Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: Emīlija 2015. gada 14. oktobris, 08:38:06
-
varat saukt mani par vecu īgņu, bet tas ir pzģc, atvainojiet. vakar biju uz brīvdabas izrādi "Anatolijas ugunis" (jā jā tūristu masu pasākums, smalkas mākslas baudītāji drīkst saraukt degunus), arēnā apmēram 3000 cilvēku. porms izrādes tiek trīs valodās lūgts izslēgt telefonus, nefilmēt un nefotografēt. Ta jūs ko! bliezts tiek ar zibspuldzēm kopš pirmās minūtes! Izrād patiešām iespaidīga - profesionāli dejotāji, tērpi, gaismu dekorācijas, un - hobā! tev skatu uz skatuvi papildina vismaz septiņi mobilo ekrāni, kas filmē, un tas tikai tavā tiešajā skatu "ceļā" uz skatuvi. un tad - aleluja... vēl pārītis izvelk... planšetes un sāk... daļa skatītāju mēģina šitos bakstīt, uz īsu brīdi palīdz, bet diemžēl tikai uz īsu... kaut cik baudāmas bija tikai izrāds beigas, laikam daļi bateijas izbeidzās...
un vispār. mobilo ražotājiem būtu nopietni jāpadomā par ūdensizturīhgiem aparātiem, jo nav iespējams tos paņemt līdzi jūrāpeldoties, un tas nekam neder! veselas piecas minūtes bez vatsapa, instagrama, feisbuka... kas tā par dzīvi! (vērojums no kolēģu ikdienas te, saulainajā krastā...)
-
Piekrītu par 100%. Nepapildināšu vērojumus, pārāk bēdīga aina.
-
Kaut kad šitam visam cilvēku smadzenēs ir jāuzkaras. Es prognozēju, ka ar laiku tas nebūs stilīgi.
-
papildināšu - tie nav bērni. visnotaļ pieauguši cilvēki. simtiem bilžu katru dienu, pēc katras "jāpaskatās, kas sanācis", "oo, jau 100 laiki"... pzģc, tovarišči, man citu komentāru nav...
-
Beton - nekāda uzkāršanās nedraud. Tukšs neuzkaras. Kur te atkal sapētījuši, ka viss ir sasniedzams datorā/internetā un cilvēki neko nepūlās atcerēties, līdz ar to neveidojas neironu saites un atmiņa - kešs- ir tukši... un vēl arī stulbi. Jo nevar izmantot to, kā atmiņā nav...
-
Emīlij - ja jau "vsjo vkļučeno", tad kāpēc lai bildes izpaliktu? - tā jau šaize, ka pašiem jābildē!
-
tas būtu atbilstoši tēmai:
http://www.delfi.lv/skats/foto/sokejosas-bildes-ja-cilvekam-atnem-pasu-svetako-telefonu.d?id=46585699
-
Beton - nekāda uzkāršanās nedraud. Tukšs neuzkaras. Kur te atkal sapētījuši, ka viss ir sasniedzams datorā/internetā un cilvēki neko nepūlās atcerēties, līdz ar to neveidojas neironu saites un atmiņa - kešs- ir tukši... un vēl arī stulbi. Jo nevar izmantot to, kā atmiņā nav...
Lūk, lūk, par šo domājot vīzija ar cilvēkiem gados, kuri neatceras kā sauc, kur mājas.
Atmiņa netrenēta - baidos būs problēmas.
-
Domāju, ka tie, kas tā izdarījās, ir 30-gadnieku paaudze. Cer turēt līdzi 20-gadniekiem. Kaut kā savā 40+ paaudzē šo niķi neesmu novērojusi.
-
Vīzija vai pastalija - viens algs. Nupat jau kura pēc kārtas kolēģe sūdzās, ka bērns nelasa grāmatas. Trakākais, ka tad, ja liek izlasīt un atstāstīt - izlasa gan, bet jēga līdz apziņai nenonāk. Pierasts visu ikonās un bildēs uztvert. Vot būs materiāls apjāšanai! Varēs līgumus lieliem burtiem rakstīt - jēgu tāpat neaptvers... Matemātikā teksta uzdevumus sen jau neuzdod - sīkie nevar izlasīt (ar prātu).
-
Šitais funkcionālais analfabētisms jau sen uz mūsu pusi līda. Atlīda.
-
Vīzija vai pastalija - viens algs. Nupat jau kura pēc kārtas kolēģe sūdzās, ka bērns nelasa grāmatas. Trakākais, ka tad, ja liek izlasīt un atstāstīt - izlasa gan, bet jēga līdz apziņai nenonāk. Pierasts visu ikonās un bildēs uztvert. Vot būs materiāls apjāšanai! Varēs līgumus lieliem burtiem rakstīt - jēgu tāpat neaptvers... Matemātikā teksta uzdevumus sen jau neuzdod - sīkie nevar izlasīt (ar prātu).
Camma, toties kādas iespējas paveras tiem, kas kaut ko sajēdz!! (zin drēbi) :)
-
Vissāpīgākais ir apjēgt, ka TAVS bērns ir tas, kurš nelasa.... Redzētu Tu to mammu sejas, kad par šito stāsta... Bēdīgi. Un baisi. Vēl stulbāk, ka neko izdarīt nevari, jo mājās tētuks tik pie kompja redzams - sīkajam jau neiestāstīsi, ka tam lielajam 30 gadi bez datorapstulbošanas un 10 gadi skolā pie grāmatām bijuši...Kaut kādi pamati ielikti. Sīkajiem jau vairs pat tas nav...
-
Toties kāds kaifs, kad redzi, ka tavējie lasa... Zini, ka tie citi tup pie planšetes, un klusībā kaifo, ka tavējie stiepj no plaukta visa veida ābeces un citas grāmatas un kā māk, tā lasa... Un prasa par visu kas ir kas un kāpēc. Un datorā prasa "burtu spēli", nevis šaušanu un kaušanu, un filmiņas prasa no sērijas "kā taisa papīru", nevis nindzju multenes.
Pagaidām.
Paralēli bik bēdiņa tāpēc, ka saproti, ka agri vai vēlu tas beigsies, jo truluma sērga ir apkārt un neizbēgama, turklāt pacelta kulta un valdības līmenī.
Un pāri visam cerībiņa, ka tomēr tev ir izdevies iebakstīt tajā tukšajā podiņā derīgas sēklas un kaut kas jēdzīgs tur izaugs arī starp nezālēm.
-
Attieksmi pret tehnoloģijām un paradumu lasīt nekur citur kā ģimenē jau neiemācīs.
Tās mātes laikam cer, ka mājās būs vieni paradumi,bet skola iemācīs tos “pareizos “.
Veltas cerības. Pašiem vien jāmāca pareizā lietu kārtība.
-
Attieksmi pret tehnoloģijām un paradumu lasīt nekur citur kā ģimenē jau neiemācīs.
Tās mātes laikam cer, ka mājās būs vieni paradumi,bet skola iemācīs tos “pareizos “.
Veltas cerības. Pašiem vien jāmāca pareizā lietu kārtība.
Tieši tā. Piedodiet par asumu, bet kurš ta vainīgs, ka sīkie nelasa? Varbūt nevajadzēja no visagrās bērnības sēdināt pie datora - lai tik skatās multenes vai spēlītes spēlē un mammu netraucē?
-
Esmu novērojusi, ka ģimenēs,kur paši vecāki lasa un interesējas par literatūru, pārsvarā nav problēmu ar attieksmi pret lasīšanu kā tādu.
Biju patīkami “pārsteigta“, kad mana tehnoloģiskā tīņa istabā pie gultas sāka
krāties lasāmās literatūras kaudzītes dažādās valodās.
Agrāk vai vēlāk ģimenes ieradumi ņem virsroku.
-
Bērniem lasītvajadzība/griba sāk veidoties, sākot ar ikvakara pasaciņu, ko priekšā lasa mamma vai tētis.
-
Nevis mātes cer, bet izcīna sīvas cīņas ar otrpušiem. Kuri ir darbā noguruši un mājās grib atpūsties. Diemžēl atpūta ir pie datora, nevis ar bērniem kopā ko lasot vai spēlējot... vai kaut ko meistarojot...
-
A tās mātes nav darbā nogurušas+ vēl vakariņas uztjūnējušas?...