas pēc kaut kā, kas viņam pēc statusa pienākas pēdējam? Saimes galva šim ar koka karoti pa pakausi - bams! Sīkais pieraujas. Tagad zinu, no kurienes tas radies. No kaķiem. Tiem arī, ja otrs lien pirmā bļodā, pirmais ar ķepu otrajam pa pakausi - bams!. Vēl var uzšņākt. Kas tekstuāli līdzinās - ''kur lien, mūli? mana gaļa!''.
Skatos uz savu baru un smiekli nāk. Uz ēdienreizi saskrien visa banda. Vispirms paika tiek salikta mājinieku bļodās (Čomaks nāk jau no sava galda). Čomaks pie tām netiek laists (Seškaķis pats nelaiž). Toties Čomakam tiek ielikts druskis viņa paša bļodā. Un tad nu lai piesargās kāds līst pie Čomaka bļodas - bams! Kad Seškaķis pieēdies, Čomaks vēl aiziet pārbaudīt, kas palicis pāri. Un krimšus neaiztiek - nav jau badā.
-
Tāāāks, aha, Čomakam jau sava bļodiņa... :), nu, nu, nebūs ilgi, kad būs arī gultiņa...
Un tad brīnās, ka kaimiņi puktīgi... ;)
-
A kas teica, ka nav gultiņa? Nu lab, gultiņa gluži nav. Bet ir mīksts krēsliņš. Un vispār, kaķis guļ kur grib... vai kur nokrīt. Piemēram, visssssāāāā garumā ķēķī uz grīdas. Sevišķi, ja es tur esmu... Manējie tā nedara, bet ar Čomaku ir briesmas, jo ja kas, tad nagi un zobi būs kājās. Manējie griež ceļu, Čomaks - nepakam. Baidos, ka vienreiz uzkāpšu uz ķepas vai astes durakam.
-
Nakšņo vismaz pie saimniekiem, vēl pagaidām? ;)
-
tramtaram
[attachment deleted by admin]