Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: tuk 2015. gada 17. oktobris, 20:03:18
-
Šodien nācās dzirdēt divu dāmu sarunu par Zsv. dāvanu iegādi un sapratu, ka drīz jau
tas dāvināšanas neprāts sāksies.
Kopš visi nu jau izauguši, tā dāvanu gādāšana sāk piegriezties.
Dāvinām vajadzīgas un gribētas lietas, tādēļ šķiet muļķīgi tās “marinēt“ līdz Zsv.
__
Šogad esmu nolēmusi iepirkt piparkūku mīklu un lai katrs kurš grib ko dāvināt cep
apdāvinājamajam atbilstošu piparkūku.
Tas dāvināšanas kults tiešām piegriezties,
mazuļiem jā, vēl brīnums.
Kā Jūs ar to visu tiekat galā?
-
Nav grūti 3 cilvēkiem kaut ko foršu uzdāvināt. Pārējiem neko vai ciemos braucot kaut ko garšīgu.
-
Es jau dažus gadus ģimenē apdāvināšanu nerīkoju. Ja jābrauc ciemos, tad, protams, kaut ko gādāju. Ir bijis pašbrūvēts vīns, paštaisītas konfektes vai pašas cepta kūka.
Ja vajag individuālas dāvanas, tad tiek pirkta kafija, laba tēja vai žāvēti augļi. Man personīgi nepatīk, ka sadāvina viens otram konfekšu kastes, ko neviens pēc tam neēd.
-
Jau vairākus gadus nedāvinu katram, bet ģimenei ... Dāvanā salieku, manuprāt, noderīgas lietas .... Tās, ko var patērēt ... uzvilkt, izdzert, apēst.
-
Viengad arī ņēmos sacepot visādus smalkrecepšu cepumiņus dāvanām ārpus ģimenes,
bet pēc svētkiem, togad bija garās brīvdienas, izdomāju, ka nebija laba doma, jo pa svētkiem
tāpat jau ēdam par daudz.
Mums to apdāvināmo tā pavairāk, vairākas paaudzes un brāļi, māsas un draugi.
-
Jau vairākus gadus nedāvinu katram, bet ģimenei ... Dāvanā salieku, manuprāt, noderīgas lietas .... Tās, ko var patērēt ... uzvilkt, izdzert, apēst.
Bet ko darīt, ja tuvākajā ģimenes daļā12+?
Un lielākā netaisnība: bērnu ģimenes man 1 dāvanu, bet es katram ģimenes loceklim ko nebūt. Un mazbērnus bez dāvanas neatstāsi.
Šogad plāns: novembra beigās ciemos uz Vāciju un tur atrast katram kaut ko mazu un smuku.
-
Pagājšgad darbā vienojāmies - nekādu dāvanu. Vienkārši pakafijosim, iedzersim vīnu...
Bet ne tak, viena kolēģe visiem dāvanas sarūpējusi. Mīļi un piedomāts bet jūtamies stulbi.
Bail domāt, kā šogad...
Runa nav par naudu,bet visa tā ņemšanās, laiks... ai, laikam slinka uz vecumu kļūstu.
-
Es gribētu šogad ierobežot kulināriju. Bet dāvanas man patīk. Pareizāk sakot pārsteiguma moments. Cenšos tikai tuvākajiem. Ciemos pārsvarā ēdamdāvanas. Gribas jau daudz ko foršu izmēģināt, bet parasti visa ir par daudz. Varbūt jāpāriet uz sāļām ēdamdāvanām.
-
Man patīk dāvināt, tāpēc šo iespēju garām nelaižu :) Šogad sanāk tā, ka decembri līdz Z-svētkiem nebūšu Latvijā, tad jau braucienā ko nebūt sapirkšu. Eksotiskās vietās vienmēr ir kaut kas tāds, kas Latvijā ir pārāk dārgi vai retums.
Man patīk ideja, ka dāvināt vajag to, ko cilvēks ļoti gribētu, bet pats sev nožmiegtos pirkt. Tātad, kaut ko skaistu/garšīgu/interesantu, bet ne pārlieku ikdienišķu un praktisku. Grūtāk izdomāt dāvanas vīriešiem- znotam un znota tēvam. Viss tā kā būtu, tādu izteiktu vājību un hobiju nav...bet gan jau kaut kas ienāks prātā.
-
Pagajušgad nolēmām neko nedāvināt un svētku gaidīšana bija daudz jaukāka, bez stresa. Dāvanas vajag lielakoties maziem bērniem,tāpat kā egli un citus obligātos pričendāļus.
-
Lūk, lūk Nāra, man arī ar katru gadu arvien vērtīgāka šķiet tā kopā būšana,
pārdomāta maltīte bez gastronomiskām pārmērībām, nesteidzīga tērzēšana.
Materiālās dāvanas nešķiet tik būtiskas
-
Man patīk dāvināt, tāpēc šo iespēju garām nelaižu :) Šogad sanāk tā, ka decembri līdz Z-svētkiem nebūšu Latvijā, tad jau braucienā ko nebūt sapirkšu. Eksotiskās vietās vienmēr ir kaut kas tāds, kas Latvijā ir pārāk dārgi vai retums.
Man patīk ideja, ka dāvināt vajag to, ko cilvēks ļoti gribētu, bet pats sev nožmiegtos pirkt. Tātad, kaut ko skaistu/garšīgu/interesantu, bet ne pārlieku ikdienišķu un praktisku. Grūtāk izdomāt dāvanas vīriešiem- znotam un znota tēvam. Viss tā kā būtu, tādu izteiktu vājību un hobiju nav...bet gan jau kaut kas ienāks prātā.
Precīzi manas domas par to, kāda jābūt dāvanai! :bird:
-
No dzīvesbiedra puses ir samērā liela ģimene. Lozējam. Kurš viens cilvēks kuram otram vienam sarūpēs dāvanu. Tā pie dāvanas tiek ikviens un nav strīdu, ka vairāki vēlas apdāvināt kādu vienu, nav arī pārmēru satraukumu, kā pēc tam savilkt galus. Bērni ārpus lozēšanas, tiem katrs kaut ko. Un galvenais jau noskaņa! Gardos ēdienus katrs var pagatavot, piedalīties, iesaistīties. Sarunas, kopābūšana.
-
Jā ,taj, tas arī labs variants.
Vēl iedomājos, ka katrs varētu sameklēt
kādu skaistu dzejoli saistībā ar ziemu un dāvināt pārējiem.
Un nebūtu tā apnicigā vazāšanās pa veikaliem.
-
Man patīk gan dāvināt, gan saņemt dāvanas - ir forši! Un Ziemassvētkos, jā, ar visām dzejoļu skaitīšanām vai lasīšanām pirms dāvanas saņemšanas. Neviens dāvanu dēļ nost nešaujas, miljonus neizdod: bieži vien kādas teātru/koncertu biļetes tad visiem vienā dienā, kādi jauki sīkumi, pašdarinājumi...
-
Patīk Zsv., egle, dāvanas. Laicīgi izdomāju, nopērku, sasaiņoju, man tas sagādā prieku. Vairāk kko ar hobijiem saistītu.
-
vaiii šī tēma katru gadu ar jaunu sparu :)
man dikti nepatīk piespiedu,labpratigi, obligatās lietas. :drunk:
nepatīk noteikti svinamas dienas un es nezinu kāpēc...laikam jau tā sava - tā vajag dēļ.
bet man patīk davināt..tāpatvien...kad atrodu lietiņu,kas kādam varētu patikt, vai gadās nieciņš atbilstošs notikumam...nopērku un uzdavinu negaidot specialos svetkus..
ko darīsim šodad nezinu... nevienam no manējiem nevajag neko tādu,ko tradicionali pienāktos dāvināt :confused:
saklāt galdu, oky..paēdam, izdzeram šampi....bet kkādas nesteidzīgas tērzēšanas parasti neizveicam kopīgi un pie galda...
mums ir problemas??? fvz...
patik iziet laukā, staigāt pa pilsētu un skatīties kā citi svin ,vai nesvin...patīk kkur aizbraukt nebijuša vietā, nebijušā baznīciņā un skatīties kas notiek...
-
Man Mellene arī lidzigas domas, vai jāgaida kolektīvā apdāvināšanas diena,
ja gribu ko dāvināt.
Pajautāju Omei, kā viņas bērnībā ar dāvanām?
Teica, vakarā baznīca, tad iedegtas svecītes eglē, svētku vakariņas.
Ja 1. Zsv gāja ciemos, tad līdzi ciemkukulis.
Kad tas dāvināšanas bums uzradās? Vai tomēr nav komercijas iespaids?
-
Nu nez .... esmu padomijas bērns, man dāvanas tika gan Ziemassvētkos, gan Jaungadā. Ar laiku reducējās tikai uz Ziemassvētkiem, lai gan ... neviens skaidri neatceras, kad Ziemassvētki mājās parādījušies ...
-
Bērnībā Zsv.zem egles bērniem bija dāvanas, pieaugušajiem neatceros.
Jaungadā bija saldumu pakas no vecāku darba arodbiedrībām un skolas.
Lieli paugušies, laikam sākām ar dāvanām ierasties uz Zsv.,kad ārpusmājas studējām un
reti tikāmies.Tad laikam to kompensējamo visus apdāvinot.
Un tad jau atkal uzradās bērni...
-
Man dāvanas bijušas kopš bērnības, no omes arī vienmēr, turklāt gan Zsv., gan Jaungadā. Un vēl vārda dienā pa vidu. :)
Dāvanas ir forši, nav jau baigie simti jātērē. Vienu gadu nesaņēmām zeķes no omes, visi bijām šokā. Viņai likās, ka mums varbūt apnikušas. NĒ!!
Viņa piemeklē krāsas, musturus katram, tas ir pats interesantākais, kādas, nu, būs.
Kad krustmāte bij dzīva, viņa atkal cimdiņus dāvināja, tagad zelte vērtē.
Pieļauju, ka kādam tas viss liksies muļķīgi, un dāvanā jāsaņem aifoni un aipadi.
-
Protams, Mango, dāvanām nav ne vainas, mūs ari Omes apada.
Tikai pārdomas par, vai tos cimdiņus nevar dāvināt jau tagad, jo ir jau vēss, nevis Zsv.
Vai tiešām nevar tāpat pavadīt labi laiku neiespringstot uz to dāvanu būšanu.
Tiešām esmu nolēmusi šogad ar materiālām dāvanām apveltīt vienīgi vecvecākus jo ir lietas ko paši finansiāli nevar atļauties. Pārējiem būs jārod prieks garīgās.Redzēs,kas no tā sanāks
-
Omes zeķēm ir jēga tad, ja viņa tās dāvina tikai reizi gadā, ne ada katru mēnesi un vēl pa virsu uz svētkiem kā dāvanu :D
-
Omas zeķēm nav ne vainas,lai tik ada .
Man tā baža par to,ka tā ņemšanās ap dāvanām ieņem pārāk nozīmīgu lomu,pēdējā laikā.
Bet tā laikam vien mana problēma, citiem tā nav .
To arī vēlējos noskaidrot.
-
Ja man ir piemērotas dāvanas ideja vai, vēl jo labāk, ja esmu laicīgi to sarūpējusi, dāvinu ļoti labprāt. Bet traki ir tad, ja nespēju izdomāt KO, un laika par maz, lai tam pievērstos, bet termiņš jau spiež... Ja tas notiek steigā un skriešanā pēdējā brīdī :sad_smiley: , no svētku sajūtas un dāvināšanas prieka maz kas pāri paliek.
-
Ko nēsāt ir no iepriekšējiem gadiem. Nav tā, ka plikam jāstaigā un Zsv. jāgaida. Tas ir rituāls vairāk, ikdienā nedāvina. Turklāt, lai visus apadītu, vajag spēku, tas omei ir tik, cik ir. Lēnā garā čunčina.
Tēma jau nav par zeķēm. ;)
Dāvanas ir svētku sastāvdaļa, te jau neviens neteica, ka tas ir primārais, ir baznīca, ir vakariņas, ir sarunas, smiekli un ludziņa, ir arī dāvanas, laimes liešana un kas tik vēl ne.
-
Omes zeķēm ir jēga tad, ja viņa tās dāvina tikai reizi gadā, ne ada katru mēnesi un vēl pa virsu uz svētkiem kā dāvanu :D
Tagad, kad abas omes ada uz mākoņa maliņas sēdēdamas, priecājos par katru zeķu pāri, kas atvilknēs noglabāts